Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Kā aizdomājāties līdz idejai par banku?

2010. gada sākumā "Coop" Igaunijā novēroja to, ka visas bankas pamet lauku reģionus – tur aizver filiāles un samazina bankomātu skatu. Tad "Coop" saprata - tā ir zināma problēma, un mūsu dalībnieki par to nebūt nav priecīgi. Tika nolemts, ka varbūt mūsu mazumtirdzniecības veikalos būtu jāsāk piedāvāt ļoti vienkārši banku produkti. "Coop" Igaunijā ir vairāk nekā 300 veikali. Tas nozīmē, ka ir zināms skaits ar mazākām pilsētām un ciemiem, kur "Coop" tirgus daļa ir visi 100%.

Tad 2011. gadā tika palaista "Coop" kredītkarte. Tas izrādījās ļoti populāri un nākamo piecu gadu laikā tika izdoti vairāk nekā 100 tūkstoši šādu karšu, kuras veikalos pārdeva kasieri.

Tad "Coop" saprata – te taču ir iespēja! Ir vajadzība pēc banku produktiem, kurus mēs varam piedāvāt ar šo veikalu starpniecību. 2016. gadā tika sperts nākamais solis un tika nolemts radīt banku. Izvērtējot situāciju, tika nopirkta maza Igaunijas banka ("Eesti Krediidipank") ar visām nepieciešamajām licencēm, klientiem, IT sistēmām un darbiniekiem. Tāpat pilnībā saprotams bija tas, ka šo banku nav jēgas padarīt par kaut ko līdzīgu "Swedbank", "SEB" vai pat "LHV", kas Igaunijā ir ļoti populāra. Mums bija jāatrod sava niša.

Kāda tā ir?

Izdomājām, ka galvenais stratēģiskais mērķis būs integrēt banku produktus mazumtirdzniecības vidē. Mēs mērķējām tikai uz ļoti vienkāršiem banku produktiem. Mēs nebūt nenosedzam visus banku produktus, ko piedāvā "Swedbank", "SEB" un "Luminor". Mēs piedāvājam iespēju atvērt kontu, veikt maksājumus, izņemt un iemaksāt skaidru naudu un noguldīt depozītu. Mēs arī piešķiram aizdevumus – hipotekāros, patērētāju, auto līzingus. Tādējādi mēs esam specializējušies visai šauri.

Ļoti populārs produkts ir mūsu debetkarte – ja jūs ar to maksājiet "Coop" veikalos, automātiski saņemiet labākās iespējamās cenas.

"Coop" veikalos ir trīs cenu līmeņi. Ir normālās cenas, cenas lojālajiem klientiem un cenas «lojāliem+» klientiem. Jūs to varat redzēt arī reklāmās, piemēram, kafijas cena "Coop" veikalos ir pieci eiro, lojālajiem klientiem - četri eiro, bet "Coop Pank" klientiem – trīs eiro. Rezultāts ir tāds, ka nākamajā rītā daudzi nāk un pieprasa šo karti.

Vēl viens piemērs ir tas, ka pirms trīs gadiem mums bija skaidrs, ka nav jēga izveidot pašiem savu bankomātu tīklu. Mēs sapratām, ka nauda jau tāpat ir "Coop" veikalos – to kasēs. Izveidojām sistēmu, ka jūs naudu no "Coop" veikaliem varat izņemt. Piemēram, varat nopirkt banānus, cukuru, maizi un vēl izņemt 20 eiro skaidrā naudā. Mēs to paņemsim no jūsu bankas konta. Tāpat ir iespēja "Coop" veikalos naudu kontā iemaksāt. Tad ar sava telefona palīdzību var redzēt, ka nauda tur nonākusi, un to var lietot dažādiem citiem mērķiem, piemēram, rēķinu nomaksai un tā tālāk.

Izklausās ērti.

Šie ir piemēri, kā banku biznesā darboties citādāk. Vienlaikus negribu kritizēt "Swedbank", "SEB" un "Luminor" – viņiem ir savs biznesa modelis un viņi ir ļoti gudri. Pats "Hansapank" esmu nostrādājis 12 gadus. Tomēr ir vieta arī citiem biznesa modeļiem – turklāt mūsu stratēģija bijusi ļoti veiksmīga – mēs esam pat trīskāršojuši savu biznesa apjomu. Mūsu kredītportfelis bija 150 miljoni eiro. Tagad tas ir vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā. Depozīti ir dubultojušies, bet peļņa, kas bija 1,7 miljonu eiro apmērā, šogad ir aptuveni 5,5 miljonu eiro apmērā. Kapitāla atdeve, klientu skaits un tirgus daļa aug. Informētība par mūsu zīmolu šo trīs gadu laikā Igaunijā ir pieaugusi līdz 50%. Tirgus daļa mums ir 2%, bet puse no iedzīvotājiem zina, ka "Coop" nozīmē ne tikai veikalu, bet arī banku pakalpojumus.

Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ pašlaik īstenojam sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO). Mums ir nepieciešamība pēc papildu kapitāla, lai banku saglabātu augošu. Mēs tādējādi solām, ka nākamajos trijos gados savu klientu bāzi palielināsim līdz 100 tūkstošiem, kredītu portfeli palielināsim līdz miljardam eiro. Tad vēl mums ir jāsamazina finansēšanas izmaksas. Ja mēs šajā ziņā būsim veiksmīgi, tad mūsu izmaksu/ieņēmumu rādītājs (CIR) saruks līdz 50% un kapitāla atdeves rādītājs būs pie 15% (ROE). Tad mēs arī klientiem varēsim samazināt procentu likmes un tādējādi - pārdot vēl vairāk aizdevumu.

Lai finansētu šo trīs gadu izaugsmi, mums nepieciešami 37 miljoni eiro. Mēs piedāvāsim šīs akcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Kāpēc Latvijā un Lietuvā? Tādēļ, ka "Nasdaq" piedāvā pan-baltisku skatījumu, un mēs ticam, ka arī daži latvieši un lietuvieši būs ieinteresēti nopirkt mūsu akcijas un piedalīties šajā izaugsmes stāstā. Mēs redzam, ka interese Igaunijā ir milzīga. Cilvēkiem patīk investēt akcijās, ja redz, ko dara kompānija. Jūs uz "Coop" veikalu varat doties katru dienu un vērot, kā cilvēki tur iepērkas, darbojas ar savu naudu, atver kontus utt. Mēs ticam, ka Igaunijā šī būs ļoti populāra akcija – varbūt arī Latvijā un Lietuvā.

Protams, mūsu biznesam ir izteikti lokāls raksturs, un mēs nesaredzam jēgu nākt uz Latvijas vai Lietuvas tirgu.

Kā tā?

Es domāju, ka jums arī ir līdzīgi patērētāju kooperatīvi, un jums jādibina pašiem sava šāda banka. Sākumā mēs devāmies vizītēs uz Somiju, kur jau darbojās analogs vietējais bizness. Somi ar mums dalījās visa veida informācijā, jo arī viņiem nebija plāns doties uz Igauniju. Mēs būtu ļoti laimīgi, ja jums šajā ziņā būtu panākumi. Viļņā man kāds investors teica, ka šāda ideja ļoti interesanta varētu būt "Maximai".

Varbūt pastāstiet vairāk par pašu IPO?

Mēs šajā IPO privātajiem investoriem dosim priekšrocības. 60% no "Coop Pank" pašlaik pieder "Coop", kas ir mūsu stratēģiskais akcionārs. Pēc šī IPO šis īpatsvars var sarukt līdz 50-40%. Mēs arī savas akcijas gribētu pārdot institucionālajiem investoriem. Domājam, ka tiem "Coop Pank" piederēs 20% līdz 30% akciju. Atlikusī daļa – arī 20% līdz 30% - būs privātajiem investoriem, kuri akcijas varēs dabūt īpašā kartībā. Pilnīgi visi no tiem varēs dabūt līdz pat 2,5 tūkst. akciju. Tie, kas uz akcijām būs pieteikušies līdz šai piektdienai, varēs dabūt līdz pat 5 tūkst. akciju. Lielākā priekšrocība būs "Coop Pank" klientiem, kuri varēs dabūt līdz pat 10 tūkst akciju. Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sākās jau 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Savukārt pirmās akciju tirdzniecības dienas zvanu Tallinā domājam zvanīt 9. decembrī.

Maksāsiet arī dividendes?

Dividendes sāksim maksāt no 2022. gada. Tajās izmaksāsim 25% no gada peļņas. "Coop" ir vairāk izaugsmes stāsts. Tomēr, ja gribam, lai mums ir privātie investori, jāmaksā dividendes.

Ko vēl darīsiet, lai palielinātu vērtību akcionāriem?

Jāstrādā arī pie jauniem produktiem. No nākamā gada mēs saviem klientiem pārdosim arī apdrošināšanas produktus. Mums nav savas apdrošināšanas kompānijas, bet mēs no tirgus ņemsim labākos piedāvājumus. Nākošais solis būs pensiju fondi.

Svarīgi piebilst, ka Eiropas regulatori mēģina ieviest tā saucamo atvērto banku biznesa koncepciju. Tā paredz, ka tirgus dalībniekiem ir jādalās ar savu klientu datiem. Proti, ja piekritīsiet, ka "Swedbank" jādalās ar jūsu datiem, tad citas bankas, redzot šīs bankas konkrēto piedāvājumu, jums varēs izteikt arī savus piedāvājumus. Tā mums ir ļoti labvēlīga vide, jo klienti sāk migrēt. Turklāt šodien – ja jums ir konts "Coop" bankā, tas nenozīmē, ka tas ir jāslēdz citā bankā. 2008. gadā "Hansapank" teicām, ka ļoti svarīgi, ka paliec vienā bankā, kur ir viss – līzings, pensiju fondi, investīciju fondi, dzīvības un nedzīvības apdrošināšana utt. Tomēr arī tagad visam ir iespējams atrasties vienā vietā (norāda uz viedtālruni).

Man "Swedbank" ir auto līzingam, "Coop Pank" ikdienišķajiem banku pakalpojumiem un "LHV" – investīcijām.

Viss ir vienuviet, un viss ir ērti. Pirms 15 gadiem vajadzēja domāt par fizisku banku pieejamību, bet tagad nav vērts izmantot tikai vienas bankas pakalpojumus. Tā vietā ir jādomā par labākajiem piedāvājumiem! Piemēram, Igaunijā "LHV" ir labākā, ja ir runa par investīciju pakalpojumiem, un savas "Coop Pank" akcijas es pirkšu ar tās palīdzību. Savukārt, ikdienišķās banku operācijas es veicu "Coop Pank", uz kuras kontu nāk arī mana alga. Savukārt, izdevīgāko auto līzingu es dabūju no "Swedbank". Viss strādā.

Galvenais ir tas, ka vieta ir daudziem biznesa modeļiem. "Swedbank", "SEB" un "Luminor" Igaunijā aizņem ap 90% no tirgus. Vietējām bankām ir 10%. Domāju, ka nākamo piecu gadu laikā šīs vietējās bankas savu tirgus daļu palielinās. Varbūt pēc pieciem gadiem kopā aizņemsim 20%.

Lielās bankas ir ļoti efektīvas, un to bizness ir ļoti labs. Es visiem saviem draugiem esmu teicis – ja gribi nopirkt dzīvokli Tallinā, tev ir laba alga un tev ir 20% pašam sava finansējuma daļa, tad ļoti iespējams no "Swedbank" vai "SEB" saņemsi labāko piedāvājumu. Viņi ir lieli un viņiem ir lētāki resursi. Svarīgi gan saprast, ka ne visi klienti izskatās šādi. Dažiem klientiem nav šāda te līdzfinansējuma daļa un tiem, piemēram, ir dividenžu ienākumi, kas, savukārt, var nederēt lielajām bankām. Mums ar to pietiek. Būtībā uzņemamies augstāku risku, bet arī mūsu cenu līmenis ir augstāks. Vieta ir visiem.

Kādas rekomendācijas citiem, kas vēlas iet uz biržu?

Tam ir jābūt racionālam iemeslam. Mums tas ir – mums vajag kapitālu. Nav jēgas iet uz biržu un tā realizēt, piemēram, kādu PR pasākumu. Tāpat jābūt labam, izpildāmam stāstam, kas nav kāda fantāzija.

Banku sektorā šis ir interesants laiks. Vai jūs iespaido naudas atmazgāšanas skandāli?

Kad nopirkām "Krediidipank", tad viens no tās biznesa virzieniem bija nerezidentu apkalpošana. Tad mūsu regulators teica - mēs šo banku varam pirkt vien tad, ja slēgsim visu tās nerezidentu biznesu. Mēs to apsolījām izdarīt un arī izdarījām. Nu esam banka vietējiem Igaunijas cilvēkiem un mazajiem un vidējiem tās biznesiem. Kāpēc situācija ir tik slikta "Swedbank" un "SEB"? Tāpēc, ka viņi šajā biznesā ir bijuši jau ilgus gadus un viņiem par visiem šiem gadiem ir arī jāatbild. "Coop" šo banku nopirka vien pirms trīs gadiem, un mēs esam atbildīgi tikai par to, kas notika pēc 2017. gada.

Vai neteiktu, ka regulēšana palikusi jau pārāk stingra?

Domāju, ka šobrīd tā jau ir pārlieku stingra, jo tā rada vidi, kad bankas daudz vairs nevar izdarīt. To riska tolerance ir zema. Ja tā ir, tad nekas nenotiek, un dzīve nesolās būt īpaši interesanta. Protams, regulējumi ir svarīgi. Tomēr - kā tas bieži vien ir – mēs virzāmies no viena grāvja malas otrā. Viss tas, kas mums ir jāpārbauda, dažkārt liek domāt, ka esam kāda izmeklēšanas iestāde.

Kur jūs šobrīd ieguldītu savu naudu?

Es pirkšu "Coop Pank" akcijas. Man kopš 2001. gada arī ir pašam savs ieguldījumu portfelis, kuru pārvalda speciālists. Tāpat esmu veicis ieguldījumu nekustamajā īpašumā Tallinā, un zināma daļa naudas glabājas arī pensiju shēmās. Esmu centies visu nelikt uz vienas kārts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas Coop Pank sākotnējā publiskā piedāvājumā emitēs 32,2 miljonus akciju

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka Coop Pank paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies š. g. 18. novembrī.

Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj. Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju.

Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās. Tādējādi kopējais sākotnējā publiskā piedāvājuma apjoms atkarībā no akciju cenas būs aptuveni 55 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Coop Pank akcijas iekļauj Nasdaq Tallinn Baltijas Oficiālajā sarakstā

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Coop Pank akcijas no 10. decembra iekļautas biržas Nasdaq Tallinn Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Coop Pank akciju iekļaušana biržā notiek pēc uzņēmuma akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) investoriem, kas bija spēkā no šī gada 18. līdz 29. novembrim. Kopumā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā piedalījās 10 879 investori, kas parakstījās uz 32,99 miljoniem akciju kopsummā par 37,94 miljoniem eiro.

“Investoru skaits, kas Coop Pank sākotnējā publiskā piedāvājumā iegādājās uzņēmuma akcijas, ir iespaidīgs. Baltijas valstīs pēdējo gadu laikā ir bijuši tikai divi IPO, kuros piedalījās vairāk investoru nekā Coop bankas IPO,” pauda Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots.

"Piesaistot kapitālu sākotnējā publiskā piedāvājuma rezultātā, mūsu uzņēmums, kurā bija tikai 64 akcionāri, tagad kļūst par biržā kotētu uzņēmumu ar gandrīz 11 000 akcionāru," sacīja Coop Pank valdes priekšsēdētājs Margus Rink. "Coop Pank komanda ir apņēmības pilna izpildīt mūsu akcionāriem dotos solījumus un īstenot izaugsmes plānus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Igaunijas banka Coop Pank sākotnējā publiskā piedāvājumā emitēs 32,2 miljonus akciju

Žanete Hāka, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka Coop Pank otrdien paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies 18. novembrī. Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj.

Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju. Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadeles banka var iekustināt kapitāla tirgu Latvijā

Māris Ķirsons, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa norāda, ka Latvija diemžēl pašlaik neatrodas lielo ārvalstu investoru radara zonā, jo Baltijas biržās ir ierobežots lielo kotēto uzņēmumu skaits, savukārt Latvijā faktiski nav tādu kompāniju, kurās ārvalstu investori varētu ieguldīt, neiegūstot nozīmīgu līdzdalību.

Fragments no intervijas

Kādēļ pēc 25 darba gadiem Nasdaq Riga (iepriekš - Rīgas Fondu birža) izlēmāt mainīt darba vietu un pievienoties Citadele bankas padomei?

Tik ilgi strādājot vienā postenī vienā brīdī uzrodas sajūta, ka viss jau ir pieredzēts, ka ir situācijas, kuras tiek pārdzīvotas vairākkārt, un tas, manuprāt, ir labs brīdis, lai apsvērtu darba vides un karjeras maiņu. Šodienas pasaulē cilvēkam dzīvē var būt ne tikai viena, bet pat vairākas karjeras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karsti pīrādziņi arī mūsu vērtspapīru tirgū

Jānis Šķupelis, 26.11.2021

Pēdējā laikā Latvijas biržas ziņu jaunumu frontē flagmanis nenoliedzami ir bijis degvielas tirgotāja VIRŠI-A (Virši) sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekāds noslēpums nav tas, ka šogad līdz šim, neskatoties uz pandēmiju, piegāžu traucējumiem un arvien augstāko inflāciju, izcili klājies daudzu lielāko pasaules kompāniju akcijām.

Daudziem cilvēkiem, vairāk laika pavadot mājās, vērtspapīru mīšana kļuvusi par arvien populārāku nodarbi. Tāpat vismaz Rietumvalstīs auguši daudzu cilvēku uzkrājumi, kur daļai sabiedrības nu jādomā, kā tos uz jau neērti augstās inflācijas fona pasargāt. Piemēram, ASV lielāko kompāniju akciju cena, ja vērtē to kopumu, kopš šā gada sākuma pieaugusi aptuveni par ceturto daļu.

Līdzīgu pieaugumu demonstrējušas arī Eiropas lielāko kompāniju akcijas. Baltijas valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas, kas nozīmē, ka tās visai izteikti ir atkarīgas no tā, kāda ir Eiropas un visas pasaules tautsaimniecības okeāna ūdens temperatūra. Tādējādi neizbēgami tendences pārējā pasaulē ietekmē arī mūsu reģionu. Nekāds izņēmums šajā ziņā nemēdz būt arī vietējais vērtspapīru tirgus. Baltijas akciju tirgu pandēmija pie saviem pirmajiem uzplūdiem inficēja visai smagi. Pēc pagājušā gada februāra beigu un marta pirmās daļas cenu sabrukuma Baltic Benchmark akciju indekss pie savām pirmskrīzes virsotnēm atgriezās vien pašās tā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas uzņēmumu akcijās un citos vērtspapīros ir kļuvušas par iecienītu ieguldījumu veidu arī gados jaunu cilvēku vidū, liecina Swedbank dati par investoru struktūru un paradumiem.

Ja 2019. gadā Latvijas aktīvo investoru vidū bija vien pārsimts ieguldītāju līdz 25 gadu vecumam, tad pērn to skaits pārsniedza 500, bet šā gada februāra beigās jau vairāk nekā 700 šādu ieguldītāju. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

"Analizējot investoru vecumu bijām patīkami pārsteigti, ka aizvien biežāk jaunu cilvēku ieguldījumu stratēģijās parādās ieguldījumi vērtspapīros. Par to liecina gan gados jaunu investoru skaitliskais pieaugums un ieguldītās summas, gan arī tas, ka kopš 2019. gada ir strauji palielinājusies aktīvu investoru proporcija. Proti, ja kādreiz runa bija par aptuveni trešdaļu tādu investoru, kuru ieguldījumu portfelī ir vismaz divi vai vairāk vērtspapīru veidu, tad šogad šādu ieguldītāju proporcija jau ir 53%. Tas nozīmē, ka aizvien lielāks skaits gados jauno investoru ir sapratuši kā darbojas vērtspapīru tirgus un saskata iespējas tajā gūt papildus peļņu," saka Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome un igauņu uzņēmums SIA «Prana property» izbeigs kopīpašuma tiesības īpašumam Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.

Līdz ar komitejas lēmumu, abas puses turpmāk būs atbildīgas par savu īpašuma daļu un turpmākās apbūves ieceres jāsaskaņo nebūs. Nams Priedaines ielā 20 sastāv no zemesgabala 10 065 kvadrātmetru platībā un nepabeigtas dzīvojamās mājas. Rīgas pašvaldībai piederēs 5782 kvadrātmetri un pazemes autostāvvietas daļa, bet «Prana property» - 4494 kvadrātmetri, kur atrodas dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta.

Pēc īpašuma sadales, «Prana property» savā īpašumā apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu. Savukārt dome par saviem līdzekļiem nodrošinās pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā auzu dzērienu rūpnīca Baltijā, kurā Igaunijas uzņēmēji ieguldīja vairāk nekā 13 miljonus eiro, sākusi ražošanu Centrāligaunijas pilsētā Tiri.

"Piena alternatīvas, kas izgatavotas no auzām, ir pieaugoša globāla tendence," sacīja Katre Kovaska (Katre Kõvask), YOOK Production AS izpilddirektore, piebilstot, ka galvenie auzu dzērienu patērētāji visur ir līdzīgi, proti, videi draudzīgi cilvēki, vegāni, cilvēki, kuri veselības apsvērumu dēļ nevar dzert govs pienu, un cilvēki ar elastīgu uzturu, kas reizēm lieto arī piena alternatīvas.

“Vienā maiņā spējam saražot līdz 20 miljoniem litru auzu dzērienu gadā, īpašu uzsvaru liekot uz eksportu. Sāksim ar savu vietējo tirgu, Baltiju, bet jau tagad mērķējam, cita starpā, uz Āziju un Persijas līča valstīm, kā arī uz Ziemeļeiropu un Rietumeiropu," skaidroja Katre Kovaska, raksturojot ģeogrāfiskās paplašināšanās perspektīvas. Viņa piebilda, ka konkurence šajā produktu segmentā ir ļoti liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sāk garantēto atlīdzību izmaksu Baltic International Bank noguldītājiem

Db.lv, LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LB: Rimšēvičs nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar PNB banku

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru