Pakalpojumi

Inkasācijas automašīnas šoferis nozudis kopā ar miljonu eiro

LETA--AFP, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Francijā netālu no Parīzes pirmdien nozudis inkasācijas automašīnas šoferis kopā ar aptuveni miljonu eiro, ziņu aģentūru AFP informēja avoti policija.

28 gadus vecais šoferis ap plkst.6 (plkst.7 pēc Latvijas laika) apturēja autofurgonu pie kompānijas «Western Union» biroja Oberviljē, netālu no Parīzes, un palika automašīnā, kamēr viņa kolēģi iegāja birojā.

«Kad viņi iznāca laukā, autofurgons un šoferis bija prom,» ziņu aģentūrai AFP sacīja kāds avots policijā.

Autofurgons drīz pēc tam tika atrasts pāris kvartālus no «Western Union» biroja. Transporta līdzekļa durvis bija atvērtas un nauda pazudusi. Arī šoferis nekur nebija atrodams.

Inkasācijas kompānija «Loomis» medijiem notikušo vēl nav komentējusi.

Pēdējo reiz liela naudas summa šādā veidā Francijā tika nozagta 2009.gadā, kad inkasācijas mašīnas šoferis pazuda kopā ar 11,5 miljoniem eiro. Viņš tika notverts aptuveni nedēļu pēc zādzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tuvāk franču ātrumkārbām

Laura Mazbērziņa, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Francijas tiesa aizliedz policijai izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai

LETA--DPA, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms 

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps solījis rīkoties, lai novērstu Francijas vīnu ievešanu ASV ar niecīgu muitas nodevu, lai gan Francija ASV vīniem noteikusi lielāku muitas nodevu.

«Francija mums noteikusi lielu nodevu par vīniem. Un tomēr mēs viņiem prasām ļoti maz par Francijas vīniem,» Tramps pirmdien sūkstījās intervijā raidsabiedrībai CNBC pēc tam, kad pagājušajā nedēļā apmeklēja Normandiju.

Viņš apgalvoja, ka, piemēram, Kalifornijas vīndari viņam sakot, ka viņiem ir jāmaksā lielas nodevas, lai savu produkciju ievestu Francijā, bet Francijas vīnus ASV ļauts ievests bez nodevām.

«Tas nav godīgi. Mēs kaut ko darīsim šajā lietā,» paziņoja Tramps, uzsverot, ka Francijas vīni ir lieliski, bet arī ASV tiek ražoti lieliski vīni.

Tramps jau agrāk ir sūdzējies par Francijas noteiktajām muitas nodevām ASV vīniem, bet rīcība tam nav sekojusi. Novembrī mikroemuāru vietnē «Twitter» viņš rakstīja, ka «ir jāmaina» situācija, ka ASV vīndariem produkcijas pārdošana Francijā ir pārāk grūta, bet Francijas vīniem ASV tirgus ir viegli pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Francijā «dzeltenās vestes» gatavojas jauniem sestdienas protestiem

LETA--THE LOCAL, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan gada nogalē «dzelteno vestu» protesti šķietami norima, sākoties jaunajam gadam aktīvisti visā Francijā ar jaunu sparu ķērušies pie kārtējo demonstrāciju rīkošanas šīs nedēļas nogalē.

Vairākas «dzelteno vestu» diskusiju grupas sociālajos medijos sparīgi aicina sestdien jau astoto nedēļas nogali pēc kārtas iziet ielās, cerot, ka, beidzoties Ziemsvētku brīvdienām, ļaudis atkal būs gatavi pievienoties protestētāju rindām.

Papildu sparu aktīvistiem devusi arī Ērika Druē aizturēšana. Durē, kas ir viens no neformālajiem «dzelteno vestu» kustības līderiem, tika aizturēts trešdien par protestu organizēšanu bez to pieteikšanas varasiestādēm.

Durē, kas ceturtdienas vakarā tika atbrīvots, aicinājis sestdien pulcēties Parīzes Biržas laukumā.

Savukārt cita «dzelteno vestu» neformālā līdere Priscilja Ludovska aicinājusi protestētājus doties uz viesnīcu «Hotel de Ville» Parīzes centrā, kur viņa gatavojas uzstāties ar atbildes runu prezidenta Emanuela Makrona Jaungada uzrunai. Pēc tam paredzēts gājiens uz Nacionālo sapulci.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropas konkurences politikas krustceles

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes dienaskārtībā viens no aktuālākajiem ir jautājums par tā dēvēto uzņēmumu – nacionālo čempionu – izveidi un atbalstu.

To īpaši atbalsta Vācijas un Francijas valdības, daudz skeptiskāki ir ekonomikas eksperti, kā arī Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāts. Īpaši šis jautājums saasinājās pēc tam, kad EK iebilda pret vācu uzņēmuma Siemens un franču uzņēmuma Alstom dzelzceļa sadaļas apvienošanu. EK to argumentēja ar konkurences samazināšanu konkrētajā sektorā un augstākām cenām patērētājiem. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un ekonomikas ministrs Pēters Altmeiers jau ir pauduši, ka Eiropas konkurences tiesības, kas liek šķēršļus šādiem apvienošanās darījumiem, ir novecojušas, jo ir jādomā par Eiropas uzņēmumu globālo konkurētspēju un spēju konkurēt ar milzīgajām ASV un Ķīnas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Stoltenbergs: Eiropa nevar paļauties uz Francijas kodolarsenālu

LETA--DPA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas riepu ražotājs «Michelin» ceturtdien paziņoja par plāniem nākamgad slēgt rūpnīcu Francijā ar 619 darbiniekiem, šādu lēmumu skaidrojot ar aizvien pieaugošo konkurenci, ko rada lētākie Āzijas ražojumi.

Pirms divām nedēļām uzņēmums pavēstīja, ka slēgs rūpnīcu Vācijā ar 858 darbiniekiem, bet pērn tas paziņoja par ražotnes slēgšanu Skotijā ar 845 strādājošajiem.

Attiecībā uz rūpnīcu Francijā «Michelin» ceturtdien norādīja, ka slēgšanas ietekmētajiem darbiniekiem tiks nodrošināts atbalsts un iespēja turpināt darbu kompānijā.

Pērnā gada beigās «Michelin» pasaulē nodarbināja aptuveni 110 000 cilvēku, tostarp 20 000 Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu autopārvadājumu nākotnes redzējums caur likumdošanas un darbaspēka pieejamības prizmu

Jeļena Šaldajeva, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nevienlīdzības ģeogrāfiskie vaibsti

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Indekss: Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Francijā lietu par Rietumu bankas iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt pavasarī

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina starptautisko investoru interesi. Latvijai ir jānovērš talantīgās jaunatnes aizbraukšana no valsts, un atslēga ir izglītībā.

Šādas atziņas intervijā Dienas Biznesam pauda starptautiskā zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Aians Grejs (Ian Gray).

Esat no Lielbritānijas. Tādēļ pirmais jautājums ir par Brexit. Ko varat pateikt par šo ieilgušo procesu? Tas ietekmē uzņēmēju ikdienu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Biznesa vides vislielākā problēma ir nenoteiktība, neskaidrība par rītdienu, kas nozīmē neprognozējamus noteikumus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir satraukti un noraizējušies par nākotni. Tas pilnīgi noteikti nav labi ne Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, jo ļaudis nesteidzas ar aktivitātēm šādā brīdī. Pats ļaunākais biznesam, manuprāt, ir beznosacījumu Brexit, un es ceru, ka tas nenotiks. Tas būtu ļoti nepatīkami, tomēr pēdējās dienās biznesa vide jūtas mazliet relaksēti, jo ir parādījušās cerības, ka būs saprātīgs noslēgums. Jautājums vēl aizvien ir par to, kā noslēgums izskatīsies un kādi būs lietotie termini noteikumos. Vēl aizvien ir jautājums par balsojumu, un, tā kā tas vēl nav bijis, ir grūti komentēt kaut ko vairāk. Lielbritānijas pašreizējā problēma ir tā, ka pozīcija tajā ir ar nelielu pārsvaru, tātad vāja. Katra lieta ir smagi jāpierāda, un grupas uzklausa dažādus risinājumus. Ātram risinājumam pietrūkst vairākuma, un tā ir visas problēmas atslēga, diemžēl mēs to ietekmēt nevaram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrs lielākais matraču un gultas piederumu ražotājs Eiropā Pikolin Group nodarbina vairāk nekā 3000 darbinieku un tā apgrozījums pārsniedz 440 miljonus eiro.

Uzņēmums ir līderis Spānijā, Portugālē un Francijā. Grupai pieder astoņas ražotnes Eiropā (piecas Francijā un trīs Spānijā) un divas Dienvidaustrumāzijā (Vjetnamā un Ķīnā).

Grupas uzņēmumi ražo 13 dažādu preču zīmju produkciju. Galerijā ieskats Pikolin Group Francijas meitas uzņēmuma Cofel Groupe ražotnē Francijā, kur top zīmola Epeda gultas matrači.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Francija ierobežos iebraukšanu no citām ES valstīm vismaz līdz 15.jūnijam

LETA--DPA, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija turpinās ierobežot iebraukšanu no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vismaz līdz 15.jūnijam, lai gan vairums citu ierobežojumu tiks pakāpeniski atcelti no 11.maija, ceturtdien paziņojis iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Taču Kastanērs norādīja, ka valdība neplāno piemērot iebraucējiem no ES valstīm jaunos obligātās karantīnas noteikumus, kādi attieksies uz iebraucējiem no citām valstīm.

Ieceļošana Francijā no valstīm, kas neietilpst ES un Šengenas zonā, vairumā gadījumu būs aizliegta arī turpmāk, paziņoja Kastanērs.

Slēgtas paliks arī Francijas pludmales un ezermalas, izņemot gadījumus, kad vietējie mēri un centrālā valdība vienosies par plānu to drošai atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Dzelteno vestu protesti Parīzei nodarījuši katastrofālus postījumus

LETA/DPA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Postījumi, kas Parīzē nodarīti sestdien «dzelteno vestu» protestu laikā, ir pat nopietnāki nekā nekārtībās pirms nedēļas, svētdien atzina Parīzes domes amatpersona Emanuels Greguārs.

«Skats, kādu pieredzējusi Parīze, ir katastrofāls,» sacīja galvaspilsētas mēra Annas Idalgo līdzstrādnieks.

«Vardarbība nebija tik radikāla, bet, postījumi, iespējams, ir pat nopietnāki nekā pirms nedēļas,» viņš piebilda.

Vardarbība pieredzēta lielākā skaitā Parīzes rajonu nekā līdz šim, protestu kustībai galvaspilsētā izplešoties arvien vairāk, skaidroja amatpersona.

Parīze nevar atļauties šādas briesmas reizi nedēļā, brīdināja Greguārs, skubinot prezidenta Emanuela Makrona valdību reaģēt, lai krīzi apturētu.

Sagaidāms, ka Makrons, kurš par protestiem neko nav teicis vairākas dienas, valsti uzrunās nākamās nedēļas sākumā.

Premjerministrs Eduārs Filips sacīja, ka prezidents ierosinās soļus dialoga sekmēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Eiropas Komisija aicina atcelt visus ierobežojumus uz ES iekšējām robežām

LETA--AFP, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien aicināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis līdz jūnija beigām atcelt visus ierobežojumus uz ES iekšējām robežām, ziņu aģentūrai "Euronews" pavēstīja iekšlietu komisāre Ilva Johansone, sakot, ka daudzās valstīs Covid-19 situācija "strauji uzlabojas".

"Mēs esam ļoti tuvu situācijai, kurā mums vajadzētu atcelt visus iekšējās robežas [šķērsošanas] ierobežojumus un robežas kontroles pasākumus," sacīja komisāre dienu pirms ES valstu iekšlietu ministru videokonferences.

"Rīt es grasos ierosināt, lai dalībvalstis atceltu visus iekšējās robežas kontroles pasākumus, cik drīz vien iespējams, un es domāju, ka labs laiks būtu jūnija beigās," viņa piebilda.

Johansone sacīja, ka viņa ir "ļoti priecīga", redzot, ka ES valstis sāk izbeigt robežkontroles pasākumus un atkal atvērt ES un Šengenas zonu, jo Covid-19 izplatība ir apturēta.

Tuvojoties vasaras tūrisma sezonai, vairākas valstis, tai skaitā Francija un Beļģija, ir paziņojušas par savu robežu atkalatvēršanu, un šim piemēram 15.jūnijā sekos vēl citas valstis, tostarp Vācija. Itālija to izdarīja trešdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Eiropā - Vācijā, Polijā, Čehijā, Francijā - pārspēti līdzšinējie jūnija karstuma rekordi - gaisa temperatūra jau vairākas dienas tuvojas un vietām pat pārsniedz 40 grādu atzīmi un prognozes liecina, ka svelme būs jāiztur vēl kādu laiku.

Tostarp Francijā un Šveicē ceturtdien tiek solīta vairāk nekā 40 grādu liela svelme. Francijas amatpersonas pat izteikušas nopietnus brīdinājumus par risku dzīvībai, vēsta BBC.

Vācijas austrumos pie Polijas robežas gaisa temperatūra pakāpusies līdz vismaz +38,6 grādiem, par vienu grāda desmitdaļu pārspējot līdzšinējo jūnija nacionālo rekordu, kas reģistrēts 1947.gadā.

Meteorologi skaidro, ka Eiropas karstuma vilni atnesušas karstā gaisa masas no Ziemeļāfrikas. Turklāt šāds karstums uzskatāmi demonstrē globālās sasilšanas ietekmi un ar šādiem laikapstākļiem nākotnē jārēķinās daudz biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru