Jaunākais izdevums

Latvijas IT uzņēmums «TestDevLab», turpinot attīstīt savu biznesu, Liepājā atver savu trešo biroju, (F. Brīvzemnieka ielā 7). Tādējādi uzņēmums savus programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumus klientiem Latvijā un visā pasaulē nu piedāvā no trīs birojiem, kas atrodas Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

Uzņēmumu «TestDevLab» 2011. gadā dibināja divi bijušie Skype inženieri Andrejs Frišfelds un Ervins Grīnfelds. Uzņēmuma pamatkompetence ir programmatūras testēšana, un tas Latvijas un ārvalstu klientiem piedāvā plaša spektra programmatūras testēšanas pakalpojumus un produktus, kas palīdz ātrāk un kvalitatīvāk izstrādāt tīmekļa vietnes, mobilās lietotnes u.c. IT risinājumus.

«TestDevLab» sadarbojas ar jaunuzņēmumiem un globāliem uzņēmumiem kā «Skype», «Microsoft», «WorldRemit», «Orange», «Twilio», «Truecaller» u.c. Programmatūru, kuru testē uzņēmums, visā pasaulē lieto virs 1.5 miljarda cilvēku. Uzņēmumā strādā 100 darbinieki, un tam ir biroji Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

Uzņēmuma sniegtos programmatūras testēšanas pakalpojumus izmanto gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi, un tie ļauj izlaist tirgū kvalitatīvu programmatūru ātrāk. Uzņēmuma testēto programmatūru lieto vairāk nekā 1.5 miljards cilvēku visā pasaulē. Paralēli konsultāciju pakalpojumiem «TestDevLab» izstrādā arī paši savus ar programmatūras testēšanu saistītus produktus, piemēram, mobilo lietotņu testēšanas produktu Test48.com, tīmekļa risinājumu testēšanas un slodzes pārbaudes risinājumu Apimation un mobilo lietotņu baterijas un datu lietojuma atskaišu rīku BatWEB.

2016. gadā «TestDevLab» ir saņēmis «LIAA Eksporta un inovācijas balvu», 2017.gadā «The Red Jackets» Eksporta izcilības balvu, un pērn uzņēmuma radītais mobilo lietotņu testēšanas produkts Test48.com bija finālists prestižajā «The European Software Testing Awards» balvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

TestDevLab atklāj biroju Daugavpilī

Anda Asere, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmatūras testēšanas uzņēmums "TestDevLab" martā organizē informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un produktu pārdošanas bezmaksas kursus "TestDevLab Sales School 2020".

Kursu gaitā pieredzējuši nozares profesionāļi sniegs ieskatu IT pakalpojumu un produktu pārdošanas pamatprincipos un metodēs, kas ļauj piesaistīt pasaules mēroga klientus. Labākajiem kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses vietas uzņēmumā.

"Pagājušajā gadā aizsākām apmācību sēriju topošajiem programmatūras testēšanas speciālistiem, kas izvērtās par veiksmīgu un augsti novērtētu iniciatīvu. Šogad vēlamies ne tikai turpināt iesākto, bet arī papildināt piedāvāto kursu klāstu, organizējot apmācības arī topošajiem B2B IT pakalpojumu un produktu pārdošanas speciālistiem," teic Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Apmācības norisināsies "TestDevLab" Rīgas birojā no 16. līdz 20. martam. Kursiem pieteikties tiek aicināts ikviens, kurš vēlas kļūt par veiksmīgu B2B pārdošanas speciālistu un strādāt ar pasaules līmeņa uzņēmumiem. Iepriekšēja pieredze pārdošanas jomā nav obligāta, krietni vairāk noderēs vēlme strādāt un apgūt jaunas zināšanas. Uzņēmums nodrošinās visu apmācībām nepieciešamo tehniku, digitālos rīkus un mācību materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmums TestDevLab no 12. Līdz 23. augustam Rīgā rīko bezmaksas vasaras skolu «TestDevLab Summer School 2019», kurā intensīvos divas nedēļas ilgos kursos varēs apgūt programmatūras testēšanas un Android lietotņu izstrādes pamatus. Labākajiem šo kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

Šovasar lielu atsaucību guva uzņēmuma organizētās apmācību programmas Ventspilī un Daugavpilī, tādēļ tika pieņemts kursus piedāvāt arī Rīgā. Uz vasaras skolu, kas norisināsies augustā, var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšanas joma. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta. Krietni vairāk tiks novērtēta vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas.

Kursu gaitā pieredzējušie TestDevLab speciālisti iepazīstinās ar mobilo un tīmekļa lietotņu testēšanas pamatkonceptiem un automatizētās testēšanas pamatiem. Atsevišķas lekcijas tiks veltītas arī Android lietotņu izstrādes pamatu apgūšanai izmantojot moderno Kotlin programmēšanas valodu. Apmācības process sastāvēs gan no teorētiskajām nodarbībām, gan praktiskajiem uzdevumiem. To gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi izmantojot modernas tehnoloģijas un instrumentus. Tādējādi pēc kursu pabeigšanas iegūtās zināšanas uzreiz varēs pielietot darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

TestDevLab audzē apgrozījumu

Anda Asere, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmums TestDevLab pērn apgrozījis teju 3,7 miljonus eiro un nopelnījis 756,4 tūkstošus eiro.

2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,1 miljons eiro. «Aizvadīto gadu uzskatām par veiksmīgu, jo esam spējuši piesaistīt jaunus klientus un radījuši jaunas darba vietas, pateicoties mūsu pieredzei un darba kvalitātei,» saka Ervins Grīnfelds, SIA TestDevLab līdzdibinātājs.

2017. gadā uzņēmums turpināja iepriekš aizsākto darbu pie savu produktu izstrādes, kas saistīti ar programmatūras testēšanu, būtiski palielināja komandu un investēja produktu virzīšanā tirgū.

«Labi redzam, ka mūsu izstrādātie serveru risinājumu automatizācijas un veiktspējas testēšanas produkti Apimation un Loadero ir noderīgi mūsu klientiem – tie palīdz izstrādāt risinājumus, kas spēs darboties apstākļos, kad būtiski pieaugs to lietotāju skaits un to radītā slodze,» skaidro E. Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D printera nozīme, visdrīzāk, tikai pieaugs, taču domas par to, vai tas tuvākajā laikā kļūs par tikpat ierastu biroja tehniku kā printeris, dalās

3D printeru ietekme uz dažādām jomām ir milzīga, taču 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks Kristers Moisejs uzskata, ka tie nav nepieciešami kā biroja tehnika, ja vien šis uzņēmums nav pilns ar inženieriem, kuriem izstrādei ir nepieciešams 3D printeris. SIA CastPrint līdzīpašnieks Jānis Oliņš spriež, ka 3D printeru loma pieaug ļoti straujos tempos, kas skaidrojams ar drukas iekārtu attīstību un piedāvāto materiālu spektru, tomēr, arī viņa skatījumā, tuvākajā laikā tas diez vai ieņems tādu pašu lomu kā cita biroja tehnika, jo vairumā gadījumu standarta risinājumi, kas tiek ražoti masveidā, tomēr sanāks lētāki par individuāli drukātiem priekšmetiem. «3D drukāšanas ideja man joprojām šķiet perspektīva, tomēr redzu, ka tās aktualitāte ir būtiski mazinājusies patērētāju biznesa nišā. Biznesa jomā arvien vairāk varam lasīt par veiksmīgiem 3D printeru izmantošanas gadījumiem aviācijā, mašīnbūvē, pat medicīnā un rotaslietu ražošanā. Tātad noteiktās jomās 3D printeris ir svarīgs un tā nozīme varētu pieaugt, tomēr nedomāju, ka tuvākajos piecos gados tas birojos kļūs tikpat populārs kā printeris,» spriež Ervins Grīnfelds, programmatūras testēšanas uzņēmuma SIA TestDevLab līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas IKT nozares un zinātnes pārstāvji - "LMT", "MakIT", "Mobilly", "TestDevLab", "Zippy Vision", Latvijas Universitātes eksperti, "TechHub" Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš - ir apvienojušies iniciatīvā, lai brīvprātīgi un bez maksas radītu lietotni, kas varētu palīdzēt ierobežot vīrusa izplatību Latvijā un ātrāk atvieglot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus.

Lietotnes risinājuma izvērtēšanā iesaistījušās arī vairākas valsts iestādes, t. sk. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, Slimību profilakses un kontroles centrs, NATO StratCom, kā arī medicīnas nozares profesionāļi un epidemiologi.

Plānoto lietotni ikviens iedzīvotājs Latvijā varēs brīvprātīgi un bez maksas lejupielādēt savā telefonā. Tā darbosies, izmantojot Bluetooth tehnoloģiju, un būs pieejama ierīcēm gan ar IOS, gan ar Android operētājsistēmām.

Lietotnes izstrāde tiek balstīta uz Eiropas datu aizsardzības principiem. Neatklājot atrašanās vietas koordinātas, saslimšanas gadījumā tādējādi varētu informēt visus, kuri arī izmanto šādu lietotni un ar kuriem slimnieks ir bijis kontaktā tuvāk par apmēram 2-4 metriem un ilgāk par apmēram 15 minūtēm."Kaut arī Latvija šobrīd ir valsts ar vieniem no mērenākajiem ierobežojumiem, tomēr tie ievērojami ietekmē cilvēku aktivitātes. Lai ierobežojumus atvieglotu, ir jāievieš papildu piesardzības pasākumi, ko jau ir izdarījušas vairākas citas valstis. Panākumu pamatā ir plaša testēšana un kontaktu meklēšana. Mobilās lietotnes varētu atvieglot kontaktu meklēšanu un paātrināt testēšanas laiku. Tas palīdzētu labāk ierobežot infekciju un samazināt ierobežojumus. Ir lieliski, ka Latvijā ir ekspertīze šādu mobilo lietotņu radīšanai, un īpaši pozitīvi, ka procesā ir iesaistīti daudzi vadošie uzņēmumi un tas notiek sociālā projekta ietvaros," norāda Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ar lietotni "Apturi Covid" kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm, kas testē Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādāto lietotņu pārrobežu savietojamības risinājumu.

Saskaņā ar ieceri, pateicoties šim risinājumam, dažādās valstīs izstrādātas lietotnes varēs savā starpā apmainīties ar informāciju, tādējādi sniedzot iespēju brīdināt iedzīvotājus par saskarsmi ar Covid-19 slimnieku, pat ja saslimušais izmanto citā valstī radītu lietotni.

Eiropas Komisijas lietotņu pārrobežu savietojamības risinājuma izstrādē un testēšanā līdz ar Latviju iesaistījušās arī Čehija, Dānija, Vācija, Īrija un Itālija.

"Šobrīd aktīvi esam iesaistījušies jaunā risinājuma un tā darbībai nepieciešamās digitālās infrastruktūras testēšanā. Apstākļos, kad cilvēki atkal ir atgriezušies ierastajā ikdienas ritmā, ceļo uz ārzemēm un aktīvi apmeklē publiskus pasākumus, paplašināt lietotnes "Apturi Covid" funkcionalitāti un integrēt to starptautiskā savstarpēji savienotu lietotņu ķēdē ir loģisks un akūti nepieciešams solis. Tikai šādi varam nodrošināt, ka, aizbraucot, piemēram, uz Vāciju, lietotnes izmantotājs saņems brīdinājumu, ja būs nonācis saskarsmē ar kādu Vācijas iedzīvotāju, kurš sasirdzis ar šo slimību. Vai, gluži otrādi, – atrodoties tepat, Latvijā, ir bijis kontakts ar kādu ārzemnieku, kurš slimo ar Covid-19," skaidro lietotnes "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujā attīstība rada jaunas iespējas uzņēmējiem realizēt ambiciozas idejas un rast jaunus risinājumus dažādās industrijās. Lai atbalstītu IKT uzņēmumu attīstību Ventspils pašvaldība izveidojusi Ventspils pilsētas pašvaldības Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pilotprojektu programmas konkursu, kas sniedz iespēju uzņēmumiem saņemt papildus finansējumu savas idejas īstenošanai.

IKT pilotprojektu programma tika izveidota 2016. gadā ar mērķi sekmēt jaunu IKT risinājumu – infrastruktūras, aprīkojuma vai programmatūras izstrādi, testēšanu un ieviešanu Ventspilī. Uzņēmējiem tā ir lieliska iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei līdz pat 80% apjomā no kopējām izmaksām, kur minimālais atbalsta apjoms sastāda 2000 EUR, bet maksimālais 15000 EUR.

Lai piedalītos konkursā, iesniegtajiem projektiem ir jāatbilst vismaz vienai no šādām tēmām:

- vieda pārvalde,

- vieda ekonomika,

- vieda mobilitāte,

- vieda vide,

- viedi iedzīvotāji vai

- vieda pilsētvide.

Savukārt komersantiem un personām ir jābūt reģistrētiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Ventspilī vēsturisku ēku pārtapšanā birojos investēs 1,7 miljonus eiro

Monta Glumane, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils vēsturiskajā centrā esošajās ēkās Pils ielā 45 un 47 aizvadīti spāru svētki - investējot 1,7 miljonus eiro, nākotnē šīs ēkas nodrošinās daudzfunkcionālu biroju telpu funkcijas, ēkā saglabājot arī daļu to interesantās vēstures.

Pils ielas 45 ēku Karls Hilmans uzcēla 1876. gadā pēc Hofmana projekta, to paredzot, kā divstāvu dzīvojamo namu. 1909. gadā ēkas īpašnieks J. Eismonds pēc Vitomska projekta veic otrā stāva pilnīgu izbūvi. Ēkā līdzās dzīvojamām telpām atradās aptieka, smaržu un parfīmu tirgotava, vēlāk tika iekārtots augļu, minerālūdens un limonādes veikals, kā arī Talsu šņabju un liķieru fabrikas noliktavas kroņa monopolpārdotava.

Pils ielas 47 F.Bēberova ēkas īpašumā 20.gs.sākumā atradās gan dzīvojamās telpas, gan dažādas tirdzniecības iestādes – brāļu Cipu lauksaimniecības produkcijas tirgotava, F.Ofkanta zārku veikals, kā arī J.Kaplana zobārstniecības kabinets, kur pēc neilga laika brīvvalsts periodā, abas mājas tika izmantotas kā dzīvojamās mājas. Tomēr aptuveni 1980. gadā, Pils ielas kvartālam nonākot "sanitārajā zonā" iedzīvotāji dzīvojamās ēkas pamazām sāka atstāt. Pēdējās liecības par Pils ielu apdzīvotību 20.g.s. liecina, ka 1994. gadā ēkas tika apdzīvotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons, 27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Māris Verpakovskis pamet FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu

Monta Glumane, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No FK Liepāja/Mogo kluba prezidenta amata pēc abpusējas vienošanās ir aizgājis kluba dibinātājs Māris Verpakovskis, liecina informācija FK Liepāja/Mogo mājaslapā.

2014.gadā Māris Verpakovskis beidza sava profesionālā futbolista karjeru, lai dibinātu jaunu futbola klubu dzimtajā pilsētā Liepājā. Šo piecu sezonu laikā liepājnieki izcīnīja Latvijas čempionu titulu 2015.gadā, kā arī 2017.gadā izcīnīja Latvijas Kausa trofeju. Iepriekšējā sezonā FK Liepāja/Mogo izcīnīja 2.vietu, bet šogad samierinājās ar 4.vietu turnīra tabulā.

Lēmums pamest biedrības FK Liepāja valdi, kā arī FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu ir saistīts ar ģimenes apstākļiem. «Ģimene vienmēr cerēja uz to, kad beigšu futbolista karjeru vairāk būšu mājās, bet tagad viņi mani redzēja vēl mazāk, jo visu laiku atrados Liepājā, bet ģimene Jūrmalā un pārvākties uz vēju pilsētu nebija iespējams, tādēļ bija jāpieņēm šāds lēmums. Lēmums nebija viegls, protams, ka šī bija mana otrā ģimene, bet zinu, ka aizejot to atstāju gādīgās rokās un viss būs kārtībā», komentē Māris Verpakovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru