Pakalpojumi

IUB aizliedzis Getliņi eko slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā

LETA, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi eko" slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā, liecina IUB tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Sūdzību par konkursa nosacījumiem iesniedza SIA "Alpha Baltic Media", konkursa rīkotājiem pārmetot nepilnības vērtēšanas kritērijos, tostarp "Rimi Latvia" lomu konkursa iznākumā.

Izskatot sūdzību, IUB aizliedzis "Getliņi eko" turpināt konkursu, kā arī uzdevis atcelt nolikumā minēto prasību saņemt "Rimi Latvia" atzinumu pretendentiem un veikt grozījumus konkursa nolikumā.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka konkursu "Sociālā kampaņa "BIO atkritumu dalīta vākšana sadarbībā ar mazumtirdzniecības lielveikaliem, atkritumu apsaimniekotājiem u.c."" "Getliņi eko" izsludināja 2024.gada 23.februārī ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro.

"Getliņi eko" reģistrēta 1997.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 6,009 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Kompānijas kapitālā 97,7% pieder Rīgas domei, bet 2,3% - Ropažu novada domei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tostarp no atkritumu poligona darbības "Getliņi eko" pagājušajā gadā guva ieņēmumus 44,012 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 3,341 miljons eiro, bet no elektroenerģijas ražošanas - 1,478 miljoni eiro. Tajā pašā laikā no citu viengadīgo kultūru realizācijas kompānija pērn guva ieņēmumus 5533 eiro apmērā, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 74 829 eiro apmērā.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpināja kristies "Getliņi eko" pieņemto sadzīves un ražošanas atkritumu apmērs, kas liecina par pieaugumu atkritumu šķirošanā, kā arī ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas laikā.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā saražoja apmēram 25,88 gigavatstundas elektroenerģijas, kas lielākoties pārdota brīvajā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā SIA "Getliņi EKO" apgrozījums sasniedza 48,91 miljonu eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāks, salīdzinot ar 2021. gadu.

Pārskata gadā poligonā tika pieņemtas 246 tūkst. tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir kritums par 3,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas liecina par pirktspējas mazināšanos augstās inflācijas ietekmē, kā arī par šķirotu atkritumu īpatsvara pieaugumu.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sasniedza 2,75 miljonus eiro, kuras apmēru būtiski ietekmēja ārkārtas ieņēmumi no iepriekšējo gadu uzkrājuma dabas resursa nodokļa (DNR) samazinājuma 1,02 miljonus eiro apmērā, ņemot vērā 2023. gada nogalē pieņemtos grozījumus DRN likumā.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā iegūtā biogāze aizvadītajā gadā uzņēmumam ļāva saražot 25,9 GWh elektroenerģijas un 21,0 GWh siltumenerģijas. Tāpat "Getliņi EKO" investīcijas pamatlīdzekļu iegādē 2023. gadā sasniedza 2,07 miljonus eiro, tādējādi veiksmīgi turpinot uzņēmuma stratēģisko attīstību pie sociāli atbildīga un ilgtspējīga saimniekošanas veida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-atkritumu slogā – kā no tā izbēgt?

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Negodīga prakse metāllūžņu apsaimniekošanā. Nauda līdz atkritumu pārstrādātājiem nenonāk!

SIA “Tolmets” viedoklis, 18.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

IUB neļauj LVC slēgt līgumu par satiksmes intensitātes uzskaites sistēmas modernizāciju

LETA, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju iepirkumā par satiksmes intensitātes uzskaites sistēmas modernizāciju un jaunu uzskaites punktu izbūvi, liecina IUB publiskotā informācija.

IUB lēmumā norādīts, ka janvāra vidū saņemta SIA "Fima" sūdzība, kurā norādīts, ka konkursa uzvarētāja SIA "IT Invest" piedāvājums ir nepamatoti lēts.

Konkursā kopumā tika saņemti seši piedāvājumi - SIA "IT Invest" ar piedāvāto līgumcenu 455 372 eiro, SIA "Fima" - 888 889 eiro, SIA "Reck" - 952 941 eiro, SIA "Belam-Rīga" - 996 964 eiro, personu apvienība SIA "Kc.lv" un SIA "Dati Group" - 1,093 miljoni eiro un SIA "Kemek Engineering" - 2,176 miljoni eiro, norādīts Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

"Fima" pārstāvji sūdzībā skaidro, ka visu pretendentu iesniegto piedāvājumu cenas ir līdzīgas, izņemot "Kemek Engineering", kura piedāvājums ir dārgāks. Savukārt "IT Invest" iesniegtā piedāvājuma cena ir gandrīz uz pusi zemāka par pārējo pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atļauj LDz slēgt līgumu ar Nordes būve & BCC par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Žalvaris iegādājas Latvijas Grindplast

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākais rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Žalvaris” iegādājies 75% plastmasas atkritumu pārstrādes uzņēmuma “Grindplast” akciju.

Latvijas uzņēmums nodarbojas ar dažādu plastmasas atkritumu pārstrādi, tostarp plastmasas iepakojumiem, pudelēm, atkritumu konteineriem. Līdz ar darījumu “Žalvaris” plāno apvienot plastmasas atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi.

“2023. gadā “Žalvaris” pievienojās “GreenGroup” – korporatīvajai grupai, īstenojot stratēģiju, kas balstīta aprites ekonomikas principos. Tās mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk jēlmateriāla no visiem atkritumu veidiem, pārstrādāt to un atgriezt izmantošanai tirgū. Latvijas uzņēmuma “Grindplast” iegāde palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā. Tādējādi mēs varēsim daudz efektīvāk pārvaldīt plastmasas atkritumu ieguvi no industrijas un uzņemties arī tās pārstrādi,” norāda Vitoldas Sapožnikovas, “Žalvaris” izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stājies spēkā spriedums strīdā starp Eko ostu un Skonto būvi par 2 miljonu eiro piedziņu

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamentam atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru ir apmierināta SIA "Eko osta" prasība pret SIA "Skonto būve" par pamatparāda 1 893 012 eiro un līgumsoda 189 301 eiro piedziņu, informē tiesā.

"Eko osta" bija vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējusi segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi".

"Eko ostas" pārstāvji apgalvoja, ka visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Būvfirmā pauda viedokli, ka "Eko osta", pretēji līguma nosacījumiem, ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par darbiem, kas nav saskaņoti ar pasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā pirmoreiz sociālās jomas speciālistu teikto tekstā atšifrēs runas atpazīšanas programma

Db.lv, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot atbildību tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, nosakot dabas resursu nodokļa likmi 0,50 eiro apmērā par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, t.sk. apģērbu un apavu kilogramu.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai "Latvijas Zaļais punkts" ir sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi nodrošinot dabas resursa nodokļa 100% atbrīvojumu, kā arī nodrošinās tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu, atkārtotu lietošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: "Lai arī tekstilizstrādājumu apsaimniekošana ražotāju atbildības sistēmas ietvaros stāsies spēkā tikai šogad no 1.jūlija, jau kopš pērnā gada novembra esam mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai ražotāji un tirgotāji varētu iesaistīties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā. Ņemot vērā īso laika sprīdi starp normatīvā regulējuma pieņemšanu un tā spēkā stāšanās termiņu, jau šobrīd esam gatavi saviem klientiem garantēt pilnvērtīgu iesaistīti tekstila atkritumu apsaimniekošanā, kas paredz mūsu klientiem 100% atbrīvojumu no DRN nodokļa. Lai arī 1.jūlijs šķiet gana tālu, mūsu pieredze rāda, ka itin bieži līgumu slēgšana un citu formalitāšu sakārtošana tiek atstāta uz pēdējo brīdi, kā rezultātā netiek saņemts atbrīvojums un nākas maksāt pilnu dabas resursu nodokli 100% apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

CleanR Grupa pērn attīstībā investējusi 10 miljonus eiro

Db.lv, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” korporatīvās pārvaldības modeli un stiprinot tā efektivitāti, uzņēmuma valdē iecelts ilggadējs nozares profesionālis Guntars Levics.

Levics turpinās pildīt arī AS “CleanR Grupa” un SIA “Zaļā josta” valdes locekļa pienākumus.

“Ņemot vērā, ka “CleanR Verso” šogad ir ambiciozi plāni gan attiecībā uz industriālo atkritumu pārstrādes apjoma kāpināšanu, gan šķirošanas infrastruktūras un tehnikas modernizāciju, gan “pelēkās zonas” mazināšanu būvgružu apsaimniekošanas jomā, Guntara Levica ilggadējā un plašā pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē uzņēmumam būs liels pienesums,” teica AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka “CleanR Verso” strādā pie vērienīgiem modernizācijas darbiem šķirošanas laukumā “Nomales”, kā rezultātā tas būs modernākais šāda tipa laukums Baltijā, kas ļaus dubultot atkritumu pārstrādes apjomus un ātrumu. Turklāt uzņēmums sadarbībā ar valsts sektoru un būvniekiem turpina darbu pie pētījuma par būvniecības atkritumu izvešanas problemātiku, lai mazinātu “pelēko sektoru” šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gren Aconē investēs 200 miljonus eiro Baltijā modernākajā reģenerācijas stacijā

Db.lv, 17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums Gren paziņo par plāniem Latvijā investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro un Aconē būvēt reģenerācijas staciju, informē uzņēmums.

Jaunajā reģenerācijas stacijā tiks izmantotas mūsdienīgākās un drošākās tehnoloģijas un paredzams, ka tā darbību uzsāks 2029. gadā.

Ilka Nīranens (Ilkka Niiranen), Gren vadītājs: “Eiropā pašlaik darbojas vairāk kā 500 reģenerācijas stacijas, kas nodrošina konkurētspējīgu enerģijas cenu lietotājiem, un samazina poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Latvija ir viena no pēdējām ES dalībvalstīm, kur šāds risinājums netiek izmantots. Gren pieredze Ziemeļeiropā, tostarp Baltijā, palīdzēs realizēt šāda mēroga projektu.”

Andris Vanags, Gren darbības vadītājs Latvijā: “Konkurētspējīga siltumenerģija ir nepieciešama Rīgā, savukārt mūsu resursi būs atkritumi, kas šobrīd, pēc šķirošanas, nonāk Latvijas atkritumu poligonos. Reģenerācijas projekta plānošanai, projektēšanai, realizēšanai un ekspluatācijai izmatosim mūsu labāko pieredzi no Lietuvas, kur līdzīga koģenerācijas stacija Klaipēdā sekmīgi darbojas jau 11 gadus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma izveidē investē 2 miljonus eiro

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā atklāts un darbu uzsācis Baltijas vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukums ar šķirošanas jaudu vairāku desmitu tūkstošu tonnu gadā. Laukuma izveidē un aprīkošanā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Jaunatklātais laukums nodrošinās dažādu materiālu automatizētu un manuālu šķirošanu un novirzīšanu tālākai pārstrādei, tādējādi sekmējot apglabāšanai poligonos novirzīto atkritumu apjoma samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošanu.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis SIA “Eco Baltia vide” attīstībā un tas stiprinās uzņēmuma pienesumu aprites ekonomikā, veicinot efektīvu atkritumu pārstrādi un resursu atkārtotu izmantošanu. Nav noslēpums, ka izplatīta problēma būvgružu dalītās vākšanas jomā ir pelēkā tirgus zona, kurā darbojas daļa būvgružu savācēji, kas nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izgāžot tos nepiemērotās vietās. Mūsu kā apsaimniekotāja mērķis ir nodrošināt ikvienam ērti pieejamu pakalpojumu un šķirošanas infrastruktūru, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu skaidra izvēle un zināšanās, kā ir jārīkojas ar būvniecības atkritumiem,” pauž SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - PVD konstatējis Maxima veikalā Polijas izcelsmes gurķus, kam izcelsmes valsts norādīta Latvija

LETA/Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru