Jaunākais izdevums

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Kaņepes saimniecībā audzē, izmantojot bioloģiskās metodes, kas nozīmē, ka netiek izmantoti ne mākslīgie minerālmēsli, ne pesticīdi vai herbicīdi, tāpēc ikdienā jārēķinās ar nopietnu cīniņu ar nezālēm, tāpat ir gana sarežģīti sagādāt visas augiem nepieciešamās barības vielas.

Kaņepes Ingus audzē trešo gadu, tomēr uzsver, ka viņa senči jau vairāku gadsimtu garumā bijuši zemnieki un audzējuši gan linus, kaņepes, gan arī citus kultūraugus – auzas, kviešus, rudzus.

No kaņepju sēkliņām saimnieks ražo dažādus produktus, tādus kā eļļu, sviestu, pesto, kaņepju šokolādi un cepumus, kaņepju proteīnu u.c., būtiski, ka tajos netiek izmantots sāls un citi konservanti.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 4.augusta, laikrakstā Zemgales Ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legālo azartspēļu "izslēgšana" var dārgi maksāt gan valstij, gan cilvēkiem

Māris Ķirsons, 02.04.2020

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kas cīņai ar koronavīrusa izplatību ir apturējusi interaktīvo licencēto azartspēļu darbību un tādējādi arī šīs jomas atbalstu sportistiem.

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra atzīst, ka uzņēmuma akcionāri neizprot Latvijas valdības lēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kurās ir ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, ir slēgtas virszemes spēļu zāles, bet nav slēgtas interaktīvās spēļu vietnes, kurās nav iespēju inficēt citus spēlētājus. "Baltkrievijā līdz šim bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz studiju apmeklējumiem, taču nekādu ierobežojumu biznesam nebija, tur tiek izspēlēts Baltkrievijas hokeja čempionāta fināls, notiek futbola virslīgas spēles," situāciju tepat līdzās esošajā kaimiņvalstī, kura nav ES dalībvalsts, raksturo D. Niedra. Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav apturēti sporta pasākumi. "Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi attiecībā uz interaktīvo spēļu licencēšanu, taču Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā tās ir atļautas arī koronavīrusa izplatības apturēšanas laikā," uz turīgāko Skandināvijas valstu pieredzi norāda D. Niedra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju renesanse un reabilitācija

Māris Ķirsons, 26.08.2019

Pieprasījums pēc kaņepju produkcijas gan no Latvijas, gan ārzemēm ir galvenais to audzēšanas stimuls, teic Uldis Šauers, SIA Dolcetta izpilddirektors.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

SM Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanai atsavinās zemi par teju 80 000 eiro

LETA, 06.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus teju 80 000 eiro vērtībā, šodien lēma valdība.

SM par 2816 eiro atpirks nekustamu īpašumu Staņķi C, kas sastāv no zemes vienības 0,02 hektāru platībā, zemes vienības 0,06 hektāru platībā un īpašuma Staņķi.

Tāpat paredzēts par 3855 eiro atpirkt īpašumu Šmiti C, kas sastāv no zemes vienības 0,0042 hektāru platībā, zemes vienības 0,1082 hektāru platībā un īpašuma Šmiti.

Plānots arī par 7913 eiro atsavināt nekustamā īpašuma Circeņi daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,2229 hektāru platībā, un par 8502 eiro nekustamo īpašumu Lustes, kas sastāv no zemes vienības 0,2538 hektāru platībā.

Tāpat SM tērēs 41 889 eiro, lai atsavinātu nekustamā īpašuma Vecgaņģi-3 zemes vienību 0,86 hektāru platībā, un 6131 eiro, lai atsavinātu nekustamo īpašumu Mežvidi C, kas sastāv no zemes vienības 0,1522 hektāru platībā, zemes vienības 0,0071 hektāru platībā un īpašuma Mežvidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Satiksmes ministrija par kopumā 182 383 eiro atpirks divus īpašumus Zolitūdē netālu no lidostas "Rīga", Kārklu ielā.

Atbilstoši otrdien valdības pieņemtajam lēmumam Satiksmes ministrija pirks trīs nekustamā īpašuma daļas - zemes vienības 0,1522, 0,6442 un 0,0047 hektāru platībā Kārklu ielā 7, Rīgā. Noteiktā atlīdzība ir 122 011 eiro.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja, ka Satiksmes ministrija pirks nekustamā īpašuma Kārklu ielā 17, Priedaines ielā 102 un Gramzdas ielā sastāvā esošo zemes vienību 0,4529 hektāru platībā ar adresi Priedaines iela 102 atbilstoši noteiktajai atlīdzībai 60 372 eiro apmērā.

Savukārt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Dzelzceļa likumam bez atlīdzības valsts īpašumā tiks pārņemtas vairākas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā turpina strauji augt, informē Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem ar kaņepēm apsētās platības augušas no 316 hektāriem 2016. gadā līdz 907 hektāriem 2017. gadā. 2018. gadā Latvijā pirmo reizi kaņepes iesētas septiņos pagastos.

Šogad audzēšanas apjomi stabilizējušies, un, kā tika konstatēts Latvijas industriālo kaņepju asociācijas 2018. gada rudens konferencē, aktīvākie valsts kaņepju audzētāji, pārstrādātāji, sadarbībā ar zinātniekiem un sēklu audzētājiem investē laiku un līdzekļus, lai Latvijā attīstītu vēl vienu lauksaimniecības nozari ar augstu eksportspēju.

Arī ES valstīs kaņepju audzēšanas nozare sekmīgi attīstās, vērojams straujš pieprasījuma kāpums. Apsētās platības augušas no 21,82 tūkstoši hektāru 2016. gadā līdz 36,85 tūkstošiem hektāru 2017. gadā. Interesanti, ka Igaunija 2017. gadā ar teju 10 000 hektāriem sējumu kļuvusi par otro lielāko kaņepju audzētāju Eiropā, atpaliekot tikai no izteikta tirgus līdera Francijas, kur kaņepes audzē 17,63 tūkstošos hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriezies no Norvēģijas, kur garo distanču sacensībām trenēja haskijus, valmierietis Ingus Rutulis ar iekrātiem 3000 eiro pusgada laikā Rīgā izveidojis veiksmīgu biznesu un vienlaikus radījis teju vai apvērsumu jauniešu brīvā laika pavadīšanas paradumos – viņš atvēris pirmo specializēto kendamu veikalu Latvijā Ke ke kendama.

Kendama ir koka rotaļlieta, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem radusies Japānā. Pēdējos 10 gados tā piedzīvojusi popularitātes uzplaukumu ASV un citviet pasaulē, un pēdējā pusgada laikā tā strauji iesoļojusi arī Latvijas bērnu un jauniešu ikdienā. Kendama veicina balansa, acu-roku koordinācijas un refleksu attīstību. Turklāt mūsdienās kendamas spēle no izklaides kļuvusi par nopietnu un strauji augošu sporta veidu ar sacensībām visā pasaulē. «Skatoties, cik ļoti tas ir audzis pēdējos četros mēnešos, nešaubos, ka nākamajā vasarā mēs jau varēsim sūtīt kādu latvieti uz pasaules čempionātu,» pieļauj Ingus.

Viņa aizsāktais bizness nebūt neaprobežojas tikai ar kendamu tirdzniecību – viņu pamatoti var dēvēt par kendama kultūras pionieri Latvijā, jo daļu gūtās peļņas viņš iegulda kendamas turnīru rīkošanā, labāko spēlētāju atbalstīšanā, jauniešu motivēšanā saturīgi pavadīt brīvo laiku u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stopiņu novada dome par 641 300 eiro pārdos zemesgabalu Biķeri veikala IKEA celtniecībai

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada pašvaldība ir vienojusies ar SIA Verus Praedium par mazumtirdzniecības veikala IKEA būvniecībai vajadzīgā zemesgabala Biķeri pārdošanu par 641 300 eiro, aģentūra LETA uzzināja Stopiņu novada domē. Šis ir tikai viens no uzņēmumiem nepieciešamajiem zemesgabaliem.

Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka dome ir pieņēmusi lēmumus par sev piederošā zemesgabala pārdošanu veikala IKEA celtniecībai, bet nevar atbildēt par citiem nekustamajiem īpašumiem, kas investoriem vajadzīgi veikala celtniecībai.

Stopiņu novada domes sēdes 31.augusta protokols liecina, ka domes deputāti jau vasaras beigās pieņēma lēmumu, ar kuru atbalstīja izlīguma slēgšanu ar SIA Biķerciems un nekustamā īpašuma "Biķeri" pārdošanu par brīvu cenu. Savukārt 30.novembra domes sēdē tika izskatīts Verus Preadium iesniegums par nekustamā īpašuma "Biķeri" iegādes darījuma un ar to saistīto dokumentu apstiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: FM iecere vairs nepiešķirt bezakcīzes degvielu kukurūzas audzētājiem iedragās cūkkopības nozari

LETA, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daukstu pagastā audzē trīs šķirņu salātus 20 hektāru platībā. Plānots, ka dienā varētu novākt astoņas tonnas salātu, kas tiek transportētas tālāk pārdošanai gan vietējā tirgū, gan arī Igaunijā un Lietuvā, ceturtdien raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA JJJ pārstāvis Rolands Jēkabsons 10 gadus nostrādājot ārzemēs, izlēma atgriezties Latvijā. Daukstu pagastā viņš iegādājās īpašumu un pērn vairāku desmitu hektāru platībā izmēģināja audzēt brokoļus, puķkāpostus un divu veidu salātus.

Taču šogad Rolands izlēmis audzēt tikai salātus. Pērn dārzeņi un salāti tika audzēti 45 hektāru platībā, taču šogad viņš salātus audzē 20 hektāru platībā. Pirmajai ražai jau vajadzējis būt, bet tā kavējas nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ – ir vēss.

Salātu stādi tiek iepirkti no ārzemēm. Tie esot dārgi, bet tajā pašā laikā ļoti kvalitatīvi. Pašam audzēt stādus neesot ekonomiski izdevīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pērn izsniedzis vēl vienu aizdevumu viena miljona eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu.

LETA jau ziņoja, ka, stājoties amatā, Belēvičs deklarējis izsniegtus aizdevumus 3 440 804 eiro apmērā. Ministrs kopumā bija izsniedzis četrus aizdevumus. Lielākais no tiem bija gandrīz 2,8 miljonus eiro liels. Tāpat viņš izsniedzis aizdevumus 377 757 eiro, 208 708 eiro un 60 000 eiro apmērā.

Šiem izsniegtajiem aizdevumiem klāt nācis aizdevums viena miljona eiro vērtībā. Kopumā veselības ministrs izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 4,4 miljonu eiro apmērā.

Pērn Belēvičs nopelnījis 11773 eiro. Lielāko ieņēmumu daļu veido ministra alga - 4752 eiro, kā arī alga, ko viņam izmaksājusi SIA Saules aptieka - 3660 eiro. 116 eiro lielu honorāru Belēvičam pērn izmaksājis arī laikraksta Latvijas Avīze izdevējs Lauku Avīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošā sausuma dēļ pērn zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nāk vietējā vīna vilnis

Raivis Bahšteins, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīnogu vīna piedāvājums augs, sākot intensīvāk ražot vīna dārziem; nozarei gan prognozē palikšanu eksperimentu līmenī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vīna dārzi mūsu valstī aizvadītajos gados stādīti visai aktīvi, to platības turpina pieaugt. Dārziem sākot ražot, līdzās Latvijā ierastākajiem augļu un ogu vīniem pārdošanā nonāks arī pašmāju ziemeļu sugu vīnogu vīns. «Kopumā tas ir ekstrēms sporta veids ar lielām izmaksām, īpaši, ja grib sasniegt labu rezultātu,» atzīmē vīnkopis no Sabiles pievārtes ar piecu gadu pieredzi vīna dārza kopšanā Mārtiņš Barkāns. To, ka Latvija nav vīna zeme, DB iepriekš norādīja Latvijas Vīndaru un vīnkopju biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs, atzīmējot – jāapzinās, ka ikviens vīndaris, kas ir sasniedzis kādus rezultātus, vismaz desmit gadu ir pie tā strādājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Getliņos gurķu siltumnīcas būvniecībā investēs 3,85 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži iecelta jauna padome — Kaspars Ozoliņš, Rinalds Muciņš, Aivars Tauriņš un Edmunds Beļskis.

LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniekiem piešķirta marķēta dīzeļdegviela par atbilstošās platības hektāriem

Db.lv, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir pieņēmis lēmumu par lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties no 2018.gada gada 1.jūlija līdz 30.novembrim.

Šobrīd lēmums pieņemts par ne vairāk kā 90 procentiem no kopējā piešķirtā degvielas daudzuma, informē LAD.

Šogad dienests Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā kopumā saņēma 17763 iesniegumus dīzeļdegvielas piešķiršanai. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties dīzeļdegvielu, ja to izmanto pašpārvadājumiem un traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās.

Lauksaimniekiem piešķiramo dīzeļdegvielas daudzumu nosaka, ņemot vērā audzējamo kultūru:

  • augkopība — 100 litru uz vienu hektāru,
  • augļkopība, ogulāji un dārzkopība — 130 litru uz vienu hektāru,
  • zālāju platības, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru (bioloģiskajās saimniecībās blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru), — 130 litru uz vienu hektāru,
  • zālāju platības dzīvnieku barības primāram ražotājam, kam Lauksaimniecības datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki — 60 litru uz hektāru,
  • zeme zem zivju dīķiem — 60 litru uz hektāru,
  • citas kultūras un platības, kuras ir deklarētas un apstiprinātas vienotā platību maksājuma saņemšanai — 60 litru uz vienu hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru