Jaunākais izdevums

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Papildu šogad tiek sākts darbs pie pirmā biroja atvēršanas Latīņamerikā - Peru.

Uzņēmums vērtē divus investīciju projektus Latvijā. “Vēlamies iegādāties divas rūpnīcas, kā arī šobrīd esam ieguldījuši vienas rūpnīcas attīstībā Lietuvā, kur jau ražojam preces. Indijā sākam strādāt pie rūpnīcas izveides augstas kvalitātes produktu ražošanai, kurus eksportētu uz Norvēģiju un Lielbritāniju,” stāsta uzņēmuma īpašnieks Jānis Kuļikovskis. Tāpat tuvākajā nākotnē plānots Nigērijā būvēt noliktavas, kur arī tiks veikta produktu pakošana un vieglā apstrāde pirms pārdošanas vietējā tirgū. Nākamā gada sākumā paredzēts atvērt arī savu noliktavu un distribūcijas centru Nepālā, kur uzņēmums jau šobrīd ir viens no lielākajiem piegādātājiem atsevišķu produktu kategorijās.

Āfrikas valstīs kopā "L.J.Linen" ir 12 darbinieki – Nigērijā 3, Kotdivuārā 2, Ruandā 2, Ugandā 3, Ganā 2.

Papildu starptautiskās tirdzniecības operācijām un Jāņa Kuļikovska saistītajam biznesam - fintech jomā,uzņēmuma īpašnieki iecerējuši pievērsties arī citam– kopā ar draugiem Āzijā šobrīd viņi meklē telpas, lai atvērtu bāru Hanojā.

Fintech jomā Jānis Kuļikovskis šobrīd fokusējas uz divām valstīm dienvidaustrumu Āzijā. Mērķis ir izveidot fintech produktus dažādām sabiedrības grupām - arī mazajiem uzņēmumiem un sabiedrības vājāk apkalpotajam segmentam. “Fintech esam saņēmuši licenci un sākam darbināt savstarpējo aizdevumu platformu Indonēzijā,” atklāj uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Linen emitē obligācijas divu miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”), kas nodrošina klientu vajadzībām pielāgotas agroproduktu tirdzniecības ķēdes, debitējis kapitāla tirgū, emitējot obligācijas 2 miljonu eiro vērtībā.

Nodrošinātās obligācijas ar dzēšanas termiņu divi gadi piedāvātas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Obligācijas plānots iekļaut “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North” nākamā gada pirmajā pusē. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izlietoti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, uzņēmuma attīstībai un pozīciju nostiprināšanai tirgū Eiropas un Āzijas reģionos.

Linen pamatdarbība ir agroproduktu – lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas, kosmētikas un mēslojumu - sastāvdaļu tirdzniecības globālā mērogā. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu tirdzniecības jomā Linen ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un stabili iekļaujas piecu Eiropas Savienībā lielāko uzņēmumu vidū, kas ES nodrošina šāda veida izejvielu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linen obligācijas iekļautas biržas Nasdaq Riga Baltijas First North tirgū

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq paziņo par Latvijas uzņēmuma SIA L.J.Linen obligāciju iekļaušanu biržas Nasdaq Riga Baltijas First North tirgū no šodienas.

LINEN (SIA L.J.Linen) obligāciju emisijas apjoms ir 2 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar mainīgo gada likmi 10% + 3 mēn. EURIBOR un kupona izmaksu 4 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2024. gada 16. decembrī. LINEN obligāciju iekļaušana notiek pēc slēgtā piedāvājuma Igaunijas, Latvijas un Lietuvas investoriem.

"Sveicam LINEN Baltijas First North tirgū un priecājamies par vēl vienu mūsdienīgu un ambiciozu Latvijas uzņēmumu, kas debitējis kapitāla tirgos, lai turpinātu attīstīties un stiprinātu savas pozīcijas globālā mērogā. Novēlam panākumus izaugsmes mērķu īstenošanā!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Expobank" parakstījusi kredītlīnijas līgumu 450 000 eiro apmērā ar agroproduktu (dzīvnieku, mājdzīvnieku, zivju barības un organiskā mēslojuma) tirgotāju, uzņēmumu SIA "L.J. Linen", kas sadarbojas ar lielākajiem ražotājiem Eiropā, Krievijā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā.

Finansējums tika piešķirts piesaistot "Altum" kredītgarantijas atbalsta programmu. Kredītlīnijas mērķis ir apgrozāmo līdzekļu papildināšana - jaunu eksporta tirgu apguve un biznesa paplašināšana.

"Zināmā mērā pandēmija mūsu uzņēmumam ir nākusi par labu, jo cenu svārstības pasaulē ir sekmējušas uzņēmuma rentabilitāti. Nākotnē plānojam palielināt apgrozījumu ar esošo produktu klāstu, tāpēc kredītlīniju izmantosim, lai turpināt attīstīt biznesu. Eksporta tirgu paplašināšanai izvēlamies apgūt nākamo no mūsu mērķa tirgiem - Āfriku," komentē SIA "L.J. Linen" vadītājs Jānis Kuļikovskis.

"Finansējums biznesa turpināšanai un paplašināšanai ir būtisks dažādu nozaru uzņēmumiem un esam gandarīti redzēt, ka, neraugoties uz nestabilajiem darbības apstākļiem pandēmijas laikā, SIA "L.J. Linen" ir izdevies saglabāt ieņēmumu apjomus, kā arī pagājušo gadu noslēgt ar peļņu. Arī uzņēmuma daudzu gadu pieredze lopbarības vairumtirdzniecībā, biznesa kontakti visā pasaulē un fakts, ka uzņēmuma galvenais akcionārs un vadītājs ir uzņēmējs ar mūsdienīgu izglītību un plašu biznesa attīstības redzējumu, bija vieni no iemesliem, kādēļ tika pieņemts lēmums par labu kredītlīnijas piešķiršanai. Jāpiezīmē, ka finansējums tika piešķirts piesaistot, ka papildus nodrošinājuma instrumentu - kredīta garantiju no valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum"," norāda AS "Expobank" valdes loceklis Vasilijs Karpovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 300 tūkstošus eiro, putnu gaļas ražotājs – AS "Putnu fabrika Ķekava" – uzstādījis robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm, informē uzņēmums.

Jaunie roboti sekmēs produkcijas ražošanas efektivitāti un paaugstinās drošību. Plānots, ka investīcijas atmaksāsies tuvāko 3 gadu laikā.

Robotizēto sistēmu uzstādīšana tika pabeigta decembrī un patlaban tiek veikta pēdējā iekārtu testēšana. Paredzēts, ka kraušanas robots strādāt ar pilnu jaudu sāks jau februārī, savukārt svēršanas un iepakošanas sistēmas sāks darboties martā. Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, ko izraisījusi vispasaules Covid-19 pandēmija, plānots uzstādīt vēl divas analogas svēršanas un pakošanas robotizētās sistēmas.

"Modernu tehnoloģiju ieviešana pārtikas ražošanas nozarē ir neizbēgama, ja uzņēmumi Eiropas konkurences tirgū vēlas saglabāt efektivitāti un ilgtspējību. Mēs esam pirmais uzņēmums Baltijas valstīs, kas uzstādījis šāda veida robotus. Covid-19 vispasaules pandēmija mums visiem putnu gaļas tirgū radījusi sarežģītus apstākļus, taču, neskatoties uz to, spējām pabeigt šo nozīmīgo modernizācijas projektu. Pateicoties tam, vēl vairāk paaugstināsies mūsu ražošanas procesu drošība un efektivitāte, vienlaikus atrisināsim darbaspēka trūkuma problēmu," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priecājoties par spēcīgākām ekonomikām un gaidāmo likmju zemēšanu, kristāla bumbā šim gadam sazīmē akciju pieaugumu.

2023. gads pasaules lielākajos akciju tirgos izvērtās izcils, kur šie tirgi tagad ir ieskrējušies tik ļoti, ka guvumi tiek prognozēti arī šim jaunajam gadam. Daudzi investori sērfo uz optimisma vai pat alkatības viļņa, kur to emociju gammu vismaz daļēji, šķiet, diktē bailes gar degunu palaist garām vēl tālākus guvumus.

Ja nedaudz par 2023. gadu, tad ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība šajā termiņā pieauga par 23%. Vecā kontinenta lielo publiski kotēto kompāniju STOXX Europe 600 indekss pagājušogad auga par 12%. Savukārt vispasaules MSCI All Countries World akciju indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 18%.Akciju cena pagājušogad pieauga par spīti nepārtrauktu nepatikšanu gaidīšanai no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām. Vien īslaicīgi sprunguļus spieķos akciju uz priekšu ripojošajam ritenim ielika, piemēram, ASV reģionālo banku krīze un ģeopolitiskās turbulences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiecas uz 27 miljonu eiro apgrozījumu

Db.lv, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 19,369 miljoni eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 6,5%, sasniedzot 3,669 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Madara Cosmetics" mātessabiedrība 2021.gadā strādāja ar 18,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva 3,476 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 0,6%.

2021.gadā "Madara Cosmetics" koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū pieauga par 13,9% salīdzinājumā ar 2020.gadu, sasniedzot 4,83 miljonus eiro, kamēr pārējās Eiropas Savienības valstīs produkcija realizēta 12,552 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% vairāk, bet citu valstu tirgos - 1,79 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 88,9%.

Citi koncerna ieņēmumi veidoja 194 000 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīt, ka pērn bija izmaiņas apgrozījuma sadalījumā pa produktu grupām. Sejas produktu īpatsvars samazinājās par diviem procentpunktiem - līdz 55%, savukārt "anti-age" produktu segmenta īpatsvars auga par trim procentpunktiem, sasniedzot 14%. Vienlaikus par trim procentpunktiem saruka īpatsvars ķermeņa produktiem, veidojot 9%, bet viena procentpunkta īpatsvara pieaugums bija gan matu, gan kosmētikas kategorijās, veidojot attiecīgi 8% un 13%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietoto auto tirgotājs "Longo Group" tuvākajā nākotnē plāno sasniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pašlaik “Longo Group” ir sasniedzis 100 miljonu eiro apgrozījumu ieskaitot PVN kopš darbības sākuma 2018. gadā.

“Simts miljonu eiro apgrozījums kopš darbības sākšanas ir mērķtiecīga darba rezultāts, kas panākts spītējot virknei globālo izaicinājumu – Covid-19 izraisītajai pandēmijai vairāku gadu garumā, kā arī ekonomiskajiem satricinājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Iespaidīgais apgrozījuma pieaugums tika panākts īstenojot četras būtiskas aktivitātes, kuru mērķis bija padarīt auto iegādi vēl ērtāku un pieejamāku. Pirmkārt, mēs mērķtiecīgi vairojām zīmola atpazīstamību, jo ir skaidrs, ka tik būtiskā jautājumā kā auto iegāde pircēji vēlas uzticēties profesionāļiem. Otrkārt, mēs paplašinājām fizisko auto tīklu, lai klients izvēlēto spēkratu pirms iegādes var gan novērtēt vizuāli, gan izbraukt ar to testa braucienā. Treškārt, mēs palielinājām publicēto auto sortimentu. Ceturtkārt, pilnveidojām apkalpošanas kvalitāti un sniegtos pakalpojumus, piemēram, piedāvājot jauna koncepta mājas piegādes,” informē “Longo Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas namus, Rīgas pilsētbūvnieku, Rīgas Centrāltirgu un Rīgas servisu plāno apvienot vienā uzņēmumā

LETA, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 9.decembrī, plāno lemt par SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" apvienošanu vienā uzņēmumā.

Kā norādīts deputātiem iesniegtajā informācijā, minēto priekšlikumu izstrādājusi SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal" sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers" finanšu konsultantiem.

Apvienošana tiek piedāvāta, "Rīgas pilsētbūvnieku", Rīgas Centrāltirgu" un "Rīgas servisu" pievienojot uzņēmumam "Rīgas nami" un izveidojot uzņēmumu "Rīgas nekustamie īpašumi".

Tajā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" koncerns 2023.gadā plāno sasniegt 27 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka 2020.gadam izvirzītais apgrozījuma mērķis 15 miljoni eiro tiks izpildīts, konsolidētajam apgrozījumam sasniedzot 16 miljonus eiro.

Madara Cosmetics šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu 

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" šogad plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu,...

Vienlaikus "Madara Cosmetics" pārstāvji norāda, ka 2023.gadā koncerna apgrozījums plānots 27 miljonu eiro apmērā. "Izvērtējot uzņēmuma iecerētās attīstības darbības un pieaugošo uzņēmuma zīmola atpazīstamību nozīmīgākajos Eiropas valstu tirgos, kā arī dabīgās kosmētikas nozares attīstības potenciālu kopumā, "Madara Cosmetics" nākamo trīs gadu laikā plāno turpināt izaugsmi par apmēram 20% gadā un 2023.gadā sasniegt 27 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu," teikts paziņojumā biržai.

Madara Cosmetics koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 47% 

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni...

Jau ziņots, ka "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 1,807 miljoni eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (24,08%), Lote Tisenkopfa Iltnere (23,92%), Somijas "Transmeri Group Ab" (23,09%), Zane Tamane (7,61%) un Liene Drāzniece (6,83%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru