2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 3,1%, bet lietoti mājokļi bija par 3,2% dārgāki.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 6,7%. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 1,2%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 8,3%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2025.gada 2. ceturksnī bija par 110,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 116,9%, bet lietotiem mājokļiem - par 107,5%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2025.gada 3. ceturksnī tiks paziņota 2025.gada 15.decembrī.

Visi Jūrmalā deklarētie iedzīvotāji, kuru mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniegs noteiktu slieksni, no 1. janvāra saņems 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, piektdien lēmusi Jūrmalas dome.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, atlaide tiks piemērota nekustamajam īpašumam vai tā daļai, kas aprēķināts par mājokli no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro.

Pašvaldība informē, ka Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji. 89% gadījumu šiem mājokļiem kadastrālā vērtība nepārsniedz noteiktos 56 915 eiro.

Jūrmalnieki jau šobrīd saņem 90% atlaidi nodoklim par savu īpašumā esošo zemi, bet no nākamā gada atlaide pienāksies arī par mājokli.

Kā norāda bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), likumdošana aizliedz pašvaldībām noteikt 0% nodokli, tādēļ pieņemts lēmums par maksimāli lielāko atlaidi, kāda šobrīd iespējama - 90% apmērā.

Braucieni ar vilcienu starp Eiropas pilsētām ir klimatam draudzīgāki, bet bieži ir dārgāki par lidojumiem, liecina vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" veikts pētījums.

"Greenpeace" salīdzināja biļešu cenas 142 maršrutos, kuru garums nepārsniedz 1500 kilometrus.

66 maršrutos jeb 47% no visiem maršutiem vilciens bija dārgāks satiksmes līdzeklis nekā lidmašīna.

54% no izpētītajiem 109 pārrobežu maršrutiem lidojumi bija lētāki par braucieniem ar vilcienu.

Ieskaitot 33 iekšzemes maršrutus, vilciens bija lētākais variants 46,5% no visiem gadījumiem, bet 7% maršrutu cenas bija līdzīgas.

Organizācija aicināja palielināt nodokļus lidojumiem, bet uzlabot apstākļus vilcienu pasažieriem. "Greenpeace" transporta eksperte Lena Donāte atzina par netaisnīgu to, ka garāki ceļojumi ar vilcienu ir dārgi, bet lidojumi tiek subsidēti ar nodokļu atlaidēm. Viņa sacīja, ka braucieni ar vilcienu ir klimatam draudzīgi, tāpēc tiem vajadzētu būt lētākiem par lidojumiem.

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24.septembrī lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales speciālajā ekonomiskajā (SEZ) zonā iekļaut arī Alūksnes novadu.

"Šos grozījumus virzīsim kā alternatīvu valdības iesniegtajam likumprojektam, jo esam precizējuši vairākas lietas, tostarp atsauces uz nozarēm, kurās kapitālsabiedrības nevarēs saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus," atzīmē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Budžeta komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šī likumprojekta būtība ir sniegt atbalstu Alūksnes novada uzņēmējiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ, tādējādi mēs ne tikai veicināsim reģiona ekonomikas attīstību, bet arī stiprināsim mūsu pierobežu.

Latgales SEZ darbojas kopš 2017.gada, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu reģionā. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80 procentu atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20 procentu atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori Budžeta komisijā.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Torņkalnā, Ojāra Vācieša ielā nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” jaunajā dzīvojamo māju projektā “Poēzija”.

Spāru svētki tradicionāli tiek atzīmēti, kad būvniecībā sasniegts ēkas augstākais punkts, kas “Poēzijas” gadījumā ir 10 metri. Projektu plānots nodot ekspluatācijā jau 2026.gada pavasarī.

Lai gan būvniecība vēl turpinās, projektā “Poēzijā” veikta rezervācija jau vairāk nekā 30% dzīvokļu. “Nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir atguvies: pircēji ir aktīvi un interese par kvalitatīviem mājokļiem jaunos, energoefektīvos projektos arvien pieaug. To uzskatāmi redzam arī “Kaamos” realizētajos projektos, tostarp “Poēzijā”,” norāda “Kaamos Real Estate” valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Kā liecina “Swedbank” apkopotie hipotekārās kreditēšanas dati, 2025. gada pirmajā pusgadā izsniegtais finansējums mājokļiem audzis pat par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. “Tas norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus aktivizējies un klientu pārliecība uzņemties jaunas kredītsaistības, lai iegādātos jaunus mājokļus dzīves apstākļu uzlabošanai, atgriezusies. Pirmajā pusgadā starp visiem izsniegtajiem kredītiem dzīvokļu iegādei 11% darījumu gadījumā klienti izvēlējušies dzīvokli, kas vēl ir būvniecības stadijā vai ar pabeigšanas datumu 2024. un 2025. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, vidējā aizdevuma summa šādiem darījumiem pieaugusi un sasniegusi 125 000 eiro. Pašlaik novērojam, ka klienti hipotekāro kredītu bankā noformē tuvāk jaunā projekta nodošanai ekspluatācijā, taču to noteikti varam piedāvāt arī jau sākoties mājas būvniecībai un veicot dzīvokļa rezervāciju,” stāsta “Swedbank” kreditēšanas jomas vadītāja Marika Toma.

No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.

Galīgajā balsojumā grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā atbalstīja 77 Seima deputāti, 46 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Deputāti arī apstiprināja priekšlikumu ļaut pašvaldībām noteikt primārā mājokļa vērtības slieksni un nodokļa likmi no 0,1% līdz 1% apmērā.

Pašlaik 0,5-2% likmes piemēro mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 150 000 eiro.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz ar nodokli aplikt īpašnieka pārējos nekomerciālos īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Īpašumiem, kuru vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro, tiks piemērota 0,2% likme, 200 000 - 400 000 eiro - 0,4% likme un 400 000 - 600 000 eiro - 0,6% likme. Tomēr īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 600 000 eiro, piemēros 0,8% likmi iepriekš ierosinātā 1% vietā, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro, - 1% likmi 2% vietā.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, Zviedrijā uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem - no pašreizējiem 12% līdz 6%, ceturtdien paziņoja valdība.

Paredzēts, ka samazinātais nodoklis būs spēkā no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2027.gada 31.decembrim.

"Tas nozīmē, ka visu zviedru iepirkumu maisiņos pārtikas produktiem vajadzētu būt lētākiem, un tie, kuri pelna vismazāk, procentuāli izjutīs vislielāko ietekmi," teikts valdības paziņojumā.

Ģimenei ar diviem bērniem izdevumi par pārtikas produktiem samazināsies vidēji par 6500 kronām (590 eiro) gadā, lēš valdība.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, Zviedrijā pēdējos gados būtiski kāpušas pārtikas cenas.

Valdība vairākkārt aicinājusi pārtikas mazumtirgotājus samazināt cenas.

Gaidāms, ka PVN samazināšanas pārtikas produktiem dēļ 2026.gadā valsts budžeta ieņēmumi saruks par 16 miljardiem kronu (apmēram 1,5 miljardi eiro), bet 2027.gadā - par 21 miljardu kronu (aptuveni divi miljardi eiro).

Lielākā daļa banku šogad kvalificēsies lielākām vai mazākām atlaidēm no solidaritātes iemaksām, norādīja Latvijas Bankā.

Kā skaidroja Latvijas Bankā, dažādu faktoru iespaidā kreditēšanas pieauguma tempi šogad ir bijuši jūtami straujāki nekā iepriekšējos gados.

Līdz ar to Latvijas Bankas šī brīža aplēses rāda, ka lielākā daļa banku šogad kvalificēsies lielākām vai mazākām atlaidēm no solidaritātes iemaksām (atlaides apmērs var būt diapazonā no 25% līdz 100% apmērā), un to vidū būs gan mazi, gan lieli tirgus dalībnieki.

Latvijas Bankā nevarēja izpaust datus individuālu banku dalījumā.

Lai noskaidrotu aplēses, vai un kāda apmēra atlaides tās varētu šogad sasniegt, bankas ir aicinātas vērsties Latvijas Bankā.

Jau ziņots, ka šogad 1.janvārī stājās spēkā Solidaritātes iemaksu likums, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien guvis nozīmīgu politisku uzvaru, jo Pārstāvju palāta ar nelielu balsu vairākumu apstiprinājusi viņa piedāvāto likumprojektu par nodokļu atvieglojumiem un izmaksu samazināšanu.

Balsojums, domājams, nostiprinās Trampa kontroli pār Republikāņu partiju, kuru plosīja nesaskaņas par likumprojekta, kas varētu palielināt nacionālo parādu un samazināt sociālo un veselības aprūpes programmu finansējumu.

Neliela grupa likumprojekta pretinieku republikāņu rindās galu galā pakļāvās partijas disciplīnai, ieklausoties Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona pārliecināšanā.

Džonsons visu nakti mudināja disidentus tomēr atbalstīt Trampa "lielo, skaisto likumprojektu" un, galu galā, par to nobalsoja 218 Pārstāvju palātas locekļi, pret balsojot 214 kongresmeņiem. Visi likumprojekta atbalstītāji bija republikāņi, bet pret balsoja visi 212 Pārstāvju palātas demokrāti un divi republikāņi.

Šis gads uzņēmumam Norde ir īpašs – aprit 25 gadi kopš uzņēmums kļuva par oficiālo Nissan pārstāvi Latvijā, un 20 gadi kopš tika atvērts Norde autocentrs Skanstes ielā 31A.

Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri tic savam darbam, par vērtībām, kas izturējušas laika pārbaudi, un par drosmi skatīties nākotnē ar pārliecību.

No sporta cīņām līdz biznesa panākumiem

„Sports iemācīja domāt stratēģiski un nekad neapstāties pusceļā,” stāsta uzņēmuma dibinātājs Dainis Bremze, kurš savulaik pārstāvējis Latviju gan Eiropas, gan pasaules čempionātos, arī Olimpiskajās spēlēs.

Šī pieredze vēlāk kļuva par pamatu uzņēmuma Norde filozofijai – strādāt ar disciplīnu, mērķtiecību un augstiem standartiem.

Gadsimtu mijā Norde sāka savu ceļu kā ģimenes uzņēmums, kas ticēja kvalitātei un godīgumam. No nelielām telpām un maza darbinieku skaita uzņēmums soli pa solim izaudzis par vienu no vadošajiem Nissan dīleriem Baltijā un vienu no atzītākajiem auto tirgotājiem Latvijā, piedāvājot klientiem gan jaunas automašīnas, gan augstas kvalitātes servisu.

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: “Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē.”

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties” uzsāk luksusa klases apartamentu kompleksa “NOBLE” būvniecību Jūrmalā, Dzintaros, informē projekta attīstītāji.

Projekts ietver 19 rezidences, spa kompleksu, trenažieru zāli, ainaviski un funkcionāli veidotu iekšpagalmu. Plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 14 miljonus eiro, un būvniecību plānots pabeigt 2027. gada sākumā. Jau šobrīd, vēl pirms aktīvu būvdarbu uzsākšanas, ir rezervēti 40% apartamentu.

“Tirgum Latvijā pakāpeniski atgūstoties, pieaug arī interese par augstas klases atpūtas īpašumiem Jūrmalā. Pēdējo gadu laikā kūrortpilsētā nav tapuši jauni premium projekti, kas atbilstu starptautiska kūrorta līmenim – “NOBLE” ir pirmais šāda veida projekts Jūrmalā ilgākā laika periodā, un augstā rezervāciju aktivitāte apliecina šādas klases projektu nepieciešamību tirgū,” norāda “River Properties” vadītājs Ervīns Ivanovskis.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.