Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Čarterlidojumu aviokompānijai VIP Avia ir ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

VIP Avia Db komentārus nesniedza, norādot, ka uzņēmuma vadītājs Māris Kārkliņš ir devies atvaļinājumā.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process VIP Avia ir ierosināts Rīgas rajona tiesā 24.novembrī.

Diena 2008.gada novembrī jau rakstīja, ka bijušie Latvijas Valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe–Freiberga lidojumiem uz ārvalstīm savas prezidentūras laikā izmantoja privātās lidkompānijas VIP Avia pakalpojumus. Firmu savulaik dibināja Parex līzings kopā ar kārtējo ASV reģistrēto ofšoru, ko arī pārstāvējaTatjana Voronkova.

Firma reģistrēta Rīgas lidostā, kur arī nomā zemi lidmašīnu glabāšanai. Lidostas darbinieki, kas nevēlējās publiskot savu vārdu, norādīja: neesot bijis šaubu, ka VIP Avia lidmašīnas pieder abiem baņķieriem V.Karginam un V.Krasovickim.

Pasākuma Studentu Paradīze organizatori atklājuši galvenos māksliniekus un uzsākuši VIP biļešu tirdzniecību.

Studentu Paradīzes organizatori nosaukuši galvenos no kopumā 30 māksliniekiem, kuri šogad uzstāsies studentiem veltītajā pasākumā 25.septembrī Arēnā Rīga.

Šogad uz galvenās skatuves apmeklētājus izklaidēs Tumsa, Instrumenti, Aisha, PER, Ivo Fomins, savukārt, uz alternatīvās skatuves, kas tiks izbūvēta Arēna Rīga trešajā stāvā, uzstāsies Dzelzs Vilks, Triānas Parks, Iedomu Spārni un grupa Dziļā Nemaņā.

Lai paplašinātu Arēna Rīga teritoriju, pie arēnas Studentu Paradīzes organizatori izbūvēšot un labiekārtošot ietilpīgu telti, kurā klubu mūzikas ritmos apmeklētājus izklaidēs DJ Kaspar Kondrat, Dj Crash, DJ Deros, DJ [Ex] da Bass, DJ Lejasmeijers u.c.

Šodien Rīgas apgabaltiesa apmierināja čarterlidojumu aviokompānijas VIP Avia prasību pret VAS Starptautisko lidostu Rīga par 192 000 latu parāda un nomas maksas piedziņu, aģentūru LETA informēja tiesas kancelejas vadītājs Ingars Sprukts.

12.jūlijā Rīgas apgabaltiesa atlika lietas izskatīšanu līdz 2.augustam, jo lietas dalībniekiem vēl bija nepieciešams precizēt ar paredzamo izlīgumu saistītās detaļas.

Savukārt 2.augusta tiesas sēdē izlīgums netika panākts, līdz ar to tiesa šodien gala spriedumā apmierināja VIP Avia prasību, skaidro Sprukts.

Prasību pret lidostu VIP Avia apgabaltiesā iesniedza 2011.gadā.

Jau ziņots, ka 2010.gada aprīlī Rīgas rajona tiesa izbeidza 2009.gadā noteikto VIP Avia ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināja uzņēmuma maksātnespēju. Par administratori tika iecelta Ilze Gulbe.

Uzņēmums VIP Avia vairāk nekā desmit gadus veica biznesa klases lidojumus un bija oficiālais Latvijas Valsts prezidenta pārvadātājs. VIP Avia flotē bija trīs Hawker un viena Challenger tipa lidmašīna.

Lai uzlabotu VIP pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošinot lidostas Rīga attīstību, uzsākta esošā VIP klientu apkalpošanas centra rekonstrukcija.

Kā informēja lidostas Rīga pārstāve Elīna Krastiņa, VIP centra rekonstrukcija izmaksās 1,734 miljonus latu, un rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt šā gada augustā.

Tādējādi tiks palielināta VIP centra kapacitāte, un rezultātā VIP un citi ar ceļojuma nodrošināšanu saistīti pakalpojumi tiks nodrošināti vienota kompleksa ietvaros, radot iespēju VIP pakalpojumus saņemt arī tranzītā esošajiem pasažieriem, kas nav no Šengenas zonas, jo izbūvēs atbilstošas uzgaidāmās zāles tranzīta pasažieriem.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

No 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos - par 10 vai 20 centiem (atkarībā no reģiona), informē VSIA Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Elektroniski pārdotajām viena brauciena biļetēm, kas maksā vismaz 2,10 eiro, tiks piemērota atlaide 10% apmērā. Savukārt e-biļetēm, kas maksā mazāk par 2,10 eiro, atlaide saglabāsies 5% apmērā.

Gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos maksa par braucienu autobusā pieaugs par 10 centiem, savukārt vilciena biļetes cena A un B zonas robežā palielināsies par 10 centiem, bet, braucot tālākos posmos, tā pieaugs par 20 centiem. Pasažieriem arī turpmāk būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, maksājot par braucienu lētāk - braucienam autobusos tā nodrošina atlaidi 10%, 15%, 20% apmērā, bet vilcienā atlaidi var saņemt līdz pat 46% apmērā. Iedzīvotāji, kuri abonementa biļeti būs iegādājušies pirms 15. janvāra, varēs to izmantot līdz derīguma termiņa beigām.

Festivāla Jaunais vilnis laikā Dzintaru koncertzāles VIP zonu turpinās apkalpot SIA Priority.

Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis organizatoru nepatika pret to, kā tiek organizēta ēdināšana VIP personām, šā gada sākumā tika minēta kā viens no iemesliem pateikt ardievas Jūrmalai un festivālu rīkot citur, piemēram, Rīgā vai pat citā valstī. Tomēr šā gada pavasarī Jūrmalas dome noslēdza sadarbības līgumu par konkursa norisi Jūrmalā ar pasākuma organizatoriem SIA Dzintara disks uz vienu gadu. Organizatori ieguva tiesības izvietot reklāmu, tirgot biļetes un arī apkalpot terases zonu, kur atrodas kafejnīcas.

Tad atkal aktualizējās jautājums, vai ilggadējais Dzintaru koncertzāles VIP zonas apkalpotājs SIA Priority arī šogad tur sniegs attiecīgos pakalpojumus, - tieši ar tiem festivāla organizatori nav bijuši mierā. Iepriekš SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis norādīja, ka nezinot, kā varēs nodrošināt izvirzītās līguma prasības. Tomēr šobrīd izskatās, ka «pamiers» ir noslēgts, jo sagatavošanās darbi rit pilnā sparā, un līgums ar SIA Priority nav lauzts. To apstiprina gan koncertzāles, gan SIA Priority pārstāvji. Diemžēl ar pasākuma organizatoriem DB sazināties neizdevās.

Va/s Starptautiskā lidosta Rīga neatklāj, kādi ir izlīguma nosacījumi strīdā ar čarterlidojumu kompāniju VIP Avia par 192 tūkst. Ls atmaksu, DB norādīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa. Viņa pamatoja to ar juridiskām niansēm, kas iekļautas izlīgumā.

Augstākā tiesa ir izbeigusi apelācijas tiesvedību minētajā strīdā, jo puses panākušas izlīgumu. Iepriekš Rīgas apgabaltiesa apmierināja VIP Avia prasību pret lidostu Rīga par parāda un nomas maksas piedziņu. Prasību pret lidostu VIP Avia apgabaltiesā iesniedza 2011.gadā.

Jau ziņots, ka 2010.gada aprīlī Rīgas rajona tiesa izbeidza 2009.gadā noteikto VIP Avia ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināja uzņēmuma maksātnespēju. Uzņēmums vairāk nekā desmit gadus veica biznesa klases lidojumus un bija oficiālais Latvijas Valsts prezidenta pārvadātājs. VIP Avia flotē bija trīs Hawker un viena Challenger tipa lidmašīna.

Uz nākamajā nedēļas nogalē Salacgrīvā gaidāmo Positivus festivālu internetā tiek pārdotas viltotas biļetes, aģentūru LETA informēja kāda viltotu biļešu pircēja, savukārt festivāla rīkotāji aicina mūzikas mīļotājus nekādā gadījumā nepirkt biļetes no rokas, lai festivāla dienā nenāktos palikt aiz sētas.

Kā aģentūru LETA informēja kāda biļešu pircēja, interneta portālā www.ss.lv viņa atradusi sludinājumu, kurā kāds Sergejs piedāvājis iegādāties biļeti, jo viņš pats uz pasākumu netiekot.

Divu dienu festivāla ieejas biļeti sieviete iegādājās par 22 latiem un, kā solīts sludinājumā, līdzi tika iedots pirkuma čeks. Sergejs apgalvoja, ka savu biļeti pārdodot, jo neesot naudas dzīvokļa īres nomaksai. Sākumā nekas neradīja aizdomas, līdz pāris dienas vēlāk tajā pat portālā sieviete pamanīja identisku sludinājumu. Tāpēc viņa devās pārbaudīt savu nopirkto biļeti uz Biļešu servisa kasi, kur apstiprinājās aizdomas, proti, attiecīgajā Biļešu servisa kasē neviena biļete uz Positivus festivālu netika iegādāta.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Iemesli, kāpēc Jaunā viļņa (JV) organizatori vairs nevēlas rīkot šo festivālu jūrmalā, lielā mērā var būt saistīti ar Dzintaru koncertzāles VIP zonu un tās apsaimniekošnu, tā intervijā DB norāda Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis.

«Izskanējušas pretenzijas arī par koncertzāles kafejnīcu, par tās VIP zonu. JV organizatori mani ir informējuši, ka bijusi kaut kāda sarakste starp viņiem un uzņēmējiem, kas pirms diviem gadiem ieguva tiesības strādāt šajā VIP zonā piecus gadus. Pieļauju, ka viņu starpā ir radušies pārpratumi. Uzskatu, ka nekādi pārpratumi tur būt nevar – galdiņu izvietojums, reklāmas, biļešu tirdzniecība VIP zonā un tamlīdzīgas lietas, protams, ir JV organizatoru prerogatīva. Šie jautājumi nav pakļaujami apgrūtinātām saskaņošanām ar kaut kādām trešajām pusēm, lai kas tās arī būtu,» tā pilsētas mērs.

«Valstij gar degunu aiziet peļņa no Jaunā Viļņa skatītājiem – Krievijas miljonāriem, kas uz koncertu atceļo ar savām privātajām lidmašīnām. Viņi maksā savējiem, nevis valstij. Pirms pāris gadiem Rīgas lidosta savā teritorijā ielaida bijušo Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieku Igoru Mališkovu, kas uzcēla milzu termināli un nu nosmeļ krējumu no privāto lidmašīnu apkalpošanas. Valstij paliek vien nelielas nodevas,» vēstīts TV3 svētdienas raidījumā Nekā Personīga.

«Mēs apkalpojam aptuveni 150 lidojumu mēnesī, divus tūkstošus nolaišanās un pacelšanās gaisā, taču Jaunā Viļņa nedēļas laikā mums ir ap diviem simtiem lidmašīnu,» norādīja FBO RIGA līdzīpašnieks Leonīds Gorodņickis. Tas nozīmē, ka konkursa Jaunais Vilnis laikā uzņēmums nopelna ap 200 tūkstošiem eiro, aprēķinājis raidījums Nekā Personīga.

Privātfirmai izdevīgo līgumu savulaik noslēdzis lidostas valdes loceklis Jānis Ķuzulis. Viņš neuzskata, ka valstij būtu nodarījis kādus zaudējumus.

Lidostai Rīga pašai ir pietiekoši daudz iespēju, lai nodrošinātu tādu pašu komfortu, kā privātzuzņēmumā. FBO Riga ir tikai viena atpūtas zāle, savukārt lidostai tādas ir sešas. Raidījuma žurnālistiem ierodoties lidostā pēc Jaunā Viļņa atklāšanas, visas zāles bija tukšas.

Tā kā nav zināms, kādas sekas nesīs Rīgas domes lēmums dubultot braukšanas maksu galvaspilsētā, pastāv bažas, vai ar plānoto teju 94 milj. eiro lielo dotāciju Rīgas satiksmei šogad būs gana, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas domes (RD) Finanšu departaments piedāvā pašvaldības dotāciju noteikt 88,6 milj. eiro – 2013. gada līmenī, DB saka departamenta pārstāvis Andris Konošonoks. Šāds apmērs šobrīd iestrādāts arī topošajā Rīgas šā gada budžetā. Savukārt SIA Rīgas satiksme (RS) to prasījusi lielāku kā jebkad – 119,8 milj. eiro –, izriet no priekšlikumiem, kas iesniegti šā gada pilsētas budžetam. Tiesa, šie aprēķini tapuši, pamatojoties uz pērnā gada trīs ceturkšņu rezultātiem, kad lēmums par biļetes cenas dubultošanu vēl nebija pieņemts, piebilst A. Konošonoks. Lēmums par to, cik lielu summu ieskaitīt pašvaldības uzņēmuma kasē, būs jāpieņem deputātiem. Nevar gan prognozēt, vai domes lēmumā fiksētā summa būs galīgā, jo iepriekš dotācija gada laikā tikai pieauga. Šobrīd nav arī iespējams paredzēt, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās biļetes cenas palielināšana, vai nepieaugs bezbiļetnieku skaits. Pērn bez biļetes sabiedriskajā transportā braukuši vairāk nekā 72 tūkst. cilvēku, soda naudās iekasēti 299,2 tūkst. eiro. RS pārstāvis Viktors Zaķis saka – sodīšanai ir preventīva, nevis budžeta papildināšanas funkcija. Līdz ar biļetes maksas celšanu no 1. februāra no 0,6 eiro līdz 1,15 eiro (pie transporta vadītāja – 2 eiro) soda nauda no 20. februāra būs no 20 eiro.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Jau dažas dienas pēc iepriekšpārdošanas uzsākšanas strauji tiek izpirktas biļetes uz vairāku Metropolitēna operu tiešraidēm kinoteātrī Parex Plaza.

Biļešu iepriekšpārdošanu uz deviņām nākamās sezonas izrādēm sāka 9. maijā. SIA Forum Cinemas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka visātrāk izpērk biļetes uz divām tiešraidēm, kurās piedalīsies slaveni Latvijas mūziķi. Uz 19. decembrī plānoto Žaka Ofenbaha operu Hofmaņa stāsti, kur vienu no galvenajām lomām dziedās mecosoprāns Elīna Garanča, 2.zālē pārdotas vairāk nekā 400 biļetes, bet zālē ir 461 vieta. Jau uzsākta tirdzniecība vēl vienā – 12. - zālē, kur pārdotas ap 80 biļešu no 186. Vairāk nekā 450 biļešu pa abām zālēm kopā pārdots arī uz izrādes Turandota translāciju 7. novembrī, kur pie diriģenta pults Metropolitēnā debitēs Andris Nelsons.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".