Finanses

Jāatceras, ka kredīts nav bezatlīdzības darījums

SEB bankas valdes loceklis, privātpersonu/MVU segmenta biznesa vadītājs Arnis Škapars, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Nu jau vairāk nekā 4 gadus eiro valūtas negatīvās procentu likmes ir finanšu sektora ikdiena.

Atgādinu, ka negatīvās bāzes procentu likmes kā naudas cenu nosaka attiecīgās valsts vai valūtas reģiona centrālā banka, tādā veidā pildot tai uzlikto funkciju rūpēties par ekonomikas veicināšanu vai piebremzēšanu. Bāzes procentu likmju pazemināšana no centrālās bankas puses ir signāls ekonomikas tempu kritumam, un pazemināšana rada apstākļus, lai iedzīvotājos un uzņēmējos radītu vēlmi turpināt attīstīt savas ieceres, naudas cenas kontekstā – padarīt naudu lētāku, to aizņemoties.

Otrs būtisks aspekts, kas kopumā jāizprot, ir kredītu un noguldījumu cenas noteikšana. Apstākļos, kad procentu likmes aug (ekonomikas izaugsmes laikā), palielinās gan bāzes likmes kredītiem, gan arī procentu likmes noguldījumiem, jo bankas darbība sastāvs no diviem būtiskiem procesiem – naudas saņemšana caur noguldījumiem un naudas aizdošana caur kredītiem. Un abi šie procesi bankām ir jābalansē.

Lai nodrošinātu augstāku samaksu par noguldījumiem, banku izsniegtie kredīti attiecīgi tie cenoti tā, lai ar ienākumiem spētu apmaksāt klientiem nolīgtos noguldījumu procentus. Ja ejam negatīvajā teritorijā, tad, ja vēlamies par kredītiem saņemt piemaksu, tad par naudas turēšanu norēķinu kontā mums kā privātpersonām būtu jāmaksā. Šobrīd mājokļu kredītus piešķiram ar nulles bāzes likmi, pievienojot tikai bankas noteikto aizdevuma likmi. Noguldījumu gadījuma neiecenojam šobrīd esošo negatīvo likmi, neradot zaudējumus par noguldīto naudu.

Ja man jākomentē konkrētais piemērs no Dānijas par piemaksāšanu hipotekāro kredītu gadījumā, kurus piešķir konkrētā banka, svarīgi būtu redzēt pilno bildi un konkrēti klienta pakalpojumu kopumu, ko viņš vai viņa saņem bankā. Joprojām uzskatu, ka tas ir individualizēts piedāvājums. Šeit ir liela varbūtība, ka saskaramies ar to pieredzi, kāda dažkārt iezīmējas lielveikalā, kad tiekam uzrunāti par atlaidēm līdz 60%, bet 60% atlaide ir tikai vienai precei. Iespējams, ka detaļas par šādas cenošanas pamatiemesliem un attiecīgi arī depozītu cenošanu būtu jāpajautā konkrētajai Dānijas bankai, bet tas tehniski nav nekas neiespējams. Citos līdzīgos gadījumos esam redzējuši, ka, lai izpildītos šādi piedāvājumu scenāriji, klientiem pretī jānodrošina ieguldījums, kura pārvaldīšanai banka nosaka noteiktu izcenojumu.

Gan mēs kā banka, gan klients esam vidē, kurā valda atvērta tirgus apstākļi, līdz ar to klienti vienmēr var izvēlēties sev vēlamo sadarbības partneri. Bet jāatceras, ka kredīts nav bezatlīdzības darījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītu “atlaides” negatīvās sekas – kāpēc bankas nedrīkst klusēt?

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāmaina reklamēšanas, nevis kreditēšanas noteikumi

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Atbalsts mājokļu kredītņēmējiem sagaidāms no 200 līdz pat 1200 eiro apmērā

Db.lv, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts internetā pēdējos gados ir ieguvis lielu popularitāti sabiedrības vidū. Kāpēc? Atbilde patiesībā uz šo jautājumu ir vienkārša - kredīts internetā sniedz ļoti daudz ieguvumu, jo to iespējams saņemt dažās minūtēs, neizejot no mājas. Svarīgs aspekts, izlemjot par labu aizdevumam, ir spēt labi orientēties kredītu piedāvājumos un izvēlēties katrā situācijā visizdevīgāko aizdevumu. Pretējā gadījumā kredīts internetā nesniegs tik daudz ieguvumu, kā varbūt gribētos.

Pirmkārt, izvēloties aizdevumu, ir jāsaprot, kāds būs naudas tērēšanas mērķis, t.i., iemesls kredīta nepieciešamībai, lai izprastu to, cik daudz naudas vajadzīgs. Iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas kredītus internetā, mēdz būt ļoti dažādi. Citi vēlas iegādāties jaunu sadzīves tehniku, jo vecā pēkšņi ir saplīsusi, kāds cits varbūt dodas neplānotā vizītē pie ārsta, kur nepieciešami papildus līdzekļi, bet varbūt kādam citam pietrūkst nedaudz naudas līdz algai. Atkarībā no mērķa ir jāsaprot, kāda naudas summa patiešām ir nepieciešama. Kad tas ir zināms, ir svarīgi izvēlēties termiņu, kādā spēsi izvēlēto summu atmaksāt. Iesakām izvēlēties pēc iespējas īsāku atmaksas termiņu, jo tādā veidā būs mazāka kredīta pārmaksa, kas noteikti ir svarīgs priekšnoteikums, izvēloties kredītus internetā. Lielāka aizdevuma summa var radīt grūtības atmaksāt to norādītajā laikā. Jo lielāka aizņemtā naudas summa, jo lielāka atbildība, tāpēc ir jāizvēlas tikai vajadzīgā naudas summa, lai tā vēlāk neradītu liekas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par vēl vienu potenciāli veiksmīgu ieceri kreditēšanas bremzēšanai

Ivars Pommers, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likmju kāpums vairumam ikmēneša kredītmaksājumus palielinās līdz 60 eiro robežās

LETA, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksājumi par mājokļa kredītu šogad var pieaugt vidēji par 15 līdz 40 eiro mēnesī

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiek Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēde, kurā tiks lemts par depozīta likmes paaugstināšanu, kas tostarp ietekmēs Euribor likmes pieaugumu.

Saistībā ar Euribor likmes kāpumu vidējais mājokļa kredīta ikmēneša maksājums šogad varētu palielināties vidēji par 15 līdz 40 eiro atkarībā no kredīta atlikuma un Euribor likmes kāpuma un skars tos kredītņēmējus, kuru līgumi noslēgti ar mainīgu procentu likmi.

"Aicinām klientus rūpīgi plānot savus nākotnes tēriņus un rēķināties ar mājokļa kredīta ikmēneša maksājuma iespējamo pieaugumu. Jo augstāks inflācijas līmenis un ilgāk tas saglabājas, jo lielāka iespēja, ka pieaugs arī aizdevumu procentu likmes. Euribor jeb procentu likmes mainīgā daļa jau ir sākusi kāpt, un tās pieaugums šobrīd tiek prognozēts līdz pat nākamā gada beigām. Tomēr skaidri prognozēt, kāds būs Euribor kāpums, ir sarežģīti, jo to ietekmē daudz mainīgu apstākļu. Ietekme uz katru kredītu ir individuāla, jo ir atšķirīgi nosacījumi, kas ietekmē kopējo ietekmi uz kredītu maksājumiem. Kredīta maksājuma pieaugums ir atkarīgs no izsniegtā aizdevuma apmēra - jo lielāks aizdevuma atlikums, jo lielāks ikmēneša maksājuma pieaugums. Izmaiņas maksājuma apmērā klientiem var būt ik pa 3, 6 vai 12 mēnešiem atkarībā no tā, kāda likme izvēlēta un noteikta kredīta līgumā," stāsta Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā palīdzēt kredītņēmējiem, nenoraujot stopkrānu ekonomikas attīstībai

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 02.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos Bigbank paziņojis par obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo 10–20 miljonu eiro apjomu.

Investori var pieteikties uz Bigbank desmit gadu nenodrošinātām subordinētajām obligācijām ar gada procentu likmi 8%, kas maksājama reizi ceturksnī. Parakstīšanās periods sākas šodien un beidzas 16. septembrī.

Bigbank plāno kotēt obligācijas Tallinas biržas Nasdaq Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank specializējas kredītu jomā un šobrīd sniedz digitālās bankas pakalpojumus deviņās Eiropas valstīs. Jau vairākus gadus Bigbank ir viena no visstraujāk augošajām bankām Igaunijā un Baltijas valstīs kopumā. Vēlamies turpināt straujo izaugsmi arī hipotekāro un korporatīvo kredītu jomā. Šīs transakcijas un piedāvājuma vispārējais mērķis ir nostiprināt grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, lai finansētu grupas budžetu un izaugsmi, kā paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā," skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts), "mūsu plāns – kotēt emitējamās obligācijas Nasdaq Tallinas Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā un tādējādi iegūt publiski kotēta uzņēmuma statusu – būs svarīgs kvalitātes zīmogs, kas palīdzēs mums popularizēt savu banku un tās banku produktus vēl plašākā mērogā gan potenciālo klientu, gan sabiedrības vidū.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā SEB banka studentiem piešķīrusi 1517 aizdevumus ar valsts galvojumu par 9,4 miljoniem eiro.

No piešķirtajiem aizdevumiem 85% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 15% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija 6000 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Arī šogad SEB banka ir vienīgā banka, kas piedāvā studentiem aizdevumus ar valsts galvojumu. Studentiem, kuri mācās klātienē vai neklātienē, ir iespēja pieteikties studiju kredītam, kas paredzēts mācību maksas segšanai. Turklāt klātienes studentiem ir iespēja pieteikties arī studējošā kredītam, kas paredzēts ikdienas tēriņiem. Šogad studējošā kredīta maksimālā summa ir 344 eiro mēnesī (kas, saskaņā ar MK noteikumiem, ir 80% no minimālās algas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mērena izaugsme vērojama gan kreditēšanā, gan noguldījumu piesaistē

Žanete Hāka, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī samērā bieži naudas rādītājiem raksturīga atkāpšanās pēc gada nogales sezonālās aktivitātes, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr šā gada janvārī mērena izaugsme bija vērojama gan kreditēšanā (pieauga gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelis), gan noguldījumu piesaistē (palielinājās iekšzemes noguldījumu kopapjoms un uzņēmumu noguldījumi). Janvārī nedaudz saruka vien mājsaimniecību noguldījumi, iedzīvotājiem tērējot decembrī izveidotos uzkrājumus.

Iekšzemes kredītportfelis janvārī pieauga par 0,5%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājokļa kredīti par 0,5% un patēriņa kredīti – par 0,6%. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -3,7%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -3,9% un kredītiem mājsaimniecībām līdz -5,2%, savukārt izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs - attiecīgi 1,8%, 2,2% un 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru