Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.
Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Tāpat iebildumi pret ģenerālprokurora ierosinājumu nāca no Ekonomikas ministrijas, kura arī saredzēja būtiskus riskus šādas kriminālatbildības noteikšanā. Ekonomikas ministrija toreiz tāpat informēja, ka paralēli jau norit darbs pie administratīvās atbildības stiprināšanas, kas būtu atzīstama par daudz samērīgāku pieeju attiecībā uz konkurences pārkāpumiem.
Diskusijas par priekšlikumu 26. marta Juridiskās komisijas sēdē iekarsa, komisijas vadītājam Andrejam Judinam paceļot balsi un vairs nedodot vārdu uzņēmēju pārstāvjiem. Pēc garām diskusijām ģenerālprokurora priekšlikums šajā komisijas sēdē netika atbalstīts. Neskatoties uz minēto, Andrejs Judins atkārtoti iesniedza saturiski tādu pašu priekšlikumu citā likumprojektā, kas bija sagatavots par kriminālatbildības pastiprināšanu par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu.
Arī šoreiz pret priekšlikuma virzību iebilda gan Ekonomikas ministrija, gan uzņēmēju organizācijas, aizrādot, ka netiek ievērots labas likumdošanas princips – pretēji Konkurences padomes Konsultatīvajā padomē nolemtajam tik būtisks ierosinājums, kas skartu visu uzņēmējdarbības vidi, netiek virzīts caur Ministru kabinetu, tādējādi nenodrošinot apspriedi ar sabiedrību. “LDDK biedriem ir jautājumi par caurskatāmību, kādā veidā šie priekšlikumi uzrodas un cik lielā mērā ir iespēja iesaistīties apspriešanas procesos” – šoreiz pauda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Tāpat uzņēmēju pārstāvji atkārtoti norādīja, ka ierosinājuma atbalstīšana negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo tā būtu jāveido tāda, kurā valsts parāda uzticību uzņēmējiem, nevis ieliek uzņēmējus cietumā. Pēc viedokļu apmaiņas, kurā kritiku par šo ierosinājumu pauda arī vairāki citi Saeimas deputāti, diskusijas arī 12. jūnija Juridiskās komisijas sēdē kļuva personiskas, komisijas vadītājam Andreja Judinam izsakot pārmetumus, ka “pēc mūsu balsojuma, mani priecē, ka mēs fiksējam tagad, būs redzams, kurš tolerē korupciju privātajā sektorā”, kā arī paužot: “ļoti labi, ka mums tas audioierakstos paliks”. Komisijas sēdē deputātu vairākums priekšlikumu atkārtoti neatbalstīja. No minētajiem Judina izteikumiem bija secināms, ka tiek jaukti termini ‘korupcija’ un ‘konkurence’. Visbeidzot, Andrejs Judins rosināja deputātus atbalstīt viņa ierosinājumu Saeimai 5. septembra plenārsēdē.
Priekšlikumu debatēs aizstāvēja deputāti no “Jaunās Vienotības” un “Progresīvajiem”. Tomēr Saeimas vairākums pievienojās komisijas iepriekš lemtajam, ka šāda iniciatīva nav atbalstāma. Arī debatējot par priekšlikumu 5. septembra Saeimas sēdē no vairākiem deputātiem izskanēja kritika, ka pārāk daudz tiek mēģināts visu kriminalizēt un sodīt uzņēmējus, tādējādi veidojot policejisku valsti. “Uzticēsimies vienreiz uzņēmējam” – izskanēja no Saeimas tribīnes. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja Andreja Judina ierosinājums tiktu atbalstīts, Latvija nebūtu pirmā valsts, kurā par konkurences pārkāpumiem tiek paredzēta kriminālatbildība.
Šāds regulējums ir arī Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Krievijā un citās valstīs. Vienlaikus daudzas valstis, kā, piemēram, Zviedrija, Nīderlande un Somija pieturas pie atšķirīgas pieejas, kas neparedz uzņēmēju ielikšanu cietumā, tā vietā par konkurences pārkāpumiem piemērojot administratīvus sodus.
