Jaunākais izdevums

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

Kad plānots darījumu pabeigt?

Darījumu plānots noslēgt šā gada trešajā ceturksnī. Gjensidige dara visu, lai paātrinātu šo procesu, taču ne viss ir atkarīgs no mums. Konkurences iestādēm gan Latvijā, gan Lietuvā ir jāsniedz atbilde divu mēnešu laikā, un visi dokumenti šīm iestādēm ir jau iesniegti.

Kādēļ izlēmāt iegādāties šo kompāniju?

Nepārtraukti vērtējam kompāniju iegādi, jo mūsu mērķis ir paplašināties ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā. Baltijā šis nav pirmais pirkums – 2008. gadā Gjensidige iegādājās Lietuvā lielāku biznesu nekā šajā valstī toreiz mums bija. Pēc tam pārņēmām portfeli no Nordicia. Mums ir liela pieredze tirgū, un tā ir mūsu stratēģija. Protams, augam arī organiski, ja tas ir iespējams, bet skatāmies arī uz iespējām iegādāties kādu uzņēmumu. Šī bija viena no iespējām, un mūsu intereses ar sadarbības partneri sakrita.

Par cik palielināsies Gjensidige tirgus daļa Lietuvā pēc šī darījuma?

Līdz šim mums Lietuvā piederēja aptuveni 7% no kopējā tirgus, taču pēc iegādes darījuma tā pārsniegs 21%. Kopumā Baltijas tirgū Gjensidige Baltic tirgus daļa palielināsies no aptuveni 7% līdz 13%.

Vai apsverat iespēju iegādāties arī kādu kompāniju Latvijā vai Igaunijā?

Jā, mēs skatāmies uz visām iespējām, tādēļ nav izslēgts, ka sekos vēl kāds darījums. Pagaidām gan neko konkrētu nevaru atklāt, jo tā ir konfidenciāla informācija. Bet varu apstiprināt – pastāv iespēja, ka mēs iegādāsimies vēl kādu uzņēmumu.

Kā Jūs raksturotu pašreizējo apdrošināšanas tirgu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs? Vai sagaidāmi apvienošanās darījumi?

Kaut arī tirgū ienāk jauni spēlētāji, piemēram, nesen - Compensa, uzskatu, ka īsti vairs nav vietas jaunām kompānijām. Visās trijās Baltijas valstīs ir pārāk daudz tirgus spēlētāju. Nedaudz labāka situācija ir Igaunijā, bet Latvijā un Lietuvā uzņēmumu ir par daudz. Tādēļ es paredzu, ka konsolidācijas process apdrošināšanas tirgū noteikti turpināsies un pēc aptuveni pieciem gadiem Latvijā un Lietuvā paliks tikai 5 līdz 6 lieli, stipri tirgus spēlētāji. Tie būs uzņēmumi, kas piederēs lielām starptautiskām grupām, savukārt uzņēmumi, kas pašlaik pieder vietējiem īpašniekiem, visticamāk, savu biznesu pārdos. Kas notiks tuvākajā laikā? Domāju, ka šogad tirgū varētu notikt kādi darījumi – un ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Iespējams, arī Igaunijā.

Kā pērn veicās Gjensidige Baltic?

Kopš 2006. gada mēs katru gadu strādājam ar peļņu. Aizvadītajā gadā kompānijas peļņa sasniedza 1,3 miljonus eiro pirms nodokļiem, bet tam ir arī pamats – mēs pērn uzmanīgi skatījāmies uz savu portfeli un tīrījām to no sliktajiem līgumiem, lai ilgtermiņā palielinātu rentabilitāti, kā arī investējām tehnoloģijās. Kompānijas mērķis šogad un nākamajā gadā ir pabeigt darbu pie jaunas IT sistēmas izstrādes, ar kuras palīdzību mēs kontaktēsimies ar klientiem, brokeriem, tāpat arī paredzēts veidot pašapkalpošanās portālu ar plašu funkcionalitāti. Tas viss prasa lielas investīcijas, tādēļ arī šajā gadā neplānojam lielu peļņu. Pērn investīciju apjoms tehnoloģijās sasniedza aptuveni miljonu eiro, un arī šajā gadā tiek plānots investēt attīstībā.

Rekordpeļņa mums bija 2011. gadā – vairāk nekā 10 miljoni eiro peļņa kopumā visā Baltijā. Tomēr jāskatās reāli - tirgus ir tāds, kāds tas ir, un arī cenas ne visai palīdz sasniegt mūsu rentabilitātes ambīcijas.

Prēmiju apjoms Baltijā Gjensidige pagājušajā gadā samazinājies par aptuveni 10%, tas ir tā dēļ, ka īpaši nevēlamies konkurēt OCTA segmentā, kur cenas nav adekvātas. Lielākais prēmiju apjoma samazinājums bija vērojams Lietuvā, taču šajā valstī situācija ar cenām ir vēl sliktāka nekā Latvijā. Tas ir saistīts ar konsolidāciju tirgū – PZU iepriekš iegādājās Lietuvas Draudimas, sākās iekšējā konkurence, un viena grupa vēlējās akcionāram pierādīt, ka ir labāka nekā iegādātā kompānija. Diemžēl tas nav normāli, taču tā reizēm notiek. Rezultātā cenas, piemēram, atsevišķos KASKO segmentos samazinājās pat par 50%.

Visu interviju Tirgū paliks tikai smagsvari lasiet ceturtdienas, 2. apriļa, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eksportam vairāk pozitīvo nekā negatīvo faktoru

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties tam, ka tiek ražota prece ar augstāku pievienoto vērtību, pamazām tiek aizstāts Krievijas tirgus, arī eirozonā turpinās naudas drukāšanas kampaņa

Šī gada ekonomiskās izaugsmes prognozēšana var izrādīties visai nepatīkama lieta, sevišķi tad, ja gads globālajā tautsaimniecībā ir sācies ar finanšu tirgus satricinājumiem, kuri galu galā var ietekmēt reālās ekonomikas izaugsmi. Lai arī pašreizējās finanšu vētras epicentrs atrodas visai tālu no Latvijas robežām un ir saistīts ar dažādām blaknēm pēc Ķīnas vairākus desmitus gadu straujas tautsaimniecības izaugsmes, cietēji galu galā var izrādīties visi. Arī Latvijas eksportējošie uzņēmumi.

Tomēr, ja paraugāmies uz situāciju kopumā, pagaidām nav pamata būt sevišķiem pesimistiem, jo, vērojot norises gan tepat Latvijas uzņēmumos, gan eksporta konjunktūru veidojošos faktoros, situācija pagaidām ir drīzāk labvēlīga, nekā liek domāt par potenciāli sliktākajiem scenārijiem. Latvijas apstrādes rūpniecībā ir divi smagsvari – kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Ja runājam par pirmo, tad vēl pavisam nesen bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādījis, ka pieaug pievienotā vērtība koksnes eksportā, proti, neapstrādātas koksnes īpatsvars eksportā sarūk, ko aizvieto strauji augošs zāģmateriālu, kokskaidu granulu un saplākšņa eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: 2008. gada krīzes scenārijs neatkārtosies

Žanete Hāka, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada krīzes scenārijs 2016. gadā neatkārtosies un rezultāti vairāk līdzināsies 1998.–1999. gada krīzes iznākumam, uzskata Nordea bankas eksperti.

Šādas prognozes galvenais iemesls ir apstāklis, ka ASV ekonomiskā situācija ir ļoti labvēlīga un ka Ķīna dara visu iespējamo, lai novērstu lejupslīdi vai vismaz iegūtu laiku un attālinātu recesiju līdz 2017. vai 2018. gadam, vai vēl tālāk. Tomēr globālajā ekonomikā vērojamas trīs būtiskas tendences, kas rada bažas par to, ka jauna lejupslīde varētu būt tepat aiz stūra. Šīs tendences ir globalizācijas pauze, ienākumu konverģences un politikas pauze.

Par globalizācijas pauzi liecina globālās tirdzniecības apjomu samazināšanās. Tas vērojams gan attiecībā uz tirdzniecību starp attīstītajām valstīm, gan tirdzniecību starp jaunattīstības valstīm, kā arī uz tirdzniecību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Tas nozīmē, ka šo parādību nav iespējams izskaidrot tikai ar zemākām naftas un patēriņa preču cenām vai spēcīgāku dolāru. Padziļināti aplūkojot šo jautājumu, redzams, ka globālā ekonomika cieš no pārprodukcijas (vai nepietiekama patēriņa). ASV patērētāji vien veicina globālo pieprasījumu, jo ASV 2015. gadā ir reģistrējusi rekordlielus tirdzniecības deficītus gan ar Ķīnu, gan eirozonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas akciju cenas tuvojas līmenīm, kādā tās bija pirms Brexit

Žanete Hāka, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas akciju tirgus indeksi sasniedza septiņu nedēļu augstāko līmeni, tuvojoties līmenim, kādā tie bija pirms Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, raksta Bloomberg.

Indeksu pieaugumu veicināja optimisms par ekonomikas atgūšanos, jo vairāki lieli Eiropas tirgus smagsvari publicēja datus, kas pārspēja ekspertu prognozes.

Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 indekss pieauga par 0,4%.

Vērtspapīru cenu kāpumu veicina optimisms tirgus dalībnieku vidū, ka centrālās bankas atbalstīs ekonomikas izaugsmi, kā arī jaunākie ASV darba tirgus dati. Tādējādi Eiropas akciju indekss ir vien 0,3% attālumā no līmeņa, kurā tas atradās pirms Lielbritānijas referenduma rezultātu paziņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Būvmateriālu ražotāju meka

Kristīne Stepiņa, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada smagsvari – būvmateriālu ražotāji Knauf un Sakret – šogad uzlabojumus pašmāju tirgū negaida, tēmē uz Skandināvijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stopiņu novadā strādā vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, tie uzteic uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī izejmateriālu pieejamību. Kopš 2003. gada Rumbulā darbojas SIA Sakret, 2005. gadā darbību sāka SIA Sakret Plus. 2004. gadā Sauriešos tika atvērta SIA Knauf rūpnīca. Pērn ražotāju apgrozījums samazinājies, to ietekmējis Krievijas rubļa vērtības kritums un pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistē būvdarbiem.

Rūpnīcas atrašanās vieta Stopiņu novada Sauriešos SIA Knauf ir izdevīga, jo tās tuvumā – Salaspilī un Saulkalnē – atrodas ģipšakmens iegulas. Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradnes, kurās tiek iegūts izejmateriāls. Knauf Salaspils karjerā iegūst aptuveni 300 tūkstošus tonnu ģipšakmens gadā. «Saulkalnē šobrīd ieguvi neveicam, taču plānojam to sākt 2017. gadā, lai būtu iespējams pirms Rail Baltica pamattrases un multimodālā kravu termināļa būvniecības izrakt ģipškameni, kas atrodas zem plānotās attīstības teritorijas. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, nāksies iegūt dubultu apjomu, kas nozīmē pietiekami lielus iesaldētus līdzekļus,» stāsta Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smagā komerctransporta tirgus segments virs 16 tonnām 2016. gada deviņos mēnešos audzis par 40 %, turpretim ne mazāk nozīmīgais komerctransports līdz 3,5 tonnām ir sarucis par 6 %

Tādi ir Auto Asociācijas dati. Kravas vilcēju zīmoliem, atskaitot Mercedes, šis gads vismaz līdz šim ir bijis ļoti veiksmīgs. Mercedes zīmolam 2016. gada statistikas datu pozitīvai bilancei noteikti noderētu tikpat brangs darījums, kāds bijis 2015. gadā, kad pašmāju loģistikas pakalpojumu milzim SIA Kreiss tika piegādātas 200 Mercedes Actros kravas auto. Savukārt pārējiem zīmoliem, ieskaitot līderus Volvo un Scania, nav iemesla sūdzēties.

Ievērojami nepatīkamāka un depresīvāka situācija, spriežot pēc šā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, valda segmentā līdz 3,5 tonnām. Kaut arī, sākot no jūlija līdz septembrim, tirdzniecības bilance pret attiecīgo periodu 2015. gadā ir jau ar plus zīmi, tomēr kopējie reģistrācijas dati par 2016. gada deviņiem mēnešiem ir par 6% mazāki nekā gadu iepriekš. Procentuāli varbūt kritums nešķiet tik liels, taču kopējā tendence šajā tirgus segmentā neuzrāda pozitīvu virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu kavēšanās atvērts Ķīnas augstākais debesskrāpis Shanghai Tower, raksta Bloomberg.

Patlaban ēkas 128 stāvos ievākušās vairāk nekā 60 kompānijas, tajā skaitā, tādi Ķīnas finanšu smagsvari kā Ant Financial, kas pieder Alibaba Group Holdings īpašniekam Džekam Ma. Ēkas pirmajā stāvā atrodas Fatburger&Fatbar.

Ēkas izveidē ieguldīti 2,4 miljardi dolāru, un tādējādi tā ir visdārgākā ēka, kas uzcelta Ķīnā. Tajā ierīkots pasaulē ātrākais lifts un pasaulē modernākās arhitektūras tehnoloģijas.

Tiesa gan, nekāda grandioza atklāšana nav plānota, norāda ēkas pārstāve Čenga Lū, piebilstot, ka būve jau pārāk daudz izrādīta publikai. 632 metrus augsto debesskrāpi bija plānots atvērt 2015.gada vidū, taču tā izmērs un sarežģītā uzbūve neļāva to laicīgi izdarīt ugunsdrošības noteikumu dēļ, daļēji tādēļ, ka, neskatoties uz Ķīnas straujo attīstību, iepriekš nebija pieņemti attiecīgi kodeksi un noteikumi, lai nodotu ēku ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Arī Bafets noraizējies par «īstermiņismu»

Jānis Šķupelis, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijām vajadzētu ierobežot ierastos peļņas solījumus

Mūsdienu finanšu pasaulē ierasts, ka lielākā daļa publiski kotēto uzņēmumu katru ceturksni ziņo par to, kā tiem finansiālā ziņā klājies iepriekšējo trīs mēnešu laikā. Šie dati attiecīgi nonāk tirgus dalībnieku uzmanības centrā un bieži nosaka to, vai kāds konkrētais vērtspapīrs tiks pastiprināti pirkts vai pārdots. Tāpat kompānijas šajā pašā laikā sniedz savus peļņas paredzējumus, kas arī ietekmē investoru omu.

Pietiekami daudzi finanšu nozares smagsvari gan izvirza domu, ka šāda situācija stimulē īstermiņa domāšanu, kur kompānijas milzu pūles pieliek tam, lai uzspodrinātu savu kārtējo finanšu atskaiti.

Pagājušonedēļ gandrīz 200 globālu kompāniju vadītāji nāca klajā ar kopēju paziņojumu, ka vajadzētu pārtraukt praksi, kas paredz, ka paši uzņēmumi regulāri mēģina paredzēt ceturkšņa peļņu. Lielu svaru šim viedoklim piedeva tas, ka šo vadītāju vidū ir arī leģendārais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets un arī, piemēram, J.P. Morgan Chase & Co vadītājs Džeimijs Dimons. Katrā ziņā – ja Bafeta kungs kaut ko saka, tad finanšu tirgus dalībnieki mēģina klausīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Parīzes autoizstādes zvaigznes

Aldis Zelmenis, speciāli db.lv no Parīzes, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti skeptiķu pareģojumiem, ka Parīzes autoizstāde šogad būs vāja un skopa ar jaunumiem, realitāte izrādījās pavisam cita

Lielākās vaimanas un šaubas radīja fakts, ka izstādi Sēnas krastos nolēma izlaist vairāki smagsvari, piemēram, Volkswagen, Ford, Nissan, Volvo, kā arī citi mazāka izmēra autoražotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ uzgrieza muguru Eiropā apmeklētākajai izstādei. Tas tiesa, ka vairākas halles, kur iepriekšējos gados saimniekoja autoražotāji, šogad tika atdotas motocikliem un citai tehnikai. Tāpēc dažiem vairāk pieredzējušiem Parīzes izstādes apmeklētājiem sākumā bija neliels apjukums par izkārtojumu un zīmolu atrašanās vietu.

Starp citu, Parīzes izstāde, kas šogad svin 120. gadskārtu, oficiālajos paziņojumos uzsver, ka no šā gada izstāde ir transformējusies par mobilitātes izstādi, kura sola, ka arī nākotnē Parīzē vienuviet varēsim skatīties ne tikai automašīnas, bet arī ar tām saistītas un nesaistītas tehnoloģijas un, protams, jau pieminētos motociklus un tiem līdzīgo tehniku. Motozīmoli šo iespēju izmantoja ar vērienu, aizņemot milzīgu halli. Kā sacīt, vairāk brīva gaisa ļauj atrotīt piedurknes tiem, kas izstādē piedalījās un darīja to ar vērienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvijai pieejamais ES struktūrfondu finansējums nemainīsies

Armanda Vilcāne, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīto projektu finansējums pēc 2020. gada, visticamāk, nesamazināsies, noteikumi attiecībā uz projektos sasniedzamajiem mērķiem varētu kļūt specifiskāki

Latvijai pieejamais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā paliks līdzvērtīgs – aptuveni 4,3 miljardi eiro, intervijā DB norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis. Viņš atklāj, ka esošā plānošanas perioda ieviešanā šobrīd aģentūrā rit ļoti intensīvs darbs – pamazām noslēdzas projektu iesniegumu atlases, kā arī notiek arvien aktīvāka naudas līdzekļu izmaksāšana klientiem jeb ES fondu projektu īstenotājiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šogad projektu īstenošanā atklāti kādi būtiski pārkāpumi, piemēram, ES fondu nepamatota izmantošana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metīs izaicinājumu lielajām ASV biržām.

Liela daļa no vērtspapīru tirdzniecības notiek vien ar dažu lielo biržas kompāniju starpniecību. ASV šo procesu kontrolē pamatā trīs šādi uzņēmumi - Intercontinental Exchange (mātes kompānija Ņujorkas biržai), Nasdaq un Cboe Global Markets. Ne visi gan acīmredzami ir mierā ar šādu situāciju, un šonedēļ šo kompāniju dominancei tika mests izaicinājums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Vairāki finanšu pasaules smagsvari, ieskaitot Morgan Stanley un Fidelity Investments, atklājuši, ka plāno izveidot jaunu zemu cenu biržu - Members Exchange jeb MEMX, kura varētu konkurēt ar minētajiem šīs nozares spēlētājiem. Tiek skaidrots – šāds lēmums pieņemts, jo gadiem ilgi valdījusi neapmierinātība ar augstajām maksām, ko par saviem pakalpojumiem ASV prasa lielās biržas. Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka MEMX biržu finansēs atsevišķas bankas un vērtspapīru tirdzniecības uzņēmumi. To sarakstā vēl atrodami tādi uzņēmumi kā Bank of America Merrill Lynch, UBS Group, Virtu Financial, Citadel Securities Charles Schwab utt. Tie kopumā pauž pārliecību, ka to klientus vilinās zemākas cenas, un daži jomas analītiķi piebilst – projektā iesaistītie uzņēmumi paši par sevi vien ir gigantiski vērtspapīru tirgoņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būves uzņēmuma AS A.C.B. attīstība sadalāma četros nozīmīgos etapos; viens no tiem – ar rūgtu pieredzes garšu.

2009. gadā krīzes sitiens bija sāpīgs, rezultātā uzņēmums nonāca uz izdzīvošanas sliekšņa, atklāj AS A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis. Bija nepieciešami desmit gadi, lai tas atkal sasniegtu pirmskrīzes apgrozījuma apjomu. Uzņēmuma apgrozījums kopš 2016. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 55,9 milj. eiro līdz provizoriski 132 milj. eiro 2018. gadā, tuvu tam slieksnim, kāds bija 2008. gadā, kad apgrozīti 138 milj. eiro. «Kopējā Latvijas ceļu nozares kapacitāte ir aptuveni 400–500 milj. eiro gadā, un mēs nodrošinām apmēram 30% no tās,» viņš vērtē.

Bez ceļiem nekur netiksi

Pie uzņēmuma izveides šūpuļa pirms 27 gadiem atradās Valdis Lejnieks (tagad ir valdes priekšsēdētājs) un Edvīns Tankelsons (šobrīd valdes loceklis). «Viņiem tolaik nekas nepiederēja, tehnika tika nomāta, bet vēlme un degsme bija spēcīga,» teic A. Sviķis. Viņš uzņēmuma līdzšinējo dzīvi iedala četros lielos posmos. Pirmais bija uzņēmuma izveides periods, kad divi azartiski cilvēki sāka darboties ceļu būves jomā. Daudzi citi tolaik dibinātie nozares uzņēmumi šobrīd vairs nepastāv, izņemot SIA Binders, kas darbojas kopš 1993. gada un vēl aizvien ir tuvākais un lielākais A.C.B. konkurents, bet reizē arī partneris, jo lielākos projektos abi Latvijas ceļu būves smagsvari apvieno resursus un strādā plecu pie pleca. Kā pirmo izrāviena laiku, kad A.C.B. sāka audzēt muskuļus, kas pēc tam ļāva no salīdzinoši maza uzņēmuma izaugt par nozares smagsvaru, A. Sviķis min 2003. gadu, kad tika iegādātas daļas Zviedrijas uzņēmumā Mobil Asfalts un vēlāk to kompānija arī pārpirka pilnībā. «Tolaik ieguvām pirmo asfalta rūpnīcu, kas ceļu būvē strādājošam uzņēmumam ir trumpis. Tika iegūts spēks. Pēc tam tika iegādāta vēl viena rūpnīca Saulkalnē, kā arī nopirkti uzņēmumi 8 CBR Smiltenē, Ceļi un tilti Rēzeknē, Ceļdaris Ogrē, SIA Salenieku bloks. No 2003. līdz 2011. gadam būtībā tika izveidota A.C.B. grupa. Gandrīz katru gadu tika nopirkts kāds no uzņēmumiem Latvijā, un šādi izpletām savu darbību valsts robežās, nosedzot aizvien vairāk reģionu,» raksturo A. Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.līdz 23.jūnijam Parīzē notiek starptautiskā aviācijas izstāde Paris Air Show 2019.

Izstādes laikā nozares smagsvari iepazīstina klātesošos ar jaunumiem, un arī šajā gadā tie neizpalika. Airbus paziņoja, ka noslēdzis darījumu ar ASV kompāniju Air Lease Corporation par 100 lidmašīnu pārdošanu. Tāpat uzņēmums atklāja sīkāku informāciju par A321XLR modeli.

Tajā pašā laikā nozarei patlaban nav viegli laiki un tā saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā tirdzniecības kari, drošības problēmas un citiem.

Šogad izstādē piedalās arī Latvijas lidsabiedrība airBaltic, kas kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus pasākuma laikā prezentē komerciālo lidmašīnu Airbus A220-300.

Ieskats Paris Air Show 2019 – galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas biržu indeksi lielākoties krītas, investoriem novēršot uzmanību no ASV-Ķīnas vienošanās

LETA--AFP, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržu indeksi ceturtdien pieauga ASV, bet lielākoties kritās Āzijā un Eiropā, kur investori novirzīja uzmanību no ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās uz uzņēmumu peļņu un globālās ekonomikas perspektīvu.

Volstrītas indeksu palielināšanos līdz jauniem rekordiem veicināja tirdzniecības ziņas, jo tirgi apsveica jaunā ASV-Meksikas-Kanādas brīvās tirdzniecības līguma (USMCA) apstiprināšanu ASV Senātā.

Viens no galvenajiem ieguvējiem bija "Google" mātesuzņēmums "Alphabet", kura tirgus kapitalizācija pirmoreiz sasniedza vienu triljonu ASV dolāru.

"Daudz neskaidrību, kas bija pagājušajā gadā, ir noskaidrojušās," sacīja "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga. Viņa piebilda, ka ir bijusi "kolektīva atvieglojuma nopūta", atkāpjoties tirgu bažām par recesijas draudiem.

Eiropas autobūvnieku akcijas kļuva lētākas, kad Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere apstiprināja, ka ASV draudējušas noteikt 25% muitas tarifu Eiropas automašīnu eksportam, ja Eiropas smagsvari turpinās atbalstīt kodolvienošanos ar Irānu.

Komentāri

Pievienot komentāru