Jaunākais izdevums

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

SIA "Sapidum" no teātra saņēmis 1210 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju datoru iepirkumam. SIA "ATEA" par 25 224 eiro teātrim pārdevis datoriekārtas, tostarp dokstacijas un datoru "MacBook". Vēl 995 eiro JRT samaksājis uzņēmumam SIA "Divi grupa" par "MD Office" licences iegādi.

Līdz 2024.gada 1.martam plāno par 60 500 eiro iegādāties darbnīcu un tehnisko telpu tehniskās mēbeles, par 36 300 eiro - ārtelpu mēbeles. Tabulā 51 055 eiro iezīmēti "pārējām mēbelēm". Par 18 150 eiro JRT iecerējis iegādāties dekorāciju noliktavu metāla statņus, savukārt 4840 eiro tiks atvēlēti sadzīves tehnikai.

Tāpat JRT plāno par 30 250 eiro pirkt sanitārtehnisko piederumu komplektus visai ēkai, 36 300 eiro tiks novirzīti, lai iegādātos metālapstrādes iekārtas darbnīcai. Par 18 150 eiro JRT iegādāties aprīkojumu frizētavām un grimētavām, par 4235 eiro - šuvēju darbagaldus, šujmašīnas.

JRT iecerējis par 7260 eiro nopirkt gludināšanas iekārtas, par 18 150 eiro - apkopēju grīdu uzkopšanas iekārtas, ratiņus. 18 150 eiro teātris plāno atvēlēt informācijas tehnoloģiju aprīkojumam. Par 48 400 eiro teātris plāno iegādāties LED ekrānus izrādēm, par 77 440 eiro - afišu ekrānus, par 48 400 eiro - āra teksta ekrānus uz ēkas fasādes.

JRT gatavojas novirzīti 36 300 eiro izrāžu apkalpošanas tehniskajam aprīkojumam, par 5627 eiro iecerēts pirkt ozona dezinfekcijas skapi kostīmu tīrīšana. Vēl 871 eiro plānots atvēlēt velosipēdu novietnēm. Tabulā 12 100 eiro iezīmēti "saturam ieejas pasāžas vēstures paneļos".

Tāpat JRT plāno atvēlēt 17 848 eiro interjera priekšmetiem, 6050 eiro paredzēti pagalma zaļās zonas apūdeņošanas sistēmai. Tādu pašu summu iecerēts samaksāt ekspertiem aprīkojuma iepirkuma tehniskās specifikācijas sagatavošanai.

Informatīvajā ziņojumā KM norāda, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īsteno JRT ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūvi un restaurāciju. Pēc VNĪ ierosinājuma vairākkārt veikti grozījumi, gan pagarinot projekta īstenošanas termiņu, gan palielinot projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru. JRT ēkas Lāčplēša ielā būvdarbu gaitu ietekmējušas arī Covid-19 pandēmijas sekas un noteiktās sankcijas saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā.

Saskaņā ar šogad veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta rīkojumā paredzēts, ka VNĪ nodrošina JRT ēkas Lāčplēša ielā pārbūves darbu pabeigšanu un tās nodošanu kapitālsabiedrībai ilgtermiņa nomā līdz 2024.gada 29.februārim, nosakot, ka plānotais nomas līguma sākuma termiņš ir 2024.gada 1.marts.

Pēc KM paustā, ņemot vērā būvdarbu gaitu, būvdarbu termiņu pagarinājumus un aktuālo laika grafiku, kad teātrim būs iespējams uzsākt pārcelšanos uz JRT ēkām Lāčplēša ielā un to aprīkošanu teātra funkcijas nodrošināšanai, teātris ir pakārtojusi savu aprīkojuma iepirkumu veikšanas grafiku.

KM skaidro, ka aprīkojuma iegādi sākotnēji bija paredzēts veikt īsi pirms būvdarbu pabeigšanas, lai samazinātu iespēju, ka tiek pasūtīts faktiski izbūvētajām dimensijām vai pielietotajiem krāsu toņiem neatbilstošs un citādi nesaderīgs aprīkojums. Šo parametru galēja pārbaude ir bijusi iespējama tikai 2023.gada laikā.

Informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka izmaiņas aprīkojuma sarakstā ir galvenokārt skaidrojamas ar būvdarbu laikā veiktiem autoruzraudzības precizējumiem, kuros tika precizēti telpās pielietoto materiālu krāsu toņi, tai skaitā pēc faktiski piegādāto iebūvējamo mēbeļu apskates uz vietas būvobjektā, kurām tiek piemeklētas atbilstošas pārvietojamās mēbeles.

Tehniskais aprīkojums pēc skaita un vajadzības ir ticis pielāgots kapitālsabiedrības aktuālajam personālsastāvam un pašreizējām vajadzībām, kura mainīgumu nosaka nepieciešamie konkurences apstākļi. Ņemot vērā, ka JRT ēku Lāčplēša ielā nomu uzsāk 2024.gadā, daļa no aprīkojuma tiek iegādāta vēl 2024.gada sākumā, lai pēc iespējas izvairītos no priekšlaicīgas tehniskā aprīkojuma iegādes un riska, ka tiek iegādāts jau novecojis elektrotehniskais aprīkojums.

Ņemot vērā, ka 2018.gadā tika pārtraukta viena JRT rīcībā esošā transportlīdzekļa, kas 2014.gadā vēl tika izmantots mazgabarīta kravas transportēšanai, ekspluatācija un transportlīdzeklis tika nodots utilizācijai, teātris 2022.gada nogalē pieņēma lēmumu iegādāties transportlīdzekli - kravas mikroautobusu, lai teātris varētu patstāvīgi veikt daļēju mazgabarīta kravu pārvešanu no teātra pagaidu mītnes Miera ielā 58A, Rīgā, uz atjaunotajām teātra ēkām Lāčplēša ielā.

KM klāsta, ka šāda JRT darbībai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegādes ekonomiskais pamatojums ir ieguldīto finanšu līdzekļu ilgtermiņa atdeve salīdzinājumā ar pārcelšanās transporta pakalpojumu izdevumu plānošanu. Pie šāda risinājuma JRT ir iespēja kravas mikroautobusu izmantot arī, lai nodrošinātu teātra dekorāciju, kostīmu un rekvizītu transportēšanu reģionālo viesizrāžu vajadzībām, kā arī veicot materiālu operatīvu piegādi jauniestudējumu sagatavošanas procesā.

LETA jau rakstīja, ka VNĪ un pilnsabiedrības "SBSC" ("Skonto būve" un "Skonto Construction") martā noslēgtā vienošanās paredz JRT ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei.

Ēku kompleksam pilnībā jābūt nodotai VNĪ nākamā gada janvārī, kas ļaus JRT jau nākamā gada sākumā sākt pārcelšanos uz Lāčplēša ielu.

JRT būvprojekta izstrāde sākta no 2018.gada, bet būvniecība - no 2020.gada. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro, tai skaitā indeksācija jeb samaksa par būvdarbu sadārdzinājumu.

Sadarbība ar būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" - notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Teātra telpās gandrīz burtiski ir jūtams tas, ka būvniecība tuvojas noslēgumam un līdz darbu pilnīgai pabeigšanai vairs nav atlicis daudz,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kopumā viss notiek bez lielām novirzēm no nosacījumiem, par kuriem šā gada martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Mēs joprojām rūpīgi uzraugām kvalitāti, proti, pārbaudām paveikto, meklējam un fiksējam defektus, izvērtējam, kuri no tiem būtu jānovērš vēl līdz nodošanai ekspluatācijā, kurus var likvidēt mazliet vēlāk,” stāsta J.Gavrilova.

JRT kompleksā patlaban ir paveikti aptuveni 95% būvdarbu, tostarp uz ēkas fasādes un iekšpagalmā jau ir atgriezušies uzraksti “Jaunais Rīgas teātris”. Tāpat notiek gatavošanās noslēdzošajām ugunsdrošības pārbaudēm, ko veic VUGD, kā arī Veselības inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja BVKB pārbaudēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Wall Street Memes iepriekšpārdošanas pēdējās dienas - 2023. gada visvairāk gaidtīto memu monētu izlaišanu. Žetons $WSM jau ir savācis vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru, tā ir viena miljona cilvēku kopiena, ar kuru mijiedarbojas Īlons Masks un kura cenšas gūt peļņu no GameStop, kas veicina akciju demokratizācijas kustību un piesaista kriptovalūtu.

Saskaņā ar Wall Street Memes tīmekļa vietni, drīz tā tiks ieviesta pirmā līmeņa decentralizētās biržas (CEX) sarakstā, kuras saskaņā ar neapstiprinātiem ziņojumiem būs vismaz divas top 10 biržas.

Izplatās spekluācijas par to, kuras biržas ir iekļautas rāmī, un vismaz viens YouTube lietotājs Binance uzskata par vienu no tirdzniecības vietām.

Bet pat tad, ja tas vēl nav Binance, daudzu populārāko biržu slazds šajā projekta izstrādes agrīnajā posmā nodrošinās to par labu Binance sarakstam nākotnē un sprādzienbīstamu cenu pieaugumu, kad tas tiks izlaists drīz.

Wall Street Memes iepriekšpārdošana joprojām ir atvērta, tāpēc nav ko zaudēt laiku un iegādājies žetonus pirms tā slēgšanas. Žetona, $WSM, cena ir 0,0337 ASV dolāri, un drīzumā tā varētu tikkt tirogta par 10 reizes lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro Rock Distribution Tallinas pilsētas teātra modernizēšanai

Db.lv, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro apgrozāmo līdzekļu finansēšanai skatuves tehnikas risinājumu nodrošinātājiem SIA "Rock Distribution". Finansējums paredzēts Tallinas pilsētas teātra skatuves tehnoloģiju piegādei un uzstādīšanai.

Tallinas pilsētas teātra atjaunošanas projekta ietvaros tiks modernizētas kopumā trīs skatuves. Latvijas uzņēmums “Rock Distribution” iepirkuma konkursā uzvarēja kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas un Luksemburgas. “Šis ir pirmais šāda mēroga iepirkums, ko uzvaram ārpus Latvijas robežām, un uzvara konkursā noteikti stiprinās mūsu iespējas eksportēt savus pakalpojumus arī uz tālākiem reģioniem Eiropā,” norāda Edijs Rudzis, “Rock Distribution” valdes priekšsēdētājs.

“Esam strādājuši vairākus gadus, lai kļūtu konkurētspējīgi ar pasaules vadošajiem nozares uzņēmumiem. Mūsu priekšrocība ir apvienot dažādu ražotāju iespējas ar mūsu zināšanām, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu drošības prasībām atbilstošu risinājumu un vienlaikus ekonomiski izdevīgu cenu,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Bitcoin cena ir apstājusies pie 25 000 ASV dolāru atzīmes, “Bitcoin klona” telpā ir laimīgāki medību lauki, kur iepriekšpārdošanu uzsākusi jaunā Bitcoin BSC Stake-to-Earn kritpovalūta.

Pašlaik pasaules vadošajai kriptovalūtai Bitcoin, iespējams, ir grūti noturēties virs 25 000 ASV dolāru atzīmes, tajā pašā laikā Bitcoin klnou atvasinātajiem žetoniem klājas daudz labāk.

Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā Bitcoin Cash (BCH) fork no Bitcoin ir palielinājusies par 73%, bet Bitcoin tajā pašā laika posma ir samazinājusies par -2,3%.

Tikmēr Bitcoin BSC, BTC20, kas tika laists klajā pirms mēneša, līdzīga Bitcoin atvasinātā monēta, kas balstīta uz staking, ir palielinājusies par 52%.

Faktiski BTC20 sasniedz visu laiku (ATH) dienas augstāko līmeni - 6 ASV dolārus, kas atbilst 688% - 7x pieaugumam no tā 1 ASV dolāra iepriekšpārdošanas un biržas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 33,43 miljonus eiro, tīrā peļņa – 3,14 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ 2023.gada deviņu mēnešu apgrozījums 33,43 miljoni eiro ir par 6% jeb 2,14 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. EBIDTA 2023.gada trešā ceturkšņa beigās bija 14,23 miljoni eiro jeb par 1,9 miljoniem eiro lielāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet tīrā peļņa praktiski saglabājās iepriekšējā līmenī un bija 3,14 miljoni eiro.

“VNĪ darbības rezultāti kopumā ir atbilstoši plānotajiem. Novembra sākumā ekspluatācijā nodots renovētais Leļļu teātris, līdz gada beigām jābūt nodotiem vēl vairākiem lieliem un svarīgiem attīstības projektiem, piemēram, atjaunotajai Rīgas pils kastelas daļai un JRT ēku kompleksam. Uz Latvijas – Baltkrievijas robežas jau ir izbūvēti gandrīz 100 km žoga, tādēļ esam diezgan droši, ka tiks izpildīta apņemšanās līdz gada beigām pabeigt žoga izbūvi visos sauszemes posmos. Vienlaikus ir sācies darbs pie jaunās robežšķērsošanas vietas izbūves Kundziņsalā. Lai atbalstītu visus publiskajā sektorā strādājošos apsaimniekotājus un uzlabotu kopējo nozares efektivitāti, izstrādājām valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas,” skaidro Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, apstiprināja pasta pārstāvji.

Kompānijā arī informēja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu - saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem.

Vienlaikus pasta pārstāvji uzsvēra, ka, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt lēmums par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas un kādā daudzumā, vēl nav pieņemts, jo "Latvijas pastam" būs jāvienojas arī ar pašvaldībām, norādīja kompānijā.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem 

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk...

Vienlaikus SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs tviterī vēsta, ka pasta nodaļu pārsteidzīgā slēgšana ir apturēta. ""Latvijas Pastam" ir jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām," norāda SM pārstāvis.

Jau vēstīts ka "Latvijas pasts" šogad plānoja slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tika pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi.

Iepriekš kompānijā arī skaidroja, ka pasta nodaļu pastāvēšanai līdzšinējā formātā 2024.gadā nepieciešamais papildu finansējums būtu aptuveni 2,1 miljons eiro.

Tādējādi papildu 2,1 miljona eiro finansējuma aprēķins ietver darba samaksu darbiniekiem, komunālos maksājumus, telpu un zemes nomas maksu, informācijas tehnoloģiju (IT) un sakaru izmaksas, pārējās saimnieciskās izmaksas un citas tiešās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas izmaksas, norādīja kompānijā.

Savukārt šajā summā nav ietvertas transporta, modernizācijas, remontdarbu un citas netiešās izmaksas, kas kopējo summu vēl būtiski palielinātu, iepriekš uzsvēra pasta pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

"Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņēmies ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tostarp atsevišķas pasta nodaļas paredzēts slēgt, kas vietējos iedzīvotājos izraisījis satraukumu.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc veiksmīgas iepriekšpārdošanas, kuras laikā tika savākti vairāk nekā 25 miljoni ASV dolāru, Wall Street Memes tagad gatavojas ļoti gaidītajai 1. līmeņa palaišanai biržās 27. septembrī.

Šis sasniegums līdzekļu vākšanā izceļ sabiedrības uzticību un rada pamatu nozīmīgam biržas sarakstam. Līdz debijai publiskajā tirgū ir atlikušas nedaudz vairāk kā 2 nedēļas, Wall Street Memes (WSM) gatavojas investoru pieplūdumam, kas ar nepacietību gaida cenu pieaugumu pēc tā ieviešanas tirgū.

Iegādājies Wall Street Memes

Wall Street Memes pēdējais posms: pēdējā iespēja iegādāties $WSM žetonus

Pēdējos mēnešos Wall Street Memes ir kļuvušas par vienu no 2023. gada lielākajām memu valūtu iepriekšpārdošanām, sākotnējā investīciju kārtā piesaistot vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru. Šie panākumi nostāda WSM labvēlīgā pozīcijā kriptovalūtu nozarē, kur kopienas atbalsts ir vissvarīgākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīcijām

LETA, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Atbalsts mājokļu kredītņēmējiem sagaidāms no 200 līdz pat 1200 eiro apmērā

Db.lv, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru