Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Kopējie Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē sasniegs 64,5 miljonus eiro, liecina KMPG pētījums.

Tā nodrošinās nodokļu ieņēmumu pieaugumu, veicinās nodarbinātību, palielinās iedzīvotāju ienākumus, pozitīvi iespaidos tūrisma attīstību, kā arī uzlabos valsts pārvaldes darbinieku profesionalitāti, skaidro KMPG pārstāvis Edgars Voļskis.

Kopējie tiešie nodokļu ieņēmumi Latvijas prezidentūras laikā pārsniegs 44 miljonus eiro, tajā skaitā kopējie tiešo nodokļu ieņēmumi no izmaksātajām algām ir paredzami 25,7 miljoni eiro, nodokļu ieņēmumi prezidentūras iepirkumu rezultātā tiek lēsti 10,8 miljonu eiro apmērā, savukārt nodokļu ieņēmumi no izmaksāto algu patēriņa ir sagaidāmi 7,5 miljonu eiro apmērā.

Prezidentūras laikā, kā arī pēc tam sagaidāms ārvalstu viesu skaita pieaugums. Paredzams, ka Latviju prezidentūras laikā apmeklēs vismaz 25 tūkstoši ārvalstu politiķu un amatpersonu, un 700 žurnālistu. Nodokļu ieņēmumu pieaugums no tūrisma prezidentūras iespaidā tiek prognozēts 9,5 miljonu eiro apmērā.

Tradicionāli pavasarī Latvijas iedzīvotāji uzzina par pārkāpumiem iestādēs, kam jākalpo sabiedrības interesēs un jābūt paraugam likumu ievērošanā. Tās ir ministrijas, tām pakļautās un citas valsts pārvaldes iestādes, no kurām daudzas gadu no gada saņem sliktas atzīmes no likumības skolotājas – Valsts kontroles (VK). Neapmierinošie vērtējumi nenozīmē tikai to, ka dažādi darbi netika izpildīti veiksmīgi un tiesiski, – aiz vairākuma pārmetumu ir lielas nodokļu naudas summas, kas izsaimniekotas, pārmaksātas vai izlietotas nepamatoti, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Droši zināms, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi. Piemēram, vairākumam ministriju visbiežāk izteiktais pārmetums vairākus gadus pēc kārtas ir avansa maksājumu veikšana. VK revidentu izpratnē tā ir neefektīva un neekonomiska naudas izlietošana, savukārt praksē tas nozīmē, ka budžeta gada beigās pāri palikusī nauda tiek samaksāta uz priekšu, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem vai nodokļiem. Tāpat arī iespaidīgie 10 miljoni eiro, par kuriem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs neesot identificējams, nenozīmē, ka minētā summa uzskatāma par zaudētu. Kā Dienai skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mēbeles un tehnika atrodoties zem Gaismas pils nu jau salabotā jumta, taču ne plānā paredzētajās telpās, jo tās atbrīvotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē norisēm.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Viesnīca Roma, gatavojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (ES) pasākumiem, viesnīcas uzlabošanas darbos ieguldījusi 1,5 miljonus eiro, sacīja Viesnīcas Roma vadītāja Linda Abu Meri.

«Pirms prezidentūras veicām dažādus uzlabošanas darbus viesnīcai, lai izskatītos pieklājīgi un pietiekami cienīgi prezidentūras valsts vienai no centrālajām viesnīcām. Iepriekšējā vasarā viesnīcā nebija kondicionieru, jo iepriekšējie īpašnieki neuzskatīja, ka kondicionieri karstumā ir lietderīgi,» sacīja Abu Meri.

Zinot, ka Latvijā šogad noritēs prezidentūra, Viesnīca Roma pakāpeniski tika ieviesta kondicionēšanas sistēma un veikti dažādi kosmētiskie remonti. Tajos numuriņos, kur varētu dzīvot prezidentūras viesi, tika nomainītas mēbeles pret jaunākām. «Viesnīca ir diezgan veca, un pirms mums neviens remontus nav veicis. Līdz ar to ieguldījumi šai vasarai, gatavojoties prezidentūrai, bija diezgan ievērojami,» sacīja Abu Meri.

Kamēr Latvijas ekonomikas ieguvumi no prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ir tikai aplēses, DB pēta, kādi uzņēmumi tikuši pie vērtīgiem pasūtījumiem

Lai gan eksperti jau aplēsuši, ka kopējie Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no tikko sākušās Latvijas prezidentūras ES Padomē sasniegs 64,5 milj. eiro – tā nodrošinās nodokļu ieņēmumu pieaugumu, veicinās nodarbinātību, palielinās iedzīvotāju ienākumus, pozitīvi iespaidos tūrisma attīstību, kā arī uzlabos valsts pārvaldes darbinieku profesionalitāti –, reālos ieguvumus varēs novērtēt vien nākotnē. Taču jau tagad var redzēt pirmos tiešos ieguvējus – tās ir kompānijas, kas tikušas pie iespējas līdzdarboties prezidentūras organizēšanā.

Par prezidentūras oficiālo dāvanu izvēlēts māla svilpaunieks – konkursā par to izgatavošanu uzvarēja SIA Upe tuviem un tāliem, piedāvātā līgumcena bija 150 tūkst. eiro (bez PVN), pašus svilpauniekus gatavoja ap 40 amatnieku un mākslinieku. Lina šalles, kas radītas pēc mākslinieces Kristīnes Ramanes koncepcijas, tiks pasniegtas sievietēm, bet vīrieši tradicionāli tiek apdāvināti ar kaklasaitēm. To raksta autors ir tekstilmākslinieks Arvīds Priedīte, bet tiesības tās izgatavot un piegādāt ieguva SIA Parnass Presentreklam, apņemoties to veikt par 112,5 tūkst. eiro (bez PVN). Kompānija ieguva tiesības arī par 16,2 tūkst. eiro (bez PVN) piegādāt un izgatavot citas reprezentācijas lietas – lietussargus, kakla lentas, bagāžas piekarus. Savukārt kancelejas preces dalībnieku vajadzībām par vairāk nekā 28 tūkst. eiro (bez PVN) nodrošina SIA MicroDot. Šis uzņēmums uzvarējis arī 48,7 tūkst. eiro (bez PVN) konkursā par tipogrāfijas pakalpojumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam.

Eiropas Savienības Padomes prezidentūras darbu turpmāk atvieglos Tildes izstrādātais mākslīgā intelekta mašīntulks, informē Tildes mārketinga vadītāja Una Kosīte.

Mašīntulks tika atklāts 29. septembrī Tallinā notikušajā ES Digitālajā samitā, kurā piedalījās visu ES valstu vadītāji un citas augsta līmeņa amatpersonas.

Mašīntulks veidots īpaši Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai Igaunijā, lai atvieglotu apjomīgo informācijas tulkošanas darbu un prezidentūras pasākumu dalībnieku saziņu. Mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītais neironu mašīntulks būtiski uzlabo tulkojuma kvalitāti. Dažus tekstus tas var tulkot gandrīz tikpat labi kā cilvēks. Šāda augsta līmeņa pasākumā neironu mašīntulks tiek izmantots pirmo reizi.

Tallinas Digitālā samita laikā 29. septembrī mašīntulks tika prezentēts ES augstākā līmeņa amatpersonām, kur ar to iepazinās Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un citi.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums «Tilde» ir izstrādājis mašīntulkošanas rīku Austrijas prezidentūras vajadzībām Eiropas Savienības (ES) Padomē translate2018.eu. Tas ir prezidentūras organizatoru, tulku, pasākumu viesu un mediju pārstāvju palīgs, ar kuru reāllaikā tiek tulkoti teksti, dokumenti un mājaslapas lielākajā daļā ES oficiālo valodu, tā palīdzot pārvarēt valodu barjeras augsta līmeņa sarīkojumos.

translate2018.eu ir mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstīta neirontulkošanas sistēma, kas nodrošina automatizētu tulkojumu oficiālajiem prezidentūras dokumentiem. Īpaši pielāgotas tulkošanas programmas uzlabo tulkojuma kvalitāti un veicina daudzvalodu saziņu.

«Tildes» mašīntulkošanas rīks ir izstrādāts sadarbībā ar Vīnes Universitāti un Eiropas Komisiju (EK).

Mašīntulkošanas rīks apvieno e-tulkošanas pakalpojumu, ko izstrādājis EK Tulkošanas ģenerāldirektorāts, ar «Tildes» pielāgotajām neirontulkošanas (NMT) programmām. Ar mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās metodi tiek analizēts teikuma konteksts, radot saprotamus, viegli lasāmus un cilvēka tulkojumam līdzīgus tekstus.

Latvija Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes Somijā ietvaros satiksmes ministram Anrijam Matīsam trešdien bija tikšanās ar Somijas transporta ministri Paulu Risikko, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Abi kolēģi pārrunāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē aktuālos jautājumus transporta jomā, kā arī Matīss informēja par Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācijas gaitu.

Ministrs uzsvēra, ka projekta realizācija visās trijās Baltijas valstīs norit ļoti aktīvos tempos, kā arī aicināja Somiju iesaistīties šajā procesā.

«Ņemot vērā projekta nozīmīgumu visam Ziemeļu – Baltijas reģionam, es gribētu izmantot iespēju uzaicināt Somiju aktīvi iesaistīties šī stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kā arī Rail Baltica kopuzņēmuma darbībā. Somija tiek aicināta iesaistīties Rail Baltica kopuzņēmumā kā akcionārs, ko arī paredz kopuzņēmuma akcionāru līguma nosacījumi,» paziņoja Matīss.

Lai sagatavotos valsts svētku pasākumiem, Rīgā šodien noteikti satiksmes ierobežojumi, informēja pašvaldībā.

Šovakar slēgs satiksmi 11.novembra krastmalas un Eksporta ielas posmā.

No plkst.16 līdz sestdienas, 18.novembra, plkst.18 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz 11.novembra krastmalai.

Savukārt no plkst.21 līdz NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājuma beigām nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ģenerāla Radziņa krastmalā un Krasta ielas posmā no Jēzusbaznīcas ielas līdz apgriešanās vietai pie tirdzniecības centra "Mols".

Šodien no plkst.8 līdz 16 transportlīdzekļu satiksmi ierobežos un nepieciešamības gadījumā slēgs 11.novembra krastmalā, labajā malējā braukšanas joslā, 150 metru garā posmā no Miesnieku ielas virzienā uz Poļu gāti.

Pie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē galvenās norises vietas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), šodien svinīgi pacelti ES un tās dalībvalstu karogi.

Pacelšanas ceremonijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (V) norādīja, ka prezidentūra ir atbildība, ar kuru Latvija tiks galā. Viņa arī pauda cerību, ka Latvijas iedzīvotāji izmantos prezidentūras sniegtās iespējas, lai apzinātos Latvijas spēku, veiksmi un gudrību.

LNB direktors Andris Vilks sacīja, ka tā ir pirmā reize, kad prezidentūras centrālā ēka būs tieši bibliotēka. «Latvija turpina ceļu uz Eiropas kopienu. Prezidentūra būs ļoti laba pieredze un iespēja bibliotēkai un tās darbiniekiem. Mēs esam gatavi izaicinājumiem,» sacīja Vilks.

Latvija uz sešiem mēnešiem pārņēmusi ES rotējošo prezidentūru, par savas darbības prioritātēm nosakot ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sekretariāts ir vienojies ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības biedriem - komerciālā vīna ražotājiem - par sadarbību Latvijas prezidentūras laikā, lai prezidentūras viesus iepazīstinātu ar Latvijas vīnu kvalitāti.

Kā pastāstīja prezidentūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone, biedrība prezidentūras viesiem un apmeklētājiem piedāvās degustācijai 500 litrus Latvijas vīna produkcijas, kas tapusi no vietējiem augļiem, dārza un meža ogām un kas 2014.gadā ieguvusi biedrības Kvalitātes kontroles zīmi, kuru saņem konkursa Latvijas augļu un ogu vīna konkursa 2014 uzvarētāji.

«Šī sadarbība ir iespēja Latvijas vīnu darītājiem iepazīstināt ar savu produkciju ES valstu iedzīvotājus, kā arī uzsvērt savu produktu kvalitāti Latvijā,» skaidroja Jākobsone.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība šajā sadarbībā pārstāv SIA Līgatnes vīnu darītava, SIA Vējkalnietis, ZS Smilškalni, ZS Pīlādži, SIA Vīns.LV, SIA Aizputes vīnu darītava, SIA EVI&JO, SIA Jokas Developments, IK Cremon 6 un SIA Abavas dārzi.

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Kultūras un pasākumu nozares privātie uzņēmumi - pasākumu producenti, norises vietas, mūzikas izpildītāji un tehniskās kompānijas - kopā vairāki simti uzņēmumu un nozares lielākās asociācijas ceļ trauksmi, ka līdzšinējais valsts atbalsts ir bijis ļoti minimāls, bet ieilgusī dīkstāve un pieaugošā neskaidrība par nākotni situāciju padara kritisku un nav jūtama valdības vēlme kultūras nozari atbalstīt līdztekus citām Covid-19 pandēmijas krīzes skartajām nozarēm.

Šī nozare kopš pandēmijas sākuma zaudējusi lielāko daļu savu ieņēmumu un daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti savu darbību pārtraukt pilnībā. Pasākumu pārdoto biļešu skaits kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir samazinājies vismaz 5 reizes, savukārt ienākumu apjoms - vēl vairāk.

Nozare vērš uzmanību, ka ir tikai daži sektori, kuru darbība ir skarta vissmagāk - tie ir pasākumi, tūrisms un viesmīlība. Esošie ierobežojumi neļauj rentabli rīkot pasākumus, kuri ir atkarīgi no biļešu ieņēmumiem vai pulcēšanās ierobežojumiem, tādēļ nav iespējams nodrošināt pasākumu organizēšanas uzņēmumu, pasākumu norises vietu vai pasākumu tehniskā aprīkojuma uzņēmumu pastāvēšanu nākotnē. Tikmēr valdības līmenī par turpmāko atbalstu lemj un to apstiprina citām nozarēm un infrastruktūras objektiem, bet pasākumu un kultūras sektors nekad nav pieminēts starp primāri cietušiem sektoriem. ES rekomendācijas paredz, ka apjomīgajam ES atveseļošanas plānam 2% no tā finansējuma būtu paredzami kultūras nozarei - Latvijas plānos atbalsts pasākumu nozarei pagaidām nav paredzēts vispār, norāda kultūras un pasākumu nozares pārstāvji.

Pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Liepājas un visas Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi gaidīja to kā lielisku iespēju piedāvāt savus pakalpojumus lielam skaitam ārzemju viesu. Tagad, nozīmīgajam notikumam noslēdzoties un redzot, ka visi pasākumi ir gājuši gar degunu reģioniem, jūtamies visu Rīgas svarīgo cilvēku aizmirsti.

Ja arī turpmākajos gados ar vārdu «tūristi» institūcijas sapratīs «Rīgas apmeklētāji», tad situācija nemainīsies un nekādas valsts attīstības un citas stratēģijas nepalīdzēs sekmēt reģionu izaugsmi.

Ļoti cerīgi uztvērām pagājušā gada izskaņā dzirdētos atbildīgo amatpersonu paziņojumus, ka prezidentūras laikā mūsu valstī gaidāms liels tūristu skaita pieaugums. Toreiz tika teikts, ka 200 pasākumu laikā Latviju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju – politiķi, amatpersonas un viņu ģimenes. Tika gaidīti arī vairāk nekā 700 ārvalstu žurnālistu.

Šo iespēju parādīt sevi augstajiem viesiem, kas varētu būt nākotnes potenciālie tūristi, gaidīja teju vai visas lielās Latvijas pilsētas un tajās esošie pakalpojumu sniedzēji – viesnīcas un restorāni. Arī Liepājas vienīgā pieczvaigžņu dizaina viesnīca Promenade Hotel ir izmitinājusi augsta līmeņa viesus – ārvalstu uzņēmumu vadītājus un starptautiski atzītus lektorus, un būtu gatava izmitināt arī prezidentūras augstos viesus vai organizēt konferences savās telpās. Mūsu pieredze rāda, ka tie nakšņotāji, kuri vienreiz palikuši viesnīcā, pēc tam esot Liepājā, vienmēr paliek pie mums. Taču visi pasākumi notika Rīgā un līdz Liepājai vai kādai citai Latvijas pilsētai šāds piedāvājums nenonāca. Tas nozīmē, ka izmaksas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā sedza visi Latvijas nodokļu maksātāji, bet ieguvums no tā bija tikai galvaspilsētas uzņēmumiem.

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā tiks turpināts aktīvs darbs, lai panāktu progresu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidē, pasažieru tiesību stiprināšanā, Eiropas dzelzceļa vienotās telpas izveidē, kā arī TEN-T transporta tīkla attīstības jautājumos, lai dotu pienesumu kopējā ES ekonomikas konkurētspējas attīstībā.

Par to ceturtdien satiksmes ministrs Anrijs Matīss informēja Transporta komisāri Violetu Bulcu.

Viena no Latvijas kā prezidējošās valsts ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē prioritātēm transporta jomā būs arī Dzelzceļa Ceturtās paketes sekmīga virzība, lai efektīvi tuvotos Eiropas Dzelzceļa vienotas telpas izveidei. Tiks turpinātas diskusijas par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības priekšlikumiem, kas ir daļa no Dzelzceļa Ceturtās pakotnes Politiskā pīlāra. Turpmākais politiskā pīlāra progress ir cieši saistīts ar tehniskā pīlāra virzību un Latvijas Prezidentūra strādās pie sarunu pabeigšanas ar Eiropas Parlamentu par tehnisko pīlāru, balstoties uz iepriekšējo prezidentūru sasniegto ievērojamo progresu.

2014. gada decembrī noslēdzās pēdējās angļu valodas mācības Latvijas ierēdņiem, kuri tieši iesaistīti, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Mācībās, kuras iepirkuma rezultātā īstenoja valodu uzņēmums Skrivanek Baltic, angļu valodas zināšanas pilnveidoja un nostiprināja vairāk nekā 1700 ES Padomes darba grupu vadītāji, to vietnieki, nozaru eksperti, prezidentūras koordinatori un komunikatori.

Mācības noritēja vairāk nekā gadu, kopumā 5 semestrus, 48 akadēmiskās stundas katrā semestrī. Ierēdņiem 230 grupās nodarbības vadīja 18 angļu valodas pasniedzēji pēc īpaši izstrādātas mācību programmas, kas paplašināja un nostiprināja ES politiskās un administratīvās terminoloģijas zināšanas, formālo gramatiku un lietišķās saziņas prasmes angļu valodā, skaidro Skrivanek Baltic.

«Mums bija būtiski uzlabot katra ierēdņa valodas zināšanas atbilstoši viņa/viņas pienākumiem un uzdevumiem prezidentūras laikā un ļaut kvalitatīvi piedalīties arī neformālās diskusijās angļu valodā,» sacīja Vasilijs Ragačevičs, Skrivanek Baltic vadītājs.

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības izaugsmi, būtiski identificēt tās dalībvalstis, kurām nepieciešama padziļināta izpēte, tādēļ paredzēts, ka Eiropas Komisija sagatavos secinājumus par nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu atsevišķās ES dalībvalstīs, balstoties uz padziļinātas analīzes rezultātiem.

Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2015. gada pirmā ceturkšņa beigās. Jāatzīmē, ka 2015. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros Latvija netika nosaukta to valstu vidū, kuras iekļaujamas padziļinātās izpētes ziņojumā, informē Finanšu ministrija.

Dalībvalstīm, kurās tiks konstatēta makroekonomikas nesabalansētība, tiks sniegtas rekomendācijas nesabalansētību novēršanai. Kā galējais mērs dalībvalstīm, kuras neveicina savlaicīgu nesabalansētību novēršanu, var tikt noteiktas soda sankcijas, kas ir soda nauda noteiktu procentu apmērā no IKP (nosaka pēc vienošanās).

Savukārt ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sēdēs dalībvalstis apspriedīs makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kurās konstatēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, un tām dalībvalstīm, kurās nepieciešama izšķiroša politiska rīcība nelīdzsvarotību novēršanā. Tiks nodrošināta arī diskusija par turpmāko rīcību un nesabalansētību novēršanas procedūru.

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.