Jaunākais izdevums

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Līdz nākošā gada janvārim Diseldorfas izstāžu centrā notiks četras pasaulē vadošās specializētās izstādes, kas labi pazīstamas Latvijas uzņēmēju vidū. Šeit minamas, A+A (26.-29.10.2021), kas ir pasaulē vadošā darba drošības un aizsardzības izstāde. Savukārt novembra vidū notiks pasaulē lielākā medicīnas nozares izstāde MEDICA un augsto tehnoloģisko risinājumu izstāde COMPAMED (15.-18.11.2021) un jau kā pirmā izstāde 2022. gadā sekos pasaulē lielākā laivu un ūdens sporta izstāde boot (22.-30.01.2022). Tā kā starptautiskās izstādes, kā likums, pulcē ļoti lielu skaitu uzņēmējus, un šobrīd izstādes Vācijā tiek organizētas izmainītos konceptos, tad ļoti iespējams, ka nākamais izstāžu centra apmeklējums ikvienam no mums krietni atšķirsies no iepriekšējās reizes.

Lūgums pievērst uzmanību sekojošajam:

  • Lai ieceļotu Vācijā, ir prasība uzrādīt Covid apliecinājumus;
  • Vācijā ar “vakcinēts” saprot, ka persona ir vakcinēta ar vienu no četrām Eiropas Savienībā apstiprinātajām Johnson & Jonson, Moderna, Oxford/AstraZeneca un Pfizer/BioNTech pret Covid-19 vakcīnām;
  • Vācijā nav atzītas Sinovac un Sputnik vakcīnas
  • Apstiprinājumus par vakcināciju un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātus, kā arī negatīvos Covid-19 testa rezultātus var uzrādīt gan digitālā, gan arī papīra formātā vācu, angļu, spāņu, itāļu un franču valodās
  • Par derīgiem tiek uzskatīti negatīva Covid-19 PCR tests, kas veikts ne vairāk kā 72 stundas pirms ieceļošanas un Covid-10 antigēnu tests, kas veikts ne agrāk kā 48 stundas pirms ieceļošanas;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona, lai saņemtu apstiprinājumu ieceļošanai, pirms ierašanās Vācijā jāreģistrējas www.einreiseanmeldung.de, un šī reģistrācija jāuzrāda ieceļojot;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona un ir vakcinēts, tad viņam nav jāievēro karantīnas laiks;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona un nav vakcinēts, tad viņš, neievērojot karantīnas laiku, Vācijā var uzturēties ilgākais 5 dienas;
  • Ja izstādes dalībnieks vai apmeklētājs ierodas no augsta riska reģiona un nav vakcinēts, bet vēlās uzturēties Vācijā ilgāk nekā 5 dienas, tad viņš pēc ierašanās dodas 5 dienu karantīnā. Ja pēc 5 dienām, uztaisot testu, rezultāts ir negatīvs, tad var uzturēties Vācijā ilgāk nekā 5 dienas, tik, cik to prasa, piemēram, stenda montāžas, uzturēšanas un demontāžas laiks;
  • Gadījumos, kad jāpamato brauciena iemesls, ziniet, ka dalība izstādē vai arī tās apmeklējums, pieder kategorijai - svarīgs biznesa darījums;
  • Ja personai, kura ir izstādes dalībnieks, vajadzīga vīza ieceļošanai Vācijā, tad jāsaņem apstiprinājums no izstādes organizatora, ka viņa pārstāvētais uzņēmums piedalās izstādē;
  • Lai saņemtu vīzu ieceļošanai Vācijā, personai, kura ir izstādes apmeklētājs, kā apliecinājums jāiesniedz personificēta ieejas biļete un vismaz viens termiņa apstiprinājums ar vienu no izstādes dalībniekiem;
  • Ieeja izstāžu centros ir tikai ar medicīniskām sejas maskām FFP2.

Šobrīd pagātnē ir izaicinājumiem pilns pusotrs gads, kad, kā alternatīvas tik ierastajām starptautiskajām nozaru izstādēm, tika meklētas un mēģinātas iedzīvināt biznesa kontaktu veidošanas platformas attālinātā formātā. Aiz muguras ir pieredzes un atziņu gūšanas laiks par dažādiem digitāliem un hibrīdformātiem, un ir vērtēta to piemērotība darījumiem izstādēs. Daļa no jaunatklātā tiks ņemta līdzi, piemēram, papildinošie hibrīdie risinājumi, veidojot konferenču un semināru programmas, tādejādi, sasniedzot ievērojami lielāku auditoriju nekā noteiktais vietu skaits kādā no konferenču centra zālēm. Tas pats attiecas uz informācijas sagatavošanu un nodošanu digitālā formātā, kas aizstāj līdzšinējos drukātos produktu katalogus un prospektus, kas izstāžu dalībnieku tāmēs veidoja ievērojamas izmaksas. Būtiski vairāk tiks izmantota iespēja darījumu sarunās attālināti iesaistīt uzņēmumu speciālistus un ekspertus, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas konkrētā brīdī, tādejādi nodrošinot paātrinātu sarunu norisi un iespēju būt klātesošiem pie vairākiem sarunu galdiem vairākās pasaules vietās vienas dienas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rūpētos par dalībnieku un apmeklētāju drošību, un samazinātu izstāžu atcelšanas risku pēdējā brīdī, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 rudens izstādes Ķīpsalā notiks zaļajā režīmā, kas nozīmē - visi klātesošie ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

"Tāpat kā satiksmē, kur zaļā gaisma ir vienīgā, kas ļauj uzsākt drošu kustību, arī šī brīža ierobežojumi kvalitatīvu izstādi ļauj noorganizēt tikai zaļajā režīmā. Uz zaļo režīmu neattiecas dažādi ierobežojumi, tādēļ droši un pilnvērtīgi varēs izbaudīt visas izstādes sniegtās iespējas - brīvi komunicēt un konsultēties, piedalīties konferencēs un meistarklasēs, degustēt un izmēģināt -, tāpat kā tas bija pirms pandēmijas. Zaļais režīms ļauj prognozēt, ka izstādes bez ierobežojumiem varēs norisināties maksimāli ilgi - līdz pat lockdown jeb visa slēgšanai," uzsver Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Epidemioloģiskās drošības pasākumos ir noteikti trīs drošības līmeņi. Kā zaļu jeb drošu saprot vidi, kurā atrodas tikai personas, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā ir izslimojušas šo slimību. Priekšnoteikums tiek attiecināts arī uz bērniem, kuri vēl nevar saņemt vakcināciju pret Covid-19. Zaļais režīms ir visvairāk pietuvināts laikam pirms pandēmijas - ne izstāžu dalībniekiem, ne apmeklētājiem nevajadzēs valkāt sejas maskas un ievērot savstarpēju distanci. Tāpat izstādēm zaļajā režīmā nebūs ierobežots apmeklētāju skaits un norises laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu centrā Ķīpsalā 9.septembrī sāksies starptautiskā pārtikas nozares izstāde "Riga Food 2021", informē pasākuma rīkotāji.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa (PP), starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Pēc "Riga Food 2021" atklāšanas, plkst.11.30 tiks apbalvoti izcilas kvalitātes pārtikas produktu - piena un medus - konkursu uzvarētāji.

Šogad izstādē preces un pakalpojumus prezentēs 300 uzņēmumu no kopumā 15 valstīm, tostarp no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Austrijas, Itālijas, Kanādas, Spānijas, Ukrainas. "Riga Food 2021" būs apskatāmi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Spānijas un Ukrainas kopstendi. Latvijā saražoto vienkopus varēs iepazīt un degustēt Latvijas nacionālajā kopstendā un Zivrūpniecības nozares kopstendā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, “Prudentia” dibinātājs un padomes loceklis, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Ķekavas novadā atklājis Baltijā modernāko plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras būvniecībā un aprīkošanā investēti 5,4 miljoni eiro. Tajā turpmāk varēs pārstrādāt arī tādu plastmasu, kuras pārstrāde Latvijā līdz šim nebija iespējama, informēja rūpnīcas vadītājs Kaspars Fogelmanis.

Tagad Latvijā varēs pārstrādāt arī polistirolu, ko ikdienā redzam jogurtu trauciņos, bērnu rotaļlietās, traukos un gaismekļu elementos. Tāpat varēs pārstrādāt ABS (akrilnitrila-butadiēna-stirola sveķi) un tā kompozīcijas, proti, plastmasu, kas daudz izmantota automašīnu detaļu un interjera elementu – paneļu, vairogu, logu rāmju, spoguļu korpusu un daudzu citu – izgatavošanā. Šī plastmasa ir izplatīta arī elektronisko ierīču korpusu ražošanā, kā arī tekstila un celtniecības nozarē.

AS “CleanR Grupa” valdes loceklis Guntars Levics uzsver, ka līdz ar rūpnīcas atklāšanu koncerna atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir uzskatāmi par bezatkritumu saimniecību. “Tagad mēs varam nodrošināt visu ciklu, lai plastmasai dotu otru dzīvību – no savākšanas līdz pat pārstrādātam produktam – granulām un pārslām, kas pārtop mums ikdienā ierastās lietās – elektronisko iekārtu korpusos, iepakojumā, interjera elementos, pat apģērbā un modes aksesuāros. Šādi mēs redzam, ka reiz izmantotais ir resurss, kam varam piešķirt otru dzīvi, nevis atkritumi,” saka Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel veiksmīgi turpina paplašināt savu tīklu Eiropā un jūlijā atver jaunu viesnīcu Esenē (Vācija) RAMADA BY WYNDHAM ESSEN, informē Mogotel.

Ramada būs trešā zīmola Wyndham Hotels & Resorts viesnīca, kuru pārvaldīs Mogotel. Vēl divas viesnīcas šā līguma ietvaros sāka darbu 2022.gada sākumā: Minhenē (Vācija) tika atvērta četru zvaigžņu biznesa viesnīca Wyndham Garden Munich Messe, bet Vroclavā (Polija) – piecu zvaigžņu viesnīca Wyndham Wroclaw Old Town Hotel.

Projektu realizē uzņēmums MV Hotels – Rīgā populārā zīmola Wellton Hotels īpašnieks.

"Tā būs pirmā RAMADA Esenē un pirmā RAMADA, ko pārvalda Mogotel. Mēs ar pārliecību varam runāt par veiksmīgu mūsu darba attīstību Vācijā. Pēc kompānijas STR Global pētījumu datiem mūsu pirmā viesnīca Minhenē piecu mēnešu laikā apsteidza konkurentus pēc vidējiem ieņēmumiem diennaktī uz vienu numuru (RevPAR). Tuvākajā laikā plānojam Vācijā atvērt vēl citus projektus," stāsta uzņēmuma Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē vadošā maizes, konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas aprīkojuma un izejvielu izstāde ir „zemā starta” pozīcijā – tikai nepilni divi mēneši līdz pasaulē vērienīgākajam maizes ražotāju biznesa forumam Minhenes izstāžu centrā.

Lai arī šoreiz gaidīts ilgāk, nekā ierasts, no 22. līdz 26. oktobrim, piecas dienas bez pārtraukuma, Minhenes izstāžu centrā smaržos svaigi cepta maize, smalkmaizītes un kafija, acis priecēs kūkas un tortes. Sarunas izstādes dalībnieku un apmeklētāju starpā būs par un ap maizes un miltu izstrādājumu ražošanu, izejvielām, jaunatklātiem produktiem, piedevām un uzkodām, par labākajām kafijas pupiņām un sortimentu, par ražošanas iekārtām un kafejnīcu iekārtojumu, piederumiem, tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī par maiznieku un konditoru meistarību.

Iba ir vadošā miltu izstrādājumu ražošanas nozares izstāde, kurā tiek demonstrēts daudzpusīgs maiznīcu un konditorejas nozares produktu klāsts, aptverot visus soļus ceļā no labības grauda līdz ražotājam, tirgotājam un tālāk patērētājam – sākot no izejvielām un piedevām, iekārtām, iepakojuma un rūpniecisko procesu optimizācijas risinājumiem līdz pat līdzņemšanai paredzēto produktu klāstam, kā arī maiznīcu un konditoreju aprīkojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Septembrī notiks lielākā e-komercijas konference Baltijas valstīs “Ecomexpo”; aicina uzņēmumus piedalīties izstādē

Sadarbības materiāls, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki pret tiešsaistes tirdzniecības vietām kļūst aizvien prasīgāki, tāpēc uzņēmējam, kurš vēlas ieinteresēt patērētāju, jābūt elastīgam un jāspēj ātri pielāgoties aktuālākajām e-komercijas tendencēm, jo konkurence uzņēmumu vidū ir liela. Lai labāk orientētos šajā izaicinošajā vidē un smeltos jaunas idejas biznesa attīstībai, tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi un viņu pakalpojumu sniedzēji ik gadu pulcējas vienā no lielākajām tiešsaistes komercijas konferencēm, kas šogad no Lietuvas izplešas uz visām Baltijas valstīm, mainot nosaukumu no “E-commerce” uz “Ecomexpo”. Pasākums notiks Viļņā šā gada 29. septembrī, un uzņēmēji ir aicināti kļūt par e-komercijas izstādes dalībniekiem.

“Pagājušajā gadā ekspo zonai izstādē bija lieliski panākumi. Tajā piedalījās tādi giganti kā globālais tiešsaistes tirgus “eBay“, Baltijas piegādes līderis “DPD“, Baltijas e-komercijas līderis “Pigu.lt“, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, loģistikas kompānijas un daudzi citi. Uzņēmumu pārstāvji uzstādīja stendus, kuros varēja tieši prezentēt savus pakalpojumus un biznesu ikvienam interesentam. Pēc izstādes pasākuma dalībnieki atzina, ka konferencē nodibināti daudzi noderīgi biznesa kontakti un saņemtas atbildes uz problemātiskiem jautājumiem. Pagājušajā gadā izstādē piedalījās vairāk kā 20 uzņēmumi, šogad ceram paplašināt izstādes laukumu līdz 50 stendiem un dalībnieku skaitu līdz 1000,” komentē izstādes “Ecomexpo“ organizators Deivids Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izstādē "Māja I 2023", kas no 23.marta līdz 26.martam notiks Ķīpsalā, piedalīsies vairāk nekā 350 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Vācijas, Polijas, Ukrainas, Lielbritānijas un Rumānijas, informē izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT 1".

Paralēli izstādē norisināsies arī vairāki semināri un prezentācijas.

Tostarp 24.martā plkst.10 Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija un Ekonomikas ministrija namu pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem rīkos semināru "Iespējas daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un aktualitātes namu pārvaldīšanā".

Savukārt 26.martā plkst.12 Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija rīkos semināru "Videi un cilvēka veselībai draudzīga apkure: praktiski padomi par apkures iekārtu un kurināmā izvēli, pareizu iekārtu ekspluatāciju un iespējām saņemt līdzfinansējumu apkures iekārtu nomaiņai".

Izstādes dalībnieku piedāvājumā tostarp būs būvmateriāli un apdares materiāli, siltumtehnika un ventilācijas iekārtas, instrumenti, darba apģērbi un apavi, elektroinstalācijas un gaismas tehnika, santehnika, durvis, logi, jumta segumi, attīrīšanas iekārtas, vārti, žogi, pirtis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu centrā Ķīpsalā sākas starptautiskā mēbeļu, interjera un dizaina izstāde "Furniture & Design Isle 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde notiks līdz 6.novembrim, apmeklētājus gaidot katru dienu no plkst.10.

4.novembrī izstādes laikā notiks Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konferencē "Pasaule bez iepakojuma... Vai tas ir iespējams?", bet 5.novembrī lekcijas par aktualitātēm krāsu pasaulē vadīs "Sadolin" pārstāvji.

"Furniture & Design Isle 2022" ekspozīcija būs dažādu ražotāju mēbeles, interjera priekšmeti un dekori gan mājoklim, gan publiskajām telpām.

Kopumā ar savu piedāvājumu apmeklētājus iepazīstinās vairāk nekā 150 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas un citām valstīm.

Līdzās mēbeļu, interjera priekšmetu un gaismekļu piedāvājumam būs arī dažādi apdares materiāli interjeram un eksterjeram - gan parkets, lamināts un citi grīdas segumi, gan dekoratīvās apdares un dabīgā akmens materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem izsludinās no pirmdienas, 11.oktobra, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, piektdien nolēma Ministru kabinets.

Valdības ārkārtas sēdes sākumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis pauda, ka ārkārtējā situācija varētu stāties spēkā jau sestdien, 9.oktobrī. Taču valdība spēkā stāšanās datumu pārcēla, dodot sabiedrībai ilgāku laiku iepazīties ar jauno regulējumu.

Paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā sāksies Baltijas pārtikas izstāde "Riga Food 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde no 8. līdz 10.septembrim piedāvās starptautisku un pašmāju uzņēmumu un organizāciju ekspozīcijas, meistaru un pārtikas produktu konkursus, jaunumu prezentācijas, izglītojošus seminārus, šovus, meistarklases un degustācijas. "Riga Food 2022" piedalīsies vairāk nekā 400 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm.

Lai noskaidrotu labāko Latvijas pavāru un pavārzelli, 9.septembrī plkst.10 notiks konkursi "Latvijas gada pavārs 2022" un "Latvijas gada pavārzellis 2022", kur jaunie talanti cīnīsies par "Reaton Zelta pavārnīcu" un "Reaton Koka pavārnīcu". Konkursā piedalīsies pieci šefpavāri ar saviem pavārzeļļiem.

Izstādes laikā arī apbalvos "Latvijas atzītākais medus 2022" finālistus, kurus noskaidroja Jelgavas "Piena, Maizes un Medus svētkos". Pirmajā vietā ierindojās zemnieku saimniecības "Ārbirzes" biškopju Lilitas un Viļa Medņu dažādu ziedu medus, otrajā - zemnieku saimniecības "Dorītes" biškopja Jāņa Sulutaura liepu ziedu medus no Ķekavas novada, bet trešajā zemnieku saimniecības "Līdumi" biškopes Guntas Somes dažādu ziedu medus no Augšdaugavas novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvai 2023 izvirzīti deviņi jauni tūrisma produkti

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru