Ražošana

Jelgavas uzņēmums SFM Latvija jaunas rūpnīcas izveidē investē 3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Jelgavas metālapstrādes uzņēmums SIA SFM Latvija ar bankas Citadele līdzfinansējumu īstenojis jaunas rūpnīcas projektu, kopējām investīcijām sasniedzot teju 3 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties jaunajai, 3,5 tūkstošus kvadrātmetrus lielajai rūpnīcai, SFM Latvija spējis teju dubultot ražošanas jaudas. Pusgada laikā, kopš investīciju projekta īstenošanas, darbinieku skaits ir pieaudzis no 28 līdz 50 cilvēkiem, bet līdz ar paplašināšanos plānots darbā pieņemt vēl 20 speciālistus.

SIA SFM Latvija ražotās produkcijas veidi ir šasijas karjeru izstrādes mašīnām, smago un vieglo automašīnu evakuatoru instalācijas, transportieru sistēmas un elektrības ģeneratoru dzesētāji. Uzņēmums eksportē 100% savas produkcijas, tostarp lielākie noieta tirgi ir Anglija, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Holande.

Uzņēmums paredz, ka kopējais eksporta apmērs 2016. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, kad ražošana vēl notika iepriekšējās telpās, kāps teju divas reizes, un šogad plānotais apgrozījums ir nepilni 4 miljoni eiro.

Kopējās investīcijas projektā sasniedza gandrīz 3 miljonus eiro, no kuriem 1,2 milj. eiro veido bankas Citadele finansējums, paša uzņēmuma investīcijas, Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums iekārtām, kā arī riska kapitāla fonda investīcijas.

«Banka Citadele izvēlējās kreditēt jaunu uzņēmumu ar ambicioziem plāniem un investīcijām, kas pārsniedz 50% no esošā apgrozījuma. Tas bija diezgan liels izaicinājums,» stāsta SFM Latvija līdzīpašnieks Nauris Jansons, atklājot, ka uzņēmums jau veic pārrunas ar banku Citadele, lai aprīļa beigās vai maijā varētu sākt būvēt rūpnīcas otro kārtu un paplašināt to vēl par 2 tūkstošiem kvadrātmetru.

Kā pauž N. Jansons, sākotnēji uzņēmums nomājis telpas ražošanai, bet, uzņēmējdarbībai attīstītos, saņemts finansējums jaunajai rūpnīcai. Tā tika atklāta 2015. gada nogalē un ir viena no modernākajām Latvijā ar ievērojami lielākām tehniskajām iespējām.

«Jaunās rūpnīcas izveide bija vienīgais attīstītības variants – pārdot vairāk un nepazaudēt arī esošos klientus, kā arī ražot pēc iespējas vairāk un piedāvāt pēc iespējas gatavāku produktu, un to var izdarīt tikai modernā rūpnīcā,» saka N. Jansons, piebilstot, ka, pateicoties jaunajai rūpnīcai, iespējams saņemt arī nepieciešamo vides un kvalitātes sertifikāciju. Tāpat iespējams attīstīt jaunus produkcijas veidus.

Bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece stāsta, ka SFM Latvija, vēršoties bankā ar prezentāciju par jaunas ražotnes būvniecību Jelgavā, jaunās ražotnes izveidē saskatīja vairākas iespējas – vienlaikus uzlabot ražošanas apstākļus un produkcijas kvalitāti, kāpināt ražošanas apmērus, kā arī palielināt konkurētspēju.

«SIA SFM Latvija bankā ieradās ar savu plānu, kā piesaistīt jaunus klientus un kā palielināt ražošanas apjomus esošajiem. Mēs uzņēmējam noticējām. Šodien jau redzam, ka plāns ir izpildīts ar uzviju,» atzīmē I. Vērzemniece.

Jaunizbūvētā rūpnīca pēc platības ir līdzvērtīga iepriekš nomātajām telpām, taču, pēc N. Jansona sacītā, kompānijas ražošanas kapacitāte ir pieaugusi.

«Jaunās rūpnīcas telpas kvadrātmetru ziņā ir līdzvērtīgas, bet mūsu ražošanas kapacitāte palielinās teju divas reizes, ņemot vērā to, ka rūpnīca ir būvēta tāda, kāda ir nepieciešama ražošanai, nevis ražošana ir pielāgota telpām. Līdz ar to, ja iepriekš mēs īri maksājām par tikpat lielu kvadrātmetru platību, kāda ir tagad, tad efektīvi varējām izmantot tikai pusi no platības, jo tās bija vecas telpas, kas reiz bijušas piemērotas citām ražošanas vajadzībām, bet ne mūsu esošajām,» skaidro SIA SFM Latvija līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA SFM Jelgava 1,36 miljonus eiro investēs jaunu ražošanas telpu izveidē

Žanete Hāka, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA SFM Jelgava izsludinātais iepirkums par jaunu ražošanas telpu izveidi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā uzvarējusi SIA PK serviss. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,36 miljoni eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzfinansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Jelgavas metālapstrādes uzņēmums SIA SFM Latvija ar bankas Citadele līdzfinansējumu gada sākumā īstenojis jaunas rūpnīcas projektu, kopējām investīcijām sasniedzot teju 3 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties jaunajai, 3,5 tūkstošus kvadrātmetrus lielajai rūpnīcai, SFM Latvija spējis teju dubultot ražošanas jaudas. Pusgada laikā, kopš investīciju projekta īstenošanas, darbinieku skaits ir pieaudzis no 28 līdz 50 cilvēkiem, bet līdz ar paplašināšanos plānots darbā pieņemt vēl 20 speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Patria militārās rūpniecības tīklā iesaistīto Latvijas uzņēmumu skaits pieaug

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patria Hamēnlinnas (Hämeenlinna) ražotnēs ir sākta SIA SFM Latvia metinātāju apmācība, kas pēcāk atgriezīsies Latvijā un piedalīsies transportlīdzekļu ražošanas procesā SFM Latvia, apmācot citus darbiniekus, kas iesaistīti transportlīdzekļa vietējā ražošanā, un pārraugot to darbu.

Pašlaik tiek plānots, ka SFM Latvia ražos noteiktas daļas bruņutransportieriem, piemēram, šasijas daļas un lūkas.

“Mēs esam izpildījuši mājasdarbus un ieguvuši nepieciešamās atļaujas, lai piedalītos Patria militārās rūpniecības klasterī. Mums jau ir vajadzīgā infrastruktūra, tāpēc papildu ieguldījumi nebija nepieciešami. Tomēr, sākoties bruņumašīnu programmas Patria 6X6 aktīvai ražošanas fāzei, mums būs jāpieņem darbā papildus darbinieki, lai turpinātu citus uzņēmuma jau esošos projektus. Bruņumašīnas ražošanā izmantotajos materiālos un produktu specifikācijās ir ievērojamas atšķirības no citiem projektiem, nepieciešama īpaša sertifikācija. Tāpēc mēs vēlamies no Somijas partneriem apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas mums būs jaunas, jo uzskatām, ka tas pievienos vērtību ražošanas procesam. Mēs redzam ilgtermiņa ieguvumus mūsu uzņēmumam, kad iesaistīsimies šajā kopīgajā 6x6 transportlīdzekļa attīstības projektā,” saka Nauris Jansons, SFM Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Latvijā cilvēki vienmēr ir labi dzīvojuši laikā, kad celti dzelzceļi

Kristīne Stepiņa, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu ražošanas jaudas un eksporta apjomus, metālapstrādes uzņēmumi investē paši savus līdzekļus, ņem kredītus un piesaista riska kapitālu

Nesen a/s Mārupes metālmeistars un SIA Orions loģistika tikuši pie riska kapitāla fonda ZGI Capital finansējuma, SIA SFM Latvia būvē jaunas ražotnes un iegādājas jaunas tehnoloģijas, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, gan bankas līdzekļus.

SIA SFM Latvia pērn palielinājusi apgrozījumu aptuveni par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 3,1 milj. eiro, stāsta uzņēmuma vadītājs Nauris Jansons. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums būs vismaz 4 miljoni eiro, viņš prognozē. Finansiālās darbības snieguma uzlabošanos uzņēmuma vadītājs skaidro ar darbības sākšanu jaunā, modernā ražotnē, kas notikusi šī gada sākumā. SIA SFM Latvia jaunā ražotne 3,5 tūkst. m2 platībā izmaksājusi 1,8 miljonus eiro, aptuveni viens miljons eiro ieguldīts iekārtās, kuras iegādātas, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 2,8 milj. eiro, rūpniecisko maisītāju, metinātu konstrukciju ražotāja SIA SFM Latvija izveidojusi savu ražotni, kas ļauj kāpināt ražošanas apjomus vairāk nekā divas reizes, perspektīvā iecerēta rūpnīcas paplašināšana, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lēnām pārvācamies un apgūstam jauno ražotni, taču tās devums būs redzams arī šā gada pārskatā,» lakoniski pašreizējo situāciju komentē SIA SFM Latvia valdes loceklis Nauris Jansons. No kopējā 2,8 milj. eiro vērtā ieguldījuma aptuveni viens milj. eiro ir iekārtas, kuras iegādātas, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta iespējas. «Atbalsta intensitāte jaunu iekārtu iegādē bija 45%. Tas ir būtisks atbalsts, kas ļāva iegādāties ražošanā nepieciešamās iekārtas,» tā uz jautājumu par to, kāda loma bijusi ES atbalstam, atbild N. Jansons. Jaunā ražotne ir vairāku iepriekšējo gadu idejas materializēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku no 40 uz 32 stundām jeb no pašreizējām piecām līdz četrām darba dienām nedēļā; Latvijā šādu darba laika režīmu kā obligātu visiem ieviest pagaidām nav iespējams.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji. Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba laiku priecē, tomēr darba devējiem tā prasīs papildu izmaksas, kas rezultēsies konkurētspējas sarukumā, tam sekas – uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām.

Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varot prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus. Vienlaikus skanēja priekšlikums – vienošanos par darba laika ilgumu astoņas, sešas vai četras stundas dienā atstāt darba devēja un darba ņēmēja sarunām.

Ikvienai medaļai divas puses

"Kā jebkurai idejai, arī šai ir divas medaļas puses – vienā ir iespējamie ieguvumi, bet otrā – zaudējumi un problēmas," vispārīgo vērtējumu darba laika saīsināšanas idejai sniedz LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai un Baltijas valstīm kopumā būs spēcīga pārstāvniecība pasaulē vadošajā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstādē «Hannover Messe», kas nākamnedēļ, 1. aprīlī, sāksies Vācijas pilsētā Hanoverē. Izstādē piedalīsies 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs.

«Izstādē «Hannover Messe» Baltijas valstis un to uzņēmēji būs plaši pārstāvēti gan kopstendos, gan atsevišķi kā uzticami, uz nākotni orientēti partneri rūpniecībā,» norāda Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāve Audra Gurinskiene.

Viņa uzskata, ka Baltijas valstu uzņēmumiem Hanoverē ir ideāla platforma starptautisku kontaktu dibināšanai.

Baltijas valstīm šogad atkal būs divi kopstendi – viens Latvijai, otrs Lietuvai.

Latvija «Hannover Messe» ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalīsies Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalīsies starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izsādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Vācijā notiek rūpniecības tehnoloģiju izstāde Hannover Messe

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā, Hanoverē šonedēļ, no 1.aprīļa līdz 5.aprīlim, norisinās pasaulē vadošā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstāde «Hannover Messe».

Izstādi notiks piecas dienas, līdz 5.aprīlim, un paredzams, ka to apmeklēs vairāk nekā 200 tūkstoši apmeklētāju.

Šajā gadā izstādē piedalās 6500 kompānijas no 75 valstīm.

Šogad izstādē uzmanība tiek pievērsta ilgtspējas jautājumiem, kā arī iespējām, ko ražošanā rada mākslīgais intelekts.

Kā ziņots, izstādē piedalīsies arī 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs. Latvija Hannover Messe ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalās Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalās starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izstādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pasaules lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe 2016 Latviju pārstāvēs 14 uzņēmumi

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā inženiernozaru izstādē Hannover Messe 2016 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajos nacionālajos stendos šogad piedalās 14 uzņēmumi. Izstāde norisināsies no 25. līdz 29. aprīlim Hannoverē, Vācijā.

Šogad Latvija atzīmē savas dalības divdesmitgadi. Latvijas nacionālie stendi ir izvietoti divās tematiskajās ekspozīcijās – Piegādes industrijai (Industrial Supply) un Enerģija (Energy).

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes industrijai šogad piedalās 8 uzņēmumi: SIA AB Metal, SIA AR Module Factory, SIA EHT Dizains, SIA Keramserviss, SIA KnK Coating, SIA SFM Latvia, SIA Sperre Baltic un SIA Vestavia.

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Enerģija šogad piedalās 6 dalībnieki: SIA EMT, AS Energofirna JAUDA, SIA Energokomplekss, SIA Grandeg Serviss, AS Komforts un Rīgas Tehniskā universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru