Ražošana

Patria militārās rūpniecības tīklā iesaistīto Latvijas uzņēmumu skaits pieaug

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Patria Hamēnlinnas (Hämeenlinna) ražotnēs ir sākta SIA SFM Latvia metinātāju apmācība, kas pēcāk atgriezīsies Latvijā un piedalīsies transportlīdzekļu ražošanas procesā SFM Latvia, apmācot citus darbiniekus, kas iesaistīti transportlīdzekļa vietējā ražošanā, un pārraugot to darbu.

Pašlaik tiek plānots, ka SFM Latvia ražos noteiktas daļas bruņutransportieriem, piemēram, šasijas daļas un lūkas.

“Mēs esam izpildījuši mājasdarbus un ieguvuši nepieciešamās atļaujas, lai piedalītos Patria militārās rūpniecības klasterī. Mums jau ir vajadzīgā infrastruktūra, tāpēc papildu ieguldījumi nebija nepieciešami. Tomēr, sākoties bruņumašīnu programmas Patria 6X6 aktīvai ražošanas fāzei, mums būs jāpieņem darbā papildus darbinieki, lai turpinātu citus uzņēmuma jau esošos projektus. Bruņumašīnas ražošanā izmantotajos materiālos un produktu specifikācijās ir ievērojamas atšķirības no citiem projektiem, nepieciešama īpaša sertifikācija. Tāpēc mēs vēlamies no Somijas partneriem apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas mums būs jaunas, jo uzskatām, ka tas pievienos vērtību ražošanas procesam. Mēs redzam ilgtermiņa ieguvumus mūsu uzņēmumam, kad iesaistīsimies šajā kopīgajā 6x6 transportlīdzekļa attīstības projektā,” saka Nauris Jansons, SFM Latvia valdes priekšsēdētājs.

Patria militārās rūpniecības klasteris ir izveidots saistībā ar kopīgo 6X6 bruņutransportieru izstrādes programmu, kurā Latvijas un Somijas aizsardzības ministri parakstīja tehnisko līgumu par kopīgas pētniecības un attīstības programmas uzsākšanu, lai uzlabotu sauszemes spēku mobilitāti. Attīstības projekta mērķis ir izstrādāt jaunu bruņumašīnu sistēmu, kuras pamatā ir Patria ražotās 6X6 bruņumašīnas.

Lai palielinātu aizsardzības piegāžu drošību un radītu priekšnosacījumus valsts aizsardzības rūpniecības attīstībai, Latvijas Aizsardzības ministrija ir izvirzījusi priekšnosacījumu par Latvijas uzņēmumu iesaisti noteiktā ražošanas daļā.

Līgumu par Somijas uzņēmuma "Patria" ražoto 6x6 bruņumašīnu iegādi Latvija varētu slēgt rudenī, informē Aizsardzības ministrijā.

Iepirkums tiek plānots, lai iegādātos Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām atbilstošu transportlīdzekļu platformu, kā arī nodrošinātu vietējo uzņēmumu iesaisti projektā, paredzot Latvijā veikt transportlīdzekļu uzturēšanu, remontu un nākotnē iespējamo modernizāciju.

Aizsardzības ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka pašmāju industrijas iesaistes vērtība būs ne mazāka kā 63 miljoni eiro, un projekta attīstības rezultātā tikšot radītas jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļu ilgajā bruņumašīnu Patria 6X6 demonstrāciju sērijā, 18 pārstāvji no Patria militārās rūpniecības klastera uzņēmumiem Lanos, Steelprofi, Vairog EU, SFM, Metaro, Belss, EMJ Metāls, kā arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas tikās, lai pārrunātu turpmāko sadarbību, iepazītos ar transportlīdzekli un veiktu testa braucienus.

Atgādinām, ka uz Somijas uzņēmuma "Patria" ražotā 6x6 transportlīdzekļa prototipa pamata plānots izstrādāt Latvijai paredzēto bruņu transportlīdzekli starpvalstu projektā ar Somiju.

Saskaņā ar klastera dalībnieku sniegto informāciju, iesaistīšanās projektā jau ir radījusi vismaz deviņas jaunas darba vietas, un ir sagaidāms, ka līdz ar ražošanas sākšanu palielināsies jaunu nodarbinātības iespēju skaits. Uzņēmumi veic aktīvus sagatavošanās darbus, lai izpildītu prasības dalībai militārajā ražošanā. Līdz šim veiktie ieguldījumi ir tuvu diviem miljoniem eiro.

Kā norāda EMJ Metāls mārketinga direktors Agris Punculs, šis uzņēmums vien jau ir ieguldījis 1,5 miljonus eiro un radījis jaunas darba vietas. Lai arī ražošana jau ir uzsākta citiem esošajiem Patria ražošanas procesiem, uzņēmums cer, ka lēmums par Latvijas iepirkumu tiks pieņemts, lai ievērojami palielinātu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA "EMJ Metāls" uzsāk izgatavot pirmā pasūtījuma detaļas Somijas uzņēmuma "Patria" 6x6 militārajiem transportlīdzekļiem, informē uzņēmumā.

Pirmā pasūtījuma ietvaros tiks izgatavotas 6x6 bruņutransportiera tērauda motortelpas sienas detaļas, izmantojot 2mX6m izklājuma 10 kW lāzergriešanas iekārtu un vienu no Baltijā lielākajām locīšanas presēm, kas var salocīt detaļas līdz 7m garumā.

SIA "EMJ Metāls" valdes priekšsēdētāja Ērika Altroka ieskatā šis ir vēsturisks brīdis gan uzņēmuma attīstībā, gan arī Latvijas apstrādājošajai rūpniecībai kopumā. Ražošanas uzsākšanai uzņēmums veicis virkni sagatavošanās pasākumu, kas ir bijuši laikietilpīgi un prasījuši nozīmīgas investīcijas. Ir saņemta speciālā atļauja, ko izsniedz Aizsardzības ministrija komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Iegādāts un uzstādīts jauns metālapstrādes aprīkojums, sasniedzot kopējo investīciju apjomu pamatlīdzekļos vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku no 40 uz 32 stundām jeb no pašreizējām piecām līdz četrām darba dienām nedēļā; Latvijā šādu darba laika režīmu kā obligātu visiem ieviest pagaidām nav iespējams.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji. Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba laiku priecē, tomēr darba devējiem tā prasīs papildu izmaksas, kas rezultēsies konkurētspējas sarukumā, tam sekas – uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām.

Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varot prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus. Vienlaikus skanēja priekšlikums – vienošanos par darba laika ilgumu astoņas, sešas vai četras stundas dienā atstāt darba devēja un darba ņēmēja sarunām.

Ikvienai medaļai divas puses

"Kā jebkurai idejai, arī šai ir divas medaļas puses – vienā ir iespējamie ieguvumi, bet otrā – zaudējumi un problēmas," vispārīgo vērtējumu darba laika saīsināšanas idejai sniedz LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru