Internets

Internets Covid-19 laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē

LETA, 18.03.2021

Jaunākais izdevums

Internets Covid-19 pandēmijas laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa atzina, ka gan uzņēmumi, gan iestādes, gan sabiedrība kopumā gada laikā kopumā spējuši pielāgoties Covid-19 ieviestajām izmaiņām, "jo nekas cits neatlika".

"Man liekas, ka tas, kas ir tiešām apbrīnojami, ir fakts, ka internets ir izturējis. Gan pagājušā gada pavasarī, gan visa šī gada laikā internets ir izturējis un spējis nodrošināt visas mūsu vajadzības digitālajā vidē. Kaut vai, ja mēs padomājam par skolu, par attālināto darbu, par iepirkšanos, izklaidi, dažādām filmu straumēšanas, operu straumēšanas servisiem un tā tālāk, tad internets to visu ir izturējis, infrastruktūra strādā," teica Kaškina.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā infrastruktūra ir ļoti labā līmenī, un Kaškinas ieskatā tas ir kaut kas tāds, par ko jābūt lepniem.

Kaškina arī norādīja, ka tādējādi iedzīvotāji kļuvuši daudz atkarīgāki no digitālās infrastruktūras un daudz vairāk tiek domāts tieši par tās aizsardzības jautājumiem gan Latvijā, gan arī Eiropas mērogā. "Pašreizējais fokuss dažādos līmeņos lielā mērā ir ļoti pievērsts tieši digitālās infrastruktūras aizsardzībai," viņa sacīja.

Vienlaikus digitālo vajadzību pieaugums novedis arī pie tā, ka ļoti palielinājušās cenas datoru daļā videokartēm un arī pašiem portatīvajiem datoriem. "Tas, protams, ir saistīts ar to, ka ir audzis pieprasījums. Tie, kuriem mājās bija viens dators, tagad varbūt ir jau pieci, jo ir vajadzīgs katram bērnam un tā tālāk. Līdz ar to cilvēki, es uzskatu, ļoti lielā mērā cenšas pielāgoties, lai varētu ērtāk justies un labāk izdarīt to, kas viņiem ir darāms," klāstīja Kaškina.

Savukārt no drošības viedokļa, pēc Kaškinas teiktā, nav viss tikai melns vai balts. "Ir lietas, kas ir sakārtotas, kur cilvēki mācījušies no savām kļūdām, kur ir bijis uzbrukums un pēc tam šīs lietas tiek sakārtotas, tomēr ir lietas, kuras diemžēl joprojām ir nesakārtotas," teica Kaškina.

Viņa uzsvēra, ka "Cert.lv" cenšas brīdināt lietotājus ar interneta pakalpojumu sniedzēju starpniecību, bet ne vienmēr tās problēmas tiek risinātas. "Tā kā situācija ir raiba," piebilda Kaškina.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā 1000 individuālajām apkures iekārtām, kurām var piekļūt nepiederošas personas un veikt izmaiņas iekārtu iestatījumos, piemēram, atslēdzot apkuri, informē CERT.LV.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija norāda, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ātra un nepārtraukta saziņa ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Tas attiecas arī uz mājsaimniecībā esošajām viedajām iekārtām, šajā gadījumā apkures katliem, kurus ērtības labad ir iespējams pievienot internetam, lai tos jebkurā brīdī varētu pārbaudīt no sava viedtālruņa, kā arī attālināti izmainīt iestatījumus, ja tas pēkšņi būtu nepieciešams.

Kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības  

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas,...

Lai nodrošinātu šādu ērtu piekļuvi, iekārtu ražotājs caur interneta pieslēgumu ievāc un apkopo visu informāciju par šo iekārtu, lai tālāk interneta tīmekļa vietnē vai speciālā mobilā lietotnē nodrošinātu iekārtas vadīšanu.

Kontrolētas un sankcionētas piekļuves nodrošināšanai mājās esošajām viedajām iekārtām, kuras tiek uzraudzītas vai vadītas caur interneta pieslēgumu no viedtālruņa, tās ir jāaizsargā ar drošu paroli, kā arī jākontrolē, kuras darbības ir atļauts veikt bez paroles, bet kuru izpildei nepieciešama parole, informē CERT.LV

Krāpniecības riski attālinātajā darbā 

2020. gada pēdējie trīs ceturkšņi aizvadīti pandēmijas Covid-19 ierobežojumu ēnā, aicinot biroju...

Institūcija norāda, ka bieži vien ērtības labad viedās iekārtas sākotnēji ir konfigurētas vai nu bez autentifikācijas (lietotājvārda un paroles), vai ar tukšu paroli. Šādā gadījumā viedajām iekārtām var pieslēgties nezināmi lietotāji, kuri var novērot vai mainīt iekārtu darbību. Iespējams, viedās veļasmašīnas vai ledusskapja gadījumā ietekme ir mazāka, nekā tad, ja tas ir apkures katls, kurš nodrošina visas mājas siltumu gada aukstākajos mēnešos.

Atkarībā no iekārtu ražotāja, lielākajai daļai viedo iekārtu ir iespējams iestatīt paroli, lai nepieļautu nekontrolētu un svešu lietotāju pieslēgšanos tām. Informāciju par paroles iestatīšanu parasti var atrast iekārtas lietotāja rokasgrāmatā, ražotāja mājas lapā, vai caurskatot iekārtas drošības un autentifikācijas iestatījumu iespējas jūsu mobilajā lietotnē vai tīmekļa vietnē, no kuras pārraugāt un vadāt iekārtu.

CERT.LV iesaka, ja iekārtai nav uzstādīta parole, vai ir parole, kuru neesat paši uzstādījuši (tā ir iestatīta rūpnīcā un šīs rūpnieciski iestatītās paroles atrodamas internetā un tāpēc nav drošas), ir jāuzstāda droša (pietiekami gara un unikāla) parole.

Ja paroli iestatīt neizdodas vai nav skaidrs, kur to var izdarīt, CERT.LV aicina vērsties pie oficiālā ražotāja pārstāvja Latvijā vai sertificēta iekārtu servisa nodrošinātāja, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu.

CERT.LV aicina pārbaudīt savas apkures iekārtas un iestatīt tām drošas paroles, lai pasargātu sevi un sev tuvos no stindzinoša pārsteiguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pēdējie trīs ceturkšņi aizvadīti pandēmijas Covid-19 ierobežojumu ēnā, aicinot biroju darbiniekus strādāt no mājām. Aktivizējusies attālināta tirdzniecība, izmantojot dažādas interneta platformas, tā uzsākta steigā, daudz nezinot par iespējamiem riskiem, ko nes attālinātais darbs no mājām.

"100% drošs nav nekas! Ja šodien konkrētai programmai nav atrasti caurumi, tas nenozīmē, ka tādi neparādīsies rīt. Tāpēc visiem ieteiktu saprast, kas ir tā informācija, ko uzņēmums vēlas komunicēt caur rīkiem, kas paredzēti attālinātajam darbam. Cik sensitīva vai svarīga ir šī informācija, un kas notiktu, ja tā nonāktu ārpus uzņēmuma?" Dienas Biznesam pauž Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Andrejs Konstantinovs.

Kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības  

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas,...

Tehniskie riski

A. Konstantinovs riskus iedala divās daļās – tajos, kas skar attālinātā darba tehnisko pusi, un tajos, kas attiecas uz cilvēcisko faktoru. Tehniskie riski ir saistīti ar izmaiņām, kas notiek brīdī, kad darbinieks no biroja, kur viss bijis salīdzinoši droši, pandēmijas apstākļos pārceļas uz mājas biroju. Darbinieka mājās uzņēmumam šādu drošības līmeni piedāvāt ir jau daudz sarežģītāk. Vēl riskantāka situācija ir tad, ja darbinieks strādā no sava privātā datora, kam, iespējams, nav lejupielādēti pēdējie atjauninājumi un no kura, protams, tiek apmeklēti arī ar darbu nesaistīti resursi. Šādi apstākļi uzbrucējiem paver plašākas iespējas, un potenciālos uzbrukuma scenārijus var vien modelēt.

"Piemēram, daudz kas atkarīgs no tā, kurā maršrutētāja interneta portā ir savienojums ar internetu: lietotāja dators var būt pieslēgts iekšējam – drošam – tīklam vai ārējam – nedrošam – tīklam. Ja patiess ir otrais variants, tad uzbrucēji var mēģināt pieslēgties datoram, izmantojot interneta savienojumu, minēt paroles vai meklēt citu drošības ievainojamību," norāda A. Konstantinovs.

Aktualitāte problēmai saglabājas arī tad, ja darbiniekam tiek lietošanā piešķirts uzņēmuma dators, kas sākotnēji ir konfigurēts darbam drošā vidē ar pieslēgumu iekšējam tīklam.

Visu rakstu lasiet 12.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Investējot miljonu eiro, Tele2 optiskajam tīklam Rīgā pieslēdzis bāzes stacijas

Db.lv, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2”, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni 10 reizes, pieslēdzis jau 80% Rīgā esošas bāzes stacijas telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklam.

Galvaspilsētā, kurā ir vislielākais mobilo datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no vairāk nekā 1070 “Tele2” 4G bāzes stacijām. Kopējās šī projekta izmaksas mērāmas aptuveni 1 milj. eiro apmērā un ir paredzēts pieslēgt praktiski gandrīz visas jeb 99% mobilo bāzes staciju.

4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots "Tele2" mobilo sakaru tīkls.

Uzņēmumā atzīst, šis projekts tika uzsāks pirms aptuveni gada. Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē izbūvēt ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācija tika izvēlēts projekts, kas paredz faktiski katras Rīgas bāzes stacijas pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet sācis darbu pie lielāka ātruma mājas interneta tīkla izveides, kas nodrošinās optisko internetu ar ātrumu līdz 10 000 megabitiem jeb 10 gigabitiem sekundē (Gbit/s).

Rezultātā mājas tīkls būs teju desmit reizes jaudīgāks, nekā šobrīd Latvijā ātrākais pieejamais internets. Pilotprojekts paredz, ka pirmajiem vairāk nekā 1000 mājokļiem būs iespēja 10 Gbit/s optisko internetu pieslēgt jau šovasar, vienlaikus domājot par tīkla tālāku paplašināšanu Rīgā un vēlāk arī citviet Latvijā.

“Lai apmierinātu arvien pieaugošās patērētāju vajadzības un prasības, esam uzsākuši darbu pie nākotnes interneta izveides – gan testējot superātro internetu mājokļiem, gan jaunākās paaudzes Wi-Fi 6 maršrutētājus. Visā pasaulē pieaug gan optiskā interneta lietotāju, gan savienoto ierīču skaits – mājās ir vairāki televizori, datori, katram savs viedtālrunis. Video izšķirtspēja kļūst arvien augstāka, un ar katru gadu arvien palielinās kopējais datu pārraides apjoms, piemēram, 2020. gadā Latvijā novērojām pieaugumu 13% apmērā,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "MikroTik" Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā - VEF apkaimē - kopīgi izveidojuši pirmo 5G laboratoriju Latvijā.

Tajā jau tiek testēti jaunākie 5G tehnoloģiju risinājumi un nupat radīts arī prototips 5G rūterim, kas savienotajām iekārtām nākotnē varēs nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

"Jau vairākus gadus "LMT" kopā ar partneriem strādā ne tikai pie 5G tīkla attīstības un infrastruktūras izveidošanas Latvijā, bet arī izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G priekšrocības. Šādu jaunu risinājumu radīšanai nepieciešamas gan specifiskas tehniskās zināšanas, prasmes un ekspertīze, gan darbam, pētniecībai un testiem piemērota vide. Lai Latvijā varētu ne tikai dzimt spožas nākotnes tehnoloģiju idejas, bet tās būtu iespējams arī īstenot, kopā ar "MikroTik" esam izveidojuši inovāciju laboratoriju, kurā pieejams 5G tīkls un inovācijas var pārbaudīt darbībā. Šīs laboratorijas izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijā radītu tehnoloģisko inovāciju dzīvotspējai, jo tā paver iespējas pilnveidot risinājumus līdz pilnībai, tiem esot vēl izstrādes stadijā. Tas savukārt uzlabo Latvijas IKT uzņēmumu radīto produktu konkurētspēju, kā arī paplašina Latvijas līderības iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū," norāda "LMT" prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē ievērojami draudi vienā mirklī var atnākt no digitālās vides.

Šā mēneša pirmajā pusē tam spilgts atgādinājums bija kiberuzbrukums ASV pašam lielākajam naftas produktu cauruļvadam, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

Nupat Colonial Pipeline plūsmu pa minēto cauruļvadu ir izdevies atjaunot, lai gan pats fakts, ka šādi var tikt apturēta pasaules ietekmīgākajai valstij izšķiroša infrastruktūras darbība, vien ir ko vērts.

Uz šīs nedēļas otro pusi jau arī bija zināmas atsevišķās sīkākas minētā uzbrukuma detaļas. Proti, Colonial Pipeline kiberuzbrukumā sevi pieteica tā saucamais izpiedējvīruss (ransomware). Faktiski tādā vienkāršotā izpratnē tas nozīmē situāciju, kad cietušie vairs nevar lietot savas viedās tehnoloģijas, ja uzbrucējam nepārskaita kādu konkrētu naudas summu. Attiecīgi arī šajā gadījumā, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka tam pieejamā informācija liecina, ka galu galā Colonial Pipeline, lai atgūtu kontroli pār uzņēmuma datoru sistēmām un tādējādi atjaunotu naftas produktu padevi pa cauruļvadu, izpiedējvīrusa "palaidējiem" samaksāja viņu pieprasītos aptuveni piecus miljonus ASV dolārus. Maksājums esot veikts kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai, izejot no Covid-19 pandēmijas, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir vajadzīga 5G attīstība, šodien 3.Baltijas ekosistēmas foruma "5G Techritory" atklāšanā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka savienojamība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības mugurkauls, kas ietekmē gan infrastruktūru un digitālos pakalpojumus, gan biznesa attīstību.

Dombrovskis pauda, ka plašāks 5G pārklājums palīdzēs attīstīties rūpniecībai un paaugstinās produktivitāti, ļaus pilnveidoties un augt mazajiem biznesiem, kā arī attīstīt sabiedriskos pakalpojumus. Turpmākajos gados 5G sniegs būtiskas ekonomiskas attīstības iespējas.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, izejot no pandēmijas radītās krīzes, ir nepieciešams 5G, piebilstot, ka pandēmija ir parādījusi ātra interneta savienojuma nozīmību, lai valstu ekonomikas varētu turpināt darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT un MikroTik radīto 5G rūteri sāk izmantot mājas internetam

Db.lv, 18.05.2021

LMT prezidents Juris Binde (no kreisās) un Džons Tallijs, tehnoloģiju uzņēmuma MikroTik līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pie pirmajiem klientiem nonākuši Latvijas inovāciju tehnoloģiju uzņēmumu LMT un MikroTik sadarbībā radītie 5G interneta rūteri, un vairāki simti LMT klientu savās mājās un birojos uzsākuši lietot 5G internetu, informē uzņēmumā.

Līdz šim Latvijas iedzīvotājiem 5G internets bija pieejams tikai uzņēmumiem un augstskolām izpētes vajadzībām, kā arī mobilajās viedierīcēs, kas atbalsta 5G tehnoloģiju. LMT un MikroTik radītais risinājums ļauj pārcelt 5G no mobilajām ierīcēm uz mājas internetu, un tā būs pirmā šāda veida pieredze Latvijā.

"Sadarbībā ar pašmāju IKT nozares milzi MikroTik radīti pirmie Latvijā ražotie 5G rūteri, kas aizsāk jaunu ēru Latvijas tehnoloģiju inovāciju nozarē un paplašina eksporta iespējas. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas IKT nozare spēj radīt inovatīvus produktus, kuri nav jāiepērk no ārvalstīm, bet tieši otrādi – ir eksportējami," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai būsim starp valstīm, kuras gatavas uzņemt vakcinētus ceļotājus?

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne valstu jau ir uzsākta vakcinēšana pret Covid-19 un nākamā gada sākumā to plāns darīt arī Latvijā. Vakcinācija būs brīvprātīga, tomēr ļoti daudzām nozarēm tieši šis solis paver iespēju turpināt darboties, tostarp tūrisma nozarei.

Ir naivi gaidīt brīdi, kad visi atkal varēsim ceļot, tāpēc risinājums ir mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību būs iespējams apliecināt vakcināciju un brīvi pārvietoties. Viņš norāda, ka tuvāko divu vai trīs gadu laikā brīva ieceļošana bez pašizolācijas visticamāk būs pieejama tikai tiem, kuri ir vakcinēti.

Naivi gaidīt brīdi atgriešanos pirms pandēmijas stāvoklī

Ir paredzams, ka jau 2021. gadā virkne valstu atvērs savas robežas vakcinētajiem ceļotājiem, tāpēc ir nepieciešami mehānismi, kas ļauj ērti un ātri pārbaudīt, vai persona ir vakcinēta. Ņemot vērā vīrusa izplatību, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir secinājis, ka infekcijas risks, ko var radīt tūristi, sastāda tikai 1%. Situācijas dažādās ES valstīs kopumā ir līdzīgas, tāpēc ir naivi gaidīt brīdi, kad atgriezīsimies pirms pandēmijas situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai nodarbinātības tirgus ir gatavs attālinātajam darbam arī turpmāk?

Antons Kovaļovs, “Grenke” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors, 02.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad vairāk nekā gadu pasaulē valdošā globālā pandēmija ir nedaudz atkāpusies, bet priekšā vēl epidemioloģisko prognožu ziņā neskaidra ziema, ir vērts aizdomāties par uzņēmējdarbības, personāla rekrutācijas, vadības un biroju darbu organizēšanu turpmāk.

Galu galā, paliekošas pārmaiņas ir prognozējamas jau šobrīd. Eiropas Savienības valstīs kopumā un arī Latvijā būtiski palielinājies attālināti vai vismaz daļēji attālināti strādājošo īpatsvars, savukārt Latvijas socioloģisko pētījumu kompānijas "Katar" aptaujas liecina, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis daudzu strādājošo apmierinātības ar darbu pieaugumu (43%). Tiesa, uzņēmējiem tas raisa jaunus izaicinājumus, bet spēle ir tā vērta.

38% Latvijas nodarbināto potenciāli var strādāt attālināti

Ekonomikas ministrijas šopavasar pasūtītais pētījums apliecina – ja 2019.gadā ES-27 dalībvalstīs vidēji 14,4% no kopējā nodarbināto skaita pilnībā vai daļēji (dažreiz) strādāja attālinātā darba režīmā, tad pandēmijas laikā tāldarbā nodarbināto skaits pieauga trīskārt – līdz 44,6% darba ņēmējiem. Savukārt, Latvijā attālināti nodarbināto skaits pieauga turpat astoņas reizes – no 4,8% līdz 37,5%. Turklāt, epidemioloģiskās krīzes laikā mūsu sabiedrības digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās. Tā, piemēram, Saeimā pandēmijas sākumā tikai 10 deputātiem bija e-paraksts, bet tagad to iemācījušies izmantot visi 100.

Komentāri

Pievienot komentāru