Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.

Latvijā radītā P2P jeb savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance uzsākusi darbību Āzijas reģionā, nodrošinot Eiropas standartiem atbilstošu servisu Āzijas klientiem no uzņēmuma biroja Indonēzijā, informē uzņēmums.

Mēnesi pēc savstarpējo aizdevumu platformas atklāšanas investoriem Latvijā un Eiropā, DoFinance paplašinājusi darbību, platformai kļūstot pieejamai arī investoriem Āzijas lielvalstīs – Indonēzijā, Singapūrā, Vjetnamā, Taizemē, Malaizijā, Dienvidkorejā, Indijā, kā arī Austrālijā un Jaunzēlandē.

«Finanšu tirgus Āzijā strauji aug un kļūst arvien stabilāks, kā rezultātā palielinās pieprasījums pēc fintech jeb alternatīvo finanšu risinājumiem. Lielā iedzīvotāju skaita un konservatīvā banku sektora dēļ, Āzijas tirgus ir pievilcīgs finanšu tehnoloģiju galamērķis. Cilvēki Āzijā meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus, savukārt Eiropas finanšu tirgus, viņuprāt, ir ļoti uzticams. Mūsu mērķa tirgū, Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, atrodas milzīgs finanšu kapitāls, kuru mēs piedāvājam investēt efektīvāk tieši Eiropā. Dienvidaustrumu Āzijas kopējais iekšzemes kopprodukts ir 2.3 triljoni ASV dolāru, turklāt katru gadu tas pieaug par 5%,» stāsta viens no DoFinance dibinātājiem Jānis Kuļikovskis, kurš ilggadēji darbojas Āzijas tirdzniecības, ražošanas un loģistikas nozarē.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

Indonēzija līdz gada beigām neuzņems ārvalstu tūristus, tā vietā varasiestādes centīsies atdzīvināt tūrisma sektoru ar vietējo pieprasījumu, ceturtdien paziņojis Indonēzijas galvenais ministrs jūras lietu un investīciju jautājumos Luhutu Pandžaitans.

"Izskatās, ka mēs neuzņemsim ārvalstu tūristus līdz gada beigām," virtuālā forumā uzņēmēju kopienai paziņoja ministrs.

Indonēzijas valdības plāni apstādinās Bali reģionālās valdības ieceri no 11.septembra atvērt salu ārvalstu tūristiem.

Jūlijā Bali atsāka uzņemt vietējos tūristus.

Pandžaitans sacīja, ka valdība koncentrēsies uz vietējo tūristu piesaistīšanu, lai atdzīvinātu nozari, ko smagi ietekmējuši ierobežojumi, kas ieviesti cīņā ar jauno koronavīrusu. Valdība cer, ka nākotnē vietējie tūristi veidos 70% no visām tūrisma aktivitātēm.

Cīņā pret jauno koronavīrusu Indonēzija martā aizliedza iebraukt ārvalstu tūristiem.

Indonēzijas ārlietu ministrs Retno Marsudi preses konferencē sacīja, ka Indonēzija un Dienvidkoreja vienojušās par biznesa ceļošanas koridoru, kas būs atvērts no 17.augusta, ļaujot cilvēkiem ieceļot svarīgās biznesa, diplomātiskās un oficiālās darīšanās, bet ne tūrisma braucienus.

Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.

Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.

"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.

Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.

Aptuveni puse vīriešu vecumā no 15 gadiem Latvijā 2013.gadā bija smēķētāji, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums Health at a glance 2015.

Kopējais smēķētāju īpatsvars Latvijā 2013.gadā bija 34%. Sieviešu vidū smēķētāju īpatsvars bija 18%. Pētījums parāda, ka smēķētāju daudzums Latvijā kopš 2000.gada ir mazliet palielinājies. 2000.gadā smēķētāju īpatsvars Latvijā bija 33%.

Pētījumā, kurā apkopoti dati par 34 OECD dalībvalstīm, kā arī partnervalstīm, tajā skaitā Brazīliju, Kostariku, Ķīnu, Kolumbiju, Indiju, Indonēziju, Latviju, Lietuvu, Krieviju un Dienvidāfriku, Latvija smēķētāju īpatsvarā ieņem trešo vietu. Virs tās ir Indonēzija, kurā smēķē 38% iedzīvotāju. Indonēzijā smēķē vairāk nekā 70% vīriešu, bet sieviešu smēķētāju skaits nesasniedz pat 5%. Savukārt Grieķijā, kura pētījumā ieņem pirmo vietu ar 39% smēķētāju, sieviešu un vīriešu īpatsvars ir ļoti līdzīgs. Grieķijā smēķē vairāk nekā 40% vīriešu un 35% sieviešu.

Kaut arī Indonēzijas Bali salā Aguna vulkāns joprojām turpina izmest gaisā pelnus, trešdienas pēcpusdienā atsākušies lidojumi no Bali starptautiskās lidostas, pavēstīja amatpersonas.

«Tā kā lidosta vakar atjaunoja darbu, dažos reisos atsākti lidojumi, un lietas pamazām atgriežas normālā situācijā,» ceturtdien sacīja lidostas preses sekretārs Isravadi.

No Bali lidostas jau izlidojuši vairāk nekā 4500 cilvēku, apliecināja varasiestādes.

Lidosta netālajā Lombokas salā, kas arī ir tūristu iecienīta, ceturtdien atkal tika slēgta, jo pelnu mākonis pārvietojies tās virzienā.

Vulkāna aktivitātes dēļ Bali lidosta tika slēgta pirmdien, izjaucot ceļojumu plānus desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo devis rīkojumu visām atbildīgajām aģentūrām un ministrijām, kā arī armijai un policijai palīdzēt Bali šajā situācijā.

Novembra otrajā pusē izvirdumu sēriju piedzīvoja Indonēzijas vulkāns Mount Sinabung, liekot savus mājokļus pamest vairāk nekā 15 tūkstošiem iedzīvotāju.

Mount Sinabung, vulkāns Indonēzijas rietumu daļā, Sumatras salā, aizvadītās svētdienas laikā vien izvirda astoņas reizes, un pēdējos divus mēnešus nav bijis mierīgs.

Izvirduma laikā no vulkāna tika izmesti pelni un ieži. Valsts Katastrofu aģentūra aicināja visus, kas dzīvo aptuveni piecu kilometru rādiusā no vulkāna, pamest savu atrašanās vietu.

Pirmo reizi pēc simts gadu ilgas «klusēšanas» vulkāns pamodās 2010. gadā, un kopš tā laika tā aktivitātes tikai pieņēmušās spēkā.

Ziņu aģentūras Reuters un AP iemūžinājušas fotogrāfijās vulkāna izvirdumu, kā arī pelnos klāto apkaimi.

Piektdien vulkāna izsviesto pelnu dēļ Indonēzijā nācās slēgt piecas lidostas, tostarp populārajā tūristu salā Bali.

Apmēram 250 lidojumi tika atcelti un lidostās iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku.

Lidostas tika slēgtas ceturtdienas vakarā, kad Raunga kalns Javas austrumu provincē izšāva pelnu mākoņus.

Bali salā, kas katru gadu piesaista miljoniem tūristu, patlaban ir aktīvākais tūrisma sezonas laiks.

«Ir diezgan haotiski,» sacīja Indonēzijā dzīvojošā amerikāniete Keitija Nagara. Viņa bija ieradusies Bali lidostā un uzzinājusi, ka reiss uz Džakartu pārcelts uz svētdienu.

«Simtiem cilvēku izvietojušies zālājos pie lidostas. Simtiem cilvēku stāv rindās un gaida, kad varēs runāt ar klientu apkalpošanu,» stāstīja amerikāniete.

Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojuma veikalu lauciņā Latvijā bija Turza. Uzņēmuma līdzīpašniece, veikala vadītāja Madara Bundzeniece atminas, ka sākums nemaz nebija tik rožains, kā varētu šķist, un celmlauža gods bija ar garoziņu.

«Es nezinu, kāda situācija ir šobrīd, bet, kad vērām vaļā Turzu un meklējām sponsorus, cilvēki bija diezgan skeptiski, jo Latvijā šādas koncepcijas bizness vēl nebija attīstīts un viņi īsti nevēlējās riskēt ieguldot. Šobrīd piemēri ir labi, un pieļauju, ka tiem, kuri vēlēsies izveidot šādu biznesa modeli, veiksies daudz labāk nekā sākumā mums. Kopumā gan jāsaka, ka veicas pārsteidzoši labi. Veikals darbojas septiņus mēnešus, un pieprasījuma tendence ir augoša, mums ir izveidojies plašs pastāvīgo pircēju loks. Sākumā daudzi cilvēki nāca paskatīties, iepazīties ar sortimentu, novērtēt to. Domāju, ka janvāris un februāris būs, kā jau daudzās sfērās, klusāks, taču tā nebija. Cilvēki, šķiet, līdz ar jaunu gadu iesāka jaunus paradumus. Vidējais čeka apjoms ir palielinājies, un apmeklētāju skaits ik mēnesi pieaug,» atklāj Madara.

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Indonēzijā triju dienu laikā 12 cilvēki ir gājuši bojā milzīgā autosatiksmes sastrēgumā, kas bija vairāk nekā 20 kilometrus garš un kurā bija iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku, piektdien paziņoja amatpersona.

Sastrēgums izcēlās krustojumā pie ceļu nodevas iekasēšanas punkta Brebesas pilsētas tuvumā Javas salā un bija tik šausmīgs, ka indonēzieši šo punktu nodēvēja par Brexit kā vārdu Brebes exit saīsinājumu.

Indonēzijā, kas ir visvairāk apdzīvotā musulmaņu valsts pasaulē, katru gadu rodas sastrēgumi uz ceļiem svētā gavēņa mēneša ramadāna beigās, kad miljoniem musulmaņu dodas svinēt ramadāna noslēguma svētkus Eid al-Fitr.

Eid al-Fitr iekrita šajā trešdienā, bet sastrēgums pie tā sauktā Brexit sākās jau trīs dienas pirms šiem svētkiem.

Transporta ministrijas preses sekretārs Hemi Pramurahardžo informēja, ka 12 cilvēki zaudēja dzīvību laikā no 3. līdz 5.jūlijam. Vairāki upuri bija gados veci cilvēki, bet citi nomira no nespēka un citām veselības komplikācijām. Starp upuriem bija gadu vecs bērns, kas saindējās ar izplūdes gāzēm.

ASV autobūves uzņēmums Ford Motor Co. paziņojis, ka pārtrauks darbību Japānā un Indonēzijā, šādu lēmumu skaidrojot ar vāju tirdzniecības apjomu un tirgus apstākļiem.

Uzņēmums norāda, ka tas šogad Japānā un Indonēzijā pārtrauks visas darbības, jo «šajās abās valstīs nav iespējams saprātīgs ceļš uz rentabilitāti».

Pagājušajā gadā Ford tirdzniecības apjoms veidoja vien 0,1% no Japānas tirgus un vien 0,6% no Indonēzijas tirgus.

Analītiķi skaidro, ka neviens no šiem tirgiem kompānijai nav pietiekami liels, bet niecīgais pārdošanas apjoms skaidrojams ar šo valstu valdību politikām, kuras priekšroku dod vietējiem zīmoliem, nevis importētiem automobiļiem.

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Singapūru klāj pēdējos 16 gados biezākais smogs, ko radījuši Indonēzijas mežu ugunsgrēku dūmi, un pilsētvalsts valdība jau izsludinājusi veselībai bīstamu stāvokli un lūdz iedzīvotājus izvairīties no atrašanās ārpus telpām, vēsta BBC.

Piesārņojuma indekss (Pollutant Standards Index, PSI) Singapūrā sasniedzis 155 punktus, kas ir augstākais rādītājs kopš 1997. gada un par 55 punktiem pārsniedz noteikto piesārņotības limitu.

Singapūras centrā jūtama asa deguma smaka, bet augstceltnes tītas dūmakā, informē medijs. Tiek paredzēts, ka dūmaka klās Singapūru vēl dažas dienas.

Līdzīga situācija ir izveidojusies arī dažās Singapūrai kaimiņos esošās Malaizijas daļās, kur piesārņotības līmenis sasniedzis veselībai bīstamus rādītājus.

Indonēzijā, Sumatras salā, pagājušās nedēļas beigās plosījās gandrīz 140 ugunsgrēki. Tikmēr Singapūras valdība lūgusi kaimiņvalstij darīt visu iespējamo, lai tos novērstu. Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, raksta AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Kanādas mobilo telefonu ražotājs BlackBerry prezentējis savu jaunāko viedtelefonu Z3. Tas ir pirmais BlackBerry produkts, kas ražots Taivānā bāzētā starptautiskā kompānijā Foxconn.

Viedtālrunis BlackBerry Z3 paredzēts galvenokārt Indonēzijas tirgum. Jaunajai ierīcei ir piecu collu ekrāns, tāpat tajā iestrādātas Indonēzijā pieprasītas lietojumprogrammas. Telefons darbosies, izmantojot BlackBerry 10.2.1. operētājsistēmu.«Z3 ir viss, kas atrodams BlackBerry 10 viedtālrunī, tikai tas ir pielāgot speciāli Indonēzijai,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Tiek plānots, ka Z3 viedtelefoni būs pieejami Indonēzijā, sākot no šā gada aprīļa.

«Šis ir tikai sākums ilgai un auglīgai sadarbībai starp BlackBerry un Foxconn,» paziņojumā norādījis Foxconn dibinātājs un vadītājs Terijs Gou (Terry Gou).

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

Ceturtdien piesārņotības līmenis Singapūrā sasniedzis 371 punkta atzīmi, pārspējot visus iepriekšējos rekordus, vēsta BBC.

Singapūras ministru prezidents brīdina, ka smogs no pilsētvalsts varētu neatkāpties vēl vairākas nedēļas.

Cetirtdienas pievakarē piesārņotības indekss Singapūrā samazinājās līdz 300 punktiem.

Jau ziņots, ka smogu Singapūrā un arī Malaizijas reģionos izraisījuši mežu ugunsgrēki Indonēzijā. Turklāt saistībā ar gaisa piesārņotību kaimiņvalstu atbildīgās amatpersonas paguvušas apmainīties ar asiem izteikumiem.

Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, iepriekš rakstīja AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Vairāki fakti runā par labu tam, ka šodien ir piemērota diena, lai paskatītos uz pasaules ekonomiku no malas.

Pirmkārt, ASV, kas ir pasaulē lielākā ekonomika, atzīmē darba svētkus, kas ir labs laiks, lai padomātu par esošo situāciju un perspektīvām. Otrkārt, citās valstīs tiek publicēti iepirkumu menedžeru indeksu dati, kas arī uzrāda interesantas tendences, raksta Business Insider.

1. Eiropa atveseļojas.

Kopš vasaras sākuma par to ir daudz rakstīts, taču pēdējie dati liecina, ka eirozona ir uz atveseļošanās ceļa. Spānijas un Itālijas iepirkumu menedžeru indekss ir augstākajā līmenī kopš 2011. gada pavasara, Vācijā situācija nemainās un pat Grieķijā parādās atveseļošanās pazīmes, indeksam pieaugot līdz 44 mēnešu augstākajam līmenim. Turklāt situācija uzlabojas ne tikai eirozonā, arī Lielbritānijas dati pēdējā laikā ir stabili, un Austrumeiropas dati ir ļoti spēcīgi. Eiropa gan aizvien nav ārā no meža, taču rādītāji iet pareizajā virzienā, kas uzlabo situāciju, sākot no valstu parādiem līdz pat politikai.

Trešdien, 9.martā Indonēzijā varēja vērot pilnu saules aptumsumu - Latvijā to šoreiz nebija iespējams novērot pat ne daļējā fāzē. Saules aptumsums bija vērojams aptuveni pusotru līdz trīs minūtes – atkarībā no vietas, kur atradās tā vērotāji.

Daudzi indonēzieši šo dabas parādību uztvēra ar lielu sajūsmu, bet islāmticīgie mošejās rīkoja lūgšanas, vēsta ārvalstu mediji.

Pilns Saules aptumsums ir dabas parādība, kad Mēness atrodas precīzi starp novērošanas punktu uz Zemes un Sauli, līdz ar to no Saules var redzēt tikai Saules vainagu - gāzes, kas jau atdalījušās no Saules virsmas un atrodas līdz pat miljoniem kilometru tālu no tās, informē biedrības Eclipse Tour pārstāve Agnese Zalcmane. Biedrības entuziastu komanda jau febru;ara beigās devās uz Sulavesi salu Indonēzijā, lai klātienē vērotu šo parādību.

Nākamais Saules aptumsums Latvijā būs vērojams pēc 5 gadiem - 2021. gada 10.jūnijā. Savukārt nākamo pilno Saules aptumsumu Latvijā varēs redzēt vien 2142. gadā.

Indonēzijas varasiestādes tūristu iecienītajā Bali salā pirmdien līdz augstākajam līmenim paaugstinājušas vulkāna trauksmi un aicinājušas apkārtnes iedzīvotājus evakuēties, brīdinot par liela izvirduma iespējamību.

No Aguna vulkāna, kas otrdien sāka izmest pelnus, kopš sestdienas sāka izplūst lava, pavēstīja Indonēzijas dabas katastrofu aģentūras pārstāvis Sutopo Nugroho.

«Neregulāri eksplozīvi izvirdumi, kurus pavada liesmas, liecina, ka gaidāms lielāks izvirdums,» viņš paziņoja.

Vulkāna dēļ slēgta Bali starptautiskā lidostā, kā arī kaimiņos esošās Lombokas salas starptautiskā lidosta.

Evakuācijas zona paplašināta no 7,5 kilometriem līdz desmit kilometriem rādiusā ap vulkāna krāteri.

Pēdējo reizi trauksme līdz augstākajam līmenim tika paaugstināta 22.septembrī, liekot 130 000 cilvēku pamest savas mājas.

Apmēram 25 000 cilvēku kopš tā brīža nav varējuši atgriezties mājās. Septembrī Aguns parādīja pirmās aktivitātes pazīmes pēdējā pusgadsimta laikā.