Pārtika

Importēto miestiņu bauda vairāk par vietējo

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Latvijā pērn saražoti 8,564 miljoni dekalitru, no kuriem eksportēti 1,107 miljoni dekalitru, bet importēti 7,854 miljoni dekalitru alus

Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļas 2015. gada alus realizācijas datiem. DB aptaujātie eksperti un alus ražotāji to dēvē par negatīvu tendenci. Lielākas un mazākas ražotnes turpina investēt attīstībā un cerīgi raugās uz nākotnes perspektīvu Latvijā, kā arī eksporta tirgū. Visi aptaujātie cer uz karstu un garu vasaru, kā arī vietējo patērētāju izvēli par labu Latvijā ražotajam.

Ģimenes uzņēmuma SIA Abula ražošanas daļas vadītājs un līdzīpašnieks Māris Freivalds, kurš atbild par Brenguļu alus brūvēšanu, DB pauž, ka pagaidām vidējais Latvijas patērētājam noteicošais izvēles faktors joprojām ir cena. «Uz vairumu droši vien tas neattiecas, bet daļa palēnām pāriet uz interesantāku un dabīgāku alu, tas tā varētu būt. Jārēķinās, ka cilvēkiem pirktspēja ir tāda, kāda ir. Atšķirība produkta cenā starp lielajām un mazajām alus darītavām ir diezgan ievērojama,» viņš norāda.

SIA Užavas alus īpašnieks Uldis Pumpurs tendenci, ka Latvijā tiek importēts teju tikpat daudz alus, cik tiek ražots uz vietas, saista ar krasajām cenu atšķirībām.

Visu rakstu Importēto miestiņu bauda vairāk par vietējo lasiet 2. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Priecāsimies un mīlēsim, bet neizaicināsim likteni

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 22.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad arvien vairāk savu popularitāti lietotu automobiļu tirgū nostiprina dīzeļi, informē Auto asociācija.

Vairāk nekā 85% no ievestajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem (M1) ir ar dīzeļdzinēju aprīkoti, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Arī ievestā automobiļa vecums palielinājies līdz 11 gadiem, kas ir par ceturtdaļu gada lielāks, un nemainīgi – Vācija ir pārliecinoša vairākuma automobiļu iepriekšējā reģistrācijas valsts. Gandrīz puse ievesto automobiļu nāk no Vācijas.

2018. gada pirmajā pusē par 6% ir samazinājies lietotu pasažieru automobiļu imports, un līdz 30. jūnijam tika ievesti nedaudz vairāk par 23 000 lietotu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 1500 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā. Kur palika šie 1500 automobiļu pircēji? 400 nopirka jaunus automobiļus, bet atlikušie 1100+ izvēlējās automobili nemainīt, jo, iespējams, cena automobilim ar nodokļiem nelikās vairs tik pievilcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

KIA Stinger cenas Latvijā no Vācijas atšķirsies par 6 līdz 8 tūkstošiem eiro

Aldis Zelmenis, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KIA Stinger ir negaidīti atraktīvs auto. Tas eleganti izskatās, tam ir jaudīgi motori, pilnpiedziņa un vajadzīgās manieres, lai kļūtu ne tikai par KIA «imidžmeikeru», bet lai atļautos pabojāt nervus premium klases modeļiem

Jau pats nosaukums ir intriģējošs un liek noprast, ka šim KIA aiz ādas ir kaut kas vairāk nekā ikdienišķajiem KIA modeļiem. Tā tas arī ir. Sāksim ar to, ka Baltijā KIA Stinger tiks pasniegti tikai lepnākajos GT Line un GT izpildījumos, tikai komplektā ar AWD pilnpiedziņu un tikai ar «dusmīgākajiem» motoriem. Stinger tehniskajā arsenālā ir arī klasiskās piedziņas modifikācijas, bet tās Latvijā nebūs prioritāte, taču autoentiuzistiem, kas ļoti vēlēsies tieši šādu Stinger, pašmāju KIA tirgotāji neatteikšot.

Vizuāli viens no pievilcīgākajiem un atraktīvākajiem Gran Tourismo modeļiem par saprātīgu cenu. Ērts un funkcionāls vadības panelis ar lielām un parocīgām pogām – tāds, lai pat tuklākie pirksti trāpītu precīzi mērķī. Starp citu, pogu izkārtojums uz viduskonsoles centrālās daļas attālināti atgādina BMW un Audi modeļu salonos redzēto noformējumu, bet trīs centrālās ventilācijas lūkas signalizē par Mercedes dizaina stilu un arī izpildījumu. Sportiska multifunkcionāla stūre, ērti krēsli īpaši GT versijai. Salonā viss ir pa rokai, nekas nekaitina. No Stinger modifikāciju piedāvājuma, sākot jau no šī gada novembra pie mums tiks tirgots 2,2 CRD 200 ZS jaudīgs dīzelis. Pasniegts GT Line aprīkojumā, tā cena Latvijā būs 45 900 eiro. Savukārt GT modifikācija ar Brembo bremzēm, sportiskākiem un arī ērtākiem krēsliem un vēl daudziem citiem labumiem maksās 49900 eiro. GT modeļa saldākā sastāvdaļa būs 370 ZS jaudīgs V6 benzīnmotors, toties gan dīzeļmotora, gan benzīnmotora zirgsspēku ganāmpulka savaldīšanai darbs tiks uzticēts astoņpakāpju automātam. Būtiski ir piebilst, ka šīs Stinger cenas būs aptuveni par 6 līdz 8 tūkst. eiro zemākas, nekā par Stinger tiek prasīts, piemēram, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Euroaptieka valdes priekšsēdētāju Ivaru Nelsonu

Lelde Petrāne, 13.01.2017

Biroja darbinieki strādā aptiekā, lai labāk izprastu pienākumus un darba dienas ritējumu

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārceļoties uz jaunām telpām, pirms gada dizaina papīrlietu veikals «Manilla» iekārtoja arī nelielu kafejnīcu.

«Kafijas koncepcija strādā ļoti labi – to bauda gan regulāri «kafijas klienti», gan nejauši garāmgājēji un pilsētas viesi. Bieži kafiju bauda klienti, kas gaida dāvanas iesaiņošanu,» saka Linda Lukstiņa, dizaina papīrlietu veikala «Manilla» īpašniece. Par ideju piedāvāt klientiem kafiju viņa sapņoja vēl iepriekšējās telpās un priecājas, ka jaunajā vietā ir iespēja šo ieceri realizēt un secina, ka veikala dizains un piedāvājums iet roku rokā ar kafijas baudīšanu un klienti to novērtē.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada aprīlī «Manilla» pārcēlās uz jaunām telpām Tērbatas ielā, jo iepriekšējās telpas Baznīcas ielā kļuva par šauru. L. Lukstiņa teic, ka jaunās telpas ir gaišas un siltas, tajās «Manilla» ir labi iedzīvojusies. Klienti izsaka atzinīgus vārdus par jauno atrašanās vietu, plašumu, priecājas kopā ar komandu. «Līdz ar pārcelšanos esam ievērojami palielinājuši piedāvājuma klāstu, ko noteikti var pamanīt, uzreiz ienākot veikalā – ir tik daudz visa kā, ka pirmreizējam apmeklētājam nepieciešams mirklis, lai aprastu ar piedāvājumu. Lai klientiem atvieglotu orientēšanos veikalā, esam atteikušies no preču izvietošanas pēc sajūtām un krāsām, kā to darījām iepriekš. Tagad sadalījums ir tematiskās zonās – bērniem, svētkiem, kāzām, dāvanu iesaiņošanai, jaunumi, kaligrāfija, mājlietas un citi,» stāsta L. Lukstiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī vasarā, kad daudzi bauda atvaļinājumus ārpus Rīgas, jaunatvērtā kafejnīca «RB Cafe», kur strādā cilvēki ar invaliditāti, par klientu trūkumu nesūdzas

Vaicāts, kā klājies pirmajā pusotrā mēnesī kopš kafejnīcas atvēršanas, «RB Cafe» idejas autors Māris Grāvis teic, ka kopumā tai klājas labi un ir dzirdētas daudzas labas atsauksmes. Sākotnējais mērķis ir radīt vietu ar «īsto» sajūtu un viņš priecājas, ka tas ir izdevies.

Kafejnīcas «RB Cafe» primārais mērķis ir integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, un tā ir uzsākusi darbu ar «Altum» piešķirto grantu sociālajai uzņēmējdarbībai. Dienas Bizness jau rakstīja, ka M. Grāvis cer, ka «RB Cafe» būs netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. Šādas kafejnīcas esot daudzviet Eiropā un ir kopsolī ar tendenci iekļaut darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti. M. Grāvis uzskata, ka šai tendencei ir iespēja attīstīties arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoražotājs Volkswagen papildinājis savu modeļu piedāvājumu ar sportisku jaunpienācēju pilsētas krosoveru kategorijā – T-Roc.

T-Roc ir būvēts uz MQB platformas un Volkswagen modeļu klāstā tiek pozicionēts segmentu zemāk nekā Tiguan. T-Roc ir 4,234 mm garš (par 252 mm īsāks nekā Tiguan) un tā riteņu garenbāze ir 2,603 mm. Pateicoties garākai riteņu bāzei, automašīna ir viena no lielākajām savā klasē – salonā ērti jutīsies pieci pasažieri, savukārt bagāžnieka ietilpība ir no 445 līdz 1,290 litriem (ar nolaistiem sēdekļiem).

Šis modelis ir pirmais Volkswagen krosovers, kuru ir iespējams brīvi konfigurēt ar atšķirīgām jumta un virsbūves krāsu variācijām. Pēc vēlēšanās arī salona interjera apdares paneļus var izvēlēties kontrastējošās krāsās, kas sader ar sēdekļu apdari. Automašīnu iespējams pasūtīt ar jaunās paaudzes pilnībā digitālo mērinstrumentu paneli Active Info Display, kā arī 8.0 collu lielu informācijas un izklaides sistēmu. Pēc izvēles T-Roc var papildināt arī ar augstas kvalitātes 300 vatu Beats skaņas sistēmu un savā klasē lielāko (870 mm x 1,364 mm) panorāmas lūku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Ķīnā atklāta izstāde importētājiem China International Import Expo

Db.lv, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atklāta pirmā China International Import Expo, kas ilgs līdz 10.novembrim.

Ķīnas tirgū pieprasījums aug, un paredzams, ka importēto preču apjoms pieaugs. Prognozes liecina, ka nākamo piecu gadu laikā Ķīna importēs preces un pakalpojumus vairāk nekā 10 triljonu ASV dolāru vērtībā, savukārt nākamo 15 gadu laikā importēto preču un pakalpojumu vērtība varētu sasniegt attiecīgi 30 triljonus un 10 triljonus ASV dolāru.

Izstādē piedalās uzņēmumi no vairāk nekā 100 valstīm un reģioniem. Šī izstāde ir Ķīnas solis pretī atvērtai tirdzniecībai un importam, skaidro izstādes rīkotāji.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties izstādē!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#No Rimšēviča privātmājas Langstiņos nozagtas «daudzas svarīgas lietas».

Pagājušā naktī ir apzagta korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča māja, aģentūru LETA informēja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Ar jaunāko informāciju papildināta visa ziņa

Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdien plkst.23.49 policija ir saņēmusi informācija par zādzību no privātmājas. Izbraucot uz notikumu vietu, konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas. Nozagto mantu saraksts vēl tiek precizēts.

Rimšēviča advokāts Vārpiņš aģentūru LETA informēja, ka ir notikusi ielaušanās Rimšēviča privātmājā Langstiņos, tā izdemolēta un nozagtas «daudzas svarīgas lietas». Rimšēvičs minēto saista ar pēdējo nedēļu notikumiem un uzskata, ka tas nav noticis nejauši. «Situācija liecina, ka tā bijusi iepriekš plānota un profesionāli labi organizēta operācija,» norādīja Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Esmu bijis neērts daudzām bankām un banku lobijiem Latvijā, mēģinādams rietumnieciskot šo sistēmu.

Šī nav pirmā reize, kad tiek veikts mēģinājums atbrīvoties no neērtā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča, jo savulaik šādus lūgumus politiķiem ir izteikuši baņķieri

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs, kurš aizpagājušās nedēļas nogalē tika uz 48 stundām aizturēts kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pēc tam atbrīvots pēc 100 000 eiro drošības naudas iemaksāšanas. Viņš atzīst, ka savu taisnību ir gatavs pierādīt visās iespējamās instancēs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc Latvijā pēdējo 25 gadu laikā ik pa brīdim notiek lielākas vai mazākas banku krīzes?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ECB nav paudusi neapmierinātību ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

LETA, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lexus LC kupeja ir īpašs auto ne tikai Lexus modeļu klāstā. Šobrīd pirmie LC modeļi jau ir ieradušies Baltijā, un reģionālais pārstāvis prognozē, kā 2018. gadā mērķis kopumā ir pārdot līdz 10 Lexus LC vienības.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Braukšana ar LC ir uzmundrinošs nevis nogurdinošs process, turklāt, ja vēl zem riteņiem ir tādi gleznaini kalnu serpentīni kā ceļā no Milānas līdz Minhenei, tad ar šādu auto var kļūt par autotūrisma fanu. Tieši šādu maršrutu kopā ar Lexus LC divu dienu laikā izpildīja šo rindu autors. Arī hibrīdversija ir pietiekoši enerģiska, vienīgais, izkāpjot no ikdienišķā braukšanas stila, vai tas būtu uz ātrgaitas autobāņa taisnivirziena kustībā, vai arī agresīvāk braucot pa serpentīniem, hibrīds būs acīmredzami gausāks. Toties LC 500h paātrinājums no miera stāvokļa būs zibenīgs, ļaujot no 0 līdz 100 km/h sasniegt 5 sekunžu paātrinājumu, kas tikai par 0,3 sekundēm atpaliks no LC 500 kupejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā, jaunākajā apskatā norāda Zemkopības ministrija.

Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

Nelabvēlīgo klimatisko laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas pašlaik joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija, kad Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, tas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija ar neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādejādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu. Spānijas un Itālijas ražotāji, tirgus līdzsvarošanas nolūkos ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un produktu izņemšanu no tirgus, informē ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Veikala Lāčuks līdzīpašnieks: Vislabākos pircējus esam zaudējuši

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru