Jaunākais izdevums

Latvijā šogad ir jāveicina piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašpatēriņam nepieciešama tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa no saražotā piena. Savukārt pārējais svaigpiena apmērs vai nu tiek eksportēts kā izejviela, vai arī pārstrādāts citos eksporta produktos. Līdz ar to Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir būtiski noturēt konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt ne tikai piena nozarē, bet pārtikas ražošanas nozarē kopumā.

Tādējādi, pēc Šolka teiktā, konkurētspējas veicināšana piena nozarei arī būs galvenais uzdevums šajā gadā.

Tāpat viņš norādīja, ka atbalsts kara radīto negatīvo seku mazināšanai arī turpmāk pārtikas ražošanas nozarei būs nepieciešams un ir svarīgi, lai atbalsts, kas izstrādāts iepriekšējās valdības laikā un paredz kopējo finansējumu 24 miljonu apmērā, pārejas periodā nepazustu.

"Tas, ka mēs dzīvojam un eksportējam, nenozīmē ka esam labā situācijā. Bieži vien esam kritiskā situācijā. Daži neizturēja, dzīvotspējīgākie ir izturējuši," stāstīja Šolks, atzīmējot, ka pirmā saruna ar jauno zemkopības ministru Didzi Šmitu (AS) par atbalsta nepieciešamību pārtikas ražošanas uzņēmumiem jau ir notikusi.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka samaksāt naudu tiem uzņēmumiem, kuriem tas ir nepieciešams, nav slikti, tomēr atbalsta programma ir īslaicīgs pasākums un ilgtermiņā ražošanu nestabilizēs. Tā vietā no valdības puses nozarei būtu "jādod makšķere, nevis zivs" un ilgtspējīgāks atbalsts nozarei būtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem.

Pēc viņa paustā, PVN likmes samazināšana atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus, kustinātu pārtikas produktu apriti un neļautu degradēties un zaudēt konkurenci pārtikas ražošanas uzņēmumiem.

LPCS ir 1995.gadā dibināta organizācija, kuras galvenais darbības fokuss vērsts uz piena pārstrādes uzņēmumu interešu aizstāvību. Patlaban organizācijā ir 12 biedri, kas kopā pārstrādā apmēram 80% no Latvijā rūpnieciski pārstrādātā piena.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pielāgotos iedzīvotāju vājajai pirktspējai, piena pārstrādes uzņēmumi patlaban samazina produktu klāstu, pastāstīja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš sacīja, ka ar realizēto produktu apjomu tirgū piena pārstrādes uzņēmumi nevar pilnībā segt ražošanas izdevumus, tāpēc tiek samazināts gan realizētās produkcijas apjoms, gan klāsts. Tas skaidrojams ar patērētāju iepirkšanās paradumu maiņu, patērētājiem izvēloties vienkāršākus produktus.

Komentējot izskanējušo vēsti par uzņēmuma AS "Limbažu siers" darbības pārtraukšanu, Jānis Šolks atbildēja, ka "viņi ["Limbažu siers"] jau kādu laiku ir apturējuši darbību".

Tāpat viņš stāstīja, ka piensaimniecības nozarē uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas. Tā kā Latvijā pirktspēja ir salīdzinoši vāja, piena produktu ražotājiem ar lielākiem eksporta tirgiem pašlaik ir labāks finansiālais stāvoklis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pienam līdz 12% situāciju nozarē un piena cenu būtiski neietekmēs, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, komentējot priekšlikumu no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam samazināt PVN līdz 12% pienam, vistas gaļai, olām un maizei.

Tomēr viņš uzsvēra, ka tas ir solis pareizajā virzienā un izteica cerību, ka nākotnē Latvijā turpinās samazināt PVN šiem produktiem, jo visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Baltijas valstis un Dāniju, samazinātais PVN esot piemērots. Tāpat dažās Eiropas valstīs PVN šiem produktiem netiek piemērots vispār.

"Es to uztveru kā pirmo soli pareizajā virzienā," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs.

Šolks akcentēja, ka Latvijā vidēji dienā realizē aptuveni 200 tonnas pasterizēta piena, no kurām vietējie ražotāji saražo aptuveni 100 tonnas, bet pārējo apmēru tirgotāji iegūst no ārzemju, tostarp Lietuvas un Igaunijas, ražotājiem, kas samazina Latvijas ražotāju konkurētspēju.

Lauksaimniecība

LOSP valdē ievēlēti septiņi jauni valdes locekļi

Db.lv,22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Pārtika

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda darbības izvērtējumu plānots veikt nākamā gada sākumā

LETA,28.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Finanses

Kaz­āks: Latvijā ir Baltijā dārgākās pārtikas preces tieši zemo cenu segmentā

LETA,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Pārtika

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā

LETA,16.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzina, ka sākotnējās ekspektācijas, sagaidot, ka pēc memoranda parakstīšanas pārtikas cenu samazinājums varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, bija pārsteidzīgas.

Vienlaikus ministrs sacīja, ka šobrīd ministrijas rīcībā ir zināmi konkrēti datumi, kad mazumtirgotāji veikalos plāno ieviest samazinātās cenas preču grozus, taču to nevar izpaust, jo tā ir komercinformācija.

Valainis gan atklāja, ka lielākajai daļai izmaiņas ir plānotas jūnijā.

Pēc ministra teiktā, šajā grozā varētu būt apmēram 50 produktu.

"Šobrīd notiek ļoti aktīvs darbs," sacīja Valainis, piebilstot, ka valsts pusē liela daļa mājasdarba ir izdarīta un tiek gaidīts, kad memorands stāsies spēkā mazumtirdzniecības vietās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Pārtika

Valainis: Regulējums pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei jāsagatavo līdz augustam

LETA,10.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas.

"Mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams," piebilda Krūzītis.

Viņš sacīja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons,08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Pārtika

LOSP: Nav pieņemami, ka LR Saeimas pārtikas kioskā dominē importa produkti

Db.lv,08.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) pauž sašutumu un aicina atbildīgās amatpersonas izvērtēt š.g. 7.novembrī LR Saeimā atklātā pārtikas preču pašapkalpošanās kiosku ieviešanas rezultātu, informē LOSP.

LOSP pārstāvji - lauksaimnieki un ražotāji, ir neizpratnē par Latvijas vietējā produkta teju pilnīgu neesamību pašapkalpošanās kioskā, kas atrodas LR Saeimā - vietā, kur būtu jārāda priekšzīmīgs piemērs, cik svarīgi un vērtīgi ir izvēlēties tieši vietējo produktu.

Šodiena LOSP birojā aizsākās ar vairāku lauksaimnieku zvanos un ziņās paustu izbrīnu, sašutumu un neizpratni par redzēto masu medijos. Par ziņu portālos publicēto rakstu un attēliem, kuros skaidri redzams, ka Latvijas vietējā ražojuma produktu teju nav nemaz Saeimā izvietotajā pārtikas kioskā.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Tas ir absolūti nepareizi un nepieņemami, ka tie pārtikas produkti, kas raksturīgi mūsu valstij, nav pirmā izvēle šī kioska plauktu piepildīšanai. Kauns skatīties, ka LR Saeimā - vietā, kur tiek pieņemti valstiski atbildīgi lēmumi, tiek tirgots jogurts no Lietuvas, burkāni no Portugāles, saldējums no Francijas, vistas desiņas no Polijas utt. LR Saeima ir tā institūcija, kurai būtu jārāda piemērs - ka pirmā izvēle vienmēr ir un būs mūsu pašu lauksaimnieku, pārstrādātāju un uzņēmēju radītie produkti!"