Investējot 10 miljonus eiro, SIA “Dotnuva Seeds”, kas ir daļa no Baltijas lauksaimniecības koncerna SIA “Linas Agro”, Latvijā atklāj jaunu sēklu ražotni.

Rūpnīca atrodas Iecavā un plānots, ka gadā tā pārstrādās līdz 30 000 tonnām sēklu. Kompleksa kopējā platība ir 4550 kvadrātmetri, tostarp ražošanas cehs, noliktava un divstāvu administratīvā ēka ar laboratoriju, biroja un tehniskajām telpām. Lēmums par jaunas rūpnīcas izveidi pieņems, balstoties uz augošo pieprasījumu pēc sertificēta, augstas kvalitātes sēklas materiāla.

„Jaunā rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas lauksaimniekus, kā arī samazināt piegādes laiku un izmaksas. Tas ir nozīmīgs brīdis uzņēmuma vēsturē, kas iezīmē izaugsmi un attīstību. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī veicināt lauksaimniecības sektora attīstību reģionā,” norāda SIA “Linas Agro” izpilddirektors un AS “Akola group” valdes loceklis Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

Biodīzeļdegvielas ražotājs “Bio-Venta” plāno dubultot rapšu sēklu pārstrādes jaudas no 100 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem gadā, kā arī palielināt rapšu raušu ražošanu no 56 500 līdz 113 tūkstošiem tonnām gadā.

Lai to sasniegtu plānots investēt jaunas rapšu eļļas spiešanas līnijas uzstādīšanā, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 7.2 miljoni eiro, no tiem publiskais finansējums - 672 tūkstoši eiro. Ražošanas līniju plānots nodot ekspluatācijā 2025. gada novembrī.

"Jaunās iekārtas būs analoģiskas esošajām tehnoloģijām, tādejādi viegli integrējamas pašreizējās ražošanas un vadības sistēmās. Šis ir nozīmīgs projekts arī tautsaimniecības attīstībai, jo radīs 15 jaunas darba vietas un palielinās iepērkamo rapšu sēklu apjomu no vietējiem audzētājiem. Ražošanas kapacitātes pieaugums ļaus pārstrādāt lielāku apjomu Latvijā izaudzēto rapšu sēklu, radot pievienoto vērtību vietējai ekonomikai,” uzsver Indulis Stikāns, “Bio-Venta” ražošanas direktors un valdes loceklis.

Ventspilī strādājošais biodīzeļdegvielas ražotājs “Bio-Venta” turpina attīstību – uzņēmums plāno dubultot rapšu sēklu pārstrādes jaudu līdz 200 tūkstošiem tonnu gadā, būtiski palielinot vietējo rapšu iepirkumu un radot jaunas darba vietas tehniskajam un inženiertehniskajam personālam.

Četru jaunu rapšu eļļas spiešanas iekārtu nodošana ekspluatācijā plānota jau šī gada beigās vai 2026. gada sākumā. Šobrīd uzņēmumā jau ir saņemta ceturtā, noslēdzošā iekārta. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 7,7 miljonus eiro.

“Investīciju projekts ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas vērsta uz tehnoloģisko modernizāciju, ilgtspēju un konkurētspējas paaugstināšanu starptautiskajā tirgū. Līdz 2025. gada beigām, kad visas iekārtas būs uzstādītas un pilnībā funkcionālas, “Bio-Venta” būtiski nostiprinās savas pozīcijas Baltijas reģiona tirgū,” uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Egils Staris.

Līdz ar ražošanas jaudas pieaugumu būs iespējas pārstrādāt lielāku apjomu Latvijā audzētu rapšu sēklu, radot lielāku pievienoto vērtību vietējai ekonomikai.2024. gadā uzņēmums rapša pārstrādes cehā saražoja vairāk nekā 96 000 tonnu produktu, no kuriem aptuveni 40% veidoja rapšu eļļa, bet 60% – rapšu rauši. Arī 2025. gadā plānots saglabāt ražošanas apjomu virs 96 000 tonnām. Pēc projekta pabeigšanas uzņēmuma pārstrādes kapacitāte pieaugs līdz 200 000 tonnām gadā.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" reģionālo staciju ieviešanai Latvijā trūkst aptuveni 99 miljoni eiro, teikts Valsts kontroles (VK) ziņojumā ""Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita".

VK norāda, ka 2020.gadā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinot 16 reģionālo staciju projektēšanas aktivitātes iekļaušanu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieteikumā, Satiksmes ministrija (SM) informatīvajā ziņojumā neiekļāva aplēses, cik izmaksātu reģionālo staciju ieviešana kopumā, tostarp arī būvniecības un uzraudzības izmaksas.

Rail Baltica īstenošanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro...

VK revidenti identificējuši, ka MK pirmo reizi informācija par kopējām reģionālo staciju ieviešanas izmaksām tika sniegta 2022.aprīlī informatīvajā ziņojumā par projekta ieviešanas progresu, norādot, ka reģionālo staciju projektēšana un būvniecība izmaksās aptuveni 25 miljonus eiro, savukārt 2024.gadā informatīvajā ziņojumā SM norādījusi aplēses, ka reģionālās stacijas izmaksās 82 miljonus eiro.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) VK informēja, ka 82 miljonu eiro aplēses ir norādītas bez inflācijas koeficientu piemērošanas. Atbilstoši aktuālajām EDZL veiktajām CAPEX ("Capital Expenditures") aplēsēm, kas 2023.gadā iesniegtas SM, reģionālo staciju ieviešanas izmaksas lēstas 102,5 miljonu eiro apmērā.

EDzL lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž...

Ņemot vērā, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ir piešķirts tikai projektēšanas darbiem 3 339 600 eiro apmērā, VK revidentu aplēstais trūkstošais finansējums reģionālo staciju ieviešanai veido aptuveni 99 miljonus eiro.

Ziņojumā pausts, ka atbilstoši SM 2024.gada maija informatīvajam ziņojumam projekta pirmajā fāzē, kuru plānots pabeigt līdz 2030.gada beigām, tiks iekļauta tikai trīs reģionālo staciju būvniecība - Skultē, Iecavā un Bauskā. Vienlaikus SM ir norādījusi, ka atsevišķu reģionālo staciju izbūvi līdz 2030.gadam ir iespējams īstenot, projektam piesaistot alternatīvus finansējuma avotus.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna “Akola group” uzņēmums Latvijā SIA “Linas Agro” iegādājies 100% SIA “Elagro Trade” akciju.

Izvērtējot iegādātā uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apjomu, darījuma summa sasniegusi 25,5 miljonus eiro, daļa no šīs summas (14 miljoni eiro) nodrošināta ar SEB bankas aizdevumu.

Darījumu jau ir apstiprinājusi Latvijas Konkurences padome.

Apvienošanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām, izveidojot vienu no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā.

“Vairāk nekā divas desmitgades esam stiprinājuši savas pozīcijas Lietuvā, jo vienlaikus nav iespējams būt spēcīgiem visās valstīs. Latvijā, kur darbojamies kopš 2003. gada, mūsu graudu pieņemšanas kapacitāte un noliktavu platība, kā arī tirgus daļa bija ievērojami mazāka. Šis darījums ļaus iegūt tādu pašu līderpozīciju Latvijas graudu eksportā, kāda ir Lietuvā. 2025. gadā koncentrēsimies uz komandu un biznesa apvienošanu, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, ceram saglabāt visus esošos klientus un piesaistīt jaunus,” stāsta “Akola group” finanšu direktors un valdes loceklis Mažvīds Šileika (Mažvydas Šileika).

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta asociācijas līdzšinējā izpilddirektore Ieva Ligere, aģentūrai LETA apstiprināja Ligere.

Viņa skaidroja, ka SIA "Atstarte-nafta" 2024.gada nogalē iesniedza pieteikumu par izstāšanos no Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas. Līdz ar to amatu asociācijas valdē atstāja "Astarte-nafta" pārstāvis Ojārs Karčevskis, kurš bija asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Ligere norādīja, ka atbilstoši asociācijas biedru lēmumam viņa turpinās pildīt arī izpilddirektores pienākumus. "Tas ļaus asociācijai turpināt darbību pie nozares regulējuma pilnveides, īpaši ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa ieviešanu degvielas tirdzniecības nozarē Latvijā," piebilda Ligere.

Darbu asociācijas valdē turpina arī Armands Žubulis un Inese Ulmane, liecina informācija "Firmas.lv".

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Linas Agro” valdes priekšsēdētāja amatu no 3. novembra ieņems ilggadējais uzņēmuma darbinieks Kārlis Zenfs, kurš no 2022. gada pildīja finanšu direktora pienākumus.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys), kurš ir arī “Linas Agro” izpilddirektors Lietuvā, turpinās darbu kā valdes loceklis, sniedzot atbalstu pārejas periodā.

“Man ir patiess gods uzņemties valdes priekšsēdētāja pienākumus. Desmit gadu laikā, ko esmu pavadījis šajā uzņēmumā, ir notikusi pastāvīga attīstība. Īpaši pēdējos divos gados, kad apvienojāmies ar SIA “Elagro Trade” un aizsākām vērienīgu iekšējo procesu digitalizāciju. Priecājos, ka esmu daļa no spēcīgas profesionāļu komandas un ticu, ka kopīgiem spēkiem turpināsim atklāt jaunas spēju robežas, sniedzot pievienoto vērtību mūsu klientiem, sadarbības partneriem un akcionāriem,” uzsver Kārlis Zenfs.

Paplašinot elektroauto uzlādes tīklu Baltijā Enefit Volt, energouzņēmums Enefit atklājis Latvijā pirmos publiskos elektroauto uzlādes punktus pie veikaliem top! Iecavā, Dobelē, Tukumā un drīzumā arī Rīgā.

Vienlaikus šogad plānots izbūvēt pirmās lieljaudas uzlādes stacijas uz starptautiskajām maģistrālēm un veidot sadarbību arī ar citiem lielveikalu tīkliem, tādējādi atbalstot gan pilsētvidē un tās apkaimēs dzīvojošos elektroauto īpašniekus, gan nodrošinot vienotu uzlādes tīkla pārklājumu visā Baltijā.

Enefit Volt publiskais uzlādes tīkls Latvijā izmanto tikai zaļo enerģiju, un tā attīstībā šogad plānots investēt nepilnus 3 miljonus eiro.

Ārpus Rīgas publiskās uzlādes punktu izvietojumu iecerēts fokusēt Daugavpils, Tukuma, Bauskas un Limbažu virzienā. Tāpat kā Igaunijā, arī Latvijas uzlādes stacijās tiks nodrošināta elektroauto uzlāde ar videi draudzīgā veidā ražotu enerģiju.

Valdība otrdien apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē Latvijā, informēja ministrija.

Tāpat valdība nolēma noteikt nacionālo interešu objekta statusu nekustamajam īpašumam "Ziemeļnieki" Iecavā, kur plānots izveidot šo rūpnīcu.

Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai, pauž AM. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

Projektu "Rollo" Latvijā īsteno 2023.gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un tā mērķis saskaņā ar šodien lemto ir līdz 2027.gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tās izveide ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta. Projekts "Rollo" tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības regulu un tā mērķis ir palielināt modulāro lādiņu ražošanas jaudas Eiropā, tādējādi stiprinot valstu kopējās aizsardzības spējas.

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Tas mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus – gan dabai, gan budžetam draudzīgākus enerģijas veidus, kas mazinātu atkarību no cenu svārstībām, nozīmētu stabilākus tarifus, enerģētisko drošību un efektivitāti ilgtermiņā.

Un Latvijā šāds risinājums ir radīts – biogāzes stacija, kurā kā izejviela tiek izmantoti vistu mēsli, rezultātā radot biometānu, kas nereti tiek saukts arī par zaļo dabasgāzi. Biogāzes stacijā Iecavā 2026. gadā plānots saražot 150 gigavatstundas (GWh) enerģijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vienas Latvijas mājsaimniecības vidējais patēriņš mēnesī ir 175 kWh, tas nozīmē - gadā šī stacija varētu apgādāt aptuveni 71 400 mājsaimniecības. Šis apjoms līdzinās visai Daugavpilij divkāršā apmērā vai, piemēram, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam patēriņam.

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) ir pārtraukusi sadarbību ar vairāku ugunsdzēsēju depo būvniecībā iesaistīto uzņēmumu "Rere būve", jo tas ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības un pabeigt darbus pilnā apjomā Dagdas un Ilūkstes depo, kā arī piegādāt nepieciešamās iekārtas Priekules un Iecavas depo ēkās, informēja NVA.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informējusi 19.augustā, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu.

Kā norādījusi aģentūras direktore Ramona Innusa, lēmums pārtraukt līgumu nav bijis vienkāršs, bet "ir nopietni izvērtēts būvkomersanta līdz šim demonstrētais izpildījums, tādēļ šis ir optimāls risinājums, lai pēc iespējas mazinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu apmēru, sekmētu objektu pabeigšanu saprātīgā termiņā un to pilnvērtīgu ekspluatāciju".

Ilūkstes un Dagdas depo darbi tiekot kavēti kopš 2023.gada 1.jūlija, bet kopš šī gada maija vispār neesot pavirzījušies uz priekšu. Vērtējot faktisko darbu izpildes progresu iepriekšminētajā laika periodā, secināms, ka šajos objektos izpildīto darbu vērtība nav sasniegusi pat 2% no šo objektu kopējās būvdarbu vērtības, neskatoties uz būvkomersanta būvsapulcēs un vēstulēs dotajiem solījumiem pabeigt darbus noteiktos termiņos, klāsta NVA.

Valdībā otrdien nolēma piešķirt Lauku atbalsta dienestam (LAD) 671 763 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai izmaksātu kompensāciju olu ražotājam AS "Balticovo" par zaudējumiem, ko radījusi ar salmonelozi inficētu putnu piespiedu likvidācija mājputnu novietnēs Bauskas novada Iecavas pagastā.

Uzņēmums iesniedza iesniegumu LAD par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības putnu salmonelozes apkarošanas laikā radušos zaudējumu kompensāciju pēc slimības uzliesmojuma novietnēs, kas piedalās pārtikas apritē. Tādējādi LAD 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas - līdz 2025.gada 23.oktobrim, ir jāizmaksā kompensācija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu izdevumus, kas radušies pēc putnu salmonelozes uzliesmojuma, īstenojot tā apkarošanas pasākumus mājputnu novietnēs, līdzfinansē Eiropas Komisija (EK) kā ikgadējo un daudzgadējo valsts veterināro un fitosanitāro programmu īstenošanas pasākumus. Tomēr kompensācijas maksājumiem, kas pārskaitīti pēc 90 dienu perioda kopš putnu īpašnieka iesnieguma saņemšanas, EK ir tiesīga piemērot līdzfinansējuma samazinājumu.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās ēkas pamatos Balticovo nosvinējis spāru svētkus modernajai olu šķirotavai, kas top Iecavā.

Tā būs centrālā daļa vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtajam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam, kurā paredzētas 12 jaunas vistu novietnes, katrā – ap 160 tūkstošiem vistu. Jaunās šķirotavas izbūvē uzņēmums iegulda ap 15 miljoniem eiro.

Pirmie šķirotavas testi plānoti jau 2025. gada decembrī, bet ekspluatācijā to paredzēts nodot 2026. gada martā. Līdz ar to jau pavisam drīz Balticovo būs iespēja nodrošināt būtiski lielākas jaudas un apkalpot arī eksporta tirgus ar vēl augstāku efektivitāti.

Balticovo šķirotava, kuru projektēja arhitektūras birojs SEP, un kuras būvniecību veic SIA Koro Būve, būs viena no modernākajām ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, un tā sekmēs uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka jaunā infrastruktūra paredzēta ilgtspējīgai darbībai, ar augstu energoefektivitāti un resursu taupīšanu, kas ir daļa no Balticovo ilgtermiņa stratēģijas.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Lielāka mēroga būvdarbus dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā plānots sākt nākamgad, intervijā sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Viņš informēja, ka būvnieks pamattrases būvdarbus, kas būs saistīti ar Iecavas būvmateriālu bāzi, plāno sākt jau šogad, bet lielāka mēroga būvdarbus - nākamgad.

Viņš skaidroja, ka šo ziemas periodu EDzL plāno izmantot, lai maksimāli daudz piegādātu būvmateriālus, jo ziema ir pateicīgākais laiks, lai varētu nodrošināt būvmateriālu piegādi, jo ceļa virskārta ir sasalusi.

"Visnepateicīgākais laiks būvmateriālu piegādēm ir atkusnis. Protams, apkārt dzīvo iedzīvotāji, un būvnieks pilnībā saprot un uzņemas atbildību, lai ceļi būtu tādā stāvoklī, lai iedzīvotāji tos pilnvērtīgi var izmantot," norādīja Diļevs.

Diļevs informēja, ka būvniecības process sākās ar komandas mobilizāciju no būvnieka puses un ar visas dokumentācijas sakārtošanu. Tostarp EDzL ir autorizējis AS "Sadales tīkls" veikt elektrības pieslēgumu, notiek meža izciršanas darbi pašā Iecavā un arī pašā pamattrasē apmēram 100 hektāru platībā.