No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

Gulbenes novadā 17. maijā atklāta nelegāla narkotisko vielu audzētava, kurā tika veikta neatļauta narkotisko vielu izgatavošana.

Audzētava bija ierīkota mājā un saimniecības ēkā. Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs informē, ka narkotiskā viela- marihuāna- audzēta īpaši aprīkotās telpās, apkurei un nepieciešamajam apgaismojumam izmantots jaudīgs ģenerators. Sankcionētas kratīšanas laikā nogriezti un izņemti vairāk nekā 2 500 marihuānas stādi dažādās augšanas stadijās, kuru kopējais svars ir vairāk nekā 300 kilogrami, izņemti vairāki kilogrami izžāvētas zaļas augu masas.

Par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Aizdomās par narkotisko vielu izgatavošanu, audzēšanu un realizēšanu aizturētas deviņas personas, četrām tiesa piemērojusi drošības līdzekli- apcietinājumu.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Otrdien Ņujorkas biržā sāks tirgot marihuānas audzētāja Aurora Cannabis akcijas, raksta Business Insider.

Kompānija ir viens no lielākajiem Kanādas marihuānas ražotājiem un pievienosies vēl dažām šīs jomas kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas ASV biržās. Sākotnēji ASV biržas bija diezgan rezervētas pret marihuānu ražotāju akciju iekļaušanu biržā, taču patlaban publiski tiek kotētas jau tādu uzņēmumu akcijas kā Tilray, Cronos Group un Canopy Growth.

«Mēs ticam, ka marihuānas legalizācijas Kanādā sniegs iespēju investēt kompānijās, kas, ņemot vērā likumdošanas bāzi, veidosies nākamo gadu laikā,» komentējis Altitude Investment Management vadošais partneris Džons Traubens.

Lai iekļautu akcijas tādās ASV biržās kā NYSE, marihuānas ražotājiem ir jāpierāda, ka tie nepārkāpj likumus, importējot marihuānu ASV, izņemot īpašus apstākļus.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Baznīcas tornim, labiekārtotiem Lielupes un Driksas krastiem ar promenādēm un gājēju tiltu, kā arī atpūtas zonai Pasta salā nākotnē jākļūst par Jelgavas vizītkarti

Pilsētvides un publiskās ārtelpas sakārtošana Jelgavā ir viena no pēdējo gadu prioritātēm, kas uzsvērta arī pilsētas attīstības plānos. Jelgava tiecas kļūt atpazīstama un cenšas radīt jaunu pilsētas vizītkarti tās vietā, kas neatgriezeniski pazaudēta vēl II Pasaules kara laikā. Šobrīd Jelgavā jau ir pabeigti un vēl tiek realizēti vairāki vērienīgi pilsētvides projekti, kam jāveido jauno pilsētas tēlu.

Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte uzsver, ka pēdējo gadu aktivitātes pilsētā varējušas notikt, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam. Aktivitātes “Nacionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros kopumā Jelgavas pašvaldībai projektu īstenošanai pilsētvides konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai maksimāli pieejamās ERAF attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros jau ir atbalstīti pieci projekti, kopējā noslēgto līgumu summa sasniedz 19,9 miljonus latu, no tiem 15,9 miljonus finansē ERAF, pārējo summu veido Jelgavas pašvaldības un valsts finansējums.

ASV Sandjego universitātes students saņēmis valdības kompensāciju 4,1 miljona dolāru apmērā par to, ka vairāk nekā četras dienas bija «aizmirsts» izmeklēšanas izolatora kamerā.

Daniels Čongs tika aizturēts 2012. gadā, kad likumsargi veica kratīšanu saistībā ar narkotiku izplatīšanu. Lai gan viņam tika pavēstīts, ka viņš nav aizdomās turamais un tiks palaists brīvībā, neviens četru dienu laikā neieradās viņa kamerā.

Neapskaužamajā situācijā nonācis, 25 gadus vecais roku dzelžos saslēgtais D. Čongs dzēris savu urīnu un viņam radušās halucinācijas. Brīvību atgūt viņam izdevies tikai pēc četrām dienām, kad viņa kliegšanu sadzirdējuši sargi. Pēc tam viņš nokļuvis slimnīcā, kur pavadījis piecas dienas atkopjoties pēc organisma atūdeņošanās un ar nieru problēmām un posttraumatisko stresa sindromu.

Urugvajā, kas izpelnījusies slavu kā viena no progresīvākajām Latīņamerikas valstīm, oficiāli atļauts audzēt, pārdot un patērēt marihuānu, vēsta BBC.

Aptuveni pēc 12 stundas ilgām debatēm likumdevēji apstiprinājuši vēsturisko lēmumu. Likums, kas stāsies spēkā aprīlī, ļauj urugvajiešiem, kas pārsnieguši 18 gadu vecumu, iegādāties līdz 40 gramiem marihuānas mēnesī.

Līdz ar likuma pieņemšanu valdība cer cīnīties pret pieaugošo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, kā arī mazināt narkotiku karteļu ietekmi, tomēr likuma kritiķi norāda, ka tas tikai veicinās narkotiku lietošanu.

Urugvajai nevajadzētu šādā veidā eksperimentēt ar saviem iedzīvotājiem, uzskata likuma opozicionārs Alfredo Solari (Alfredo Solari). «Šis projekts izskatās pēc sociālās inženierijas eksperimenta un nerespektē nevienu no ētiksajiem aizsargmehānismiem, kas attiecas uz eksperimentiem ar cilvēkiem,» pauda A. Solari.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas ir apturējušas organizētas personu grupas darbību, kas ilgstošā laika posmā veica apģērbu un apavu nelikumīgu ievešanu Latvijā no trešajām valstīm, liecina medijiem sniegtā informācija.

2014.gada maijā, veicot plānotus operatīvos un izmeklēšanas pasākumus, VID muitas amatpersonas atklāja organizētu personu grupu, kas ilgstošā laika periodā, fiktīvi noformējot dokumentus par piemērotām faktiski nenotikušām muitas procedūrām, veica nelikumīgu apģērbu un apavu, tajā skaitā, iespējams, kontrafaktu, ievešanu Latvijā.

Personas piemēroja muitas procedūru - tranzīts - kravām, kas faktiski netika izvestas uz trešajām valstīm, bet palika Eiropas Savienībā, kā arī muitas noliktavā novietoja pagaidu uzglabāšanā preces, kuras noliktavā neatradās. Minēto personu noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas Republikas teritorijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir izlaistas brīvā apgrozībā kontrabandas ceļā ievestas preces, par kurām nav nomaksāti muitas administrētie nodokļi.

Septembra beigās Meksikas Halisko štatā militārā operācijā iznīcināts 40 hektārus liels marihuānas lauks, vēsta Reuters.

Marihuāna atklāta zilās agaves laukā, kas tiek plaši audzēta tekilas ražošanai. Atrastie marihuānas augi sadedzināti, savukārt ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis militāro operāciju Latīņamerikā fotogrāfijās.

Meksikā ir viens no attīstītākajiem narkotiku biznesiem pasaulē, un valsts kļuvusi bēdīgi slavena ar narkotirgoņu karteļiem un viņu cīņu gan ar valsts armiju, gan savā starpā par ietekmes sfērām.

Meksikas narkotirgoņi izmanto dažādas metodes, lai nogādātu narkotiskās vielas ASV. Tostarp likumsargi atklājuši vairākus simtus metru garus pazemes tuneļus, kas savieno Meksiku un ASV.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Kanādas aviokompāniju pasažieriem drīz būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem marihuānas, kad tiks legalizēta šīs narkotikas lietošana izklaides mērķiem, ceturtdien paziņoja valdība.

«Pēc 2018.gada 17.oktobra pasažieriem būs atļauts vest legālu marihuānas daudzumu, kas ir 30 grami, vai nu viņu rokas bagāžā vai reģistrētajā bagāžā, ja viņi lido iekšzemes reisā (tas ir, Kanādas robežās),» sacīja transporta ministra Marka Garno preses sekretāre Delfīna Denī.

Marihuānas pārvadāšana arī turpmāk būs nelegāla pāri starptautiskajām robežām, tostarp pārrobežu reisos, piebilda Denī.

Tas nozīmē arī reisus starp divām jurisdikcijām, kurās marihuāna ir legalizēta, piemēram, starp Vankūveru Kanādas Klusā okeāna piekrastē un Sietlas pilsētu ASV Vašingtonas štatā.

Denī brīdināja, ka šāda starptautiska marihuānas pārvešana var novest līdz «nopietniem kriminālsodiem».

Luksemburga aicinājusi Eiropas Savienības (ES) kaimiņus liberalizēt savus likumus narkotiku jomā, vienlaikus Luksemburgas veselības ministrs Etjēns Šneiders apstiprinājis plānus, ka viņa valsts kļūs par pirmo ES, kas legalizēs marihuānas ražošanos un lietošanu.

«Politika narkotiku jomā, kas mums bijusi 50 gadus, nedarbojas,» ministrs sacīja tīmekļa medijam «Politico». «Visu aizliedzot, jauniešiem tas tikai kļuvis interesantāks. Es ceru, ka mums visiem būs atvērtāka attieksme pret narkotikām.»

Sagaidāms, ka divu gadu laikā 18 gadu vecumu sasniegušie varēs legāli marihuānu iegādāties rekreācijas vajadzībām. Valdība regulēs marihuānas ražošanu un izplatīšanu ar marihuānas lietu pārvaldes starpniecību.

Vēl šogad tiks sagatavots likumprojekts, kurā būs izklāstītas detaļas par to, kāda veida marihuāna tiks tirgota un kādi nodokļi piemēroti.

Kā norādīja ministrs, nerezidentiem iegādāties narkotikas, domājams, būs aizliegts, lai neiedrošinātu narkotiku tūrismu.

Aizsaulē aizgājušā Jamaikas regeja mūziķa Boba Mārlija ģimene prezentējusi, pēc viņu vārdiem, pasaulē pirmo globālo marihuānas zīmolu, ziņo BBC.

Marley Natural tiks izmantots, pārdodot kaņepju losjonus, krēmus un citas preces.

Jauno zīmolu attīsta ASV bāzētais Privateer Holdings. Sākotnēji preces tiks pārdotas ASV, bet vēlāk saskaņā ar plāniem - arī citviet pasaulē.

B. Mārlija meita Cedella Mārlija uzskata, ka viņas tēvam patiktu šis lēmums: «Mans tētis būtu tik priecīgs redzēt, ka cilvēki izprot kaņepju dziedinošo spēku.»

B. Mārlijs nomira no vēža 1981. gada maijā. Viņš bija kaislīgs rastafari piekritējs un uzskatīja, ka marihuāna ir jālegalizē.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Kurzemes reģiona pārvaldi un Lietuvas tiesībsargājošām iestādēm septembra nogalē, veicot meklēšanas pasākumus, Saldus novadā aizturējuši četru cilvēku organizētās noziedzības grupu, kas nodarbojās ar marihuānas audzēšanu kādas fermas teritorijā.

450m² lielajā platībā bija izaudzēti aptuveni 720 kilogrami marihuānas.

Policijai informācija par šāda veida audzētavas esamību Latvijas teritorijā parādījusies jau šā gada sākumā. Ilgstošu izmeklēšanas darbību rezultātā apzinātas konkrētas personas un atrašanās vieta. Tagad audzētava likvidēta.

Starp aizturētajiem ir 1972. gadā dzimis Latvijas pilsonis un trīs Lietuvas pilsoņi, kas dzimuši 1959., 1971. un 1989. gadā.

Fermā, kurā tika audzēta marihuāna, dzīvoja arī paši aizturētie, legāli tā bija noformēta kā lauksaimniecības ferma. Audzētava bija aprīkota ar marihuānas audzēšanai nepieciešamajām iekārtām, kas nodrošināja pilnīgu šī narkotiskā auga audzēšanas un ražošanas procesu.

Divi brāļi, kas 75 tūkstošus ASV dolāru laimestu loterijā svinējuši, iegādājoties marihuānu un metamfetamīnu, ballējoties nejauši «uzlaiduši gaisā» savu māju, vēsta Fox News.

Pēc pagājušās nedēļas piektdienā notikušā sprādziena, viens no brāļiem nogādāts slimnīcā, bet otrs – cietumā, informē Vičitas policijas pārstāvji. 27 gadus vecā, ievainotā brāļa stāvoklis ir «smags, bet stabils» - viņam ir otrās pakāpes apdegumi uz rokām, plaukstām un krūtīm. Otrs brālis pēc sprādziena policijai atzina, ka viņa glabāšanā atrodas marihuāna un metamfetamīns, un likumsargi viņu apcietināja.

Sprādziens noticis butāna noplūdes dēļ, kad viens no brāļiem devās uz virtuvi, lai ar gāzi uzpildītu šķiltavas, ar kurām bija plānots aizdedzināt ūdenspīpes. Tomēr butāns noplūdis un, sasniedzot krāsni, izraisīja sprādzienu.

ASV robežsardze atklājusi sarežģītas konstrukcijas tuneli ar ierīkotu apgaismojumu, ūdens sūkņiem un ventilācijas sistēmu. Tunelis izrakts zem Arizonas-Meksikas robežas, vēsta Reuters.

Tunelis atrodas 250 pēdu jeb aptuveni 76 metru dziļumā. Tas sākas kādā pamestā ēkā Nogalesā, Meksikā un ved uz pilsētu ar tādu pašu nosaukumu – Nogalesa, Arizonas štatā.

Kontrabandistu tuneli izmeklēšanas laikā atklāja ASV robežsardze, sadarbojoties ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju un Meksikas valdību.

«Tunelis ir dauzkārt sarežģītāks nekā tie, kurus mums ir izdevies atklāt līdz šim,» pavēstīja patruļas pārstāvis Rendijs Hils.

«Tunelis izrakts cauri klintij, tad tajā ievilkta elektrība, ūdens sūkņi un ventilācijas sistēmas. Šis ir lielisks piemērs, cik milzīgu risku ir gatavi uzņemties kontrabandisti, turklāt cik laikietilpīgs ir kontrabandas tuneļa rakšanā ieguldītais darbs,» piebilst patruļas pārstāvis.

Gatavojoties marihuānas pilnīgai legalizācijai, kanādieši veic lielāko apvienošanās darījumu industrijas vēsturē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kanādas medicīniskās marihuānas kompānijas Aurora Canabis un MedReleaf paziņojušas par apvienošanās darījuma līgumu. 3,2 miljardus CAD (2,096 mljrd. EUR) vērtais darījums ir lielākais, kāds vien ir bijis šai industrijā, vērtē Reuters. Tas tiks pilnībā veikts ar Aurora akciju starpniecību bez maksājumiem naudā. Ņemot vērā Aurora tirgus sniegumu (skat. grafiku), tai šis ir ļoti izdevīgs darījums, kas praktiski tiek paveikts ar akciju vērtības pieaugumu pēdējā gada laikā. Jaunajā kompānijā Aurora daļa būs 61%, MedReleaf attiecīgi iegūstot 39%.

Darījums vēl jāapstiprina tirgus regulatoram un, ja tas notiks, šai industrijā izveidosies ļoti spēcīgs spēlētājs ar 570 tūkstošu kilogramu marihuānas ražošanas jaudu gadā. Tirgus izredzes šai un nozares kolēģu kompānijām tiek vērtētas kā ļoti labas, jo marihuānas legalizācija pasaulē iet plašumā.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

No narkotiskajām un psihotropajām vielām marihuāna patlaban ieņem galvenā spēlētāja lomu Latvijā, pieaugot tās ražošanas apjomiem, pēc Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdes aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Ministrs norādīja, ka vēl 2012.gadā Valsts policija Latvijā atklāja astoņas marihuānas ražotnes, bet pērn atklātas 18 ražotnes. Tendence ir pieaugoša arī Latvijas klimatisko apstākļu dēļ, tādējādi marihuānas ražošanai nereti vairs netiek izmantotas īpaši piemērotas laboratorijas, bet tā tiek audzēta dabiskos apstākļos. Kā sacīja iekšlietu ministrs, Valsts policijas spēki patlaban tiek koncentrēti ražotņu un organizētās tirdzniecības apkarošanai.

Padome sēdē vienojusies arī valdībā iesniegt papildu finansējuma pieprasījumu Valsts policijai. Kā skaidroja Kozlovskis, jau šobrīd secināts, ka Valsts policijai, visticamāk, būs nepieciešama papildu nauda, lai apmaksātu ekspertīzes ar mērķi noteikt lietoto narkotisko un psihotropo vielu saturu. Cilvēki, par kuriem ir aizdomas par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, tiek nosūtīti uz pārbaudi jeb ekspertīzi, kas nepieciešama, lai sauktu personu pie atbildības. Patlaban Valsts policija tam šogad piešķirto finansējumu ir izlietojusi, norādīja ministrs.