Jaunākais izdevums

Nekustamā īpašuma investīciju tirgus šogad būs aktīvs; interesi un naudas pieplūdumu komercīpašumos sekmē arī zemās procentlikmes

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par 25 % audzis kopējais investīciju apjoms gan Centrālās un Austrumeiropas reģionā, gan Baltijā. 2015. gads Baltijā bija ļoti aktīvs, vērtējot pēc kopējā komercīpašumos ieguldīto līdzekļu apjoma, kā arī jaunu investoru ienākšanas. Kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2015. gadā sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. Tas gan veidoja 9% no kopējā investīciju apjoma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija CBRE. Visvairāk naudas starp Baltijas valstīm ieplūda Igaunijas īpašumu tirgū. Savukārt populārākais sektors – tirdzniecības objekti. DB jau ziņoja, ka starp lielākajiem darījumiem Baltijā bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē; pēc Colliers International aprēķiniem, darījumu apjoms Baltijā varētu būt bijis pat lielāks – 1,4 miljardi eiro.

Brīdina par paģirām

Augsta darījumu aktivitāte nav raksturīga tikai Baltijas tirgum vien. Notiekošo tirgū finanšu konsultāciju kompānijas SIA Catella Corporate Finance partneris Aleksandrs Tralmaks asociācijas LANĪDA un DNB bankas rīkotajā konferencē «Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā» salīdzinājis ar ballīti, kura var beigties ar pamatīgām paģirām. Visa pamatā ir ilūzijas, kurās patlaban dzīvo industrija ne tikai Baltijā vien, turklāt daudzviet Eiropā tās ir vēl lielākas nekā šajā reģionā. Tās, viņaprāt, ir veicinājis Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi, kurš ieviesis 0% likmi. Šī ballīte varētu turpināties vēl gadu, pusotru, bet paģiras dažam labam varētu būt spēcīgākas par tām, kuras piedzīvotas pirms septiņiem, astoņiem gadiem, prognozēja A. Tralmaks. Tāpat viņš aicināja paturēt prātā 23. jūniju un ne jau svētku dēļ, bet gan tāpēc, ka tad Lielbritānijā notiks referendums (par tās izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienībā), kas var ietekmēt turpmāku ES attīstību, apdraudēt šo veidojumu kā tādu. Šobrīd ir grūti prognozēt, kas notiks investoru prātos, vai būs uzticība visam reģionam, kā rīkosies Eiropas centrālā banka gadījumā, ja briti nobalsos par izstāšanos. Jau patlaban Londonas īpašumu tirgus stāv, viņš piebilda.

Vineta Vigupe, CBRE tirgus izpētes un konsultāciju direktore Baltijas valstīs, piekrīt, ka investīciju aktivitāte pieaugumu varētu skaidrot ar ļoti zemām procentu likmēm (gan noguldījumu, gan bankas aizdevumu likmēm), tomēr tas ir tikai viens no iemesliem. Daudzi institucionālie investori turpināja savu fondu slēgšanu, kas ir reglamentēts fonda prospektos, viņa skaidroja. Piemēram, Obligo portfeļa vai BPT Optima portfeļa pārdošana būtu notikusi tik un tā, neatkarīgi no procentu likmēm.

Investīciju fondi ir aktīvi, gan pērkot jau esošus objektus, gan attīstot jaunus. Tas ir skaidrojams ar brīvo telpu īpatsvara samazināšanos un nomas maksas stabilizēšanos, kā arī ekonomikas izaugsmi reģionā.

Kā piemēru V. Vigupe nosauca Lords LB projektu K29 Viļņā, kuru attīstīja un pilnībā iznomāja pats fonds, turklāt tas neplāno šī objekta pārdošanu tuvākajā laikā, neraugoties uz to, ka investīciju tirgus ir aktīvs.

Savukārt loģistikas sektora attīstību Centrāleiropā kopumā virza globālā tirdzniecība un e-komercijas apjomu palielināšanās.

Izdevīgi pārdot

Tuvākie 12–18 mēneši būs ļoti aktīvi, būs daudz darījumu, bankas tos labprāt finansēs, prognozēja A. Tralmaks. Būs spiediens uz pensiju fondiem investēt nekustamajos īpašumos, gads būs ražīgs un darījumiem bagāts. Patlaban īpašniekiem ir īstais brīdis izdevīgi pārdot savus īpašumus, jo naudas pasaulē valda pārbagātība, ir neapdomīgi pircēji, naudas līdzekļi ir lēti, viņš izteicās.

Eiropā ienesīguma likmes ir būtiski samazinājušās, tās ir vēsturiski zemākajā līmenī kopš deviņdesmito gadu sākuma. Centrālās un Austrum- eiropas reģionā šī korekcija turpināsies arī šogad pāris lielo darījumu dēļ, kurus ir plānots pabeigts, šādas ir CBRE speciālistu prognozes.

Investoru prasīto ienesīgumu no nekustamā īpašuma iegādes (yield) Latvijā tieši ietekmē alternatīvu investīciju iespējas Eiropas un globālajā investīciju tirgū. Turēt naudu depozītos un obligācijās investoriem šobrīd neatmaksājas, komentēja Ilze Opmane-Jēgere, DNB bankas Lielo uzņēmumu segmenta vadītāja. Skandināvijas un Rietumeiropas investori šobrīd aktīvi ienāk Baltijā, jo te, ieguldot līdzīgā īpašumā, var nopelnīt krietni vairāk nekā viņu mītnes zemēs. Pašreizējās konkurences dēļ investoru prasītais ienesīgums tuvākajā nākotnē varētu saglabāties esošajā līmenī vai pat vēl nedaudz samazināties, kas ir laba ziņa tiem, kuri tuvākajā nākotnē vēlas pārdot savus īpašumus, viņa turpināja. Tiesa, ir jautājums par tik zema ienesīguma līmeņa ilgtspēju ilgākā laika posmā. Investori varētu prasīt lielāku atdevi, ja Eiropas Centrālā banka mainīs savu depozīta procentu likmju politiku, tāpat arī banku regulatori gadu no gada paaugstina kapitāla prasības pret tām, – tas var nākotnē sadārdzināt kredītus.

Izvērtējot investīciju apjomu šī gada pirmajā ceturksnī reģionā, tostarp Baltijā, tas ir krietni mazāks nekā 2015. gada 1. ceturksnī. Arī ienesīguma likmju korekcija reģionā 1. ceturksnī nav novērota, informēja V. Vigupe. Kvalitatīva komercīpašumu piedāvājuma trūkums ir viens no faktoriem, kas ietekmē investoru aktivitāti. Lai gan tirgus atrodas posmā, kad ir izdevīgi pārdot, potenciālie pārdevēji var saskarties ar grūtībām ieguldīt iegūtos finanšu līdzekļus, tāpēc šo lēmumu atliek. Viens no risinājumiem ir alternatīvie sektori. Tādi ir daudzdzīvokļu īres nami, studentu kopmītnes, datu centri, atpūtas un izklaides objekti, medicīnas iestādes, pensionāru aprūpes centri u.tml. Latvijā pašlaik šādi alternatīvie segmenti gan nav attīstījušies tiktāl, lai piesaistītu starptautisku investoru uzmanību, tāpēc arī šogad galvenie investīciju objekti būs biroju ēkas un mazumtirdzniecības objekti, uzskata V. Vigupe. Pēc viņas domām, diez vai sekos tas pats tirgus scenārijs kā pēc 2007. gada. Pašreizējā situācija ir atšķirīga, piemēram, bankas tikpat kā nefinansē attīstības projektus un ļoti rūpīgi izvērtē investīciju objektus un kredītu ņēmējus. Latvijā vēl joprojām tirgū tiek realizēti tie projekti, kas tika sākti vai uzbūvēti 2006.–2009. gadā.

Tie paši vēži

Ir vairāki faktori un īpatnības, kas attur investorus un attīstītājus izvērst darbību tieši Latvijā, uzskata investīciju fondu pārstāvji. Jekaterina Kolosova, Nordic and Baltic Property group rīkotājdirektore Baltijas valstīs, akcentēja, ka ir jārēķinās ar augstiem nodokļu maksājumiem pie samērā zemas nomas maksas, investoriem ienesīgums ir zems. Uz nodokļu sistēmas nestabilitāti norādīja Viktors Savins, Eften Capital vadošais partneris: uzņēmēji nevar paļauties uz to, ka nesekos straujas pārmaiņas. Nodokļi, likumi regulāri mainās, ko investors nevarēja ņemt vērā, izvērtējot kāda objekta pirkšanu, bet kas vēlāk ietekmē biznesu. Savukārt jaunu objektu būvniecība patlaban neatmaksājas zemās nomas maksas dēļ, viņš skaidroja.

Ja grib iegūt kredītu jauna projekta tapšanai, ir jārēķinās ar banku prasību par noslēgtiem nomas priekšlīgumiem. Kā lai to dabū gatavu, ja pat ne visām esošajām ēkām piesaistīt nomnieku ir vienkārši, vaicāja J. Kolosova. Savukārt lētu objektu, ko varētu uzlabot, šobrīd piedāvājumā nebūt nav daudz, vēl pirms dažiem gadiem izvēle bijusi plašāka.

Ir vērts ieguldīt arī jaunos projektos, taču tiem drīzāk jābūt nišas produktiem. A un B+ biroju ēku gadījumā ir jārēķinās ar lēnu brīvo telpu aizpildīšanu, jo pieteikto projektu skaits tuvākajos gados ir liels, telpu apjoma palielinājums varētu būt iespaidīgs, ja tie tiks īstenoti, pauda Inese Jureviča, New Europe Real Estate investoru attiecību vadītāja.

Viens no izaicinājumiem tirgū ir tā lielums, kas nozīmē, ka piedāvājumā ir maz atraktīvu objektu. Nereti viens un tas pats objekts tiek tirgots pa apli, līdz ar to kvalitatīva izaugsme patlaban ir nosacīta. Nākotnē ir perspektīva jauniem objektiem, attīstības projektiem, sprieda I. Opmane-Jēgere. Darījumu kopumā ir diezgan daudz, taču starp tiem jaunu objektu tik tiešām ir maz. Nereti sanāk pārfinansēt vienus un tos pašus īpašumus, piekrita Jeļena Gavrilova, SEB bankas nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītāja. Kopumā bankas uz investīciju darījumu finansēšanu skatās labvēlīgi, bet arī samērā uzmanīgi. Arī viņa šo gadu prognozē darījumu ziņā aktīvu, ar jauniem investoru vārdiem.

Viedoklis

Konkurence liks mainīt fokusu

Ilze Opmane-Jēgere, DNB bankas Lielo uzņēmumu segmenta vadītāja

Investīciju tirgus šobrīd ir neviendabīgs. Redzam ļoti lielu investoru interesi ieguldīt līdzekļus labos, sakārtotos īpašumos, kas ģenerē regulāru naudas plūsmu, it sevišķi birojos, dažāda izmēra tirdzniecības centros. Nepārspīlēšu sakot, ka uz katru labu objektu ir vismaz 5-10 nopietni interesenti, konkurence ir tiešām liela. Zinām vairākus investorus, kuriem kontā stāv pieejami līdzekļi, bet neizdodas atrast piemērotus naudas plūsmas objektus, ko iegādāties, tāpēc investori vai nu ir spiesti pazemināt savas atdeves prasības, vai arī tiem jāsāk skatīties uz jauniem segmentiem.

Citāda situācija ir ar nesakārtotiem objektiem, attīstāmiem zemes gabaliem, rekonstruējamiem īpašumiem – šādu īpašumu likviditāte ir drīzāk slikta, jo šobrīd aktīvu attīstītāju mums Latvijā ir pamaz, it īpaši, ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju. Attīstības projektus bremzē gan bažas par ilgo un neparedzamo būvniecības procesu, gan krīzes laikā gūtā negatīvā pieredze, gan arī sava kapitāla trūkums. Izskan arī bažas par pieprasījumu pēc jaunām biroju telpām, tirdzniecības un industriālajām platībām, taču mūsu klientu pieredze rāda, ka šobrīd pieprasījums pēc telpām pārdomātos, labi apsaimniekotos projektos ir samērā labs.

Ja salīdzinām ar 2006.-2007. gadu, tad šobrīd banku pieeja nekustamo īpašumu kreditēšanā ir krietni mainījusies, daudz lielāks fokuss tagad ir uz īpašuma naudas plūsmas paredzamību un ilgtspēju, vadības un īpašnieku pieredzi, reputāciju. Lielākā daļa no investīciju darījumiem notiek ar banku līdzfinansējumu, un labiem objektiem ar paredzamu, drošu naudas plūsmu kredīta apmērs var sasniegt pat 70% no īpašuma vērtības. Bankas līdzfinansē arī jaunu īpašumu attīstību. Te gan ir jāatceras, ka jebkurā jaunā projektā ir vairāk nezināmo nekā jau pabeigtam īpašumam, tāpēc jaunu objektu attīstībai kredītu apmērs caurmērā ir mazāks nekā jau pabeigtam īpašumam - līdz 50-60% no kopējā nepieciešamā investīciju apjoma.

Nākotnē sagaidām, ka konkurence darījumos ar naudas plūsmas objektiem spiedīs daļu no investoriem aktīvāk pievērsties arī dažādu attīstības projektu līdzfinansēšanai. Jau tagad redzam, ka tiek dibināti kopuzņēmumi, kur objektu attīsta pieredzējis attīstītājs, taču starta kapitālu zemes iegādei, būvniecības sākuma posmam iegulda finanšu investori. Regulāri dzirdam viedokļus, ka šobrīd Latvijā attīstīt jaunus īpašumus neatmaksājas, taču no savu klientu sasniegtā redzam, ka arī šādi projekti atmaksājas, ja ir skaidri izstrādāta projekta koncepcija un to vada pieredzējusi komanda ar labu izpratni par vietējo tirgu. Tāpat ir arī ar nesakārtotiem objektiem - zinām klientus, kuri specializējas tieši uz šādu īpašumu rekonstrukciju, attīstīšanu, un gūst no tā labu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā lielākā daļa darījumu (63%) t.s. jauno projektu tirgū notika ar mājokļiem cenu robežās no 40 līdz 110 tūkst. eiro, secina nekustamā īpašuma uzņēmums Arco Real Estate. Kuplākais jauno dzīvokļu piedāvājums - Purvciemā, Āgenskalnā un Imantā.

Savukārt kompānija Ober Haus Real Estate savā jaunākajā tirgus pārskatā akcentē, ka šā gada 2. ceturksnī jauno projektu segmentā ir novērojams neliels kritums, vidēji mēnesī veikti 120 darījumi. To varot saistīt ar piedāvājuma samazināšanos «lētā gala» dzīvokļiem. Ņemot vērā, ka klientu interese pēc dzīvokļiem jaunajos projektos turpina pieaugt, likumsakarīgi arī pieaug piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas, kas, savukārt, uz laiku piebremzē pircējus tos nekavējoties iegādāties, spriež tās speciālisti. Tomēr ilgtermiņā pircēji spēj adaptēties nelieliem cenu pieaugumiem un sagaidāms, ka darījumu būs vairāk.

«Lai arī gada sākumā bija vērojams kritums pirmreizējā tirgū, tomēr pieprasījums ir pietiekami augsts un, pieaugot sērijveida dzīvokļu cenām un palielinoties piedāvājumam ekonomiskajā jauno projektu segmentā, paredzam, ka jauno dzīvokļu tirgus gada otrajā pusē atgūs 2016.gadā novēroto aktivitāti,» līdzīgi spriež kompānijā Latio. Taču tiek norādīts, ka šobrīd nav nepieciešamo priekšnosacījumu, lai notiktu kādas vērā ņemamas cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investīcijas komercīpašumā Baltijas valstīs šogad veido 511 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: 10 lielākie apvienošanās un iegādes darījumi Baltijā

Dienas Bizness, 30.01.2018

1. Pircējs: Meridian Capital Management; PAG Capital

Iegūtā sabiedrība (dalība): Food Union Company (neatklāta mazākuma dalība)

Pārdošanas cena (miljoni EUR): 211

Mērķa sabiedrības valsts: Latvija

Juridiskie konsultanti: Pircējs: Sorainen, Linklaters, Pārdevējs: Cobalt, Clifford Chance

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā līmenī apvienošanas un iegādes (M&A) darījumu kopējā vērtība 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, piedzīvoja nelielu, 3% kritumu, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Lielākais M&A darījums pasaulē pagājušajā gadā bija Walt Disney Company veiktais Twenty-First Century Fox akciju pirkums par 68,4 miljardiem USD. Ziemeļamerika saglabāja savas līderpozīcijas kā pasaulē svarīgākais reģions M&A jomā – 2017. gadā 43% no globālā darījumu apjoma.

Savukārt Eiropā M&A ziņā 2017. gads ir bijis ļoti veiksmīgs – kopējā darījumu vērtība salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par aptuveni 14%. Tik lielu darījumu kopējo vērtību Eiropa nav piedzīvojusi kopš 2012. gada. Lielāko pienesumu darījumu vērtības pieaugumā devusi ļoti augstā privātā kapitāla fondu aktivitāte. Svarīgi atzīmēt, ka 2017. gadā būtiski pieauga tieši Eiropas uzņēmumu savstarpēji veikto darījumu apjoms (+53%), mazāk pieaugot starp-reģionālu darījumu vērtībai. Lielākais darījums Eiropā pagājušajā gadā bija Praxair Inc. veiktā Linde AG akciju iegāde par aptuveni 35,5 miljardiem EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts iegādāto Conexus akciju vērtību Prudentia lēš 70-75 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Baltijas M&A darījumu akumulētā vērtība 2017. gadā sasniedza gandrīz 2 miljardus eiro.

Lai gan darījuma vērtība netika izziņota, publiski pieejamā informācija ir pietiekama, lai noteiktu provizorisko AS Conexus Baltic Grid 34,36% akciju paketes tirgus vērtību 70-75 miljonu eiro apmērā, secināts Prudentia M&A Folio apskatā.

Publiski pieejamo Baltijas M&A darījumu akumulētā vērtība 2017. gadā sasniedza gandrīz 2 miljardus eiro, Latvijas uzņēmumiem kļūstot arvien pievilcīgākiem investoru acīs.

Neskatoties uz globālo lejupslīdi M&A nozarē gan kopējo darījumu skaitā, gan darījumu vērtības ziņā, Baltijas M&A tirgus attīstījies pretējā virzienā - gada laikā tika izziņoti 222 darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm, kas ir par 19% vairāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmumi kļūst arvien pievilcīgāki investoru acīs, pēc darījuma skaita apsteidzot Lietuvu un pietuvojoties Igaunijā veikto iegādes darījumu skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uzrāviens un kritums vienlaikus

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.

Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un tās apkārtnes privātapbūves sektorā 2017. gadā novērots aktivitātes pieaugums – reģistrēto darījumu skaits palielinājās gan privātapbūves zemes, gan privātmāju segmentā.

Turklāt joprojām tika novērota tendence privātmājas būvēt savām vajadzībām, proti, bez iepriekšēja nodoma tās realizēt tālāk, secina Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.

«Par minēto segmentu aktivitātes palielināšanos skaidri norāda arī pērn izsniegto būvatļauju skaits, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 47 %. 2017. gadā jaunu privātmāju būvniecībai izsniegtas 1948 būvatļaujas, un tas ir pēdējo deviņu gadu lielākais rādītājs,» spriež nozares eksperts.

Kā liecina Arco Real Estate tirgus pārskata dati,2017. gadā apbūves zemes gabalu (virs 600 m²) darījumu skaits Rīgā un tās apkārtnē kopumā pieauga par 17 %, kamēr privātmāju darījumu aktivitāte, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās par 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu vērtība pasaulē un Eiropā pērn bijusi lielākā kopš krīzes; izceļas arī Baltija.

Tā liecina izpētes organizācijas Mergermarket veiktais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) pagājušajā gadā. Kopumā pasaulē pērn darījumu kopējā vērtība veidoja 3,53 triljonus ASV dolāru, kas ir par 11% vairāk nekā 2017. gadā. Šī ir lielākā darījumu vērtība, kāda ir bijusi kopš krīzes laika. Tomēr, lai gan vērtība ir pieaugusi, kopējais M&A darījumu skaits pasaulē ir mazliet sarucis. Kopumā tie bija 19 tūkst. M&A darījumu, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics partnere un vadītāja Latvijā Valērija Lieģe norāda, ka pirmo reizi desmit gadu laikā darījumu skaits ir samazinājies, tomēr tai pašā laikā tie ir bijuši krietni vērtīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū prognozē investīcijas viena miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, investoriem ņemot vērā, ka ASV-Irānas konflikts neeskalējas un drīz ir gaidāma ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšana.

Ņujorkas akciju biržā kāpums bija otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, augot pārliecībai par ASV-Irānas konflikta nesaasināšanos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu trešdien paustiem paziņojumiem.

"Pieņemot, ka Irānas-ASV saspīlējums turpina gruzdēt, nevis vārīties, tirgi, domājams, pārfokusēsies uz globālās tirdzniecības perspektīvu un tirdzniecību, un 15.janvārī ir gaidāma ASV-Ķīnas pagaidu tirdzniecības vienošanās parakstīšana," sacīja "National Australia Bank" analītiķis Tapass Striklends.

Investoru noskaņojumu tālāk uzlaboja Ķīnas paziņojums, ka vicepremjers Liu He nākamnedēļ dosies uz Vašingtonu, lai parakstītu "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos, kas ir samazinājusi saspīlējumu tirdzniecības jomā starp pasaules divām lielākajām ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru