Eksperti

Ilgtspēja mēbeļu ražošanā

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Aprites ekonomikas koncepts Latvijā jau pastāv, piemēram, otrreizēji pārstrādātu materiālu izmantošana mēbeļu ražošanā (metāla detaļas, plastikāts, koksnes plātnes, tekstils u.tml.), detaļu un furnitūras maiņas nodrošināšana, mēbeļu labošana un restaurācija. Tāpat mēbeļu ražotāji sakārto ražotnes, vidi, energoefektivitāti, iegulda digitalizācijā, tādējādi tiek optimizēti procesi, precīzāk uzskaitot materiālus un darba laiku, kā arī iziet dažādus auditus un iegūst sertifikātus, kas tieši saistīti ar vides novērtējumu. To visu darot mērķtiecīgi, tiek samazināta kopējā ekoloģiskā pēda, jo aprites ekonomika ir tikai viena daļa no ilgtspējas. Lielā mērā gan tā ir uzņēmumu vadības izdarība un vēlme.

Ilgtspēja mēbeļu patēriņā

Ilgtspējīgā koksnes mēbeļu patēriņā piedalās ikviens no mums – cik gudri mēs iepērkamies: vai pērkam to, kas ir lētāks un skaistāk izskatās, vai iedziļināmies, cik ilgi mēbele varētu kalpot, vai būs ērti un pieejami to labot, vai mums to vispār vajag un ko mēs darīsim, kad mums vairs to nevajadzēs. Domāt par ilgtspējīgu mēbeļu iegādi nav vairs patērētāju sabiedrības “modes tendence”, bet kopīga atbildība resursu taupīšanā. Lai arī pirmšķietami pēc ilgtspējas principiem izgatavotas un iegādātas mēbeles ir dārgākas, tomēr ilgtermiņā patērētājs iegūst kvalitāti, kas ietaupa finanšu resursus, piemēram, nomainot detaļas, nevis visu mēbeli. Šāda pieeja prasa paradumu un domāšanas maiņu sabiedrībā. Bez šaubām nozīme joprojām ir patērētāju pirktspējai pirkuma brīdī, tomēr pat pieņemot lēmumu par piemērotu pirkumu aicinām to veikt kopā ar apziņu, ka šo mēbeli, kops atbilstoši lietošanas instrukcijai, ka šo mēbeli turēs labā funkcionālā stāvoklī.

Līdzīgi kā “ātrā mode” arī dzīves vietas mēbelējumā “ātrā mode”(īstermiņa prieks, bet ilgtermiņa piesārņojums) nav ilgtspējīgs patēriņš. Dzīvot un pabaudīt dizainu līdz tas apnīk, atbrīvoties no tā un ieviest nākamo īsā laikā. Lai arī mēbeļu industrijā šāda prakse visbiežāk nav tendence, tomēr Latvijā importēti interjera aksesuāri, tekstīlijas gan jau var piederēt pie “ātrās modes”, mainoties sezonām, krāsām, formu un faktūru tendencēm, tāpēc labākais ko darīt – izdarīt pārdomātu, labi informētu pirkumu, īpaši iepērkoties distances tirdzniecības vietnēs.

Kā pārliecināties, ka mēbele, ko pērku, atbilst ilgtspējīgas ražošanas un patērēšanas principiem?

Pirmkārt, ražots no atjaunojamiem un pārstrādājamiem materiāliem. Brīvs no kaitīgām substancēm jeb tās atbilst pieļaujamajām normām un pērkot preci tam ir kādi apliecinājumi (krāsās, līmēs, lakās utml.). Dizains ir nenovecojošs, tāds, kas spēj kļūt par klasisku vērtību jūsu mājās un pat var tikt mantots citām paaudzēm. Produkti, kuru vērtība var tikt palielināta tos pārveidojot. Ilgtspējīgs būtu arī tāds, kur jūs apzināmies, ka jūsu sirdsapziņa ir tīra, jo produkta cena iekļauj sociālo atbildību, taisnīgu samaksu, labus darba apstākļus. Un visbeidzot – lai kādas kultūrvērtības un dizaina kaprīzes cilvēku uzrunātu, ja vien tas nav kā masveida tendence, būtu vēlams, ka mēbele ceļojusi pēc iespējas īsākus ceļus, apzinoties, protams, ka dažādi izejmateriāli no visas pasaules var būt mērojuši arī tālākus ceļus, bet vismaz ne visa mēbele.

Jo izglītotāks un līdzatbildīgāks būs pircējs, jo vairāk mainīsies tirgus tendences. Jo lielāks būs pieprasījums pēc ilgtspējīgākām mēbelēm, jo ražotāji mainīsies līdzi un piedāvās sortimentā to, ko tie lieliski spēj ražot un to, kam būs gatavs pircējs, par ko būs gatavs maksāt pircējs.

Ilgtspējīgā mēbeļu patēriņā ir patērētāja uzvedība: mēbeļu kopšana, uzturēšana – tīrīšana, lietošana, apkope (koksnes noslīpēšana, lakas, eļļas kārtas atjaunošana), mēbeļu lietošana piemērotā vidē pēc mērķa un funkcijas u.tml. Un visbeidzot valstiskā mērogā ļoti nozīmīgi ir zinoši valsts un pašvaldību iepirkumu speciālisti, pārdomāti mēbeļu iepirkumi valsts un pašvaldību iestādēs, koncertzālēs, slimnīcās, bērnudārzos, skolās un daudz kur citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas mēbeļu ražotājiem nemitīgi noticis aktīvs darbs ar pilnīgi jaunajiem klientiem un jauniem produktiem, aģentūrai LETA stāstīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Tāpat viņa norādīja, ka liela daļa uzņēmumu patlaban investē uzņēmumā un veido atsevišķas jauno produktu attīstības daļas vai filiāles.

"Kopumā paredzams, ka gads noslēgsies ar 10-18% kritumu atsevišķos sektoros, līdz pat 25% kritumu atsevišķos uzņēmumos, taču darbs notiek, pēc iespējas cenšoties saglabāt nodarbināto skaitu," stāstīja Erele.

Raugoties uz pasūtījumu apjomu, Erele atzina, ka vēl ir nepieciešams sasniegt labākus pārdošanas rādītājus, lai atsāktu domāt par tālākajām investīcijām jaunās iekārtās, digitalizācijā un atjaunojamās enerģijas piemērošanā. Patlaban pasūtījumu sarukumu izjūt gandrīz katrs nozarē strādājošs uzņēmums.

Erele stāstīja, ka patlaban cenas atsevišķās materiālu kategorijās ir jau mazinājušās un, lai gan situāciju joprojām apgrūtina karš Ukrainā, loģistikas problēmas un sadārdzinājumi, kopumā dažādu nozarei nepieciešamo materiālu pieejamība vērtējama kā laba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū sāk parādīties pieprasījums pēc ilgtspējīgākiem produktiem, sacīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

"Pamazām tirgu sāk manīt Zaļā kursa ietekmi ne tikai pārkārtošanās ziņā, oglekļa dioksīda (CO2) pēdas mērīšanā, bet tostarp ienāk "zaļākas" mēbeles, materiāli, gan jaunu produktu inovācijās, gan arī vietu rod atjaunotas, restaurētas, labotas mēbeles, īpaši mājsaimniecībās," stāstīja Erele.

Tāpat viņa piebilda, ka patlaban Eiropas līmenī notiek aktīvs darbs pie standarta "Mēbeles kā pakalpojums" jeb īres pakalpojuma ieviešanas. Līdz ar ko, šī iezīme sāks parādīties Eiropas publiskajos iepirkumos.

"Šādas un vēl citas iezīmes, tostarp par paplašināto ražotāju atbildību ienāks tirgū regulējošā, rekomendējošā veidā un bez šaubām liks mainīties un pielāgoties ražotājiem," atzīmēja asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru