Ekonomika

Ikšķilē jauna bērnudārza būvniecība izmaksās 3,758 miljonus eiro

Žanete Hāka, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Ikšķiles novada pašvaldībā noslēgts līgums ar SIA Skonto Būve par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ikšķilē, informē pašvaldības pārstāvji.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa norāda, ka būvdarbu plānotā līgumcena bija 4 931 730 eiro bez PVN, bet iepirkuma rezultātā līgums noslēgts par 3 758 032,84 eiro bez PVN, jeb par 1 173 697,16 eiro lētāk nekā plānots.

Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši 12 pretendenti. Dārgākā piedāvājuma cena bija 4 395 000 eiro un arī tā bijusi par 542 730 eiro lētāk nekā plānotā. Līgumā ir plānota finanšu rezerve iespējamu neparedzētu darbu apmaksai 10% apmērā no līgumcenas.

Noslēdzies arī iepirkums par PII būvdarbu būvuzraudzību. Te, plānojot līgumcenu 24 790 eiro bez PVN, saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem derīgo piedāvājumu cenu starpība svārstījās no 27 000 līdz 41 000 eiro bez PVN. Līgums tiks noslēgts ar SIA CMB par līgumcenu 27 000 eiro.

Iepirkumā par PII piegulošo Lībiešu un Irbenāju ielu pārbūves būvdarbiem plānotā līgumcena bija 306 758,- eiro bez PVN. Saņemti divi piedāvājumi, no kuriem dārgākais bijis 299 453,15 eiro bez PVN, bet iepirkumā uzvarēja SIA Binders ar piedāvāto līgumcenu 265 515,73 eiro bez PVN jeb par 41 242,27 euro lētāk nekā plānots. Arī šajā līgumā ir plānota finanšu rezerve iespējamu neparedzētu darbu apmaksai 10% apmērā no līgumcenas.

Savukārt iepirkumā par PII piegulošo ielu pārbūves būvdarbu būvuzraudzību plānotā līgumcena bija 5780 eiro bez PVN. Saņemti 5 piedāvājumi kas paredzēja izmaksas no 7084 līdz 16 900 eiro bez PVN. Šajā iepirkumā uzvarēja SIA BaltLine Globe ar līgumcenu 7084 eiro bez PVN.

Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors Juris Rudens norāda, ka projekta mērķis ir izveidot jaunu un mūsdienīgu pirmsskolas izglītības iestādi. Bērnudārza būvniecība tiks veikta Ikšķiles novada pašvaldības īpašumā, bērnudārza paredzētās būvniecības vietā pašreiz ir meža zeme. Izstrādājot būvprojektu ir saglabāti labākie koki, pirms būvdarbu uzsākšanas pašvaldība papildus ir pasūtījusi sertificēta speciālista arborista koku stāvokļa novērtējumu dabā atzīmējot saglabājamos kokus. Līdz ar to bērnudārza ēka tiks maksimāli integrēta jaunizveidotājā meža parkā.

Projekta ietvaros tiks izbūvēta un aprīkota 2905 m2 liela Pirmsskolas izglītības ēka un labiekārtota teritorija 2,1 ha platībā. Jaunajā bērnudārzā būs 8 grupiņas un tiks nodrošinātas vietas 162 bērniem, tai skaitā bērniem ar īpašām vajadzībām.

Bērnudārzā tiks izbūvēts arī mazais bērnu baseins 4*8 metri , dziļums no 0,6 līdz 1,1 metram ar ģērbtuvēm un dušu telpām.

Baseina aprīkojums būs paredzēts arī bērniem ar īpašām vajadzībām kuriem tajā varēs veikt rehabilitācijas procedūras. Bērnudārza teritorijā būs bērnu rotaļu laukumi, 2 bērnu sporta laukumi, celiņi, piebrauktuves un stāvlaukumi.

Darbus plānots pabeigt 2018.gada jūlijā (15 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo vairāk bērnu, jo mazāka mācību maksa – kā darbojas bērnudārzi Zviedrijā?

Pontus Losviks (Pontus Loswick), Zviedrijas pirmsskolu tīkla “Dibber” pārstāvis, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kilenkrysset investē 2,5 miljonus eiro saliekamā dzelzsbetona paneļu ražotnē Ikšķilē

Db.lv, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem Zviedrijas komercīpašumu attīstītājiem "Kilenkrysset" 9.septembrī atklās jaunu dzelzsbetona elementu ražotni Ikšķilē, informē SIA Kilen Baltic valdes loceklis Roberts Kaufiņš.

2020.gadā "Kilenkrysset" atvēra meitas uzņēmumu Latvijā SIA "Kilen Baltic", lai sāktu armatūras karkasu ražošanu Stokholmas tuneļa projektam. Tāpat "Kilenkrysset" nolēma investēt 2,5 miljonus eiro jaunā un modernā saliekamā dzelzsbetona paneļu ražotnē Ikšķilē.

2021.gadā sākta būvniecība 2300 kvadrātmetrus plašai ražošanas ēkai ar biroja telpām un 3000 kvadrātmetru lielu āra teritoriju. Šī būs viena no modernākajām un efektīvākajām saliekamā dzelzsbetona ražotnēm Baltijā. Iekārtās investēts vairāk nekā viens miljons eiro un tiks radītas līdz 40 jaunām darba vietām.

"Kilen Baltic" plāno ražot ne tikai saliekamā dzelzsbetona elementus, bet arī izveidot konstruktoru un dizaina biroju. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par Zviedrijas uzņēmumu biznesa centru Latvijā, veicinot Zviedrijas un Latvijas uzņēmumu sadarbību. Latvijā paredzēts attīstīt jaunus industriālos parkus un dzīvojamos rajonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Ziepniekkalnā, atklāta privātā bērnudārzu tīkla "BeBe.lv" jaunā filiāle, kuras izveidē ieguldīti aptuveni 800 tūkstoši eiro.

Pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība tika uzsākta 2019. gada vasarā. Bērnudārzā izveidotas četras grupas, kopā nodrošinot vietu 80 bērniem, kā arī 12-15 darbavietas.

Papildus ierastajam bērnudārza personālam pieejama aizvietotājaukle un aizvietotājpedagogs, kuri ļauj nodrošināt to, ka grupā vienmēr ir noteikumiem atbilstošs personālsastāvs.

"17 gadus ilgā pieredze šajā jomā mums ir devusi iespēju uzcelt pašiem savu ēku un labiekārtot bērnudārza telpas, lai vide un izglītības process būtu atbilstošs mūsdienu prasībām," teic "BeBe.lv" direktors Juris Stikāns.

Jaunā ēka celta, balstoties uz ilggadējo pieredzi pirmsskolas izglītības jomā, veidojot to atbilstoši visām nepieciešamībām - nodrošinot plašas telpas ar labu dabīgo apgaismojumu, ierīkojot apsildāmas grīdas un labu ventilācijas sistēmu. Vecāku ērtībām pie ēkas iekārtota plaša autostāvvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VARAM: Vecāku līdzmaksājumam par privāto bērnudārzu ir jāsamazinās

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāku līdzmaksājumam par privātā bērnudārza apmeklēšanu bērnam līdz 4 gadiem ir jāsamazinās, un to paredz 2016.gada nogalē veiktās izmaiņas bērna izmaksu aprēķināšanas metodikā bērnudārzos, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Tas redzams arī detalizēti iepazīstoties ar privāto bērnudārzu izrakstītajiem rēķiniem. Vecāku saņemtie rēķini skaidri apliecina, ka privātie bērnudārzi ir būtiski pacēluši savu pakalpojumu cenas un tam nav nekādas saistības ar metodiku, viņš uzsver.

Jaunās prasības paredz pašvaldībai, aprēķinot vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai, veikt atsevišķu aprēķinu par bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kā arī par bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam, kuriem tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības saistītas ar to, ka bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir vīzija par izglītības ciematu, kur ir bērnudārzs, vidusskola un, iespējams, arī augstskola. Vēlos veidot tādu izglītības vidi, par ko zina ne tikai Latvijā,» saka Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele.

Izglītības iestādi traktēt kā biznesa projektu ir gana sarežģīti. Vēl sarežģītāk ir izglītības iestādi padarīt par veiksmīgu biznesa projektu. Tā vērtē Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele. Sākumā Daina pat necerēja, ka pašrocīgi izauklētā skoliņa izaugs par biznesu, atzīst jaunā uzņēmēja,kura aizvadītā gada nogalē saņēma 10 tūkstošu eiro lielu SEB bankas un pašvaldības grantu darbības paplašināšanai un konkurētspējas stiprināšanai. Daina nav pedagoģe, bet nāk no juridiskās vides, kur divpadsmit gadu garumā gan darbojusies dažādu kompāniju juridiskajās nodaļās, gan strādājusi advokātu birojā. Kad ģimenē pieteicās pirmā meita,pēc desmit gadu dzīves Rīgā ģimene nolēma, ka vēlas atgriezties bērnības pilsētā Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā tiks atcelta maksa par bērnudārzu, sākot no vienas ģimenes otrā bērna, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, trešdien paziņojusi pašvaldība.

Līdz šim vecāki Tallinā bija atbrīvoti no maksas par bērnudārzu, sākot no trešā bērna.

"Covid-19 pandēmija īpaši jūtami skārusi ģimenes, kurās aug bērni, - sevišķi tad, ja viņu ir vairāki," norādījis Igaunijas galvaspilsētas vicemērs Vadims Belobrovcevs. Viņš atgādinājis, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtais lēmums uz laiku pilnībā atbrīvot vecākus no maksas par vietu bērnudārzā ataisnojies un ļāvis bērnudārzus apmeklēt arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.

"Tādēļ esam nolēmuši, ka turpmāk par bērnudārza apmeklēšanu Tallinā nebūs jāmaksā, sākot no otrā bērna ģimenē. Tas ļaus ģimenēm gadā ietaupīt maksu par vietu bērnudārzā vairāk nekā 800 eiro apmērā," viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru uzņēmējs plāno būvēt dzīvojamos namus Ogres novadā, informē pašvaldībā.

Ogres novada Ikšķilē, Palejas ielā 2, kopš pagājušā gada septembra darbojas saliekamo dzelzsbetona paneļu ražotne, kuru izveidojis viens no lielākajiem privātajiem Zviedrijas komercīpašumu attīstītājiem "Kilenkrysset AB". "Kilenkrysset AB" šajā ražotnē investējis vairākus miljonus eiro, radītas 40 jaunas darba vietas.

Šī gada maijā līdzās esošajai ražotnei sākta jaunas rūpnīcas būvniecība. Šajā vietā pamazām tiek attīstīta ideja par Skandināvijas industriālā parka izveidi, informē pašvaldība.

Līdztekus investīcijām ražošanas attīstībai Ogres novadā "Kilenkrysset AB" plāno attīstīt arī mājokļu būvniecību.

Uzņēmuma īpašnieks Jans Persons kopā ar vairākiem uzņēmuma pārstāvjiem ticies ar Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA) un priekšsēdētāja vietnieku Gintu Sīviņu (NA), lai pārrunātu ieceri būvēt dzīvojamos namus Ogres novadā - Ikšķiles teritorijā pie novada robežas ar Salaspils novadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija “Merks” un Liepājas valstspilsētas pašvaldība noslēgusi līgumu par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Liedaga ielā 6. Līguma summa ir ap 2,7 miljoniem eiro.

Būvniecības darbi tiks uzsākti 2022. gada jūnijā. Investīciju projekta “Pirmskolas izglītības iestādes ēkas būvniecība Liedaga ielā 6, Liepājā” īstenošana paredz jaunas divstāvu bērnudārza ēkas būvniecību, teritorijas labiekārtošanas un infrastruktūras izbūves darbus, autostāvvietu izbūves darbus, kā arī pieslēgumu izveidošanu pilsētas maģistrālajiem tīkliem.

Ir plānots veikt izbūves darbu pamata ēkai 1 880 m2 platībā, kura paredzēta vieta 144 bērniem jeb 8 bērnu grupiņām un tajā būs 20 darba vietas personālam.

Ēkas funkcionālo kodolu veido rotaļu telpa / pasākumu zāle 1. stāva līmenī. Tā veidota kā atvērta telpa divu stāvu augstumā, funkcionāli un vizuāli apvienojot abos ēkas stāvos izvietotās funkcijas. Tikmēr slēgtajā un iežogotajā bērnudārza teritorijā paredzētas izvietot četras rotaļu nojumes un rotaļu zonu no trīs dažādu materiālu segumiem – gumijas, koka un smiltis, ko papildinās dažādi rotaļu elementi. Lai nodrošinātu infrastruktūru un piekļuvi jaunajam bērnudārzam, paralēla projekta ietvaros, tiks jaunizbūvēts Dzintaru ielas pagarinājums, kurā tiks izveidots arī bērnudārza pieslēgums pilsētas maģistrālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru