Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Dzintaru koncertzāle šosezon piedzīvo daļēju rekonstrukciju. Daļa koncertzāles, tā saucamā VIP kafejnīca jeb VIP zona, šogad iegūs jaunu seju un jaunu nosaukumu.

Pēc SIA Priority un komercbankas Trasta komercbanka iniciatīvas līdz vasaras sezonas sākumam norisinās Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas rekonstukcija, pēc kuras tai tiks piešķirts nosaukums TKB CLUB.

TKB CLUB būšot gan restorāns vasaras koncertzāles terasē, kur pasākuma apmeklētāji varēs sekot uz skatuves notiekošajam, gan sava veida muzikālais klubs – vieta, kur tikties cilvēkiem ar līdzīgām interesēm.

TKB CLUB atjaunotā terase būšot plašāka un ārēji pievilcīgāka par agrāko VIP kafejnīcu. Rekonstrukcija arī uzlabošot dzirdamību terasē.

TKB CLUB veidotāji – Priority un Trasta komercbanka – uzsver Dzintaru koncertzāles infrastruktūras uzlabošanas nozīmīgumu tūrisma attīstībai Jūrmalā un cer, ka TKB CLUB kļūs par tradicionālu vasaras koncertzāles apmeklētāju atpūtas vietu, piesaistot pilsētai tūristus ar augstu ienākumu līmeni.

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Festivāla Jaunais vilnis laikā Dzintaru koncertzāles VIP zonu turpinās apkalpot SIA Priority.

Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis organizatoru nepatika pret to, kā tiek organizēta ēdināšana VIP personām, šā gada sākumā tika minēta kā viens no iemesliem pateikt ardievas Jūrmalai un festivālu rīkot citur, piemēram, Rīgā vai pat citā valstī. Tomēr šā gada pavasarī Jūrmalas dome noslēdza sadarbības līgumu par konkursa norisi Jūrmalā ar pasākuma organizatoriem SIA Dzintara disks uz vienu gadu. Organizatori ieguva tiesības izvietot reklāmu, tirgot biļetes un arī apkalpot terases zonu, kur atrodas kafejnīcas.

Tad atkal aktualizējās jautājums, vai ilggadējais Dzintaru koncertzāles VIP zonas apkalpotājs SIA Priority arī šogad tur sniegs attiecīgos pakalpojumus, - tieši ar tiem festivāla organizatori nav bijuši mierā. Iepriekš SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis norādīja, ka nezinot, kā varēs nodrošināt izvirzītās līguma prasības. Tomēr šobrīd izskatās, ka «pamiers» ir noslēgts, jo sagatavošanās darbi rit pilnā sparā, un līgums ar SIA Priority nav lauzts. To apstiprina gan koncertzāles, gan SIA Priority pārstāvji. Diemžēl ar pasākuma organizatoriem DB sazināties neizdevās.

Ar vēsturiskās Mazās (slēgtās) zāles atslēgu svinīgu nodošanu būvniekiem sākusies Dzintaru koncertzāles restaurācija un rekonstrukcija, ko paredzēts paveikt divās ziemās, netraucējot vasaras koncertsezonu.

Dzintaru koncertzāles atslēgas Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis svinīgi nodeva būvfirmas RE&RE valdes priekšsēdētājam Aināram Pauniņam 2012. gada 23. oktobrī.

G.Truksnis norāda: «Dzintaru koncertzāle Jūrmalai ir viens no nozīmīgākajiem objektiem, un šī skaistā ēka sen jau bija pelnījusi jaunu veidolu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām. Pirms vairākiem gadiem modernizējām brīvdabas zāli, pēc tam – koncertzāles apkaimi, tagad varam ķerties klāt pašai vēsturiskajai ēkai.»

Kopējās restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izmaksas ir 8,47 miljoni latu. Būvdarbus plānots veikt par Valsts kases izsniegtiem kredītlīdzekļiem. Pašlaik Jūrmalas pilsētas dome ir noslēgusi kredītlīgumu ar Valsts kasi par 723 tūkstošus latu lielu aizņēmumu 2012. gadam. Nākamajos gados tiek domāts slēgt aizdevuma līgumus par būvdarbu atlikušo summu. Rekonstrukciju un restaurāciju plānots pabeigti divu gadu laikā.

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Dzintaru koncertzāles vēsturiskās ēkas rekonstrukcija norit saskaņā ar grafiku, informē projekta galvenais būvuzņēmējs Re&Re, iepazīstinot ar būvlaukumā paveikto.

Šobrīd līdz koncertzāles ēkai ir izbūvēts ūdensvads un lietus kanalizācijas pieslēgums, uzsākti santehnikas darbi, kā arī zibensnovedēja sistēmas izbūve. Paralēli tam veikta gruntsūdens līmeņa pazemināšana, izrakts un izvests apmēram 5000 m3 grunts, un izveidota mikropāļu atbalsta siena, informē būvnieki.

Būvniecības darbi Dzintaru koncertzāles Mazajā (slēgtajā) zālē sākās pagājušā gada oktobrī. Vispirms ēkā tika veikta restaurējamo detaļu demontāža ar marķēšanu, tāpat ir iekonservēti vēsturiskos sienu gleznojumus, kas tiks restaurēti nākamajā būvdarbu periodā, informē SIA Re&Re projektu vadītājs Ervīns Koncevičs. Apjomīgākie būvdarbi ir saistīti ar jaunā pagrabstāva izbūvi zem esošās ēkas - 5 m dziļumā tiek izbūvēta jauna platība apm. 1200 m2 apjomā, kur atradīsies mākslinieku grimētavas, labierīcības, mēģinājuma zāles un tehniskās telpas. Šobrīd turpinās pamata konstrukciju starpsienu un nesošo sienu betonēšana.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Šodien tiek izbeigts valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju AB.SZK par jaunās koncertzāles būvprojektēšanu.

A. Sīlis esot apliecinājis, ka vēl nav sācis Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes, tādējādi līguma izbeigšana valstij finansiālus zaudējumus nav radījusi, Db informēja aģentūras Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. Pats A. Sīlis februāra sākumā gan Db.lv norādīja, ka darbs pie būvprojekta izstrādes sākt tūlīt pēc līguma noslēgšanas un visi darbi veikti par pašu līdzekļiem.

Paredzētā līguma summa par koncertzāles projektēšanu bija 7.987 milj. Ls ar PVN.

A. Sīlis saglabā autortiesības uz 2006. gadā skiču konkursā apstiprināto Rīgas koncertzāles projektu, kura būvniecības ieceri akceptējusi Rīgas dome. «Pamatojoties uz līdz šim paveikto, valstij ir iespēja uzsākt Rīgas koncertzāles būvniecības procesu, tai skaitā būvprojektēšanu, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies,» norādīja E. Bīviņa.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Čarterlidojumu aviokompānijai VIP Avia ir ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

VIP Avia Db komentārus nesniedza, norādot, ka uzņēmuma vadītājs Māris Kārkliņš ir devies atvaļinājumā.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process VIP Avia ir ierosināts Rīgas rajona tiesā 24.novembrī.

Diena 2008.gada novembrī jau rakstīja, ka bijušie Latvijas Valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe–Freiberga lidojumiem uz ārvalstīm savas prezidentūras laikā izmantoja privātās lidkompānijas VIP Avia pakalpojumus. Firmu savulaik dibināja Parex līzings kopā ar kārtējo ASV reģistrēto ofšoru, ko arī pārstāvējaTatjana Voronkova.

Firma reģistrēta Rīgas lidostā, kur arī nomā zemi lidmašīnu glabāšanai. Lidostas darbinieki, kas nevēlējās publiskot savu vārdu, norādīja: neesot bijis šaubu, ka VIP Avia lidmašīnas pieder abiem baņķieriem V.Karginam un V.Krasovickim.

Tā kā viena no versijām, kāpēc starptautiskais mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir gatavs pamest Jūrmalu, ir nolaistās Dzintaru koncertzāles tualetes, PAA Vannu Fabrika ir gatava dāvināt Dzintaru koncertzālei jaunas, moderna dizaina izlietnes un pisuārus.

Mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir svarīgs pasākums Latvijas ekonomikas stimulēšanai un žēl, ka nemākam strādāt ar ārvalstu organizatoriem, kas gatavi investēt Latvijā, paudis SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. «Ja tiešām viens no iemesliem, kas kavē festivāla Jaunais Vilnis rīkošanu Jūrmalā – ir sliktā stāvoklī esošās tualetes, esam gatavi dāvināt mūsu ražoto produkciju, lai nāktu pretī šī jautājuma atrisināšanai. Esmu pārliecināts, ka atrastos arī kompānijas, kuras būtu gatavas atbalstīt Dzintara koncertzāli ar citu nepieciešamo produkciju un remonta darbiem.»

Mediju biznesā iesaistītais uzņēmējs Mihails Soifers pārdevis zemes gabalu Jūrmalā par 3,6 miljoniem latu, šodien preses konferencē informēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Šim zemes gabalam jau ir izstrādāts attīstības projekts, taču Soiferam nebija iespēju investēt. Konkursa Jaunais vilnis laikā Soiferam izdevās atrast investorus, un darījums ir noticis. Tas tikai vēlreiz apstiprina Jaunā viļņa nozīmi arī Latvijas ekonomikai,» uzsvēra Šlesers.

Viņš skaidroja, ka valsts tiešais ieguvums būs vairāk nekā 700 000 eiro (vairāk nekā 490 000 latu), ko Soifers par šo darījumu samaksās nodokļos.

«Otrkārt, uz šī zemes gabala tiks realizēts nekustamo īpašumu projekts, kurā tiks ieguldīti pieci līdz desmit miljoni eiro (3,5 līdz septiņi miljoni latu). Arī tas nozīmēs nodokļus, darbavietas būvniekiem. Un tas nebūs vienīgais objekts, investorus ir atraduši arī citi īpašumi,» sacīja Šlesers.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Valsts Kontrole sniegusi maldinošu informāciju par izlietoto līdzekļu apjomu Rīgas koncertzāles projektam, apgalvo aģentūra Jaunie Trīs brāļi.

Pretēji Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā publicētajam, ka Rīgas koncertzāles projektam līdz šim izlietietoti 2.9 miljoni latu, izlietoti tikai 984.7 tūkstoši latu, teikts aģentūras izplatītajā preses paziņojumā.

Par šiem līdzekļiem organizēts starptautisks projekta skiču konkurss, izstrādāts teritorijas detālplānojums, sagatavoti projektēšanas uzdevumi kā ēkas un AB dambja rekonstrukcijas, tā akustikas projektētājiem, kā arī organizētas projekta publiskās apspriešanas, apmaksāta AB dambja nomas maksa un uzturēšana, iepirkti neatkarīgu transporta risinājumu plānošanas un citu ekspertu pakalpojumi un segtas ar projekta publicitāti saistītās izmaksas, piemēram, sagatavota trīsdimensiju vizualizācijas filma, kas, nolūkā sniegt priekšstatu par Daugavas kreisā krasta attīstību, regulāri demonstrēta kā Latvijā, tā ārvalstīs, nodrošinot Rīgas koncertzāles projektam starptautisku atpazīstamību.

Iemesli, kāpēc Jaunā viļņa (JV) organizatori vairs nevēlas rīkot šo festivālu jūrmalā, lielā mērā var būt saistīti ar Dzintaru koncertzāles VIP zonu un tās apsaimniekošnu, tā intervijā DB norāda Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis.

«Izskanējušas pretenzijas arī par koncertzāles kafejnīcu, par tās VIP zonu. JV organizatori mani ir informējuši, ka bijusi kaut kāda sarakste starp viņiem un uzņēmējiem, kas pirms diviem gadiem ieguva tiesības strādāt šajā VIP zonā piecus gadus. Pieļauju, ka viņu starpā ir radušies pārpratumi. Uzskatu, ka nekādi pārpratumi tur būt nevar – galdiņu izvietojums, reklāmas, biļešu tirdzniecība VIP zonā un tamlīdzīgas lietas, protams, ir JV organizatoru prerogatīva. Šie jautājumi nav pakļaujami apgrūtinātām saskaņošanām ar kaut kādām trešajām pusēm, lai kas tās arī būtu,» tā pilsētas mērs.

Pasākuma Studentu Paradīze organizatori atklājuši galvenos māksliniekus un uzsākuši VIP biļešu tirdzniecību.

Studentu Paradīzes organizatori nosaukuši galvenos no kopumā 30 māksliniekiem, kuri šogad uzstāsies studentiem veltītajā pasākumā 25.septembrī Arēnā Rīga.

Šogad uz galvenās skatuves apmeklētājus izklaidēs Tumsa, Instrumenti, Aisha, PER, Ivo Fomins, savukārt, uz alternatīvās skatuves, kas tiks izbūvēta Arēna Rīga trešajā stāvā, uzstāsies Dzelzs Vilks, Triānas Parks, Iedomu Spārni un grupa Dziļā Nemaņā.

Lai paplašinātu Arēna Rīga teritoriju, pie arēnas Studentu Paradīzes organizatori izbūvēšot un labiekārtošot ietilpīgu telti, kurā klubu mūzikas ritmos apmeklētājus izklaidēs DJ Kaspar Kondrat, Dj Crash, DJ Deros, DJ [Ex] da Bass, DJ Lejasmeijers u.c.

Šodien Rīgas apgabaltiesa apmierināja čarterlidojumu aviokompānijas VIP Avia prasību pret VAS Starptautisko lidostu Rīga par 192 000 latu parāda un nomas maksas piedziņu, aģentūru LETA informēja tiesas kancelejas vadītājs Ingars Sprukts.

12.jūlijā Rīgas apgabaltiesa atlika lietas izskatīšanu līdz 2.augustam, jo lietas dalībniekiem vēl bija nepieciešams precizēt ar paredzamo izlīgumu saistītās detaļas.

Savukārt 2.augusta tiesas sēdē izlīgums netika panākts, līdz ar to tiesa šodien gala spriedumā apmierināja VIP Avia prasību, skaidro Sprukts.

Prasību pret lidostu VIP Avia apgabaltiesā iesniedza 2011.gadā.

Jau ziņots, ka 2010.gada aprīlī Rīgas rajona tiesa izbeidza 2009.gadā noteikto VIP Avia ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināja uzņēmuma maksātnespēju. Par administratori tika iecelta Ilze Gulbe.

Uzņēmums VIP Avia vairāk nekā desmit gadus veica biznesa klases lidojumus un bija oficiālais Latvijas Valsts prezidenta pārvadātājs. VIP Avia flotē bija trīs Hawker un viena Challenger tipa lidmašīna.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.