Jaunākais izdevums

"Kesko Senukai Latvia" ir pirmais būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču tirgotājs Latvijā, kas savos veikalos turpina attīstīt pašapkalpošanās kasu sistēmu.

Investējot 140 000 eiro, tās ieviestas veikalos Lucavsalā un Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā, kā arī Loka maģistrālē Jelgavā. Pirkumus varēs apmaksāt ne tikai ar maksājumu karti, bet arī ar digitālajiem maksāšanas līdzekļiem - viedtālruni, viedpulksteni, viedo gredzenu.

2019.gada novembrī pirmā pašapkalpošanās kasu zona tika ieviesta "K Senukai" veikalā "Ozols" un kļuva par veiksmīgu pilotprojektu, lai attīstītu un ieviestu šo jauninājumu arī citos veikalos. Praksē pierādījies, ka pašapkalpošanās kases ir ērts risinājums norēķiniem gan par nelieliem, gan izmēros vai svarā lielākiem pirkumiem, piemēram, cementa maisiem, lamināta iepakojumiem, flīzēm kastēs, jo svītrkodus var nolasīt, nepaceļot iepakojumu, bet gan pietuvinot tam svītrkoda skeneri.

"Klientiem pašapkalpošanās zona samazinās rindās pie kasēm pavadīto laiku un ļaus izvēlēties mūsdienīgiem paradumiem atbilstošu iepirkšanās pieredzi un ērtāko norēķinu veidu, savukārt kasu darbiniekiem sniegs atslodzi ikdienas darbā. Pašapkalpošanās kasi uzraugošā darbinieka maiņa ilgst divas stundas, un kasieri no tradicionālajām kasēm, kur tiem ir sēdošs darbs, varēs izkustēties un gūt jaunu pieredzi, ik pa laikam uzraugot pašapkalpošanās kases. Tādējādi tas ir būtisks solis gan klientu iepirkšanās pieredzes, gan darbinieku labbūtības veicināšanā. Kopumā šajos pilnveidojumos esam ieguldījuši 140 000 eiro, un arī turpmāk plānota jaunu tehnoloģiju ieviešana "K Senukai" veikalos, uzņēmumam attīstoties un augot līdzi laikam," stāsta "Kesko Senukai Latvia" izpilddirektore Viktorija Voičenko.

Pašapkalpošanās kases ļauj uzņēmumam iegūt precīzākus datus par klientu iepirkšanās paradumiem un produktu pieprasījumu, un tas savukārt palīdz labāk izprast klientu vajadzības, kā arī nodrošināt vēl patīkamāku iepirkšanās pieredzi un ievērojami samazināt klientu apkalpošanai nepieciešamo laiku salīdzinājumā ar tradicionālajām kasēm.

"Tendences rāda, ka pircēji visā pasaulē izmanto digitālās norēķinu un pašapkalpošanās iespējas. Būvmateriālu tirgū šādu risinājumu ieviest ir izaicinājums, jo klientam ir svarīgi saņemt profesionāla pārdevēja konsultāciju, ja nepieciešams. Veikala "Ozols" piemērs pierāda, ka spējam nodrošināt klientu servisu arī pašapkalpošanās kasēs, kā rezultātā uzņēmums ir pieņēmis lēmumu digitalizēt pakalpojumu klāstu, ejot līdzi laikam un pieprasījumam," uzsver Informācijas tehnoloģijas servisa grupas vadītājs Inokentijs Mancurovs.

Katrā veikalā, kur iekārtota pašapkalpošanās zona, - "K Senukai Lucavsala", "K Senukai Ulmaņa gatve" un "K Senukai Jelgava" - būs pieejamas četras pašapkalpošanās kases, kurās norēķināties varēs tikai ar bankas karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiesa atstāj spēkā KP lēmumu par Kurši dalību aizliegtā vienošanās

Db.lv, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”), turpinot sadarbību ar degvielas mazumtirgotāju SIA “Neste Latvija”, atvērusi piecas jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas “Neste” degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā, kā arī Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

“Narvesen” tirdzniecības vietas atvērtas līdzšinējo pašapkalpošanās veikalu “Neste Easy Deli” vietā.

Atšķirībā no bezkontakta pašapkalpošanās veikaliem, kas šajās vietās atradās iepriekš, “Narvesen” pircējus apkalpos pārdevēji.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada rudenī “Neste Latvija” nolēma slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus “Neste Easy Deli” un to vietā atvērt jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas.

Nākotnē līdz ar telpu paplašināšanu šajās tirdzniecības vietās plānots būtiski palielināt arī sortimentu.

"Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 91,982 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 548 985 eiro. Tikmēr pats "Reitan Convenience Latvia" 2022.gadā strādāja ar 80,257 miljonu eiro apgrozījumu un 428 645 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Baltijas reģionā lielākās autobusu pārvadājumu kompānijas “Lux Express” biznesa attīstības direktoru kļuvis Aldis Ķibēns.

Uzņēmumā šis jaunais amats izveidots, lai “Lux Express” vēl efektīvāk izmantotu Baltijas tirgus izaugsmes iespējas un lai nodrošinātu strauju izaugsmi visos maršrutos.

“”Lux Express” uzstādījums kā vienmēr ir būt pasažieru pirmajai izvēlei ceļošanai starp Baltijas galvaspilsētām. Līdz ar to mans mērķis būs panākt ne vien to, lai mūsu augstie apkalpošanas standarti būtu iemesls mūsu esošajiem un jaunajiem klientiem atkārtoti izmantot mūsu pakalpojumus, bet arī, lai mūsu piemērs liktu celt pakalpojumu kvalitāti visai pasažieru pārvadājumu nozarei. Mēs esam ļoti spēcīgi Igaunijas iekšējā tirgū un ceram, ka pavisam drīz varēsim nodrošināt komfortablus iekšzemes pārvadājumus arī mūsu klientiem Latvijā,“ saka jaunais Baltijas biznesa attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārtikas tirgotāji atbalsta ieceri par viena un divu centu monētu izņemšanu no aprites

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) atbalsta Latvijas Bankas ieceri no fiziskās aprites izņemt viena un divu centu monētas, atzina LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis, komentējot bankas izstrādāto Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu.

Viņš atzīmēja, ka viena un divu centu monētu izņemšana no skaidras naudas darījumu aprites būs būtisks un pamatots izdevumu ietaupījums, uzturot valsts monetāro sistēmu.

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā 

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu,...

Krūzītis nenoliedz, ka daļu iedzīvotāju šis lēmums varētu neapmierināt, taču nākotnē no pārmaiņām varētu būt tikai ieguvumi. Līdztekus viņš atzīmēja, ka patlaban ar vien biežāk lietoti tiek bezskaidras naudas norēķini un šī proporcija pret skaidras naudas darījumiem pieaug.

Taujāts par tirgotāju pienākumiem, pieņemot likumprojektu, LPTA vadītājs sacīja, ka tirgotājiem tehniski paredzētā noapaļošanas procedūra ir izpildāma, lai arī sākotnēji tās ieviešana rezultēsies papilu izmaksās.

"Arī kases sistēmu sertifikācija būs papildus izmaksas un esošā kārtība procesu nepamatoti paildzinās," papildināja Krūzītis.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jārod risinājumi kasu sistēmas sertifikācijai un jautājums ar tirgotājiem jāpārrunā pirms likuma pieņemšanas. Tas, kā pauda Krūzītis, nepieciešams, lai pārmaiņu procesu nepamatoti nesadārdzinātu un spētu ieviest izmaiņas saprātīgā laikā.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar FM un VID.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju, norāda Latvijas Bankā.

Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un tā netiek plānota līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēšoties pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētu, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās skolēniem un studentiem uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #UzdrīkstiesUzvarēt

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un loģistikas uzņēmuma SIA DSV Latvia vadītājs Jānis Meikulāns nolēmis atkāpties no rīkotājdirektora un valdes locekļa amata. No 2023. gada 25. oktobra uzņēmuma valdes loceklis un rīkotājdirektors ir Aigars Mundeciems.

J. Meikulāns SIA DSV Latvia strādā kopš uzņēmuma pirmsākumiem 1997. gadā. Līdz š.g. 31. decembrim viņš turpinās darbu SIA DSV Latvia.

A. Mundeciems ieguvis biznesa administrācijas un menedžmenta izglītību Lielbritānijā, kur vairākus gadus darbojies starptautisko kravu transporta un loģistikas nozarē. SIA DSV Latvia viņš sāka darbu kā tirdzniecības pārstāvis 2020. gada martā un pēc tam veiksmīgi darbojās biznesa attīstības direktora amatā.

Uzņēmums SIA DSV Latvia specializējas starptautisko un iekšzemes sauszemes pārvadājumos, avio un jūras kravu pārvadājumos, kā arī piedāvā noliktavas un muitošanas pakalpojumus.

SIA DSV Latvia ir divi biroji – centrālais birojs Rīgā, Krustpils ielā un otrs Liepājā, Flotes ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības uzņēmumi vēlas diskusiju pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no aprites

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā ražas sezonā lauksaimniecības uzņēmums Scandagra Latvia uzsācis jaunu projektu – Kompetenču centra ierīkošanu Zemgalē.

Jaunajā centrā tiks veikti dažādi izmēģinājumi, tai skaitā jaunu produktu testēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos. Kompetenču centrs ierīkots ar mērķi veicināt ne tikai uzņēmuma darbinieku profesionālo kompetenci, bet arī piesaistīt daudz plašāku auditoriju – lauksaimniekus un topošos agronomus. Centru paredzēts atvērt 2024. gada pavasarī.

Scandagra Latvia Kompetenču centra ideja ir aizgūta no ārvalstu prakses. Tā sniegs unikālu iespēju lauksaimniecības nozares pārstāvjiem paplašināt savu zināšanu loku par dažādiem produktiem un šķirnēm tieši Latvijas apstākļos. Šis ir nozīmīgs notikums nozarē, jo vietējā mērogā arī iepriekš ir veikti izmēģinājumi, taču Kompetenču centrs izcelsies gan ar jaunu pieeju, gan plašāku tēmu klāsta aptveršanu. Kompetenču centrā tiks veikta dažādu produktu testēšana Zemgales reģiona klimatiskajos apstākļos, tajā skaitā veikti arī minerālmēslu izmēģinājumi, sertificētu graudaugu šķirņu un rapša hibrīdu salīdzināšana, noteikts to ražas potenciāls un citi lauksaimniekiem būtiski rādītāji, pirms produkti tiek piedāvāti klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Philip Morris International atzīts par 2024. gada labāko globālo darba devēju

Db.lv, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības praksēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus aspektus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labbūtība un citus. Kopumā pētījums aptver aptuveni 350 dažāda apjoma procesus un procedūras. Katru gadu īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā darba devēji ņem vērā un ievieš jaunākās cilvēkresursu pārvaldības prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru