Pēc Lielbritānijā pavadītiem 12 gadiem bērnu apģērba zīmola Lazy Francis īpašniece Olga Krūze ir atgriezusies Latvijā un cer eksportēt savu produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Man bija labs darbs – es organizēju pasākumus lieliem korporatīviem klientiem, savā laikā biju arī laba restorāna menedžere. Darbs patika, un nebiju plānojusi atgriezties, bet satiktu savu tagadējo vīru un atgriezos viņa dēļ,» viņa stāsta. Pēc atgriešanās Olgai piedzima meita, taču viņa visu mūžu ir strādājusi, tāpēc mājās nosēdēt nevarēja. Meitai bija gads, kad Olga jau bija nodibinājusi savu uzņēmumu.

Fokusā – eksports

Sākot biznesu, Olgai uzreiz bija doma par eksportu. «Ne tikai Latvijas pirktspējas dēļ, bet arī tāpēc, ka esam tikai divi miljoni. Uzreiz bija doma attīstīt zīmolu šeit un eksportēt. Mums ir sava darbnīca, internetveikals, noliktava, veidojam klientu datubāzi. Pamats ir izveidots, jautājums ir tikai par pārdošanas attīstīšanu un eksporta apjoma palielināšanu. Man ir diezgan labi kontakti ārzemēs, jo ilgi dzīvoju Lielbritānijā. Esmu dzīvojusi arī Amerikā un Francijā, man ir kursabiedri no dažādām valstīm,» viņa stāsta. Visvairāk Olgu interesē Lielbritānija, Krievija un Amerika. Ir sākta sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. «Turienes uzņēmēji meklē kaut ko atšķirīgu, greznu. Viņu kultūra atļauj pucēties, un viņi to arī dara,» viņa teic. Olgai ir biznesa partnere Lielbritānijā, un tur piesaistīti divi pārdošanas menedžeri. Viens strādās mazajiem un vidējiem veikaliem, bet otrs specializējas darbā ar lielajiem klientiem, veikalu tīkliem un vairumtirgotājiem. Runājot par to, cik lielus apjomus var izpildīt, ja pārdošanas vadītāju darbs būs sekmīgs, Olga norāda, ka uzņēmums kritiski izvērtē savas iespējas un līdz 10 tūkst. vienību sezonā varot saražot tepat Latvijā.

Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) ceturtdien paziņoja par diskvalifikāciju atcelšanu 28 Krievijas sportistiem, tostarp skeletonistam Aleksandram Tretjakovam, kuriem iepriekš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) bija piespriedusi mūža diskvalifikāciju no dalības olimpiskajās spēlēs, atjaunojot arī šo atlētu izcīnītos rezultātus 2014.gada Soču Olimpiādē.

CAS lēmums nozīmē, ka Latvijas skeletonistam Martinam Dukuram tomēr netiks piešķirta Soču olimpisko spēļu zelta medaļa, kuru saglabās Tretjakovs. Martins Dukurs Sočos palika otrais, kamēr viņa brālis Tomass ieņēma ceturto vietu, tagad netiekot pie bronzas.

Vēl 11 Krievijas sportistu apelācijas apmierinātas daļēji, kuru vidū ir arī bobslejisti Aleksandrs Zubkovs un Aleksandrs Kasjanovs. CAS norāda, ka šajos gadījumos SOK lēmumi paliek spēkā, līdz ar to viņiem Sočos izcīnītie rezultāti tiek anulēti, kas ļauj pie olimpiskā zelta tikt Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža četriniekam, bet divniekos viņam ar Daumantu Dreiškenu izcīnīt bronzu.

Diskvalifikācijas atceltas arī Krievijas kamaniņu braucējiem Albertam Demčenko un Tatjanai Ivanovai, kas nozīmē, ka pie 2014.gada olimpisko spēļu sudraba godalgām komandu stafetē tomēr netiks Elīza Tīruma (tagad Cauce), Mārtiņš Rubenis un brāļu divnieks Andris un Juris Šici, kuri Sočos ieguva bronzu.

Ventspils tiesa nav pieņēmusi noraidījumu tiesnesei Olgai Macpanei krimināllietā, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Tiesas sēdē izsludināts pārtraukums līdz 30. jūnijam, un paredzēts lietu skatīt līdz 1. jūlijam, Db uzzināja tiesā.

Db jau rakstīja, ka Rūdolfa Meroni advokāts pieteicis noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesei Olgai Macpanei. Tā kā tiesas sēde ir slēgta, tuvāku informāciju par procesa norisi Db iegūt neizdevās.

Ventspils tiesa šodien, 21. aprīlī, izlēma krimināllietu, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs kriminālprocesa kārtībā vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, vainojot viņu goda aizskaršanā un neslavas celšanā, skatīt slēgtā tiesas sēdē. Noraidījumu nozīmētajai tiesnesei Olgai Macpanei pieteicis Rūdolfa Meroni aizstāvis Daimārs Škutāns, Db apstiprināja tiesā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Saskaņas centra (SC) deputāts Igors Meļņikovs izsūtījis 10 tūkstošus vēstuļu potenciālajiem balsotājiem latviešu un krievu valodā, tomēr viņš nevar pateikt, cik ir izmaksājusi šī priekšvēlēšanu kampaņa.

SC deputāts I. Meļņikovs nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik izmaksāja viņa individuālā priekšvēlēšanu kampaņa, un norādīja, ka par kampaņu «maksāja SC», tomēr SC pārstāve Anna konanova Db.lv stāstīja: «Par individuālajām kampaņām atbild paši kandidāti. Formāli rēķini tiek apmaksāti no partijas, tomēr tā ir tikai formalitāte un par kampaņu organizēšanu un izmaksām atbild pats kandidāts personīgi».

Iedzīvotāji, kas saņēmuši uz savām dzīves vietām izsūtītās SC deputāta vēstules, apgalvo, ka uz tām bija norādīta viņu adrese, savukārt I. Meļņikovs apgalvo - vēstules tika nogādātas adresātiem pēc nejaušības principa un uz tām «adreses netika norādītas», tās iemetot pasta kastēs kā reklāmu. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlētas pastkastītes, kurās vēstules tika iemestas, SC deputāts norādīja: «Es pats neizvēlējos, kam sūtīt šīs vēstules». Viņš arī nezināja, cik izmaksāja šo vēstuļu sagatavošana un nogādāšana pasta kastītēs, «jo par to maksāja Saskaņas Centrs».

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Rūdolfa Meroni advokāts pieteicis noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesei Olgai Macpanei. Tiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai noraidījumu pieņemt.

Ventspils tiesa šodien, 21. aprīlī, izlēma krimināllietu, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs kriminālprocesa kārtībā vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, vainojot viņu goda aizskaršanā un neslavas celšanā, skatīt slēgtā tiesas sēdē. Noraidījumu nozīmētajai tiesnesei Olgai Macpanei pieteicis Rūdolfa Meroni aizstāvis Daimars Škutāns, Db apstiprināja tiesā.

Noraidījuma pamatā ir fakts, ka tiesneses vīrs ir Ventspils Pašvaldības policijas, tātad no domes finansētas institūcijas amatpersona, kā arī aizdomas, ka minētās tiesneses vīrs bijis vairāk nekā vienkāršs policijas kārtībnieks, bet sniedzis arī miesasarga un informatīvus pakalpojumus Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.

Latvijas Pasts ir gatavs pasta tirgus pilnīgai liberalizācijai 2013.gada 1.janvārī, jo patlaban jau strādā konkurences apstākļos, norāda Latvijas Pasta jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

«Patlaban gandrīz visās tradicionālās pasta jomās strādājam konkurences apstākļos. Pakas piegādā dažādi kurjerpasti. Arī ar vēstuļu piegādi nodarbojas konkurenti, tādēļ jau zināmā mērā strādājam brīva tirgus apstākļos. Vēstuļu korespondence veido apmēram pusi no visiem pasta ieņēmumiem. No šīs puses aptuveni 60%-70% ir juridisko personu sūtījumi, rēķini, vēstules un paziņojumi. Šajā segmentā jau strādājam brīvās konkurences apstākļos,» teica Kleinbergs.

Kleinbergs norādīja, ka no Latvijas Pasta it kā monopola ir palicis ļoti maz, un tā atcelšana sakarā ar pasta tirgus pilnīgu liberalizāciju nekādas būtiskas izmaiņas konkurences ainā neieviesīs.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakova (SC) aicina nosaukt kādu Rīgas ielu bijušā Čehijas prezidenta un rakstnieka Vaclava Havela vārdā.

Tuvākajā laikā šis jautājums tiks pārrunāts ar Rīgas domes deputātiem un atbildīgajām institūcijām, DB informēja Rīgas domes priekšsēdētāja pārstāve Anna Kononova.

Jāatgādina, ka šā gada 18.decembrī V. Havels 75 gadu vecumā aizgāja mūžībā. Pēc Samta revolūcijas 1989. gadā viņš tika ievēlēts Čehoslovākijas prezidenta amatā, savukārt, kad 1993.gadā Čehoslovākija sadalījās, dramaturgs kļuva par neatkarīgās Čehijas pirmo prezidentu. V. Havels tika arī pārvēlēts šajā amatā. Jāmin arī, ka viņš bija aktīvs cilvēktiesību aizstāvis.

Krievijas sabiedrība pašlaik ir sašķelta starp tiem, kas vēlas redzēt Vladimira Putina režīma beigas, un starp tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ viņu atbalsta. Visticamāk, V. Putinam izdosies uzvarēt 4. martā notiekošajās prezidenta vēlēšanās, raksta Bloomberg Businesweek.

Medijs uzsver, ka tomēr opozīcijas kustības pārsteidzošā apņēmība radījusi bažas – vai V. Putinam tik tiešām izdosies noturēties amatā abus nākamos termiņus. Pašlaik svarīgākais jautājums Krievijai un arī visai pasaulei ir – kāds būs nākošais V. Putina prezidentūras posms, kā arī – kādu ceļu mēros Krievija pēc viņa.

Viena no galvenajām V. Putina rīcībā esošajamā vērtībām pašlaik varētu būt Krievijas iedzīvotāju atmiņa, norāda Businesweek. Deviņdesmito gadu nopietnākā Krievijas politiskā krīze – 1993. gada oktobrī notikušais konflikts starp Borisu Jeļcinu un likumdevējvaru, kas beidzās ar asinsizliešanu un vairāku simtu cilvēku bojāeju. Pašlaik tikai rets opozīcijas aktīvists ir vardarbīgi noskaņots, bet liela daļa ir pārliecināta, ka V. Putins šodien ar atklātu sacelšanos izrīkotos daudz bargāk.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ir vērsušies vairāki desmiti patērētāju, informējot, ka viņi saņem rēķinus un draudu vēstules no komersantiem par interneta pakalpojumu apmaksu, lai gan līgumi ar šiem komersantiem nav noslēgti, informē PTAC pārstāvji.

PTAC un SPRK brīdina interneta pakalpojumu lietotājus par SIA Prolain negodprātīgu un prettiesisku rīcību, centienos pārvilināt SIA Simtel klientus, izsūtot tiem rēķinus un draudu vēstules par interneta atslēgšanu.

PTAC rīcībā ir informācija, ka SIA Prolain interneta pakalpojumu lietotājiem sūta elektroniskā pasta vēstules un rēķinus, pieprasot SIA Simtel klientiem veikt interneta pakalpojumu apmaksu un maldinot patērētājus par iepriekš minēto līgumu pārņemšanu, stāsta PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Regulatora Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks apstiprina, ka arī SPRK ir saņēmis SIA Simtel klientu sūdzības par SIA Prolain draudu vēstulēm un izrakstītajiem rēķiniem.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Premjera Valda Dombrovska (JL) parakstītā vēstulē Kristīne Alberte apsveikta ar titula «Latvijas māmiņa» iegūšanu un «Ministru kabineta vārdā» viņai izteikta pateicība.

Mulsinoša gan šķita vēstules beigās minētā norāde par gaidāmajām vēlēšanām un aicinājums tajās izdarīt «pareizu izvēli», kā arī tas, ka vēstules parakstītājs pieteikts ne tikai kā Ministru prezidents, bet arī kā apvienības Vienotība premjera kandidāts. Tāpēc pirmā doma Kristīnei bija - tā premjers gatavojas vēlēšanām, izmantojot administratīvos resursus.

Tomēr izrādās, ka to sūtījis viņai kāds paziņa, kura strādā Drošības policijā, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija. Vienīgais, ko vēlējies, bijis izjokot.

Kad vēstule jau nonāca Dienas rīcībā, noskaidrojās, ka tās sūtītājs ir Ēriks Cinkus - viņu K. Alberte raksturo kā savu «paviršu paziņu», ko dzīvē redzējusi «trīsarpus reizes». Viņš privātu iemeslu dēļ gribējis izjokot K. Alberti. Viņa teic - uztraucoši ir tas, cik viegli ir viltot oficiālu dokumentu formas. Tomēr vērā ņemams fakts ir arī tas, ka saskaņā ar Dienas rīcībā esošo informāciju vēstules sūtītājs ir Drošības policijas (DP) darbinieks.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Baumas, ka sociālā medija Facebook lietotāju privātās vēstules parādījušās uz visiem pieejamās Facebook lietotāja laika joslas (timeline) un tādējādi kļuvušas publiskas, nav patiesas – citējot sociālo mediju, vēsta BBC.

Daži lietotāji, lielākoties Francijā, esot sūdzējušies, ka privātās vēstules, kas tikušas sūtītas laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam, pēkšņi tikušas publicētas uz viņu laika joslas.

«Manas privātās sarakstes vēstules, kas rakstītas laikā no 2006. gada līdz pat 2012. gadam, tagad ir lasāmas visiem uz manas laika joslas,» ir pārliecināta Popija Dinsija (Poppy Dinsey), modes sociālā tīkla What I Wore Today īpašniece, piebilstot, ka ir «100% droša par savu atmiņu».

Tomēr Facebook norāda, ka šīs vēstules esot bijuši vecāki ieraksti, ko lietotājs pats vēstījis savā publiski pieejamajā profilā uz «sienas». Tāpat kompānijas pārstāvji pauda, ka sajaukt vēstuļu un visiem publiski pieejamo vēstījumu datus «nav iespējams».

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Latvijas Pasts sadarbībā ar portālu Pastnieki.lv sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu t.s. hibrīdpasta segmentā: tagad, izmantojot Latvijas Pasta mājas lapā piedāvāto iespēju, jebkurš klients var nosūtīt reālu vēstuli pa pastu, neizejot no mājas – vien elektroniski nosūtot adresātam paredzētās korespondences saturu.

Tas tiks izdrukāts, ievietots aploksnē un piegādāts adresātam. Šādā veidā iespējams nosūtīt vienkāršas vēstules Latvijā, paskaidro Latvijas Pasts Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Lai izmantotu šo iespēju, klientam mājas lapas sadaļā Privātpersonām/Pasta sūtījumi pa Latviju/Vēstules/Hibrīdpasts jānorāda koresondences sūtītāja un saņēmēja vārds un adrese, jāieraksta vēlamais vēstules teksts, jāpievieno nepieciešamie pielikumi – piemēram, fotogrāfijas vai citi dokumenti.

Pakalpojuma cena ir 1 Ls, un par šo summu iespējams nosūtīt vienu A4 lapu vai fotogrāfiju. Papildu lapa, fotogrāfija vai sūtīšanas datuma maiņa maksā 0,25 Ls. Pakalpojuma apmaksa ir bezskaidras naudas norēķins ar mobilā tālruņa īsziņu.

Policisti no brigādes, kas apkalpo Briseles Zaventemas starptautisko lidostu, atklātā vēstulē savai vadībai norādījuši uz sliktu drošības garantēšanu lidostā un tās tuvumā.

Trešdien publicēto atklāto vēstuli parakstījuši apmēram 100 no gandrīz 400 lidostas policijas darbiniekiem, ziņo Beļģijas mediji.

«Šī vēstule ir pirmās līnijas policistu vilšanās ar sliktu pārvaldību izpausme, nelaimes signāls nacionālo lidostu drošības pastiprināšanas vārdā,» teikts vēstulē.

Vēstules autori raksta, ka tā ir viņu «nelaimes signāls», kas norāda uz to, ka starptautiskās lidostas aizsardzība neatbilst tam līmenim, kādam vajadzētu būt 2016.gadā.

Viņi norāda, ka lidostas ēkas četri stāvi «ir ļoti pieejami jebkuram un katram», tostarp noziedzniekiem.

«Bija iesniegti daudzi ziņojumi, kas paredzēti terorisma apkarošanas dienestam, par nepieciešamību pārbaudīt pasažieru un citu aizdomīga izskata cilvēku personības,» atzīmēja policisti. Vēstulē izteikts pieņēmums, ka lidostā varēja būt iesūtīti teroristu izlūki, lai novērtētu tās drošības līmeni teroraktu plānošanai.