Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Baldones stadions kļuvis par astoto starptautiski sertificēto vieglatlētikas stadionu Latvijā un Pierīgā, kurš ir piemērots ne tikai vietēja, bet arī nacionāla un starptautiska mēroga sacensību rīkošanai, informē Baldones novada dome.

«Stadions Baldonē pirmo reizi tika uzbūvēts 50. gadu sākumā. Tajā laikā tas bija viens no modernākajiem stadioniem rajonā. 30 gadus vēlāk solītā stadiona pārbūve netika īstenota un stadions tika nojaukts. Tikai pateicoties skolotāju entuziasmam, kuri centās atjaunot stadiona skrejceliņu un apmales, mums bija stadions, kādu to pazinām līdz pat pagājušajam gadam. Šodien, atskatoties uz pēdējo piecu gadu laikā kopīgi paveikto, kad ideju par stadionu sāka attīstīt pirmā sasauktā darba grupa, varam būt patiesi gandarīti, ka ir īstenojies sen lolotais sapnis – jauns, mūsdienīgs stadions, kas dos otro elpu Baldones novada sporta attīstībā un noteikti radīs jaunus talantus,» stāsta Baldones Sporta kompleksa vadītājs Edgars Brigmanis.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi valsts atbalsta notifikāciju Kultūras un sporta centra Daugavas stadions (turpmāk: stadions Daugava) atjaunošanas projektam, tādējādi secinot, ka projekta ieviešana nekropļos konkurenci Eiropas Savienībā. Notifikācijas apstiprinājums paver iespējas praktiskai projekta īstenošanai.

«Valsts atbalsta notifikācijas apstiprināšana ir kritiski svarīgs solis projekta attīstībā, jo bez tās nebūtu iespējams nedz saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu, nedz valsts līdzfinansējumu, nedz veikt nepieciešamos ieguldījumus vai slēgt būvniecības līgumus projekta īstenošanai. Prieks, ka šo apstiprinājumu saņemam tad, kad to gaidījām, un projekta īstenošana var noritēt saskaņā ar sākotnēji iecerēto laika plānu,» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Stadiona attīstības risinājums iekļauj šādus sporta infrastruktūras objektus: vieglatlētikas arēnu treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukumu, bobsleja starta estakādi, vieglatlētikas iesildīšanās laukumu treniņu norisei, vieglatlētikas manēžu vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa, bodibildinga u. c. sporta veidu vajadzībām, multifunkcionālu halli basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halli hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņu un sacensību vajadzībām. Tāpat teritorijā ir plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo u. c. Visu sporta objektu izbūve tiks paveikta līdz 2022. gadam.

Kultūras un sporta centra Daugavas stadions (turpmāk: stadions Daugava) jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumā ir uzvarējusi pilnsabiedrība LNK INDUSTRIES Partnership, kas par EUR 10 697 085,25 izstrādās būvprojektu, īstenos būvdarbus un veiks projekta autoruzraudzību, lai līdz 2018. gada vasarā notiekošajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem palielinātu stadiona skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 000.

LNK INDUSTRIES Partnership piedāvājums konkursā atzīts par saimnieciski izdevīgāko, ņemot vērā šādus kritērijus: zemākā cena, garantijas termiņš un garantijas laika apdrošināšanas summa, liecina šodien izplatīts paziņojums.

«Iepirkumā kopumā bija pieteikušies 7 pretendenti, kas nodrošināja augstu piedāvājumu konkurences līmeni. No uzvarētāja mēs sagaidām augstāko darbu kvalitāti un ļoti stingru termiņu ievērošanu, jo projektam ir jābūt īstenotam līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem un pēc tam stadionam būs jākalpo vairākām sportistu paaudzēm,» norāda Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Vairāku gadu laikā Daugavpils novada atpūtas un sporta kompleksā Višķu estrāde un stadions, kā arī tam piegulošajā infrastruktūrā, ir ieguldīts ap miljons eiro. Ir atjaunota estrāde ar 1000 skatītāju vietām, stadions, kas izveidots atbilstoši IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) standartu prasībām. IAAF sertifikācijas standartiem atbilst arī jaunais uzsmidzināmais sintētiskā poliuretāna skrejceliņu, sporta laukumu un vieglatlētikas sektoru segums. 2016.gadā atjaunoti arī volejbola, basketbola un tenisa laukumi, uzlaboti pludmales volejbola un futbola laukumi. Ap laukumiem ir 500 skatītāju vietu. Klientu labsajūtai tiek piedāvāta pirts un laivu stacija ar 12 laivām un dažādiem citiem peldlīdzekļiem. Vairāki uzņēmumi savās aktivitātēs izmanto blakus kompleksam esošo ezeru gan zvejošanas sacensībām, gan aktivitātēm ar laivām. Kopumā kompleksa infrastruktūra ļauj novadīt desmitiem dažādu sporta spēļu un disciplīnu, neskaitot daudzās „nenopietnās” disciplīnas, kas ļoti populāras korporatīvajās sporta spēlēs.

Arī piebraukšana pie kompleksa ir ļoti ērta pa asfaltētiem ceļiem – divi kilometri no A13 šosejas. Iespējams arī atlidot ar lidmašīnu, jo gandrīz blakus stadionam atrodas lidlauks. Pasākumā laikā ir iespējams noorganizēt lidojumus ar motodeltaplānu.

Višķu sporta un atpūtas komplekss bija ļoti populārs agrāk, kad lielākā daļa Latvijas lielo uzņēmumu te ir rīkojuši savas sporta spēles. `Tā kā tagad lielu uzņēmumu nav daudz, liela daļa savai atpūtai izvēlas nelielas viesu mājas. Savukārt tādu vietu, kas varētu uzņemt simtiem un pat tūkstošiem dalībnieku, visā valstī ir ļoti maz. Višķos lielākais dalībnieku skaits ir bijis vairāk par 3000. Šāda dalībnieku skaita izmitināšanai piemēroti vairāki telšu laukumi, netālu no kompleksa esošās viesu mājas un dienesta viesnīca. Vēl viens arguments par labu Višķiem ir uzņēmumu vadības cieņas izrādīšana pret savu filiāļu darbiniekiem, izvēloties atpūtu reģionos, ko ļoti augstu novērtē reģionu darbinieki. Kāpēc lai šogad tas nebūtu Latgalē? Tā ir arī iespēja apskatīt, cik mūsu valsts ir daudzveidīga.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis un iepirkumu procedūras konkursa uzvarētāja SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Armands Garkāns ceturtdien, 23.jūlijā, parakstīja ģenerālbūvuzņēmēja līgumu par sporta kompleksa Kr. Barona ielā 116A rekonstrukcijas darbu veikšanu, informē LFF pārstāvis Toms Ārmanis.

SIA Arčers uzticēts veikt būvdarbus, kā rezultātā tiks rekonstruēts un nodots ekspluatācijā sporta komplekss Kr. Barona ielā 116A, Rīgā. Iepriekš SIA Arčers piedāvājums kā saimnieciski izdevīgākais tika atzīts LFF Iepirkumu komisijas un LFF valdes vērtējumā.

Rīgā - Ērgļu un Kr. Barona ielu apkārtnē esošajā teritorijā - LFF sadarbībā ar Rīgas domi un UEFA plāno rekonstruēt sporta kompleksu ar mērķi 2017.gadā tajā atklāt Latvijas nacionālās futbola izlases un citu Latvijas izlašu spēļu, kā arī Latvijas futbola klubu un citu LFF pasākumu organizēšanas vajadzībām atbilstošu stadionu. Sporta kompleksa rekonstrukcijai paredzēto finansējumu nodrošinās LFF, tostarp - no UEFA paredzētajiem līdzekļiem futbola infrastruktūras programmu realizēšanas uzlabošanai turpmākajiem gadiem, kas tikuši apvienoti un novirzīti konkrēti šī projekta realizēšanai.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Skandālā iekļuvušajā Skonto futbola stadionā Rīgā uzstādīti atpakaļ krēsli un apgaismojums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) izpilddirektors Edgars Pukinsks.

Skonto stadions skandālā nokļuva pirms nepilna mēneša, kad pēc īpašnieku SIA Adventika Group un SIA Light, kam pieder daļa kustamā manta, strīda tika demontētas apgaismes lampas, kā arī vairākos sektoros noņemti krēsli.Situāciju īpaši uztraucošu radīja fakts, ka 9.jūnijā Latvijas izlasei jāuzņem Portugāles futbola valstsvienība, bet Skonto stadions ir vienīgais, kurš Latvijā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Pēc ilgāka neskaidrību perioda 19.aprīlī LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka panācis vienošanos ar iesaistītajām pusēm un viss stadionā būs kārtībā.

Vēl jāveic gaismu kalibrēšana, bet pēc būtības viss ir salikts vietā un jāsakārto tikai nianses," pastāstīja Pukinsks. "Visu testa režīmā izmēģināsim Latvijas kausa finālā 17.maijā, uz to arī, visticamāk, atbrauks cilvēks no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA), lai veiktu pārbaudi, viņš norādīja.

#Plānota esošā stadiona pārbūve, jaunas vieglatlētikas manēžas un viesnīcas celtniecība.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.janvārī deputāti lēma atbalstīt līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību Lemminkainen par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvniecības darbus plānots uzsākt jau 2018.gada februārī un pabeigt divu gadu laikā. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17 850 287 eiro apmērā (bez PVN), tai skaitā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5 300 000 eiro.

«Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā. Tā kā Valmiera jau izsenis bijusi pasaules līmeņa vieglatlētu «šūpulis» un Vidzemes sporta centrs, likumsakarīgi ir turpināt pilnveidot sporta infrastruktūru pilsētā. J.Daliņa stadions pašreizējā izskatā ir kalpojis jau ilgus gadus, šobrīd tas ir tehniski un morāli novecojis, kā arī ir nepietiekama platība, lai nodrošinātu treniņu iespējas visiem sportot gribētājiem. Tam ir nepieciešama pārbūve. Savukārt manēža pēc projekta realizācijas atbilstoši starptautiskiem standartiem būs modernākā Latvijā. Varēsim Valmierā organizēt augsta līmeņa sacensības, vienlaikus nodrošinot ērtu un patīkamu vidi sportam un veselīgam dzīvesveidam valmieriešiem,» uzsver Valmieras mērs Jānis Baiks.

Ķekavas novadā taps pirmais standartiem atbilstošs stadions, kuru varēs izmantot gan sporta vajadzībām, gan kultūras pasākumu rīkošanai, informē pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa. To projektēs metu un sarunu procedūru konkursā izvēlētais uzņēmums - SIA 5. iela.

Jaunais stadions atradīsies Ķekavā blakus sporta klubam, tādējādi veidojot vienotu un pārdomātu sporta infrastruktūru, kuru varēs izmantot ne tikai sportisti, skolēni, bet arī novada iedzīvotāji veselīga dzīvesveida uzturēšanai.

Sporta stadionā paredzēts izbūvēt sintētiskā seguma futbola-regbija laukumu. Šāds segums izvēlēts, lai, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, laukumu varētu izmantot un noslogot pēc iespējas vairāk - sākot no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Futbols un regbijs Ķekavas novadā ir vieni no plašāk pārstāvētajiem sporta veidiem, kuru sportisti piedalās Latvijas augstākā līmeņa čempionātos, bet atbilstoša laukuma, kur trenēties un aizvadīt sacensības, pašvaldībā nav.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir izsludinājis starptautisku metu konkursu apjomīgās Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiks izstrādāta kompleksa Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalna apkaimē telpiskās attīstības koncepcija (vai vīzija).

Metu iesniegšanas termiņš ir 2017.gada 20.marts plkst.17:00. Metu konkursa godalgoto vietu ieguvēji tiks aicināti piedalīties sarunu procedūrā, kuras rezultātā tiks izraudzīts pretendents Kultūras un sporta kvartāla būvprojekta izstrādei.

Metam vai apbūves iecerei ir jāietver Kultūras un sporta kvartālā plānoto objektu un teritorijas kopējā ģenplāna attīstības priekšlikumi, kā arī funkcionālie un arhitektoniskie risinājumi. Starptautiskajā metu konkursā ir aicināti piedalīties Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, sporta infrastruktūras speciālisti un ainavu arhitekti.

Iesniegtos metus izvērtēs žūrija trīspadsmit cilvēku sastāvā, no kuriem vairākums – septiņi – ir arhitekti ar starptautisku pieredzi no Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas: Daiga Dzedone (Latvija), Vita Balode (Latvija), Māra Kalvāne (Latvija), Huub Juurlink (Nīderlande), Jaakko van't Spijker (Nīderlande), Johannes Lettenmayer (Vācija) un Saulius Mikštas (Lietuva). Žūrijas priekšsēdētājs ir Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons, bet priekšsēdētāja vietnieks ir Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Latvijas sporta sabiedrības klātbūtni žūrijā nodrošinās Māris Liepiņš, Latvijas Sporta federāciju padomes valdes izpilddirektors, bet kultūras kopienu pārstāvēs Maruta Alpa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte. Tāpat žūrijā strādās arī Agrita Maderniece, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas vadītāja vietniece un Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departamenta Starpinstitūciju projektu nodaļas vadītāja.

Par Skonto stadiona kompleksa īpašnieku septembra nogalē kļuvusi nekustamo īpašumu jomā strādājošās Rudzīšu ģimenes uzņēmums MANI Group, liecina Zemesgrāmatas informācija.

Zemesgrāmatā reģistrētā kopējā stadiona un tam piegulošo zemesgabalu pārdošanas summa ir 35 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās Parex bankas problemātisko aktīvu pārvaldītāja AS Reverta.

Reverta jūlija vidū stadionu un zemi par 13,8 miljoniem eiro pārdeva bijušā futbolista, futbola kluba Skonto prezidenta amatu vasarā pametušā Vladimira Koļesņičenko firmai SSA.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA sacīja, ka jau vasarā stadions tika pārdots par summu, kas pārsniedz tirgus cenu.

Šo īpašumu tirgojām vairāk nekā gadu un zinām, kāda bija tirgus cena. Stadiona pārdošana notika restrukturizācijas darījuma ietvaros un Reverta"atguva ne tikai visu izsniegto kredīta summu, bet pat vairāk par to, sacīja Ozoliņa.

A/S Valmieras stikla šķiedra meitas kompānija Valmiera Glass UK Ltd. piesaistīta vērienīga projekta īstenošanā – BJK Vodafone stadiona būvniecībā Turcijā, Stambulā, liecina kompānijas paziņojums biržā Nasdaq Riga.

Pašlaik noslēgts līgums ar stadiona būvkompāniju IZ Insaat ve Madencilik Sanayı ve Ticaret AŞ par Atex® 5000 TRL arhitektūras membrānas piegādi un izmantošanu jaunās BJK Vodafone arēnas būvniecībā 26 000 kvadrātmetru platībā. Materiālu plānots piegādāt 2015.gada aprīlī.

Jaunā stadiona būvniecībā izmantos Valmiera Glass UK Ltd. ražoto Atex® arhitektūras membrānu 26 000 kvadrātmetru platībā. Uzņēmumā skaidro, ka Atex® materiāla viena no lielākajām priekšrocībām ir tā augstā gaismas caurlaidība, kas arī ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem šī produkta izvēlē, jo paredzēts, ka Vodafone stadions tiks izgaismots dažādās krāsās, paspilgtinot tā ārējo tēlu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Rīgas dome trešdien nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecībai.

Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Balstoties uz pašreizējiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Pašreizējās aplēses liecina, ka multifunkcionālais komplekss ar stadionu varētu izmaksāt aptuveni 44 miljonus eiro, no kuriem 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šī brīža aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.

Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, norādīja Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.