Jaunākais izdevums

Igaunijas parlaments otrdien atbalstīja ienākuma nodokļa palielināšanu un vairāku šī nodokļa atvieglojumu atcelšanu.

Par šādiem likuma grozījumiem nobalsoja 58 deputāti, bet 33 bija pret.

Grozījumi paredz, ka no 2025.gada iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiks paaugstināta no 20% līdz 22%.

Tiks arī atcelta samazinātā likme 14% apmērā uzņēmumu regulāri sadalītajai peļņai un līdz ar to arī samazinātā likme 7% apmērā iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kas tiek ieturēts no fiziskām personām par dividenžu maksājumiem saskaņā ar šādu shēmu.

No 2025.gada tiks atcelts diferencētais ar nodokli neapliekamais ienākums, un tiks noteikts vienots neapliekamais minimums 700 eiro mēnesī (8400 eiro gadā). Izņēmums būs vecuma pensijas, kam neapliekamais ienākums ir vienāds ar vidējo vecuma pensiju.

Saskaņā ar grozījumiem, sākot no 2024.gada, no ienākuma nodokļa vairs nebūs atbrīvoti papildu ienākumi fiziskai personai, kas audzina bērnu, un summa, par kādu tiek maksāti mājokļa kredīta procenti.

Nodokļi

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem

LETA,27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM skaidro, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vispārējās ienākumu deklarēšanas pamatmērķis ir godprātīgas nodokļu nomaksas disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

Ministrijā vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.

Nodokļi

Vienlaikus ar minimālo algu ceļ IIN likmi un nosaka fiksētu neapliekamo minimumu

LETA,02.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada noteikts fiksēts neapliekamais minimums un paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.

Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.

Nodokļi

Likumprojektu par vispārējo deklarēšanos no 2025.gada pašlaik tālāk nevirzīs

LETA,17.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Ekonomika

Darba devējam izdevīgāka ir Lietuva, darba ņēmējam – Igaunija, Latvija – pa vidu

Māris Ķirsons,19.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts maku var papildināt uz patēriņa nodokļu — dabas resursu un akcīzes nodokļa, kā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa - likmju paaugstināšanu, kā arī ar jaunu apliekamo objektu atrašanu, vienlaikus pārmaiņas var skart gan pievienotās vērtības, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādu ainu rāda Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli, kuros veikta analīze un izvērtējums par pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu un klimata nodokli, mazo nodokļu režīmu, darbaspēka izmaksu, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi, nekustamā īpašuma objektu aplikšanu un piedāvāts tālākās rīcības scenārijs. „Šajos dokumentos ir rakstīts: „Priekšlikumi diskusijām”, bet nekur nav teikts, ka ir jāpalielina esošās nodokļu likmes, kaut arī šos priekšlikumus var de facto uzskatīt par konkrētiem priekšlikumiem nodokļu sistēmas izmaiņām,” situāciju vērtē nodokļu eksperts, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Nodokļi

Kapitāla pieauguma nodokļa celšanas vilinājums

Māris Ķirsons,25.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašreizējā kapitāla pieauguma nodokļa likme ir līdzvērtīga kaimiņvalstīs esošajām, vienlaikus tā ir augstāka nekā Bulgārijā, Rumānijā, taču ievērojami zemāka nekā Francijā vai Somijā.

To rāda BDO Latvia pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kuru piemēro par ienākumiem, kas gūti no akciju vai kapitāla daļu, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas. “Pašreizējā 20% likme ir iepriekš — 2018. gadā – veiktās nodokļu reformas rezultāts, kas ir sasaistīts gan ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 20% par sadalīto peļņu sabiedrības dalībniekiem, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi — 20%, taču šis apmērs ir divas reizes augstāks nekā nosacīti lētākajās valstīs,” pētījuma datus skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka akciju, kapitāldaļu un arī nekustamā īpašuma pārdošana ir ne tikai juridisko, bet arī fizisko personu viens no ienākumu avotiem, tāpēc arī attiecīgā tiem piemērojamā likme ir izlīdzināta visiem pārdevējiem, lai tādējādi nebūtu kādu ofšoru, kuri var attiecīgos darījumus veikt un par tajos gūto peļņu maksāt mazāku ienākuma nodokļa apmēru. “Varam paraudzīties uz holdingkompāniju darījumiem, kuras pārvalda savas meitas sabiedrības (to kapitāldaļas) un kādā brīdī tās izlemj pārdot, vienlaikus līdz šī darījuma brīdim neizmaksā dividendes un tādējādi nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli,” uz lūgumu minēt juridisko personu piemēru atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, šādos piemēros, kad netiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, vēl cerēt uz nelielu kapitāla pieauguma nodokli ir naivi un nepamatoti. “Kopš nodokļu reformas faktiski uzņēmumu ienākuma nodokļa pienesums kopējā valsts makā ir niecīgs, un tā ienākuma apmērus var izmantot, tikai mainot visu šī nodokļa iekasēšanas principu,” tā J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka pēc Finanšu ministrijas datiem uzņēmumu ienākuma nodoklī 2023. gadā tika iekasēti 544,8 milj. eiro, kas ir pēdējo gadu lielākā summa, jo 2019. gadā bija tikai 44,8 milj. eiro, bet pirms nodokļu reformas — 2017. gadā – 425,6 milj. eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Ekonomika

Aptauja: Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju

Db.lv,20.03.2025

"PwC Latvija" valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Eksperti

Vai jāmaksā nodoklis par publikas izklaidēšanu?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš vecākā nodokļu konsultante; Pauls Ančs, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs,10.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa šodien pasludinās spriedumu strīdā par iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.

Iepriekš Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pērnā gada beigās atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas.

Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865.pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi.

Ekonomika

Piedāvā formulu, kā pašvaldības ieinteresēt biznesa attīstībā

Māris Ķirsons,17.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā piedāvā stimulēt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas atskaitījumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp deklarētās darbinieka dzīves un darba vietas pašvaldībām, kā arī pilsētu mēru tiešajām vēlēšanām.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība.

Četri virzieni

Pētnieki piedāvā četrus Latvijas pilsētu attīstības scenārijus, ņemot vērā pētījumā analizētos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību pārvaldīšanas modelī, kā arī finansēšanas mehānismā. Scenārijs Plaukstoša pilsēta paredz gan uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, gan tieši vēlētu pilsētas mēru. LaSER pētījums šajā scenārijā prognozē strauju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot investīcijas gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju labklājībā. Pēc šī scenārija pilsētas mērs ir ieņēmis proaktīvu lomu investīciju piesaistē, bet uzņēmējdarbības attīstība radījusi vietējās darbavietas.

Finanses

Ierosināta lieta par UIN piemaksas aprēķinu un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm

Db.lv,09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par normu, kas nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm, informē tiesā.

Tiesā vērsās nebanku kreditētājs AS "4finance", lūdzot tiesu vērtēt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17.panta 7.1 daļas atbilstību Satversmes 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

"4finance" ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs. Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzējs saņem caurplūstošās dividendes, kas cita starpā tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.panta pirmo daļu neesot apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Nodokļi

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Māris Ķirsons,06.07.2023

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis: „Latvijā un

Igaunijā ir daudz dažādu ierobežojumu, un tāpēc tikai

lielajiem darba devējiem un peļņas guvējiem ir izdevīgi būt

ziedotājiem, savukārt Lietuvā un vēl jo vairāk Lielbritānijā

ieguvumu jutīs jebkura izmēra ziedotājs.”

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedot sportam, kultūrai vai mākslai ir izdevīgāk Lietuvā strādājošajiem uzņēmumiem, Latvijā esošā ziedotāju atbalsta sistēma nav tik pretimnākoša kā dienvidu kaimiņvalstī, un tā ir līdzvērtīga Igaunijai, tomēr tā arī nav tik dāsna.

To liecina AS BDO pētījums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm ziedotājiem. „Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatnības — atšķirības Latvijā un Igaunijā (kur to maksā tikai tad, kad tiek veikta dividenžu izmaksa vai tam pielīdzināmi darījumi) no Lietuvas un parējās Eiropas, kā arī valstu politiskās valdības uzstādījumi un lēmumi, tāpat arī sabiedrības izpratne par pašu ziedošanu ir būtiskākie iemesli, kāpēc atšķiras stimulu pakete ziedotājiem,” pētījuma datus raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka būtībā uzņēmums, kurš strādā vairākās valstīs, izrēķinot izdevīgumu, var izvēlēties, kurā no tām īstenot ziedošanu. „Uzņēmumu ienākuma nodoklis Eiropas Savienībā nav tas, kuru strikti reglamentētu, kā tas ir situācijā ar pievienotās vērtības nodokli, kuram ir noteikta standartlikme, kā arī samazinātās likmes un tā aplikšanas nosacījumi, kuri jāievēro visās ES dalībvalstīs; katra dalībvalsts būtībā var darīt, kā vēlas, un tas arī spilgti izpaužas,” uzsver J. Zelmenis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Finanses

Latvijas UIN ieņēmumu proporcija – vissliktākā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,05.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Global Revenues Statistics Database apkopotā informācija, kas ir ievietota OECD 2024. gada analīzē Corporate Tax Statistics 2024, tad, neņemot vērā četras pundurvalstis (Bahamu salas, Nauru, Tokelau un Vanuatu), 2021. gadā Latvijā bija vissliktākā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu attiecība pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, 2023. gadā Latvijā bija desmitā vissliktākā pasaulē pēc visu iekasēto ienākumu nodokļu attiecības pret visiem nodokļu ieņēmumiem. OECD izdotais Corporate Tax Statistics 2024 (Uzņēmumu ienākuma nodokļa statistika) ir ikgadējs izdevums, kas paredzēts, lai palīdzētu uzlabot ienākuma nodokļa politiku ne tikai OECD, bet visās pasaules valstīs.

Aplūkosim, kādi bija 2024. gada ziņojuma galvenie secinājumi. Vispirms - uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi joprojām sniedz nozīmīgu ieguldījumu pasaules valstu ekonomikā. 2021. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos bija vidēji 16 %, rēķinot 123 valstis un teritorijas, par kurām ir pieejami dati. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi vidēji veidoja 3,2% no pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP).Otrkārt. Ilgstoši vērojamais uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju kritums (pasaulē 2000. gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa vidējā likme bija 28,0 %, bet 2019. gadā - 21,7 %) ir apstājies. Laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes visumā saglabājas stabilas.