Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.
Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.
Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.
Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.
Jau Dienas Biznesā norādījām, ka lielākā daļa praktisko naudas iesaldēšanas piemēru, kas šobrīd ir procesā tā vai citādi saistīti ar likvidējamām banku, tostarp ar ABLV bank klientiem, tādēļ izvairīties no šo precedentu apspriešanas, runājot par likuma praktisku pielietojumu, ir neiespējami vai ļoti grūti. G. Eglītis prasībā tiesai norāda, ka savus likuma labojumus piedāvājis tādēļ, ka par likumu ne reizi vien pausts sašutums, norādot zvērinātas advokātes Daigas Siliņas publikāciju “Sarkanais terors pret Latvijas banku klientiem”. Dienas Biznesam ir labi zināms, ka advokātes pārziņā ir liels skaits ABLV bank klientu naudas iesaldēšanas lietu un viņas intervijas un viedokļi publicēti arī žurnālā, līdztekus citu advokātu intervijām. Tāpat arī G. Eglītis prasībā tiesai norādījis atsauces uz citiem advokātiem un oficiāli paustiem viedokļiem par nepieciešamām izmaiņām likumā, kā arī uz publikācijām presē, tostarp uz Dienas Biznesa un citu mediju autoriem.
G. Eglītis, veidojot prasību tiesai, norāda uz I. Znotiņas vairākām runas detaļām. I. Znotiņa komisijas sēdēs runā: “...no sistēmas viedokļa ir pietiekami absurdi un tik pat nekvalitatīvi kā iepriekšējais, kurā priekšlikumu autors nav īsti sapratis, ko viņš piedāvā. ... un šie priekšlikumi, konkrētais 84. priekšlikums, ir, izskatās, un Eglīša kungs neslēpj, ir pamatots tikai un vienīgi ar vienas likvidējamās bankas interesēm.” Vēlāk šo tirādi I. Znotiņa noslēdz ar: “Eglīša kungs nav slēpis, ka šis ir jautājums par ABLV kreditoru vai varbūt pašu ABLV ... aizsardzību.” Kontekstam, Dienas Bizness jau kopš 2019. gada vidus seko vairāku likumu, kas saistīti ar AML prasību izpildi veidošanu un ļoti bieži debatēs par juridisku normu korektumu likumdošanas procesā I. Znotiņa klātesot komisiju sēdēs izmantojusi argumentus, kuri drīzāk raksturojami kā ultimāti likumdevējam. Piemēram, Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126., pantu apspriešanas gaitā 2019. gada nogalē I. Znotiņa argumentējot konkrēto pantu redakciju pareizumu Saeimas komisijā deputātiem atgādināja, ka pantus nepieņemot Latvija var nokļūt “pelēkajā sarakstā” aiz kā slēpjas ASV FinCEN ziņojums 2018. gada 13. februārī par ABLV bank. Faktiski veselas likumprojektu paketes pieņemšana Saeimā ir noritējusi ar deputātu ietekmēšanas elementu, kam ir draudu nokrāsa un deputāta G. Eglīša reakcija ir pirmais precedents, kad kāds no deputātiem vispār cenšas iebilst FID vadītājai par pielietotām argumentēšanas metodēm, pēc būtības pasakot arī to, ka ar šādām metodēm tiek traucēta kvalitatīvu likumu izstrāde.
Savā prasībā tiesai G. Eglītis norāda, ka I. Znotiņa Saeimas komisijas sēdē neatvainojas par saviem izteikumiem un pastāvot uz viedokli to noslēgumā vēl pastiprinājusi sakot: “par ABLV – pagājušajā protokolā mēs varam redzēt, ko Eglīša kungs runā tur.”
Deputāts G. Eglītis pieteikumā tiesai prasa no I. Znotiņas atsaukt pieminētos izteikumus pamatojoties uz Eiropas un Latvijas cilvēktiesību likumdošanu un jau konkrēti pamatojoties uz Civillikumu, kura 23521 pirmā un otrā daļa paredz: “katram ir tiesības tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai". Tā kā Dienas Biznesā citējām I. Znotiņas izteikumu par G. Eglīti kā ABLV bank interešu realizētāju 30. marta numurā, atliek vien piebilst, ka esam gatavi publicēt tiesas nolēmumu, ka tā nav taisnība. I. Znotiņa pēc deputāta domām pati vērsusies vairākos medijos, lai izplatītu nevis savu viedokli, bet skaidru vēstījumu, proti, ziņas par to - ar ko deputāts nodarbojas.
Būtiska ir norāde uz to, ka deputāts devis zvērestu un viņam ir pienākums pārstāvēt Latvijas valsts un tautas intereses, tā skaidri norādot uz I. Znotiņas izteikumu apsūdzības smago pamatu, jo kopš FinCEN paziņojuma par ABLV bank sabiedrībā esot izveidojusies negatīva un noraidoša attieksme. No tā arī G. Eglītis secina, ka izteikts smags apvainojums. Proti, no izteikumiem seko, ka deputāts ir korumpēts, pārkāpj likuma un deputāta ētikas normas un tādējādi viņš tiek diskreditēts. Deputāts no savas puses skaidro, ka šādi izteikumi ir vērsti pret viņam uzticēto pienākumu pārstāvēt valsts un tautas intereses un iesniegt priekšlikumus likuma uzlabošanai. Deputāts G. Eglītis lūdz tiesai noteikt, ka nepatiesās ziņas, kas izplatītas komisiju sēdēs publiski, I. Znotiņai jāatsauc atsaukumu publicējot Latvijas Vēstnesī.
