Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu

2010. gada 20. oktobris plkst. 9:30
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd diemžēl Saeimas prestižs ir ļoti zems. Manuprāt, tur pie vainas lielā mērā ir deputātu uzvedība plenārsēžu laikā – viņi lasa izklaides žurnālus, spēlē datorspēles, guļ, pastaigājas sēdes laikā. Vajadzētu ieviest kādu disciplīnu, lai cilvēkiem nebūtu kauns skatīties uz saviem priekšstāvjiem,» intervijā Latvijas Avīzei stāstījis jaunievēlētais Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

«Mums jau ir bijusi frakcijas sanāksme, un es pats sevi vislabāk redzu Ārlietu un Eiropas lietu komisijā. Studējot vēsturniekos, padziļināti pētīju dažādu valstu attiecības dažādos laika periodos. Pašlaik studēju maģistrantūrā starptautiskās attiecības. Uzskatu, ka nacionālistiem ne tikai savā valstī jāparāda stingra stāja, bet arī ārpolitiski jāaizstāv savas nacionālās intereses un jāsadarbojas ar līdzīgi domājošiem spēkiem citās valstīs,» viņš skaidrojis.

Par par sevi J. Dombrava stāstījis: «Nesen izpētīju iepriekšējo Saeimu sastāvus un tiešām esmu visjaunākais deputāts. Man ir 22 gadi. Esmu dzimis 1988. gada 29. jūnijā. Līdz šim jaunākie bija Māris Vītols 6. Saeimas laikā un Juris Sokolovskis 7. Saeimas laikā. Arī viņi bija ievēlēti 22 gadu vecumā, bet interesanti, ka abi dzimuši 13. jūnijā. Tādēļ sanāk, ka esmu jaunības rekordu pārspējis par divām nedēļām. Mums tagad mēdz pārmest pieredzes trūkumu, saukā par zaļiem puišeļiem. Bet neatceros, ka kāds jaunības dēļ būtu kritizējis šos cilvēkus vai, piemēram, Edgaru Jaunupu, kuram 8. Saeimas laikā bija tikai 23 gadi. Varbūt jaunība nav iemesls, bet tikai iegansts?

Esmu dzimis, audzis rīdzinieks. Mācījos Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Pēc tam studēju Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē, kur šopavasar ieguvu bakalaura grādu. Šobrīd turpinu mācības maģistrantūrā – starptautiskās attiecības Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātņu programmā. Kopš 2005. gada darbojos kustībā Visu Latvijai.»

Vecāki viņa politiskās aktivitātes atbalstot: «Jāsaka paldies maniem vecākiem, jo no viņu puses vienmēr esmu jutis atbalstu un izpratni. Jau pieminētās Abrenes akcijas laikā pirmo reizi arī sajutu, ka viņiem ir gandarījums par manu rīcību. Uz pasākumu bija atnākusi arī mana mamma, bet viņa nezināja, kas tieši ir gaidāms. Kad viņa ieraudzīja mani stāvam kailām krūtīm mīnus 17 grādu salā pretim policijas ķēdēm, viņa no sākuma bija šokēta par to, ko viņas dēls dara. Bet pēc tam es jutu, ka viņa ar mani lepojas.»

Dalies ar šo rakstu