Enerģētika

Izmaiņas likumā Sadales tīklam liks iesaistīties aizsargjoslās nozāģēto koku tirdzniecībā

Nozare.lv, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paredz tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus, liks sadales elektrolīniju operatoram AS Sadales tīkls sākt nodarboties ar neraksturīgu biznesu - nozāģētu koku loģistiku un tirdzniecību, radot papildu izmaksas, norāda Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Šāds pienākums, ko pagājušajā nedēļā atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pēc uzņēmuma aplēsēm, var tam radīt aptuveni divu miljonu latu izmaksas katru gadu. Pinkulis norādīja, ka papildu izmaksas uzņēmumam radīs nepieciešamība maksāt kompensāciju mežu īpašniekiem, būs jāpieņem papildu darbinieki, kas ar šo jautājumu nodarbotos, jānodrošina viņiem algas, automobilis, degviela.

«Ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, rodas jautājums, kā segt papildu izmaksas. Tas nozīmē, ka jāņem no kapitālieguldījumu programmām. Esam rēķinājuši ietekmi uz sadales pakalpojumu tarifiem - procentuāli tā ir maza, viens procents, bet, pārvēršot latos, sanāk pietiekami iespaidīgs cipars,» teica Pinkulis.

Viņš atgādināja, ka savulaik Aizsargjoslu likums atvērts, lai risinātu problēmas, kas tika konstatētas pēc 2010./2011.gada snieglauzes. Sadales tīkls toreiz vērtējis, ka nepieciešams rast risinājumus ne tikai krīzes vai masveida bojājumu situācijām, bet arī preventīvai bīstamo koku problēmas risināšanai. Priekšlikums bija vidējā sprieguma trases platumu atstāt iepriekšējo - 6,5 metri no līnijas ass uz katru pusi, savukārt aizsargjosla tiktu palielināta no 6,5 metriem līdz 30 metriem uz katru pusi no līnijas.

«Divu gadu garumā process ir noticis, bijušas diskusijas gan Ekonomikas ministrijā, gan ar mežinieku asociāciju, gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Likās, ka esam vienojušies par principiem, kādā veidā darbojamies, lai samazinātu apdraudējumu līnijām. Taču uz 3.lasījumu Zemkopības ministrija ir iesniegusi papildinājumus, kas nosaka, ka mežu īpašnieki ir tiesīgi elektrolīniju īpašniekiem prasīt samaksu par nozāģētajiem bīstamajiem kokiem. Līdz šim par šādu principu nav notikusi diskusija,» sašutumu pauda Pinkulis.

Viņš piebilda: tiek piedāvāts, ka precīzu kārtību noteiks Ministru kabineta noteikumi, bet šajā virzienā līdz šim nekas nav darīts. Pēc Sadales tīkla vadītāja domām, patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu - kas ar to nodarbosies, kādā veidā novērtēs koku. Viņš skaidroja, ka bīstamais koks var būt dažāds - gan labs lietas koks, gan šķībs, tas var būt bebra aizgrauzts, satrupējis, kas derētu varbūt tikai malkai.

«Kā to novērtēs? Šie principi nav diskutēti, līdz ar to tā ir pelēkā, neskaidrā zona,» norādīja Pinkulis.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums nosūtījis vēstuli Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lūdzot šīs izmaiņas uz 3.lasījumu nevirzīt, bet vēlreiz diskutēt, kam ar ko jānodarbojas.

Patlaban Sadales tīkls informē mežu īpašniekus, ka notiks trases tīrīšana, bet pēc nozāģēšanas meža īpašnieks ar koksni rīkojas tālāk pēc saviem ieskatiem, jo saskaņā ar likumu nozāģētais koks ir zemes īpašnieka īpašums.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pagājušajā nedēļā, 16.janvārī, noslēdza darbu pie Aizsargjoslu likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas paredz elektrolīniju īpašniekiem atvieglot objekta uzturēšanu un novērst drošas elektroapgādes apdraudējumu. Cita starpā komisijas deputāti atbalstīja arī priekšlikumu, ka meža īpašniekam būs tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus.

Par Aizsargjoslu likuma grozījumiem trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru