Jaunākais izdevums

Postpadomju telpā nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un attīstībā ir līdzīgas problēmas.

Dzīvokļu saimnieki lēnām izaug līdz apziņai par kop- īpašuma uzturēšanu un nepieciešamajiem ieguldījumiem. Šādus secinājumus izdarīja vairums no jomas speciālistiem, kuri pagājušajā piektdienā Jelgavā piedalījās konferencē Mājokļu pārvaldīšanas pieredze un attīstība. Taču situācija mainās, kopš Eiropas Savienība prasa uzlabot ēku energoefektivitāti un valsts ir iesaistījusies finansējuma nodrošināšanā. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) organizētā konferencē piedalījās nozares speciālisti no Latvijas, Vācijas un Baltkrievijas.

Latvijā situācija mājokļu pārvaldīšanā pirms 20 gadiem bija līdzīga Austrumeiropai. Tomēr tiesiskais regulējums dažādās valstīs radījis atšķirīgus risinājumus kopīpašuma apsaimniekošanā. Galvenais mērķis visiem ir līdzīgs – energoefektīvu mājokļu radīšana, kā arī nodrošināšana ar mājokli sociāli neaizsargātas grupas.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš konferencē atzina, ka radīt jaunu ēku apsaimniekošanas modeli pirms 20 gadiem bija liels izaicinājums.

«Katrs atbildīgs par savu īpašumu,» uz galveno mērķi, kas bija jāsasniedz, norādīja A. Rāviņš. Īrnieks bija pieradis, ka ar vienu zvanu pietiek, lai novērstu komunālās problēmas, turklāt tā, ka nepieaug rēķins. Jelgavas NĪP ir dibināta pirms 20 gadiem, un tās valdes loceklis Juris Vidžis skaidro, ka pirmās ēkas Jelgavā tika atjaunotas ar Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvas (IWO) atbalstu, kas joprojām jelgavniekiem sniedz vērtīgus padomus. Jelgavas NĪP ir kā piemērs paradigmu maiņai nozarē.

Visu rakstu Ieskicē mājokļa tirgus attīstību un problēmas lasiet 19.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gribot kā labāk, var sanākt kā vienmēr

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – vidēji par 0,1%. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena jūlijā palielinājās līdz 792 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2018. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3,2 %.

2018. gada jūlijā cenu pieaugums bija neliels. Lielākajā daļā mikrorajonu cenu izmaiņas jau otro pēc kārtas mēnesi netika novērotas. Līdzīgi kā citus gadus vasaras mēnešos, tirgus aktivitāte samazinājās. Imantā tika novērots dzīvokļa vidējās cenas neliels samazinājums (-0,1 %). Pierīgā dzīvokļu cenu pieaugums turpinājās gan Ogrē, gan Salaspilī, kur cenas palielinājās attiecīgi par 0,8 % un 0,6 %.

Pirmajā pusgadā Rīgas lielākajos mikrorajonos piedāvājums bija stabili augstāks nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tomēr jūlijā piedāvājums pietuvojās 2017. gada rādītājam.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2018. gada sākuma novērots Teikā (+ 5 %). Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš šī gada sākuma pieauga Imantā (+ 1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas kopumā nemainījās. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena jūnijā saglabājās 791 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2018. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3,2 %.

2018. gada jūnijā cenu pieaugums apstājās. Lielākajā daļā mikrorajonu cenu izmaiņas netika novērotas. Līdzīgi kā citus gadus jūnijā, tirgus aktivitāte samazinājās. Nelielas cenu izmaiņas tika konstatētas atsevišķos mikrorajonos pieprasītākajiem divistabu un trīsistabu dzīvokļiem. Arī Pierīgā dzīvokļu cenu pieaugums apstājās. Minimālas cenu izmaiņas jūnijā konstatētas Salaspilī un Jelgavā.

Šogad Rīgas lielākajos mikrorajonos piedāvājums bija stabili augstāks nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Līdzīgi kā pērn, jūnijā bija vērojams piedāvājuma samazinājums.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2018. gada sākuma novērots Teikā (+ 5 %). Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš šī gada sākuma pieauga Imantā (+ 1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Merko Ehitus: Tirgus situācijas dēļ tiek atlikta jauno būvniecības projektu uzsākšana

Db.lv, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka: mājokļa kredīta ikmēneša maksājumi – vidēji 260 eiro

Lelde Petrāne, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā SEB banka piešķīrusi iedzīvotājiem mājokļa iegādei vairāk nekā 2600 aizdevumus par kopējo summu ap 133 miljoniem eiro. Piešķirtā finansējuma apjoms ir par 23% lielāks nekā 2016. gadā. Ņemot vērā rekordzemās procentu likmes, vidējais ikmēneša maksājums pērn piešķirtajiem kredītiem šobrīd ir ap 260 eiro, informē kredītiestāde.

Vairāk nekā 75% no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļu iegādei vai remontam, apmērām 20% – mājas iegādei vai būvniecībai, bet pārējais – zemes iegādei, teritorijas labiekārtošanai, remontam un citiem mērķiem.

Vidēja piešķirtā aizdevuma summa ir ap 50 tūkstošiem eiro, un vidējais aizņēmuma termiņš ir 20 gadi. Lielākā pircēju aktivitāte gan apstiprināto kredītu skaita, gan arī apjomu ziņā ir Rīgā un tās apkārtnē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. Lielākais darījumu skaits ir sērijveidā dzīvokļu segmentā.

«Piedāvājums jauno mājokļu segmentā atrodas vienā cenas līmenī savukārt stabils pieprasījums nedaudz zemākā. Pēc mūsu vērojumiem, tas ir 1200-1400 eiro par kvadratmetru. Taču jāsaka, ka šādi projekti ir relatīvi maz.Tāpēc ar katru gadu pieaug iedzīvotāju interese iegādāties vai būvēt privātmāju,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

No Jūrmalas «premium» īpašumu tirgus nerezidenti ir praktiski izzuduši

LETA, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas «premium» klases dzīvokļu tirgū korekcijas novērojamas kopš 2014.gada, kad tika veiktas izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju noteikumos un patlaban no šī tirgus nerezidenti ir praktiski izzuduši, informēja «Baltic Sotheby's International Realty» pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Pašlaik Jūrmalas «premium» īpašumu tirgū dominē vietējais pircējs, kurš iepriekšējos gados bija apsvēris iespēju pirkt īpašumu kūrortpilsētā, kas tagad kļuvuši pieejamāki, norādīja Kohtanena.

Kopumā pagājušajā gadā Jūrmalā iegādāti 87 «premium» klases dzīvokļi 25,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir 33% kritums no 37,8 miljoniem eiro 2017.gadā.

Gandrīz divas trešdaļas šī pieprasījuma krituma veido darījumu trūkums augstākajā cenu līmenī virs pusmiljona eiro. Šajā segmentā novērots kritums no 9,6 miljoniem eiro 2017.gadā līdz 2,8 miljoniem eiro 2018.gadā.

Pārējā daļa krituma koncentrējās pieejamākajā «premium» cenu līmenī (150 000 eiro līdz 300 000 eiro. Šajā segmentā samazinājums ir no 18 miljoniem eiro līdz 13 miljoniem eiro, bet 300 000 eiro līdz 500 000 eiro vērtu dzīvokļu grupā 2018.gadā darījumu apjoms samazinājās vien par 600 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas centra dzīvokļu tirgū 2018.gada I ceturksnis bijis stabils un ir novērotas pozitīvas tendences saistībā ar dzīvokļu cenu pieaugumu, jo sevišķi 3 un 4 istabu dzīvokļiem, liecina «Ober-Haus» speciālistu sagatavotais Dzīvojamo platību tirgus pārskats par 2018.gada 1.ceturksni.

Ceturkšņa ietvaros dzīvokļu cenas Rīgas centra dzīvokļiem pieaugušas par 1.8 %. 2018.gada I ceturksnī pircēji joprojām priekšroku dod 2 – 3 istabu dzīvokļiem platībā līdz 85 kv.m., tāpat, arvien pieaug pieprasījums pēc lielākiem 3 un 4 istabu dzīvokļiem platībā līdz 110 kv.m., cenu kategorijā līdz 190 000 eiro.

«Šobrīd pircēji, kuri meklē un iegādājās dzīvokļus pilsētas centrā, par divu istabu dzīvokli nevēlas maksāt vairāk par 70 000 eiro. Trīs istabu dzīvokļus pircēji meklē cenu kategorijā no 80 000 – 120 000 eiro, retākos gadījumos pārsniedzot šo summu. Līdzīgi kā sērijveida dzīvokļu tirgū, ir novērojams «lielo» dzīvokļu deficīts, pēckrīzes periodā attīstītāji ir koncentrējušies uz nelielu vienas, divu un trīs istabu dzīvokļu būvniecību, līdz ar to pircējiem, kurus interesē dzīvokļi platībā virs 100 kv.m., neatliek nekas cits kā iegādāties tos pirms krīzes periodā celtos jaunajos projektos vai pirmskara ēkās, informē «Ober-Haus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda,» pašreizējo situāciju Latvijas galvaspilsētas īres tirgū komentē Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš.

Tuvojoties vasaras izskaņai, aktivitāte īres tirgū katru gadu pieaug, un šis gads nav izņēmums. Lielākais pieprasījums ir no vietējiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē labas kvalitātes divistabu dzīvokļus sev vēlamā atrašanās vietā. Arco Real Estate speciālista novērojumi tāpat liecina, ka īres tirgū premium klases dzīvokļu cenas šobrīd ir līdzvērtīgas vecu dzīvokļu īres maksai, līdz ar to tiem izīrētājiem, kuru mājokļi ir novecojuši, ar klientu piesaisti var būt sarežģītāk.

«Kad piedāvājumā parādās labas kvalitātes divistabu dzīvoklis Rīgas centrā par cenu no 400 līdz 550 eiro mēnesī, izveidojas sešu līdz desmit cilvēku rinda. Šis fakts jau norāda, ka novecojošu dzīvokļu īpašniekiem cenas nāksies samazināt,» stāsta Dz. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Swedbank: Sasniegts vēsturiski lielākais pirkumu īpatsvars jaunajos daudzdzīvokļu projektos

Žanete Hāka, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa turpina pieaugt, un, kā liecina Swedbank apkopotie dati, darījumu apjoms, šogad pieaudzis par piektdaļu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Nozīmīgākie tirgus attīstības dzinuļi ir pieaugošs pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, kā arī iedzīvotāju ienākumu kāpums. Kopumā 57% no visiem iegādātajiem īpašumiem atrodas Rīgā, 24% Pierīgā, bet 19% reģionos. Trešā daļa visu darījumu Rīgā notikuši tieši ar jaunajiem projektiem, kas ir vēsturiski lielākais darījumu īpatsvars šajā segmentā.

«Ir redzams, ka Rīgā un Pierīgā turpinās tirgus pārorientēšanās uz pieprasījumu pēc dzīvokļiem tā sauktajos jaunajos projektos. Šogad pieprasījums pēc Swedbank aizdevuma šajā segmentā audzis par 72%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ko veicinājis gan piedāvājuma pieaugums, gan arī salīdzinoši lēnais novecojušo namu renovācijas process. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī privātmāju celtniecība Pierīgā, kas ir alternatīva izvēle Rīgas centra lielo platību dzīvokļiem. Kopumā, lai arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstās un mājokļu kreditēšanas tempi aug, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tie joprojām ir vairāk nekā divas reizes mazāki, kas norāda uz nākotnes attīstības potenciālu Latvijas nekustamā tirgus attīstībai,» stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu īre pēdējos gados ir viens no karstākajiem tirgus segmentiem, ko vēl papildu silda īstermiņa naktsmāju popularitāte.

Spilgtākais un plašāk zināmākais dalīšanās ekonomikas piemērs ir Airbnb, taču tā nebūt nav vienīgā platforma, kas saved kopā cilvēkus, kas vēlas dalīties ar savu mājokli, ļaujot tajā pārnakšņot viesiem. Pārsvarā skaļas diskusijas ir bijušas par šī īstermiņa īres biznesa ietekmi uz globālo viesmīlības industriju, tomēr tas ietekmē arī norises mājokļu tirgū.

Pašlaik precīzu datu par to, cik dzīvojamo vienību Latvijā, Rīgā šādās platformās tiek piedāvātas, nav, bet 2017. gada vidū Swedbank veiktajā pētījumā secināts, ka visā Latvijā varētu būt aptuveni 1400 piedāvājumu, Rīgā – 1000 šādu naktsmītņu. Jaunāka apkopojuma bankai nav, taču tā lēš, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez pašvaldību iesaistes īres tirgus draud uzsprāgt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis savu kulmināciju, tā apgalvo vairākas nekustamā īpašuma kompānijas.

Tā, piemēram, Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš norāda, ka jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda. Runājot par cenām, Dz. Bērziņš teic, ka Rīgas mikrorajonos augstākās klases vienistabas dzīvokļi pieejami par 350 eiro mēnesī, kamēr četristabu – par 750 eiro. Par 250–400 eiro mēnesī var noīrēt vidējas kvalitātes divistabu dzīvokli vai nedaudz sliktākas kvalitātes četristabu dzīvokli.

Dzīvokļa īres maksa par kvadrātmetru ir no pieciem eiro, bet ekskluzīvajiem dzīvokļiem tā var sasniegt pat 20 eiro kvadrātmetrā. Īres dzīvokļu trūkums daudziem ir īpaši sāpīgs tāpēc, ka, saskaņā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena savulaik medijos pausto, tikai 20% ģimeņu var atļauties mājokli iegādāties savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru