Ekonomika

Inflācija šobrīd ir būtiskākais risks uzņēmumu attīstībai

Db.lv, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.

Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.

“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.

Līdztekus izmaksu pieaugumam, runājot par citiem attīstības riskiem, saspīlējumu tirdzniecības attiecībās kā kritisku izaugsmes risku norāda 18% biznesa līderu, kamēr klimata pārmaiņu radītās sekas kā kritisku risku min 17% respondentu, bet vēl 13% satraucas par augošu konkurenci no jaunu tirgus dalībnieku puses.

Nākamā gada laikā iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos biznesa līderi par prioritāti noteiks tādu uzņēmumu iegādi, kas stiprinās to darbības kapacitāti un jaudu – tā norāda 26% vadītāju, kamēr 20% par prioritāti izvirza darījumus, kas uzlabos uzņēmuma pozīciju ESG jeb vides, sociālo jautājumu un pārvaldības jomā.

“Arī Latvijas uzņēmējiem jāņem vērā, ka pārliecinošs vairākums, jeb 99% uzņēmumu vadītāju pasaulē norāda, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi ir būtiski, izdarot uzņēmumu iegādes lēmumus un 6% atzīst, ka pēdējā gada laikā ir atteikušies no darījumiem dēļ bažām par iegādājamā uzņēmuma rīcības un pozīcijas vides, sociālajos un pārvaldības jautājumos. Šis parāda, ka jau drīzumā būs grūti veikt M&A darījumus ar uzņēmumiem, kuriem būs neapmierinošs ilgtspējas sniegums, vai arī tas negatīvi ietekmēs darījumu vērtējumus,” saka G. Krols.

Pētījums parāda, ka ir nostiprinājusies uzņēmumu vadītāju attieksme par labu ilgtspējīgai attīstībai un, lai arī ieņēmumu izaugsme joprojām ir galvenā prioritāte, 82% aptaujas respondentu atzīmē, ka vides, sociālie un pārvaldības faktori ir ļoti svarīgi vai svarīgi stratēģisku lēmumu pieņemšanai. Vēl 28% vadītāju atzīmē, ka līderība ilgtspējas jautājumos rada konkurences priekšrocības.

Tai pat laikā, 65% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka ir saskārušies ar investoru un akcionāru pretestību pret uzņēmuma izvēlēto stratēģiju pārejai uz ilgtspēju darbību. Gandrīz ceturtā daļa pētījuma dalībnieku (21%) saka, ka investori neizrāda atbalstu ilgtermiņa investīciju plāniem un liek īpašu uzsvaru īstermiņā - uz katra ceturkšņa ieņēmumiem.

“Uzņēmumu vadības līmenī ir skaidrība un apņēmība sekot ilgtspējīgam attīstības kursam, kas radītu vērtību gan akcionāriem, gan sabiedrībai. Taču nereti vēl nepieciešama viedokļu saskaņošana starp uzņēmumu vadību un akcionāriem, kas reizēm vēl šaubās par nepieciešamību par prioritāti izvirzīt ilgtspēju. Bažas par darbības transformācijas augstām izmaksām un ilgtermiņa atdevi var aizkavēt uzņēmumu vadības plānus ieviest ilgtspējīgu darbības modeli, kas var izrādīties kritiski jau tuvā nākotnē,” turpina G. Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija 2021. gada beigās uzņēmusi tempus un pieaugusi jau līdz 5%. Tirgus dalībnieki pirms tam gaidīja, ka decembra inflācija eirozonā tiks nomērīta 4,8% apmērā. Novembrī eirozonas inflācija atradās pie 4,9% atzīmes.

Līdz ar to redzams, ka inflācija joprojām nav nemaz tik “pārejoša”, kā to jau visai ilgi raksturojuši gan centrālie baņķieri, gan daudzi politiķi. Joprojām gan ir lielas cerības uz to, ka šogad patēriņa cenu pieaugums tomēr sabremzēsies.

Bez kādiem ļoti lieliem pārsteigumiem lielākā ietekme uz šādu cenu kāpumu ir enerģijas cenām. Enerģija monetārajā reģionā gada laikā sadārdzinājusies par 26%. Savukārt pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu cena gada laikā pakāpusies par 3,2%. Eirozonas pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, decembrī atradusies pie 2,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ziemassvētku iepirkšanās sezonā veikalu plaukti var būt tukšāki

Jānis Šķupelis, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.

To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.

Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.

Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir nepārtraukta kustība – ir jāspēj nekad neapstāties un vienmēr tiekties uz priekšu, domā SIA Amber Beverage Group izpilddirektore Jekaterina Stuģe.

Viss, kas notiek uzņēmumā, ir vadītāja atbildība, tāpēc darbiniekiem ir jāzina, ka tieši vadītājs vienmēr būs tas, kurš vajadzības gadījumā palīdzēs kļūdas novērst, nevis nosodīs, pauž J. Stuģe. Viņa uzskata, ka laba komanda ir lielākā vadītāja bagātība, tāpēc ir ļoti svarīgi uzņēmuma darbiniekus aizraut un motivēt sasniegt uzstādītos mērķus – neko nevajag darīt tikai darīšanas pēc, prātā vienmēr jābūt idejai par to, kā to var izdarīt labāk.

Turpina izglītoties

Pirmo darba pieredzi J. Stuģe guva jau pusaudžu gados, kad vasarās tirgū palīdzēja pārdot mammas un vecmammas audzētās puķes. “Tas nebija nopietns darbs, taču tirdzniecība man ļoti labi padevās un deva pārliecību par savām spējām. Vēlāk, vidusskolas un augstskolas laikā, strādāju dažādos uzņēmumos par sekretāri, taču mana pirmā nopietnā darbavieta bija auditoru kompānija Arthur Andersen (vēlāk Ernst&Young Baltic). Tajā laikā kļūt par auditoru bija liels gods, tas bija prestiži – nonākt šajā vidē. Arī man bija ļoti liela vēlme to darīt, tāpēc pēc Latvijas Universitātes (LU) pabeigšanas pieteicos darbā auditoru kompānijā, kur mani arī pieņēma,” stāsta J. Stuģe. Ernst&Young viņa pavadīja vairāk nekā desmit gadus, paralēli iegūstot maģistra grādu ekonomikā un biznesa administrēšanā, kā arī papildinot savas zināšanas citās izglītības iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

No politiķiem sagaidām, ka inflāciju vismaz neveicina

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka Latvijā martā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji.

Proti, gada inflācija Latvijā martā bijusi 11,5%. Vēl augstāka inflācija bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%), pārējām valstīm – zemāka, vairākām, kā Somijai (5,8%), Portugālei (5,5%), Francijai (5,1%), Maltai (4,5%) – pat būtiski zemāka nekā pie mums. Savukārt ES vidēji gada inflācija martā bijusi 7,8%, bet eirozonā – 7,4%. Vēl būtiski, ka martā Latvijā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 3,3%, Lietuvā – par 2,4%, bet Igaunijā – par 2,7%.

Tātad, tā turpinot, varam izvirzīties arī līderos. Saprotams, ka ar administratīvām metodēm inflācijas pieaugumu ievērojami apturēt nevar, it īpaši, ja tas, kā šoreiz, lielā mērā ir ārējo notikumu ietekmēts. Taču tas, ko var darīt, ir vismaz neveicināt cenu pieauguma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka piedāvā iedzīvotājiem personiskās inflācijas kalkulatoru

LETA--BNS, 15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijai Lietuvā sasniedzot rekordaugstu līmeni, valsts centrālā banka piedāvājusi iedzīvotājiem izmantot personiskās inflācijas kalkulatoru, kas ļaus salīdzināt savu situāciju ar kopējo inflāciju valstī.

"Katra cilvēka personiskā inflācija var atšķirties no inflācijas Lietuvā, jo atšķiras cilvēku pirktās preces, saņemtie pakalpojumi, to apjoms, attiecīgi atšķiras arī izdevumi," Statistikas departamenta un Lietuvas Bankas ekspertu diskusijā par cenām norādījusi centrālās bankas ekonomiste Justīna Gaižutīte.

Pēc viņas teiktā, elektroniskais kalkulators dos iespēju detalizēti salīdzināt savus tēriņus par divpadsmit svarīgākajiem preču un pakalpojumu veidiem - pārtiku, veselības aprūpi, transportu, atpūtu un citiem.

"Ikviens var sīki ierakstīt savus izdevumus un salīdzināti, kur tie pārsniedz un kur nesasniedz vidējos tēriņus valstī ," skaidrojusi eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pandēmijā pasaulē uzplauka inflācijas problēma, kuru vēl lielāku kādu laiku pūtīs ietekme no Krievijas sāktā kara Ukrainā. Vadošajos pasaules biznesa medijos visai aktīvi tiek spriests par to brīdi, kad augstākas cenas sāks jau krietni būtiskāk saēst pieprasījumu, kas attiecīgi arvien skaļāku padara iespējams pat neizbēgamas recesijas prognozēšanu.

Pamatā tiek apcerēts tas brīdis, kad, ekonomikai augot lēnāk un cenām esot augstākām, patērētāji attīstītajā pasaules daļā sāks aktīvāk atteikties no dažādām precēm un pakalpojumiem, kas nebūs saistīti ar pirmo nepieciešamību.

Savukārt nabadzīgajai pasaules sabiedrību daļai, strauji augot arī pārtikas izejvielu cenai, tas var pat nozīmēt plašāku badu. Katrā ziņā jauno balansa punktu atrašana ekonomikā komplektā ar cenu pārmērībām mēdz būt visai sāpīgs pasākums. Pasaules vadošajos ekonomiskās gravitācijas centros – gan Eiropā, gan ASV un Ķīnā – tiek ziņots, ka vairāki uzņēmumi uz augstā, piemēram, enerģijas cenu fona jau iepauzē savu ražošanu. Piemēram, Bloomberg raksta, ka šāda situācija noved pie ierobežotāka piedāvājuma un tādējādi – pat vēl augstākām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenu pieaugums būvniecībā nav galvenais inflācijas dzinulis

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni rast labākos risinājumus pandēmijas seku novēršanai būtu jābalsta precīzā analīzē un datos balstītā informācijā.

Tāpēc izbrīnu raisa ekonomistes Innas Šteinbukas paustais intervijā Latvijas Radio, ka būvniecība pašlaik ir "inflācijas perēklis", un tādēļ būtu jālemj par kādu projektu apturēšanu.

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus 

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos...

Saprotams, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei ar tās vadītāju priekšgalā ir jāreaģē uz faktu, ka valsts budžeta deficīts pieaug, tajā pašā laikā nemainīgi un jau ilgstoši liktais uzsvars uz to, ka tieši būvniecības nozare ietekmē inflāciju, rada maldīgu priekšstatu.

Inflācija ir globāla un, ja runā par cenu pieaugumu būvniecībā, tad to arī ietekmē globāli apstākļi. Minēšu tikai dažus no tiem: pandēmijas ietekmē radušies pārrāvumi ražošanas ķēdēs, straujš globāls pieprasījums pēc izejvielām un būvmateriāliem ASV un Ķīnas tirgos, klimata un ģeopolitiskās krīzes, energoresursu, transporta cenu kāpums, vietējo būvmateriālu kā metāla un koka pieejamība saistībā ar eksporta apjomu kāpumu, kā arī vidējā atalgojuma pieaugums, jaunu standartu attīstība energoefektivitātes un zaļās būvniecības virzienā, vispārējā inflācija un resursu pieejamība Latvijas tirgū.

Saprotams ir arī satraukums par nozares pārkaršanas riskiem, tomēr Būvniecības nozares ekspertu un Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā* norādīts, ka periodā no 2022. – 2024. gadam būvniecības pārkaršanas risks ir vidējs. Lai to minimizētu nepietiek tikai ar monitoringu, nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības gan no valsts pārvaldes, gan nozares puses, pirmkārt, jau veidojot dialogu un meklējot ceļus kā ieviest jēgpilnus risinājumus. Un tādi patiešām pastāv.

Līdz ar to lielākā problēma būvniecībā nav inflācija, bet gan pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošana. Tā vietā, lai apturētu projektus, būtu jādomā par ticamu prognozi, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Ja Ekonomikas ministrija monitorē apjomu un cenas, tad publisko investīciju prognožu izveide un uzturēšana būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.

Investīcijas būvniecībā nenozīmē, runājot ekonomistes vārdiem, "naudu vienkārši ierakt betonā". Līdz ar ieguldījumiem šajā nozarē, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte arī saistītajās jomās, piemēram, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā. Ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Pasūtījumu apjoma pieaugums būvniecībā ir mērens – vidēji 7 līdz 8% gadā. Turklāt jāņem vērā, it sevišķi konkurencē ar kaimiņvalstīm, ka Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek iekšzemes kopprodukta izaugsmes ziņā. Bremzējot investīcijas būvniecībā, plaisa tikai pieaugs.

Papildus tam, ka šobrīd joprojām nav precīzu prognožu par publisko investīciju apjomu, jau par vienu gadu kavējas Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) fondu ieviešana. Būvniecības nozare jau iepriekš ir norādījusi, ka stabilai nozares attīstībai ir nepieciešama vienmērīga plānoto līdzekļu un resursu izmantošana, lai izvairītos no "sastrēgumiem" un būvniecības apjoma pārāk straujas palielināšanās īsā laika periodā.

Tā vietā, lai vienkārši samazinātu publisko pieprasījumu, t.i., radītu pārrāvumu, aicinām valsts pārvaldi izmantot vairākus efektīvus risinājumus: samazināt plānoto būves platību, tilpumu, izstrādāt un piemērot būvmateriālu cenu indeksāciju, pagarināt esošos līgumus, ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes, izmantot tipveida projektus un veicināt standartizētu risinājumu ražošanu Latvijā.

Jau šobrīd jāveido risinājumi esošā darbaspēka noturēšanai un piesaistei. Jāvērtē, kā veidot labvēlīgākus nosacījumus regulētai īstermiņa darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, vienlaikus veicot investīcijas tautsaimniecībā, bet par saprātīgām būvniecības cenām.

*Pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025. | ID Nr. EM 2021/15 | Noslēguma ziņojums | Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

Komentāri

Pievienot komentāru