Jaunākais izdevums

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Kā ziņots iepriekš, konkurss norisinājās trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par FID darbības prioritātēm un attīstību. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika pārbaudītas pretendentu vadības kompetences.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja VK direktors Jānis Citskovskis. Tās sastāvā bija ģenerālprokurors Juris Stukāns, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris un Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets. Tāpat pretendentu vērtēšanā ar padomdevēja tiesībām piedalījās šādi Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji: biedrības "Fintech Latvija asociācija" valdes locekle Tīna Lūse, Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

FID ir neatkarīga, Ministru kabineta pārraudzībā esoša vadošā iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, un tās mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par atbildības "futbolēšanu" starp FID un VID saistībā ar neatbilstošu slogu grāmatvežiem

LETA, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Tomu Plataci iecēla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatā.

Iepriekš arī valdība atbalstīja Platača iecelšanu FID vadītāja postenī.

FID jaunais priekšnieks amatā apstiprināts uz pieciem gadiem.

Kā ziņots, Platacis augustā uzvarēja atklātajā konkursā uz FID priekšnieka amatu.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu sektora “kapitālais remonts” radījis bīstamas plaisas Latvijas ekonomikā

Andris Kulbergs, Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Ilgtspējīgas attīstības komisija, priekšsēdētāja biedrs, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa izlēmusi nestartēt jaunajā konkursā uz FID priekšnieka amatu, apliecināja pati Znotiņa.

Viņa norādīja, ka vēloties paplašināt savu darbības lauku un patlaban esot iesaistīta atbalsta sniegšanā vairākām valstīm. Tomēr Znotiņa uzsver, ka viņa vienmēr būšot gatava atsaukties, ja kolēģiem Latvijā vajadzēs padomu vai cita veida palīdzību.

Šodien noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš vakantajam FID priekšnieka amatam. Konkurss tika izsludināts 27.martā. Znotiņa pāris dienas iepriekš LETA norādīja, ka par piedalīšanos konkursā vēl nav izlēmusi.

Patlaban vienīgais kandidāts, kurš publiski apliecinājis savu startu konkursā, ir FID priekšnieka vietnieks Toms Platacis, kurš arī patlaban pilda dienesta priekšnieka pienākumus.

Kā ziņots, pēc aptuveni desmit mēnešu pauzes valdība marta beigās nolēma izsludināt konkursu uz FID priekšnieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID priekšnieks: Šoreiz uz Moneyval novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 25.aprīlim iespējams pieteikties vakantajam Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatam, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lai pieteiktos amatam, kandidātam jāatbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām, kā arī likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Kandidātam jābūt augstākajai profesionālajai vai akadēmiskajai izglītībai un jurista vai ekonomista kvalifikācijai vai kvalifikācijai finanšu vadībā, amatam atbilstošai darba pieredzei, kā arī pieredzei vadošā amatā. Pretendentam jāzina divas svešvalodas, nedrīkst piedalīties politisko partiju vai to apvienību darbībā, uz viņu nav piemērotas sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas

LETA, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš sacīja, ka informācija par šādiem mēģinājumiem tiek saņemta regulāri. Pašlaik esot novērota tendence Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem nogādāt dažādas luksusa preces.

Vienlaikus mēģinājumi, kā apiet noteiktās sankcijas, esot līdzīgi.

"Cilvēki jātiesā, jāliek cietumā," uz jautājumu, kas būtu jādara, lai novērstu šādus gadījumus, teica Platacis un piebilda, ka tas ir tikai laika jautājums.

Platacis FID priekšnieka amatā tika iecelts 28.septembrī.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc 10 mēnešu pauzes valdība izsludinās atkārtotu konkursu uz FID priekšnieka amatu

LETA, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit mēnešu pauzes valdība plāno izsludināt konkursu uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu, un viens no amata pretendentiem plāno būt pašreizējais priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdības lēmuma projektu par amata konkursu.

Valsts FID vadītājam piedāvās 8400 eiro algu pirms nodokļu nomaksas, sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu, kā arī motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

FID priekšnieka atlases konkurss noslēdzās 2022. gada 13.maijā, atlases komisijai par uzvarētāju atzīstot toreizējo dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu. Ministru kabinetā 2022. gada 31.maija Znotiņa guva valdības atbalstu, un viņas kandidatūra tika ieteikta Saeimai, taču deputāti 16.jūnija balsojumā neatbalstīja Znotiņas iecelšanu priekšnieces amatā uz otro termiņu. Znotiņas kandidatūra tika noraidīta pamatā ar "Konservatīvo", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" balsīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagatavotos Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") 6 novērtēšanas kārtai un nodrošinātu nepieciešamās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu, izveidota īpaša darba grupa, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdevis rīkojumu par minētās darba grupas izveidi, par kuras vadītāju iecelts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis. Viņam būs vairāki vietnieki no FID, Iekšlietu ministrijas (IeM), Finanšu ministrijas (FM) un Tieslietu ministrijas (TM).

Darba grupā strādās TM, Rīgas apgabaltiesas, Valsts drošības dienesta, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Valsts robežsardzes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, IeM, Ārlietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, FM, FID, Valsts policijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Uzņēmumu reģistra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas normatīvo aktu izpildes uzraudzības komitejas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, Iekšējās drošības biroja, Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Maksātnespējas kontroles dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Maksātnespējas kontroles dienesta, Ekonomisko lietu tiesas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas valstis tiek izmantotas noziedzīgi iegūtas skaidras naudas tranzītam

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) veiktajā novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā, aģentūru LETA informēja Latvijas FID.

Lai labāk izprastu ar skaidru naudu saistītos riskus Baltijas valstīs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu izlūkošanas dienesti pirmo reizi veikuši kopīgu skaidras naudas plūsmu stratēģisko novērtējumu.

Novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā. Vienlaikus saglabājas risks, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas paliek Baltijas valstīs, var tikt legalizēta un nonākt ēnu ekonomikā. Novērtējumā sniegti vairāki ieteikumi noziedzīgi iegūtas skaidras naudas kustības mazināšanai un naudas atmazgāšanas novēršanai.

Lai arī digitālo maksājumu izmantošana pieaug, skaidrā nauda, ņemot vērā tās izsekojamības grūtības, joprojām ir nozīmīgs instruments starptautiskām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Novērtējumā "Likumīgas un nelikumīgas naudas plūsmas Baltijas valstīs - stratēģisks novērtējums" secināts, ka ar skaidru naudu saistīto risku klāsts Baltijas valstīs laika periodā no 2019. līdz 2022.gadam ir mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pieteikšanās atklātam konkursam uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu. Pieteikumi saņemti no 16 pretendentiem.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 27.martā, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par FID darbības prioritātēm un attīstību.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: pārmaiņu vadīšana, lēmumu pieņemšana, stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, rezultātu sasniegšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā ieceļ Saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nākamajā vērtēšanas kārtā ir gatava saņemt labākus Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumus, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka pagājušā gada izskaņā notika "Moneyval" plenārsēde, kurā viens no darba punktiem bija arī Latvijas pēcpārbaudes ziņojums. Tas tika pieņemts zināšanai un nolemts, ka Latvijai vairs nav jāatskaitās.

"Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad esam izcilnieki, lai gan izdarīts ir milzīgs darbs un mūsu naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra, izpratne un spējas pašlaik ir augstā līmenī. Tomēr 2018.gadā pieņemtais "Moneyval" ziņojums ir palicis tas pats," sacīja Platacis.

Ziņojumu veido Tehniskās atbilstības daļa, kurā ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas, kurām ir jābūt iestrādātām nacionālajos likumos. Tas ir izdarīts un šī ziņojuma daļa ir pārvērtēta. Savukārt otra ir Efektivitātes daļa, kurā ir 11 rīcības virzieni. "Tur mums spēkā ir 2018.gadā piešķirtie reitingi un līdz ar to, ja kāds finanšu investors skatīsies uz šo dokumentu, tad tajā ir šie negatīvie - tiešām negatīvie - vērtējumi," atzina Platacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Strauji aug Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās

LETA, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā, teikts jaunākajā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informatīvajā izdevumā par Nacionālā risku novērtējumā gūtajiem rezultātiem un secinājumiem.

2023.gada ziņojums atklāj galvenos izaicinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā. Pārskatā idenficiēti trīs jauni riski, kas skar Latvijas finanšu sistēmu un kuriem tuvākajā nākotnē ir nepieciešami atbilstoši risku mazināšanas pasākumi.

Pirmkārt, strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā.

Lūgts detalizētāk komentēt šo risku, FID atbildēja, ka pilnais minētais novērtējums tuvākajā laikā tiks izskatīts Finanšu sektora attīstības padomē. Pēc tā izskatīšanas tas būs pieejams arī publiski, iespējams, jau oktobra beigās. Attiecīgi tad arī medijiem un ikvienam interesentam būs piekļuve šim dokumentam, lai gūtu detalizētāku ieskatu rezultātos un secinājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tautsaimniecības kreditēšanai jākļūst par valdības politikas prioritāti

Linda Matisone, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, (Apvienotais saraksts), 02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai jārīkojas, lai veicinātu pilnvērtīgu banku iesaisti Latvijas ekonomikā. Kā valdības prioritāti nepieciešams aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā, jo bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.

Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Banku sektors pēc “kapitālā remonta” joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijām, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādejādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam. Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.

Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank tiesā prasa piedzīt 414,7 miljonus eiro no ECB un Vienotā noregulējuma valdes

LETA, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā "ABLV Bank" saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā aicina kreditorus, kuri vēl nav pieteikuši prasījumus, izdarīt to pēc iespējas ātrāk, teikts "ABLV Bank" paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"ABLV Bank" vērš uzmanību, ka 2023.gada 8.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 15.jūlijā.

Attiecībā uz "ABLV Bank" likvidācijas procesu grozījumi cita starpā paredz, ja kreditors nav pieteicis prasījumu līdz 2028.gada 15.jūlijam, šāds kreditors zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, bet naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem iestājas noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

Tāpat grozījumi piešķir tiesības kredītiestādes likvidatoram attiecībā uz tādiem kreditoriem, kas ilgstoši nekomunicē ar likvidējamo kredītiestādi vai nesniedz likvidatora pieprasīto normatīvu prasību izpildei nepieciešamo informāciju, atzīt šādu kreditoru prasījumus par nepieteiktiem. Tādējādi arī uz šādiem prasījumiem tiks attiecināts grozījumos minētais noilgums.

Komentāri

Pievienot komentāru