Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Izmantojot kolektīvās jeb pūļa finansēšanas platformas, vietējie uzņēmēji ik gadu piesaista vairākus desmitus miljonus eiro, liecina nozares pārstāvju apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis finansējuma apjoms, kas piesaistīts, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, un interese par šo alternatīvo finansējuma veidu turpina pieaugt. Nozares eksperti norāda, ka Latvijas tirgū netrūkst piemēru, kas apliecina, ka pūļa finansēšanas platformas ir drošs un efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu, īpaši agrīnās attīstības posmos vai gadījumos, kad bankas nav gatavas iesaistīties. Spilgtāko pūļa finansēšanas kampaņu sarakstā ierindojas gan viens no Latvijas pirmajiem veiksmes stāstiem AirDog, kas 2014. gadā Kickstarter platformā rekordīsā laikā savāca 1,37 miljonus eiro, gan fintech platforma Mintos, kas divu kampaņu laikā kopumā piesaistīja 9,6 miljonus eiro. Iespaidīgas summas, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, izdevies piesaistīt arī daudziem citiem Latvijas uzņēmējiem.

Izmantojot kolektīvās jeb pūļa finansēšanas platformas, vietējie uzņēmēji ik gadu piesaista vairākus desmitus miljonus eiro, liecina nozares pārstāvju apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis finansējuma apjoms, kas piesaistīts, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, un interese par šo alternatīvo finansējuma veidu turpina pieaugt. Nozares eksperti norāda, ka Latvijas tirgū netrūkst piemēru, kas apliecina, ka pūļa finansēšanas platformas ir drošs un efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu, īpaši agrīnās attīstības posmos vai gadījumos, kad bankas nav gatavas iesaistīties. Spilgtāko pūļa finansēšanas kampaņu sarakstā ierindojas gan viens no Latvijas pirmajiem veiksmes stāstiem AirDog, kas 2014. gadā Kickstarter platformā rekordīsā laikā savāca 1,37 miljonus eiro, gan fintech platforma Mintos, kas divu kampaņu laikā kopumā piesaistīja 9,6 miljonus eiro. Iespaidīgas summas, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, izdevies piesaistīt arī daudziem citiem Latvijas uzņēmējiem.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi.

Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū.

Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?

Ņemot vērā, ka Rīgā gadā tiek uzbūvēti vien aptuveni 2000–2500 jaunu dzīvokļu, lai gan sabalansētai mājokļu tirgus attīstībai būtu nepieciešami vismaz 4000–5000, kļūst skaidrs, ka problēma nav tikai pieprasījumā, bet arī tirgus spējā pietiekami efektīvi finansēt jaunu mājokļu attīstību. Latvijā lielākā daļa dzīvojamo projektu joprojām tiek finansēti ar aizņēmumiem no bankām, attīstītāju pašu kapitālu un pirmspārdošanas līdzekļiem. Taču šāds modelis nozīmē, ka būtiska daļa ieņēmumu attīstītāj saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sadalīšanas dzīvokļu īpašumos. Praksē tas nozīmē, ka 85–90 % no kopējās darījuma summas attīstītājs saņem tikai projekta noslēgumā, līdz ar to piesaistītais kapitāls vienā projektā tiek “iesaldēts” uz ilgāku laiku un jaunu projektu uzsākšana kļūst lēnāka. Protams, kapitāla izmaksas tiek pārliktas uz dzīvokļu cenu, padarot tos dārgākus un mazāk pieejamus pircējiem.

Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību, pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas - "Moneyval" - publicēto ziņojumu par Latvijas sestās kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem.

"Moneyval" ziņojums publicēts ceturtdien.

Pēc FID paustā, ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos. Ziņojumā atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem.

"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus," komentē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu.

Lai nodrošinātu ievērojami straujāku izaugsmi un kļūtu par lielāko izglītības satura un tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Lielvārds uzsāk stratēģisku partnerību ar Tamo Group. Turpmākajos gados tiks izveidota Baltijas mēroga izglītības uzņēmumu grupa, lai padarītu pieejamus mūsdienīgus izglītības satura un tehnoloģiju risinājumus ikvienam skolēnam Baltijas reģionā.

Darījuma rezultātā Tamo Group kļuvusi par nozīmīgu Lielvārds uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, apvienojot spēkus ar esošajiem uzņēmuma dalībniekiem Andri Gribustu, Jāni Gribustu, Mārtiņu Gribustu un Juri Gribustu, kuri saglabās aktīvu līdzdalību uzņēmuma tālākajā izaugsmē.

Darījuma summa nav izpaužama publiski, tā finanšu konsultants bija PricewaterhouseCoopers un juridiskais konsultants Sorainen.

“Tamo Group pieredze un investīcijas palīdzēs straujāk audzēt un nostiprināt mūsu izglītības tehnoloģiju produktu un pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu vēl pieejamāks ikvienam skolēnam Baltijas reģionā. Ar Tamo Group mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības, atbildība un izpratne par kvalitatīvas izglītības vides veidošanu, bet arī vēlme augt, lai spētu piedāvāt pasaules līmeņa izglītības risinājumus katrā skolā un klasē,” komentē Mārtiņš Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Rudens lielākais notikums izglītības jomā – vairāk nekā 50 universitāšu, koledžu un skolu no Eiropas, ASV un Kanādas.

11. oktobrī konferenču centrā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes iela 55, Rīga) norisināsies gada nozīmīgākais pasākums ārzemju izglītības jomā – starptautiskā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”), ko organizē uzņēmums Baltic Council for International Education.

Vienuviet pulcēsies vairāk nekā 50 vadošo izglītības iestāžu pārstāvji no Eiropas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un citām valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja personīgi tikties ar universitāšu, koledžu, vidusskolu, biznesa skolu un valodu centru pārstāvjiem, kā arī uzzināt par mācību iespējām, uzņemšanas nosacījumiem, finansējumu un karjeras veidošanu ārvalstīs.

2026. gada 14. martā Rīgā notiks starptautiskā ārvalstu izglītības izstāde Days of International Education, kurā piedalīsies izglītības iestāžu pārstāvji no 17 pasaules valstīm.

Vienas dienas laikā apmeklētāji varēs personīgi tikties ar vairāk nekā 50 universitāšu, biznesa augstskolu, vidusskolu, koledžu, kā arī valodu un akadēmisko programmu organizatoru pārstāvjiem no Vācijas, Francijas, Šveices, Nīderlandes, Lielbritānijas, Spānijas, ASV, Kanādas, Austrijas, Polijas, Slovākijas, Dānijas un citām valstīm.

Tiešs dialogs ar universitātēm

Izstāde sniedz iespēju saņemt oficiālu informāciju tieši no mācību iestāžu pārstāvjiem — par bakalaura, maģistra un MBA programmām, uzņemšanas prasībām, studiju maksu, stipendijām un finansēšanas iespējām.

Dalībnieku vidū ir arī pazīstamas Eiropas universitātes un biznesa skolas, tostarp University of St. Gallen (Šveice), ESSEC Business School (Francija), Radboud University un Tilburg University (Nīderlande), Stockholm School of Economics in Riga, kā arī citas augstākās izglītības iestādes no Eiropas un ASV.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Latvija ir guvusi panākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanā, un tas varētu ļaut atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") publicēto ziņojumu.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saņemtais novērtējums ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā, cik resursu ir ieguldīts mērķu sasniegšanā. Viņš pauž cerību, ka novērtējums ļaus atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju.

"Citu valstu pieredze rāda, ka būtiskākās sekas iestājas tieši negatīva scenārija gadījumā. Tādēļ pozitīvs novērtējums Latvijai nenozīmē automātisku ekonomikas ieguvumu vai strauju investīciju pieaugumu," pauž Gašpuitis, norādot, ka tas galvenokārt ir reputācijas jautājums, kā arī signāls starptautiskajiem partneriem, kuru jāspēj izmantot.

Ekonomists uzsver, ka ieguvums Latvijai vairāk izpaužas kā potenciālo zaudējumu novēršana, nevis tiešs ekonomiskais ieguvums.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai, informēja EM.

Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027.gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darbavietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.

NTSP sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei - mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā.

"Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu, jo Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika," NTSP sēdē pauda Siliņa.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klases skolēniem.

Grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tas ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.

Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Grozījumos precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks MK.

Turpinot LMT grupas mērķtiecīgu attīstību kā daudznozaru tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmai, dibināts pirmais TechFin uzņēmums Latvijā "LMT Finance".

Tā mērķis ir attīstīt finansēšanas pakalpojumus, kļūstot par Baltijā vadošo patērētāju kreditētāju inovatīvu tehnoloģiju iegādei. TechFin nozarē, tāpat kā LMT grupā, tehnoloģijas ir galvenais fokuss, bet finanšu pakalpojumi ir risinājums, kā padarīt inovācijas pieejamas ikvienam.

Tehnoloģiju finansēšana pēdējos gados ir kļuvusi par dabisku LMT grupas funkciju: ar vairāk nekā 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli un 4 miljonu eiro apdrošināšanas prēmijām LMT jau šobrīd ir lielākais tiešais tehnoloģiju finansētājs Latvijā, kas tostarp piedāvā maksājumu risinājumus digitālo pakalpojumu sniedzējiem un viedkases norēķinu sistēmas uzņēmējiem. LMT grupas pieredzes apvienošana uzņēmumā "LMT Finance" ir mērķtiecīgs solis, lai attīstītu TechFin pakalpojumus un piecu gadu perspektīvā divkāršotu pašreizējo 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli.

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Bīstamās zarnu nūjiņas (E.coli) izraisītās infekcijas uzliesmojuma galvenais avots Latvijā bija piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" produkcijas lietošana, noslēdzot epidemioloģisko izmeklēšanu par infekcijas uzliesmojumu, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

SPKC ir pabeidzis epidemioloģisko izmeklēšanu par pavasarī notikušo zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas uzliesmojumu, kas vissmagāk skāra vairākus desmitus bērnu. Centrs ir pārliecināts, ka ir identificējis "epidemioloģisko ķēdi", rodot apstiprinājumu, ka infekcijas gadījumi saistīti ar ģenētiski radniecīgiem patogēniem, kuru izplatību veicinājusi "Straupes" produkcijas lietošana.

Savukārt "Straupe" pārstāvji informēja, ka uzņēmums nav saņēmis SPKC oficiālu lēmumu un laboratoriskos atzinumus, lai ar tiem pilnvērtīgi varētu iepazīties. Tomēr uzņēmums uzsver, ka "Straupe" jau pavasarī pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmajiem izmeklējumiem stingrā PVD uzraudzībā veica pastiprinātus drošības pasākumus ražotnē un produkcijas ražošanas procesā.

Baltijas valstu mazākajiem uzņēmumiem būs pieejami aizdevumi līdz 15 miljonu eiro apmērā alternatīvā finansētāja Capitalia īstenotās un Eiropas Investīciju fonda (EIF) atbalstītās iniciatīvas ietvaros.

Capitalia izmantos EIF garantiju, lai turpmākos trīs gadus piedāvātu kolektīvās finansēšanas aizdevumus mikrouzņēmumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Mikrouzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā desmit darbinieku un kuru gada apgrozījums vai kopējie aktīvi nepārsniedz 2 miljonus eiro, bieži saskaras ar grūtībām saņemt finansējumu no tradicionālajiem aizdevējiem ierobežota nodrošinājuma vai kredītvēstures trūkuma dēļ.

Capitalia piedāvās Baltijas mikrouzņēmumiem aizdevumus līdz 50 000 eiro ar termiņu līdz 36 mēnešiem, samazinātām procentu likmēm un bez stingrām nodrošinājuma prasībām. Plānots, ka iniciatīvas ietvaros tiks izsniegti gandrīz 700 aizdevumi ar vidēji aptuveni 30 000 eiro apmērā.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde" ir ieviesis atvērtā koda lielo valodas modeli "TildeOpen LLM" - mākslīgā intelekta risinājumu, kas specializējas teksta ģenerēšanā Eiropas valodās.

Mākslīgā intelekta risinājums sniedz iespēju uz "TildeOpen" bāzes veidot specializētus, konkrētiem uzdevumiem pielāgotus modeļus, kas darbosies Eiropas mazo valstu valodās.

Risinājums precīzāk ievēro mazo valodu gramatikas principus, kā arī ir drošāks. Izstrādātāji to var izvietot lokālā serverī, tādējādi gūstot pārliecību, ka visa iesniegtā informācija paliks pašu telpās vai drošā mākoņkrātuvē. Populārie komerciālie valodas modeļi parasti ir bāzēti datu centros, kas atrodas ASV vai Āzijā, un ne vienmēr atbilst Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības un datu privātuma politikas standartiem.

"Tilde" vadītājs Artūrs Vasiļevskis norāda, ka populārie komerciālie valodas modeļi, piemēram, "ChatGPT", tiek pārsvarā apmācīti ar angļu valodas datiem, kas nozīmē, ka šajā valodā ģenerētie rezultāti būs kvalitatīvāki nekā citās, mazāk izplatītās valodās.