Jaunākais izdevums

Investējot 2,8 milj. eiro, rūpniecisko maisītāju, metinātu konstrukciju ražotāja SIA SFM Latvija izveidojusi savu ražotni, kas ļauj kāpināt ražošanas apjomus vairāk nekā divas reizes, perspektīvā iecerēta rūpnīcas paplašināšana, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lēnām pārvācamies un apgūstam jauno ražotni, taču tās devums būs redzams arī šā gada pārskatā,» lakoniski pašreizējo situāciju komentē SIA SFM Latvia valdes loceklis Nauris Jansons. No kopējā 2,8 milj. eiro vērtā ieguldījuma aptuveni viens milj. eiro ir iekārtas, kuras iegādātas, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta iespējas. «Atbalsta intensitāte jaunu iekārtu iegādē bija 45%. Tas ir būtisks atbalsts, kas ļāva iegādāties ražošanā nepieciešamās iekārtas,» tā uz jautājumu par to, kāda loma bijusi ES atbalstam, atbild N. Jansons. Jaunā ražotne ir vairāku iepriekšējo gadu idejas materializēšanās.

Divreiz vairāk

«Jaunā ražotne ļauj būtiski palielināt uzņēmuma tehnoloģiskās un ražošanas iespējas, tām faktiski dubultojoties, taču tas uzņēmuma ienākumos atspoguļosies pakāpeniski,» skaidro N. Jansons.

Pirmais neto apgrozījuma kāpums būs jau 2015. gadā. «Prognozējam, ka šogad tas būs aptuveni trīs miljoni eiro, kas ir aptuveni par 50% vairāk, nekā iespējām 2014. gadā,» atklāj N. Jansons. Pašlaik uzņēmumā strādā 42 darbinieki, savukārt gada sākumā bijuši tikai 33. «2016. gadā uzņēmuma neto apgrozījums jau varētu sasniegt četrus miljonus eiro, kas būtu divreiz vairāk nekā iespējām 2014. gadā,» vēlamo nākotnes attīstības scenāriju ataino N. Jansons. Viņš apgrozījuma pieaugumu par miljonu eiro uzskata par reālu.

Visu rakstu Jaunā ražotne dos iespēju izaugt lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavas uzņēmums SFM Latvija jaunas rūpnīcas izveidē investē 3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas metālapstrādes uzņēmums SIA SFM Latvija ar bankas Citadele līdzfinansējumu īstenojis jaunas rūpnīcas projektu, kopējām investīcijām sasniedzot teju 3 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties jaunajai, 3,5 tūkstošus kvadrātmetrus lielajai rūpnīcai, SFM Latvija spējis teju dubultot ražošanas jaudas. Pusgada laikā, kopš investīciju projekta īstenošanas, darbinieku skaits ir pieaudzis no 28 līdz 50 cilvēkiem, bet līdz ar paplašināšanos plānots darbā pieņemt vēl 20 speciālistus.

SIA SFM Latvija ražotās produkcijas veidi ir šasijas karjeru izstrādes mašīnām, smago un vieglo automašīnu evakuatoru instalācijas, transportieru sistēmas un elektrības ģeneratoru dzesētāji. Uzņēmums eksportē 100% savas produkcijas, tostarp lielākie noieta tirgi ir Anglija, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Holande.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA SFM Jelgava 1,36 miljonus eiro investēs jaunu ražošanas telpu izveidē

Žanete Hāka, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA SFM Jelgava izsludinātais iepirkums par jaunu ražošanas telpu izveidi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā uzvarējusi SIA PK serviss. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,36 miljoni eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzfinansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Jelgavas metālapstrādes uzņēmums SIA SFM Latvija ar bankas Citadele līdzfinansējumu gada sākumā īstenojis jaunas rūpnīcas projektu, kopējām investīcijām sasniedzot teju 3 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties jaunajai, 3,5 tūkstošus kvadrātmetrus lielajai rūpnīcai, SFM Latvija spējis teju dubultot ražošanas jaudas. Pusgada laikā, kopš investīciju projekta īstenošanas, darbinieku skaits ir pieaudzis no 28 līdz 50 cilvēkiem, bet līdz ar paplašināšanos plānots darbā pieņemt vēl 20 speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Patria militārās rūpniecības tīklā iesaistīto Latvijas uzņēmumu skaits pieaug

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patria Hamēnlinnas (Hämeenlinna) ražotnēs ir sākta SIA SFM Latvia metinātāju apmācība, kas pēcāk atgriezīsies Latvijā un piedalīsies transportlīdzekļu ražošanas procesā SFM Latvia, apmācot citus darbiniekus, kas iesaistīti transportlīdzekļa vietējā ražošanā, un pārraugot to darbu.

Pašlaik tiek plānots, ka SFM Latvia ražos noteiktas daļas bruņutransportieriem, piemēram, šasijas daļas un lūkas.

“Mēs esam izpildījuši mājasdarbus un ieguvuši nepieciešamās atļaujas, lai piedalītos Patria militārās rūpniecības klasterī. Mums jau ir vajadzīgā infrastruktūra, tāpēc papildu ieguldījumi nebija nepieciešami. Tomēr, sākoties bruņumašīnu programmas Patria 6X6 aktīvai ražošanas fāzei, mums būs jāpieņem darbā papildus darbinieki, lai turpinātu citus uzņēmuma jau esošos projektus. Bruņumašīnas ražošanā izmantotajos materiālos un produktu specifikācijās ir ievērojamas atšķirības no citiem projektiem, nepieciešama īpaša sertifikācija. Tāpēc mēs vēlamies no Somijas partneriem apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas mums būs jaunas, jo uzskatām, ka tas pievienos vērtību ražošanas procesam. Mēs redzam ilgtermiņa ieguvumus mūsu uzņēmumam, kad iesaistīsimies šajā kopīgajā 6x6 transportlīdzekļa attīstības projektā,” saka Nauris Jansons, SFM Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Latvijā cilvēki vienmēr ir labi dzīvojuši laikā, kad celti dzelzceļi

Kristīne Stepiņa, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu ražošanas jaudas un eksporta apjomus, metālapstrādes uzņēmumi investē paši savus līdzekļus, ņem kredītus un piesaista riska kapitālu

Nesen a/s Mārupes metālmeistars un SIA Orions loģistika tikuši pie riska kapitāla fonda ZGI Capital finansējuma, SIA SFM Latvia būvē jaunas ražotnes un iegādājas jaunas tehnoloģijas, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, gan bankas līdzekļus.

SIA SFM Latvia pērn palielinājusi apgrozījumu aptuveni par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 3,1 milj. eiro, stāsta uzņēmuma vadītājs Nauris Jansons. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums būs vismaz 4 miljoni eiro, viņš prognozē. Finansiālās darbības snieguma uzlabošanos uzņēmuma vadītājs skaidro ar darbības sākšanu jaunā, modernā ražotnē, kas notikusi šī gada sākumā. SIA SFM Latvia jaunā ražotne 3,5 tūkst. m2 platībā izmaksājusi 1,8 miljonus eiro, aptuveni viens miljons eiro ieguldīts iekārtās, kuras iegādātas, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SFM Latvia ar lēcienu iekļūst vidējo ražotāju līgā

Māris Ķirsons, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,5 milj. eiro, SIA SFM Latvia divkāršojusi savas ražotnes telpas; tas ļauj kāpināt ražošanas apjomus par aptuveni 70%, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pavisam nesen ievācāmies jaunajā 3300 m2 plašajā ražotnē, jau bija kļuvis pārāk šauri. Divās kārtās tika veikta paplašināšana, un tagad zem jumta būs 6500 m2,» pašreizējo situāciju komentē SIA SFM Latvia valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons. Pašlaik top telpas 1500 m2 platībā, kuras pilnībā tiks apgūtas jau šovasar.

«Esam apsteiguši sākotnējos plānus, kas paredzēja paplašināšanos īstenot tikai 2018. gadā,» uzsver N. Jansons. Jaunu ražotni un tās paplašināšanos nebija iespēju īstenot bez kredīta. «Bija grūti pierādīt potenciālajam kredīta devējam, kāpēc ražotnes izveide izmaksā tik dārgi, ja citi projekti ir lētāki, kaut arī tajos telferu celtspēja ir tikai 5 līdz 8 tonnas, savukārt SFM Latvia vajadzīgs telferis ar 30 tonnu celtspēju, jo ražojam lielgabarīta detaļas mašīnbūvētājiem,» uz jautājumu, vai tad visu projektu uzreiz vienā piegājienā nebija iespējams īstenot, nevis to sadalīt vairākos posmos, atbild N. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku no 40 uz 32 stundām jeb no pašreizējām piecām līdz četrām darba dienām nedēļā; Latvijā šādu darba laika režīmu kā obligātu visiem ieviest pagaidām nav iespējams.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji. Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba laiku priecē, tomēr darba devējiem tā prasīs papildu izmaksas, kas rezultēsies konkurētspējas sarukumā, tam sekas – uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām.

Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varot prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus. Vienlaikus skanēja priekšlikums – vienošanos par darba laika ilgumu astoņas, sešas vai četras stundas dienā atstāt darba devēja un darba ņēmēja sarunām.

Ikvienai medaļai divas puses

"Kā jebkurai idejai, arī šai ir divas medaļas puses – vienā ir iespējamie ieguvumi, bet otrā – zaudējumi un problēmas," vispārīgo vērtējumu darba laika saīsināšanas idejai sniedz LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai un Baltijas valstīm kopumā būs spēcīga pārstāvniecība pasaulē vadošajā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstādē «Hannover Messe», kas nākamnedēļ, 1. aprīlī, sāksies Vācijas pilsētā Hanoverē. Izstādē piedalīsies 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs.

«Izstādē «Hannover Messe» Baltijas valstis un to uzņēmēji būs plaši pārstāvēti gan kopstendos, gan atsevišķi kā uzticami, uz nākotni orientēti partneri rūpniecībā,» norāda Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāve Audra Gurinskiene.

Viņa uzskata, ka Baltijas valstu uzņēmumiem Hanoverē ir ideāla platforma starptautisku kontaktu dibināšanai.

Baltijas valstīm šogad atkal būs divi kopstendi – viens Latvijai, otrs Lietuvai.

Latvija «Hannover Messe» ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalīsies Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalīsies starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izsādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Vācijā notiek rūpniecības tehnoloģiju izstāde Hannover Messe

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā, Hanoverē šonedēļ, no 1.aprīļa līdz 5.aprīlim, norisinās pasaulē vadošā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstāde «Hannover Messe».

Izstādi notiks piecas dienas, līdz 5.aprīlim, un paredzams, ka to apmeklēs vairāk nekā 200 tūkstoši apmeklētāju.

Šajā gadā izstādē piedalās 6500 kompānijas no 75 valstīm.

Šogad izstādē uzmanība tiek pievērsta ilgtspējas jautājumiem, kā arī iespējām, ko ražošanā rada mākslīgais intelekts.

Kā ziņots, izstādē piedalīsies arī 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs. Latvija Hannover Messe ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalās Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalās starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izstādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pasaules lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe 2016 Latviju pārstāvēs 14 uzņēmumi

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā inženiernozaru izstādē Hannover Messe 2016 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajos nacionālajos stendos šogad piedalās 14 uzņēmumi. Izstāde norisināsies no 25. līdz 29. aprīlim Hannoverē, Vācijā.

Šogad Latvija atzīmē savas dalības divdesmitgadi. Latvijas nacionālie stendi ir izvietoti divās tematiskajās ekspozīcijās – Piegādes industrijai (Industrial Supply) un Enerģija (Energy).

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes industrijai šogad piedalās 8 uzņēmumi: SIA AB Metal, SIA AR Module Factory, SIA EHT Dizains, SIA Keramserviss, SIA KnK Coating, SIA SFM Latvia, SIA Sperre Baltic un SIA Vestavia.

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Enerģija šogad piedalās 6 dalībnieki: SIA EMT, AS Energofirna JAUDA, SIA Energokomplekss, SIA Grandeg Serviss, AS Komforts un Rīgas Tehniskā universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas pirmie ziediņi jau ir, bet odziņu vēl nav

Šī gada janvāris ir pagājis, uzņēmējiem un grāmatvežiem meklējot skaidrojumus par jauno normu pareizu piemērošanu, savukārt nodokļu administrācijai nemitīgā uzziņu sniegšanā.

Nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis ir jau aiz muguras, darbiniekiem ir aprēķinātas algas, iesniegtas attiecīgo nodokļu deklarācijas pēc jaunajām prasībām. Vairums DB aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka janvāris ir bijis savdabīgs lūzuma brīdis, kad, tā kā bija, vairs darīt nevar, bet, kā darīt pareizi un korekti gan pret valsti, gan pret visiem pārējiem, vēl īsti nebija skaidrības. Tāpat tiek norādīts, ka ar papildu darbu un slogu ir nācies samierināties grāmatvežiem. Bez tam uzņēmēji pauž cerību, ka gadījumos, ja kaut kas nav bijis pareizi izdarīts, vēlāk, labojot iesniegtās deklarācijas, par šīm kļūdām netiks veikti kādi papildu uzrēķini – soda un nokavējuma naudas veidolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

VID komentē DB publicēto uzņēmēja viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) komentēt pagājušajā nedēļā publicēto SIA SFM izpilddirektora Naura Jansona viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Publicējam VID atbildi:

«Atbildot uz Jūsu lūgumu saistībā ar rakstu, jāteic, ka VID iespējas publiski komentēt ir stipri ierobežotas, bet centāmies sniegt priekštatu par to, kā tiek vērtētas PVN atmaksas, kāpēc kavējas utml. Arī publiskajā telpā jautājums par PVN atmaksām jau labu laiku ir diskusiju objekts, no vienas puses – tās pienākas atmaksāt, un ir jārūpējas, lai tas notiktu laikā; no otras puses - nepamatoti atmaksājot līdzekļi tiek izkrāpti no valsts (nodokļu maksātāju) kabatas, kā rezultātā aug ēnu ekonomika, un paši uzņēmēji sūdzas, ka tiek kropļots tirgus.

Oficiālais Komentārs

Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz publiski izpaust VID rīcībā esošo vai kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī uzņēmējus ar valūtu svārstībām sen vairs nav iespējams pārsteigt, tomēr šo izmaiņu ietekme uz konkrēto uzņēmumu finansiālās darbības rādītājiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem – norēķina valūtas, konkrēto valstu īpatsvara Latvijas kompānijas kopējā ieņēmumu portfelī, piegāžu apjomiem, arī izmaksu dinamikas pašu mājās, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ar savu nacionālo valūtu kursu maiņu būtībā tiek bremzēts – sadārdzināts imports un stimulēti pašmāju izstrādājumi un tai skaitā arī to eksports. Jāņem gan vērā, ka valūtu kari nav nekāda pagātne, jo vienas no pasaules lielākajām ekonomikām Ķīnas juaņas vērtības samazināšanās nozīmē šajā valstī strādājošo ražotāju konkurētspējas pieaugumu, kas var ietekmēt citās valstis strādājošo ražotāju turpmāko dzīvi un pat likteni.

«Ik mēnesi aptuveni vienu kuģi ar papīrmalku piegādājam uz Zviedriju, taču šīs valsts nacionālās valūtas – kronas – svārstības tiešā veidā nejūtam, jo darījumi notiek eiro, nevis zviedru kronās,» stāsta koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš atzīst, ka darījumu norēķini eiro valūtā pasargā no valūtas maiņas riskiem, taču ne jau visiem ir noslēgti tādi piegāžu līgumi, kas paredz norēķinus eiro. «Ne jau tikai Zviedrija un Lielbritānija koriģē savu nacionālo valūtu kursu tā, lai tas ir izdevīgāk šo valstu uzņēmējiem. Tāpat rīkojas arī daudzas citas valstis - tikai minētās ir salīdzinoši lieli Latvijas izstrādājumu patērētāji, tāpēc arī šīs svārstības vairāk redzam,» vērtē A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vīruss "pārvērtis" metālapstrādātājus

Māris Ķirsons, 21.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pēdējo triju gadu straujo izaugsmi apslāpējusi koronavīrusa pandēmija.

Tomēr ir sektori, kuros Covid-19 ietekmi tikpat kā nejūt, un ir arī tādi, kuros iestājusies dīkstāve, liecina "Dienas Biznesa" veiktā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu aptauja

Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ," stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļu ilgajā bruņumašīnu Patria 6X6 demonstrāciju sērijā, 18 pārstāvji no Patria militārās rūpniecības klastera uzņēmumiem Lanos, Steelprofi, Vairog EU, SFM, Metaro, Belss, EMJ Metāls, kā arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas tikās, lai pārrunātu turpmāko sadarbību, iepazītos ar transportlīdzekli un veiktu testa braucienus.

Atgādinām, ka uz Somijas uzņēmuma "Patria" ražotā 6x6 transportlīdzekļa prototipa pamata plānots izstrādāt Latvijai paredzēto bruņu transportlīdzekli starpvalstu projektā ar Somiju.

Saskaņā ar klastera dalībnieku sniegto informāciju, iesaistīšanās projektā jau ir radījusi vismaz deviņas jaunas darba vietas, un ir sagaidāms, ka līdz ar ražošanas sākšanu palielināsies jaunu nodarbinātības iespēju skaits. Uzņēmumi veic aktīvus sagatavošanās darbus, lai izpildītu prasības dalībai militārajā ražošanā. Līdz šim veiktie ieguldījumi ir tuvu diviem miljoniem eiro.

Kā norāda EMJ Metāls mārketinga direktors Agris Punculs, šis uzņēmums vien jau ir ieguldījis 1,5 miljonus eiro un radījis jaunas darba vietas. Lai arī ražošana jau ir uzsākta citiem esošajiem Patria ražošanas procesiem, uzņēmums cer, ka lēmums par Latvijas iepirkumu tiks pieņemts, lai ievērojami palielinātu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijas uzņēmumi meklē ceļu uz Kanādu

Daiga Laukšteina, Didzis Meļķis, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas inženiernozaru uzņēmumi pirmie izrāda interesi par sadarbību ar Kanādu

To apliecina arī industriālo iekārtu ražotāja SIA SFM Latvia valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons, sakot, ka pagaidām vēl sadarbības ar Kanādu nav, bet to vēlētos. «Eiropas tirgus un ar to saistītās aktivitātes jau ir skaidras. Ar to turpināsim strādāt. Galvenais sadarbības partneris ir Anglija. Nākamais mēģinājums būs atrast jaunus klientus un pasūtītājus Kanādā. CETA dod tādas cerības,» spriež N. Jansons.

Interesi par iespējām ieiet Kanādas tirgū līdz šim ir izrādījuši 73 Latvijas uzņēmumi, publiskajā diskusijā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) - ieguvumi un iespējas sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, atsaucoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) datiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Velga Balode klāsta, ka LIAA un Latvijas uzņēmumi vairākkārtīgi, bet pagaidām nesekmīgi ir mēģinājuši atrast kontaktus un uzsākt sadarbību ar Kanādas kapitāla lielajiem uzņēmumiem. Tomēr laika gaitā vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri strādā atsevišķu nišas produktu jomās, ir spējuši dibināt kontaktus, piemēram, SIA Aerodium Technologies (vēja tuneļu ražošana). Tā pārstāve Līga Gablika stāsta: «Aerodium uzņēmums ir dzimis Kanādā. Ar kanādiešiem sadarbojamies kopš 2005. gada, kad iegādājāmies pirmo vēja tuneļa tehnoloģiju. Redzot, ar kādiem apgriezieniem iekarojam tirgu un radām jaunas tehnoloģijas, 2009. gadā kanādiešu partneri piedāvāja mums pārņemt Aerodium uzņēmumu un kļūt par tā vienīgajiem īpašniekiem. Sadarbība ir bijusi veiksmīga. Kanādiešu partneri ir uz rezultātu orientēti, uzticami un pretimnākoši. 2009. gadā izveidojās arī pretējā virziena sadarbība. Proti, mēs citam partnerim pārdevām vēja tuneli, kas veiksmīgi darbojas arī šobrīd.»

Komentāri

Pievienot komentāru