Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Krievija pastiprina savu ietekmi Baltkrievijā, kas varētu novest pie Baltkrievijas valūtas aizstāšanas ar Krievijas rubli un valsts aktīvu izpārdošanas, atsaucoties uz baltkrievu politiķa teikto, raksta Finmarket.

«Uzskatu, ka drīzumā aktuāls kļūs jautājums par Baltkrievijas pāreju uz Krievijas rubli. Viss ved pie Baltkrievijas ekonomiskās suverenitātes zaudēšanas un Krievijas kapitāla piedalīšanās privatizācijā. Baltkrievija zaudēs savu neatkarību lēmumu pieņemšanā jautājumos par valsts aktīvu izpārdošanu,» aģentūrai Interfax pavēstīja Apvienotās pilsoņu partijas Goda priekšsēdētājs, bijušais Baltkrievijas nacionālās bankas vadītājs Staņislavs Bogdankevičs.

Politiķis saista arī Krievijas premjera Vladimira Putina paziņojumu par to, ka Baltkrievijai piemēros pazeminātu gāzes cenu aprēķināšanas koeficentu, ar to, ka «Lukašenko panāca piekāpšanos no Putina puses tāpēc, ka ir gatavs pilnībā piesaistīt savu valsti Krievijai un tās virzītajai Muitas savienībai».

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

ECB Grieķijai palīdzēs, ja valsts politiķi darīs to, ko no tiem gaida aizdevēji

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūlija sanāksmes uzmanības centrā, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, bez lieliem pārsteigumiem bija ar Grieķiju saistītie jautājumi. Eiro bāzes likme netika mainīta, un tā palika pie 0,05% atzīmes. Tāpat negatīvā teritorijā tika atstāta eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes.

Katrā ziņā situācija Grieķijā ir satricinājusi eirozonas pamatus, jo skaidrs, ka monetārā savienība nav nemaz tik nesadalāma. Vieglu scenāriju nav un jāizvēlas mazāk dārgais. Piemēram, Royal Bank of Scotland Group ekonomistu aplēses liecina, ka drahmas scenārija gadījumā netiks atmaksāti līdz pat 75% no Grieķijas parādsaistībām. Pašlaik acīmredzot nolemts, ka mazāk dārga varētu būt Grieķijas paturēšana eirozonā, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku šī valsts tiks turēta pie likviditātes sistēmas. Nav gan skaidrs, cik paši grieķi būs gatavi reālām reformām un tālākai budžeta tēriņu samazināšanai, ņemot vērā arī nopietno iekšpolitisko pretestību (iespējams, grieķi sarūpēs vēl arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas).

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu.

Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka «grieķi ir rakstījušu vēsturi».

Līdz šim valdījusī centriski labējā partija Jaunā demokrātija ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. Jaunā demokrātija saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.

Neonacistu partija Zelta rītausma ar 6,28% balsu un 17 mandātiem ierindojusies trešajā vietā.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Latvijas sabiedrībā bieži dzirdētais apgalvojums, ka «grieķi ir slinki», viņos pašos raisa vien sašutuma pilnu reakciju. Latvijas goda konsuls Pirejā Antonio Halaris, izdzirdējis šo apgalvojumu, spēja vien izsaukties: «Tas ir idiotisms! Teju katrs grieķis strādā vismaz divos, ja ne trijos darbos, lai spētu savilkt kopā galus. Kā izpaužas mūsu slinkums? Kur ir fakti, kas to apliecinātu?»

To raksta Latvijas Avīzes žurnāliste Ilze Rūtenberga-Bērziņa, kura devusies uz šo valsti, lai pētītu tur notiekošo.

«Grieķis gadā vidēji strādā 1700 stundas, savukārt vācietis – 1540. Kurš tad te ir tas slinkais?» vaicājis Grieķijas Tirdzniecības kameras ģenerālsekretārs Spiross Korkidis. «Problēma ir tā, ka mums nepietiek darba vietu, kurās cilvēki varētu strādāt,» viņš skaidrojis. Šābrīža risinājumus Korkidis sauc vairākus, taču pārliecība par to izdošanos viņa balsī gan nav jaušama, secinājusi žurnāliste: «Vispirms būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis no 23% līdz 19%, kā arī no 13% līdz 9% iedzīvotāju pārtikas grozam, lai tādējādi mazinātu inflāciju un dotu grieķu ģimenēm iespēju iegādāties dzīvošanai nepieciešamākās preces. Otrkārt, būtu jāturpina samazināt nodokļu līmeni, jo tagad dažādos nodokļos uzņēmējiem «aiziet» 38 – 48%. Iedomājieties – mums ir vismaz 10 dažādi papildu nodokļi, kas radīti tikai šogad, un vēl 20 gaidāmi nākamgad.»

Dānija un Kanāda atrisinājušas gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības par Hansa salas piederību.

Abas puses otrdien vienošanās parakstīšanas ceremonijā Otavā oficiāli paziņoja par salas sadalīšanu aptuveni uz pusēm, tādējādi faktiski izveidojot "sauszemes robežu" starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES).

"Arktika ir starptautiskās sadarbības piemērs, kur virsroku gūst likuma vara," norādīja Kanādas ārlietu ministre Malānija Džolija. "Kad tiek apdraudēja globālā drošība, ir īpaši svarīgi, ka tādas demokrātijas kā Kanāda un Dānija sadarbojas, lai kopā ar iedzimto tautām atrisinātu savas domstarpības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām."

Teritoriālās domstarpības par sīko, tikai 1,3 kvadrātkilometrus lielo neapdzīvo saliņu, kas atrodas starp Kanādai piederošo Elsmīra salu un Dānijas karalistes sastāvā esošo autonomo Grenlandi, ilgušas kopš 1973.gada, kad starp Kanādu un Dāniju tika novilkta jūras robeža.

Ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanas uzņēmums SIA Valpro turpmāk Grieķijas sadarbības partneru uzņēmumiem preci piegādās vien pēc priekšapmaksas veikšanas pilnā apmērā, stāsta Valpro pārstāve Krista Mierkalne.

Viņa norāda, ka šādu lēmumu uzņēmuma vadība pieņēma pagājušajā nedēļā. «Līdz ar to šī sadarbība neraisa ne mazākos riskus, proti, prece tiek izsniegta tikai tad, kad apmaksa jau ir veikta.»

Uzņēmums Valpro uz Grieķiju eksportē noteiktus ugunsdzēsības aparātu korpusu veidus, nevis pašus aparātus. Valpro eksports uz Grieķiju veido vien 0,5% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Tāpēc, piemēram, Grieķijas izstāšanās no eirozonas uzņēmumam radītu ļoti minimālus zaudējumus, atzīst uzņēmuma pārstāve.

«Ceram, ka sadarbība turpināsies veiksmīgi. Taču tas lielā mērā būs atkarīgs no šo uzņēmumu turpmākās maksātspējas. Mūsu Grieķijas klienti ir eksportējoši uzņēmumi, līdz ar to, visticamāk, viņi krīzi varēs pārdzīvot krietni vieglāk. Bet, protams, absolūti droši par to nevaram būt,» atzīmē Mierkalne.

Latvijas lietainā vasara ir īsta dāvana vietējām tūrisma aģentūrām un tūroperatoriem – uz karstākām vietām atpūsties dodas pat tie iedzīvotāji, kuri to nav plānojuši darīt.

«Ja godīgi, mēs esam ļoti priecīgi par to!» norāda kompānijas Tez Tour Latvija valdes loceklis Konstantīns Paļgovs. Tiesa gan, pieprasījums pēc ārvalstu atpūtas ceļojumiem šajā sezonā ir ne tikai laikapstākļu dēļ, bet arī tāpēc, ka tirgū ir atgriezusies Turcija. Kā skaidro Tez Tour pārstāvis, kompānija patlaban neko nevar piedāvāt karsto ceļojumu cienītājiem par pazeminātām cenām. «Atlaides mēs neietekmējam – tās nepiedāvā ārvalstu viesnīcas,» viņš uzsver.

Ir divi faktori, kas izraisījuši lielu pieprasījumu pēc vasaras ceļojumiem uz ārvalstīm. Pirmkārt, tā ir Turcijas atgriešanās tirgū. «Pagājušajā gadā iedzīvotāji izvēlējās ceļojumus sakot: «Piedāvājiet man jebko, izņemot Turciju.» Iedzīvotāji baidījās braukt uz to nestabilās politiskās situācijas dēļ. Šajā gadā situācija ir atrisinājusies, un uz Turciju cilvēki dodas tikpat bieži kā uz Grieķiju un citām valstīm. Ir jāatzīst, ka tādu cenas un kvalitātes kombināciju kā Turcijā reti kura valsts var piedāvāt. Turcijas piedāvājumā viss ir iekļauts un tā ir viena no labākajām ģimenes atpūtas vietām». Tagad mēs redzam, ka pieprasījums, kas iepriekš bija apstājies, pēc Turcijas ceļojumiem ir atgriezies, un tie, kuri neaizbrauca uz šo valsti pērn, dodas turp šogad. Ja mēs to būtu zinājuši, mēs palielinātu pieprasījumu pēc Turcijas viesnīcām.»

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Grieķi ir pauduši savu atbalstu palikšanai eirozonā un reformu īstenošanai - šāds dažādu ekspertu secinājums galvenokārt dzirdams pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām Grieķijā.

Protams, fakts, ka uzvaru nav guvuši reformas neatbalstošie galējie radikāļi, vismaz uz laiku atceļ ekonomikas karastāvokli Gieķijā, tomēr teikt, ka šī Dienvideiropas valsts būtu nostājusies uz reformu ceļa un maz ticams, ka no tā novirzīsies, būtu stipri vien pāragri un bezgala optimistiski.

Drīzāk gan mēs jau jaunās valdības veidošanas procesā varēsim vērot jaunus dumpjus, protestakcijas un tamlīdzīgus pasākumus, ar kuriem grieķi pārējo Eiropu, it īpaši eirozonu, pēdējā laikā ir stipri vien nogurdinājuši. Varētu teikt, ka grieķi ir pauduši atbalstu palikšanai eirozonā, bet ne taupības politikai. Tādējādi zīmīgi ir to ekspertu paziņojumi, kuri ir norādījuši, ka daudz būtiskāks Eiropas tautsaimniecībai šobrīd ir nevis ziepju operas turpinājums Grieķijā, bet gan ekonomiskie procesi Spānijā. Respektīvi, šobrīd arvien vairāk iezīmējas pāris būtiskas tendences.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Vācija un Francija ir brīdnājusi Grieķiju, ka tā «vairs varētu nedabūt ne centa» no Eiropas Savienības (ES) vai Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ja Atēnas nepiekritīs glābšanas pasākumu termiņam, par kuru tika lemts pagājušajā nedēļā, raksta thelocal.de.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) trešdien veltīja skarbus vārdus Grieķijas premjerministram Georgam Papandreu ārkārtas tikšanās laikā Grieķijā. Ultimāts parādu krīzes mocītajai valstij sekoja G. Papandreu paziņojumam, ka Grieķijā tiks rīkots referendums par pieņemtajiem valsts glābšanas pasākumiem.

Gan Vācijas, gan Francijas valstu līderi izteikuši cerības, ka Grieķija paliks eirozonā, bet vienlaikus arī norādījuši – Atēnas netiks glābtas «par velti». A. Merkele un N. Sarkozī norādījuši, ka sagaida, lai referendums tiktu rīkots pēc iespējas ātrāk un tiktu iedibināta skaidrība šajā jautājumā.

Pēc Grieķijas politiķu trešā mēģinājuma izveidot koalīciju un runām par izstāšanos no kopējās valūtas zonas eiro pagājušo nedēļu noslēdz ar kritumu uzrādot 1.2955 kursu pret dolāru.

Eiropas kopējās valūtas kursa īslaicīgu kāpumu noteica pozitīvie Vācijas eksporta izaugsmes dati, paceļot kopējo valsts izaugsmi par 0.5% un paglābjot Eiropas ekonomiku no lejupslīdes šī gada pirmajā ceturksnī. Tiesa, tiklīdz Grieķijas valstsvīri kārtējo reizi pulcējās, lai rastu risinājumu problēmām, bet galu galā tikai nolēma noraidīt Vācijas izvirzītās prasības, eiro kurss attiecībā pret dolāru nokritās līdz 1.2789. Kā atzina Grieķijas kreisi noskaņotais politiķis Manolis Glezos: «Achtung Frau Merkel., Grieķijas iedzīvotāji grib dzīvot brīvībā, nevis jaunā Vācijas okupācijā.» Tomēr objektīvi jāatzīst, ka, lai arī daudzi izturas ļoti izvairīgi pret tā dēvēto jauno Vācijas diktatūru, Vācija ir tas glābšanas riņķis, kas notur Eiropu virs ūdens.

Vācijas farmācijas kompānija Merck KGaA Grieķijas slimnīcām parādu dēļ apturējusi pretvēža medikamentu Erbitux piegādi, vēsta Reuters.

Vācijas kompānijas finanšu direktors Matias Zaherts (Matthias Zachert) norādīja, ka eirozonas parādu krīzes skartajos Eiropas dienvidos valsts slimnīcas saskaras ar finansiālām grūtībām un bieži iekavē maksājumus.

Jūnijā Grieķijas valsts slimnīcām zāles pārtrauca piegādāt cita Vācijas farmācijas kompānija Biotest. Arī šī kompānija norādīja, ka uz tādu rīcību to pamudinājuši Grieķijas slimnīcu iekrātie parādi.

Merck finanšu direktors uzsvēra, ka medikamentu piegāžu apturēšana patlaban skar tikai Grieķiju un tikai vienu kompānijas ražoto produktu. Tāpat Grieķi joprojām varēs nepieciešamās zāles iegādāties aptiekās.

Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kammens svētdien draudējis Eiropai ar masveida imigrantu un potenciālo teroristu pieplūdumu, ja tā pieļaus Grieķijas ekonomikas sabrukšanu.

«Ja viņi dos tādu triecienu Grieķijai, tad viņiem būtu jāzina, ka imigranti saņems ceļošanas dokumentus un dosies uz Berlīni,» savas labējā spārna partijas Neatkarīgie grieķi sanāksmē paziņoja Kammens.

Neatkarīgie grieķi veido koalīcijas valdību kopā ar kreiso ekstrēmistu partiju SYRIZA.

Kammens piebilda, ka gadījumā, ja imigrantu vidū izrādīsies arī teroristu grupējuma Islāma valsts kaujinieki, Eiropa pati par to būs atbildīga, ņemot vērā tās nostāju Grieķijas reformu un parādsaistību jautājumā.

Pirms nedēļas ar līdzīgiem izteikumiem nāca klajā arī Grieķijas iekšlietu ministra vietnieks, pamudinot Vācijas policijas arodbiedrību ierosināt izslēgt Grieķiju no Šengena zonas.

Brīnos, ka Grieķija līdz šim nav uzaicinājusi mūsu ekspertus, jo problēmas, kuras risinām, ir līdzīgas, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministrs uzskata, ka Latvija jau bijusi norakstīta, bet valsts joprojām turpina eksistēt un ir sasniegusi panākumus. «Mēs esam izdarījuši to, ko citiem iepriekš nav izdevies - savilkuši galus kopā. Eiropas Savienību gaida nenoteiktības periods - daudzas valstis iegrims recesijā un kritīsies labklājības līmenis,» sarunā ar laikrakstu Čas, sacīja A. Vilks.

Jautāts varbūt grieķi vēlas no krīzes iziet taisnīgākā ceļā - ne uz mazturīgo rēķina, finanšu ministrs atbildēja ar pretjautājumu. «Kas mums ir bagātie? Viens procents iedzīvotāju. Savukārt krīzes pārvarēšanā piedalījās, visticamāk, 99 procenti, tik liela iesaistīšanās ir ļoti svarīga. Ja Grieķija spētu izdarīt kaut pusi no tā, ko paveica Latvija - viņiem tiktu noņemts saspridzinājums. Tur vēl joprojām ir ļoti dāsni pabalsti,» sacīja A. Vilks.

Grieķijas iedzīvotāji valsts finanšu nedienās vaino ārpasauli, nevis pieņem to, ka ar viņu valsti kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešamas «rūgtas zāles» tās ārstēšanai, raksta Reuters.

«Vienkāršie cilvēki nesaprot situācijas nopietnību, ne tikai Grieķijā, bet arī visā pasaulē,» norāda HIS Global Insight analītiķi. Vardarbīgi protesti pret valdības taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko finanšu palīdzību, tiek apvienoti ar politiskiem cīniņiem, kas spēcīgi baida starptautiskos tirgus.

Grieķijas sabiedrība pilnībā neatver situācijas dramatismu, kas liek investoriem bažīties par to, ka politiskās ķildas un opozīcija taupības pasākumiem var likt valstij bankrotēt. Kamēr tādas valstis kā Latvija, kas pieņēma «Starptautiskā Valūtas fonda zāles», īsu brīdi mocijās, bet tagad jau sāk atgūties, Grieķija aizvien vairāk sāk atgādināt Argentīnu, kas bankrotēja 2001. gadā un joprojām ir «izmesta» no finanšu tirgiem, secina aģentūra.

Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska paustais, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi» radījuši šoku Latvijā un apdraud abu valstu attiecības, raksta Lietuvas medijs Lrytas.lt.

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Lrytas.lt norāda, ka G. Jasinskis konferences laikā nav sniedzis atbildes uz vairākiem ar traģēdiju saistītiem notikumiem, sakot, ka sniegs tās rakstiski.

Savukārt portālu Lrytas.lt, Delfi.lt un citu ziņu portālu komentāros tiek pausts atbalsts Latvijai un latviešiem tāpat interneta vietnēs Lietuvā izteiktas līdzjūtības cietušajiem, un izskanējušas komentētāju atvainošanās par tautieša G. Jasinska vārdiem.

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.