Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Faktiski šādā situācijā Latvija ir katru reizi, kad jāpārkreditē kāds no lielajiem aizņēmumiem, jo naudas, ko atdot, nav. Šā gada oktobrī Valsts kase bija spiesta pārkreditēt 850 miljonus eiro, kuru procenta likme vairs nebija kā labajos laikos, proti, turpmāk maksāsim 4% gadā par šo summu. Visticamāk, ka gada nogalē būs nepieciešami papildu aizņēmumi, jo, par spīti Latvijas Bankas prognozēm, recesija ir sākusies ātrāk. Tomēr ne tikai valsts budžets ir tas, kas aizpilda robus aizņemoties un vēlāk maksā augstu cenu. Arī uzņēmumi un privātpersonas aizņemas.

Robu aizpildīšana

Ja 2021. gada nogalē eksporta importa bilance sastāda aptuveni 60 miljardus eiro, to varam rakstīt mūsu kopējā izdevumu sadaļā un vajadzētu atrast summu, kas vismaz ir līdzvērtīga un aizpilda šo robu mūsu sadzīvē. Jau pieminētais valsts aizņēmumu apjoms vai valsts vispārējais parāds 2021. gada nogalē sastāda 14,7 miljardus eiro. Iedzīvotāju un uzņēmumu parādsaistības kredītiestādēs ir 14,8 miljardi eiro. Pie kredītiestāžu aizdevumiem varētu būt iebilde, ka liela daļa no noguldījumiem taču ir mūsu pašu! Mēs apzināti izmantojām šo fiksējamo lielumu. Proti, redzot eksporta importa bilanci, uzkrājumiem būt nevajadzētu.

Nauda rodas citviet. To ik gadu sūta ārvalstīs dzīvojošie un strādājošie saviem radiem, un tā tiek nodrošināta iztika daudziem. Pēc pilna ekonomiskā cikla sausais atlikums no šiem sūtījumiem ir redzams kā noguldījumi bankās, bet tas, kas nepieciešams vietējās ekonomikas pastāvēšanai, ir kredītiestāžu aizdevumi. Tādēļ par pamatu ņemam šo aizņēmumu summu, kas patiešām ir aizdota tiem, kuriem vajadzīgs, nešķirojot, kā šī nauda nokļuvusi Latvijā, jo skaidrs, ka cēlonis ir ārpus mūsu valsts. Esam ieguvuši aptuveni 30 miljardus, bet nepietiek, lai nosegtu 60 miljardu iztrūkumu valsts naudas asinsritē. Latvijas Bankas statistika liecina, ka ārvalstu investīciju apjoms 2022. gada sākumā bija aptuveni 21,8 miljardi eiro. Vienkāršoti runājot, tā ir no ārzemēm ievesta nauda vai pamatlīdzekļi, kas nosedz to, ko paši esam apēduši. Visbeidzot, Latvijas saņemtā nauda no Eiropas Savienības fondiem kopš 2009. gada veido aptuveni 10,25 miljardus eiro. Saskaitot visus aizņēmumus, subsīdijas un ārvalstu investīcijas, iegūsim, ka tās precīzi atbilst eksporta importa bilances robam uz 2021. gada beigām. Proti, viss, ko esam pirkuši no ārzemēm, apēduši un izlietojuši bez mēra un sajēgas, ir tepat valstī kaut kādas citas naudas izteiksmē. Kopumā Latvija turpina pastāvēt, tikai daudz kas no tajā esošā vairs mums nepieder. Tāds ir negatīvas tirdzniecības bilances iznākums.

Četri miljardi astoņos mēnešos

Jau minējām, ka tik, cik saražojam mazāk par to, ko ievedam, ir mūsu lielais mīnuss, kas atspoguļojas visās tautsaimniecības sfērās un budžeta ieņēmumos. Šā gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta importa bilances negatīvais saldo ir gandrīz par četriem miljardiem eiro. Vēl vasarā Latvijas Banka prognozēja IKP izaugsmi, un tikai šobrīd, oktobra nogalē, parādījās paziņojums par to, ka recesija sākas šogad. Eksporta importa bilances pasliktinājums bija redzams pa mēnešiem, un bija redzams, kas notiek. Pat tad, ja valsts vadītāju acīs nenonāk atsevišķu uzņēmumu žēlabas par to, ka elektroenerģijas cenu dēļ uzņēmums uz laiku jāslēdz. Rūpniecība buksēja ar katru mēnesi vairāk, un tas, kas bija nepieciešams jau maijā, tika izdarīts tikai septembrī.

Proti, adekvāts atbalsts energoresursiem. Novēlota reakcija, neadekvāti optimistiskas prognozes, nespēja redzēt to, ka rūpniecība un preču eksports, kas ir mūsu valsts maize, ir novedusi Latviju situācijā, kad esam paspēlējuši astoņos mēnešos krietni vairāk nekā jebkurā gadā līdz šim, pēdējo desmit gadu laikā. Nespēja reaģēt uz tirdzniecības bilances svārstībām, kas primāri parāda kopējo situāciju, nav gluži muļķības vai nevērības jautājums. Tā ir kopēja Latvijas birokrātijas filozofija dzīvot pēc budžeta līdzekļu kodiem, nevis pēc peļņas un zaudējumu aprēķiniem.

Tieši šīs ekonomiskās domāšanas aplamības dēļ ir iespējams apgalvot, ka Latvijas budžetu uzņēmumu maksātie nodokļi veido tikai daļēji. Nespēja paskatīties tālāk par savu sociālā nodokļa maksājumu no klerka algas arī noved pie ilūzijas, ka tie, kas, piemēram, veģetē uz Eiropas fondu maksājumiem, ir Latvijas labklājības veidotāji. Tā nav! Labklājību veido eksports, kura pamatā ir preču un pakalpojumu ražošana, kas savu dzīvi balsta tikai un vienīgi peļņas un zaudējumu aprēķinā. Visi uzņēmumi dzīvo pēc naudas plūsmas, nevis pēc MK noteiktiem kodiem valsts grāmatvedībā, kur par zaudējumiem un peļņu ir sava sapratne. Tomēr, kad valsts prognozē uzņēmumu rītdienu, viss iznāk post factum, proti, īstenība ir tikai pēc tam, kad gadījās.

Vietējās detaļas

Tādās nozarēs, kur spējam nodrošināt savas vajadzības, nav saprotama eksporta importa bilances augošā ietekme. Piemēram, pārtikas nozarē piena produktus Latvija spēj saražot sev un vēl trim tādām pašām valstīm, tomēr eksporta importa bilance ir pa nullēm. Vēl 2018. gadā, kad nebija nekādu ierobežojumu un krīzes priekšnojautu, mēs esam eksportējuši piena produktus par 136,8 miljoniem eiro, bet piena produkti ārvalstu tirgos tika realizēti par 147,3 miljoniem eiro, turklāt neskaitot svaigpienu.

Pirms pandēmijas ik dienas no Latvijas izveda 891 tonnu svaigpiena. Piena produktu importam ir tendence augt, un noslēgumā ir tā, ka lielu daļu pat no Latvijā pārdodamā svaigpiena pērkam ar Lietuvas vai Igaunijas zīmolu. Savulaik Latvijas Piensaimnieku savienības vadītājs Jānis Šolks intervijā Dienas Biznesam sacīja, ka nevienā Ziemeļvalstī vai tepat kaimiņos Lietuvā vai Igaunijā viņš nav redzējis citu valstu svaigpienu veikalu plauktos. Kā tas tiek panākts?

Protams, nav oficiālu sviru, nevar premjers pieiet pie veikalu ķēdes reģionālā vadītāja un pateikt oficiāli, lai izbeidz šādu rīcību. Tomēr citās valstīs acīmredzot izdomā, kā šādu ziņu aiznest tirgotājiem. Piens ir tikai viens no daudziem piemēriem. Starp citu, pārtikas nozarē, kur varētu būt eksporta importa pozitīvais rezultāts, Latvija iegūst nedaudz negatīvu nulli. Ja nozarē, kurā mums summāri būtu jāpelna nauda, neko neiegūstam, tā ir ekonomiska pašnāvība.

Mērķis – eksports

Oktobra beigās prezidenta pilī notika konference Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus, kurā rinda ekonomistu, politiķu un valstsvīru sprieda par to, kā būtu jāizskatās Latvijas prioritārajam mērķim turpmākajiem astoņiem gadiem. Bija pieminēta gan demogrāfija, gan enerģētika, bez kuras ražošana nepastāvēs, vēl piecas jomas. Tomēr vārda «eksports» tur nebija! Mēs – izdevniecības Diena iniciatīvas grupa, aicinām par Latvijas virsmērķi izvirzīt eksporta apjoma palielināšanu vismaz līdz līmenim, kad eksporta importa saldo ir neitrāls. Tad varam cerēt vairs neaizņemties, varam cerēt sabalansēt budžetu un varam cerēt uz attīstību!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Māris Ķirsons, 15.03.2023

Pēc daudzus gadus ilgām un nesekmīgām tiesvedībām par faktu, ka mikroliegums mežā «atrodas» pēkšņi un ar atpakaļejošu datumu, zemes apsaimniekotājs no Kurzemes Mārcis Sniedziņš nolēmis ar savu ģimeni pamest Latviju.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā papildu bonusi veido darba devēja tēlu? Komentē eksperti no „Stebby” un „Tietoevry Banking”

Sadarbības materiāls, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru