Jāveido drošības spilvens

2018. gada 18. janvāris plkst. 9:30
Autors: Žanete Hāka
Sadaļa: Budžets
Dalies ar šo rakstu

Latvijas vispārējās valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu uz citu Eiropas Savienības valstu fona joprojām ir starp zemākajiem, taču jāveido uzkrājumi nebaltai dienai, kas kalpotu kā drošības spilvens

Latvijas Bankas (LB) ekonomists Kristaps Svīķis, komentējot rādītājus, uzsver, ka Latvijas vispārējās valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona joprojām ir starp zemākajiem, pēdējos piecos gados svārstoties ap 40% atzīmi. 2016. gada beigās tas bija astotais zemākais starp 28 ES dalībvalstīm, esot krietni zem ES vidējā valdību parāda līmeņa, kas bija 83% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā vispārējās valdības parāds joprojām par 20 procentpunktiem atpaliek no 60% atzīmes, kas kā trauksmes signāls noteikts gan ES dalībvalstīm saistošajos Māstrihtas kritērijos, gan Latvijas Fiskālās disciplīnas likumā.

Pēc K. Svīķa teiktā, pat pie šī brīža ekonomikas atkopšanās, kad valdībai pēc atbildīgas fiskālās politikas kanoniem būtu budžetā jāveido pārpalikums, lai mazinātu parādu vai veidotu ievērojamus (nevis formālus) uzkrājumus nebaltai dienai, kas savukārt kalpotu kā drošības spilvens nākamā ekonomiskā cikla lejupslīdes/krīzes laikā, tomēr valdība varētu atļauties arī neko neuzkrāt vai pat dzīvot pāri saviem līdzekļiem, augošā parāda komplektācijā ietilpstošo problēmu risināšanu atliekot un uzveļot tās uz nākamo paaudžu pleciem.

Viņam par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību piekrīt arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš paredz, ka šajā un nākamajos divos gados ekonomika augs strauji, jo to silda eksporta nozaru paveiktie mājas darbi un to rezultāts.


Plašāk lasiet rakstos Eiropas mērogā zems, bet jāveido drošības spilvens un Parāds apmērus saglabā ceturtdienas, 18. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds

Populārākās ziņas

Nepalaid garām