World Travel Awards ir ikgadējā balva, kura no 1993. gada tiek piešķirta par galvenajiem sasniegumiem visās tūrisma nozarēs. Kandidāti uz uzvaru saņem iespēju izmantot WTA emblēmu kā kvalitātes zīmi tūrisma sfērā. Konkursa laureāti iegūst sertifikātu, kurš norāda uz to sasniegumiem savā jomā. Wall Street Journal šo balvu dēvē par tūrisma industrijas „Oskaru”. Uzvarētāji pasaules nominācijās: • Labākā aviokompānija - British Airways; • Labākā lidosta - Čangi, Singapūra; • Labākais viesnīcu tīkls - Intercontinental; • Labākā viesnīca - Burj Al-Arab, Dubaja; • Labākais izklaides parks - Universal, Florida; • Labākā atrakcija - London Eye, Londona; • Labākais kalnu slēpošanas kūrorts - Sanktmorica, Šveice; • Labākais spa hotelis kūrorts - Royal Mare Village & Thalasso, Grieķija; • Labākais niršanas kūrorts – Maldīvu salas; • Labākais golfa kūrorts - The Montgomerie, Dubaja; • Visperspektīvākais tūrisma projekts - Salam Resort and Spa, Dubaja; • Labākais reģions kruīzam - Jamaika; • Labākā kredītkarte - Visa; • Labākā online rezervēšanas sistēma – Amadeus • Pasaules vadošā CRS/GDS sistēma - Amadeus. Uzvarētāji reģionālajās nominācujās: • Labākais spa hotelis kūrorts Eiropā - Olympian Village, Grieķija; • Labākais biznesa hotelis Eiropā - The Conrad Istanbul hotel; • Labākais Āfrikas kūrorts - Pezula Resort Hotel & Spa, Dienvidāfrika; • Labākais tūrisma virziens Karību salos - Jamaika; • Labākais tūrisma birojs Karību salās - Jamaika; • Labākā Jordānijas viesnīca - Amman Marriott Hotel; • Labākais Jordānijas kūrorts - Jordan Valley Marriott Resort & Spa; • Labākā Indijas aviokompānija - Jet Airways; • Labākais Āzijas tūrisma virziens - Indija; • Labākais Indijas okeāna tūrisma virziens – Maldīvu salas; • Labākā viesnīca Maldīvu salās - Coco Palm Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Soneva Fushi Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Hilton Maldives Resort and Spa.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

TV3 šovs Dejo ar Zvaigzni arī martā kļuvis par visskatītāko televīzijas pārraidi, Db.lv informēja telekompānija.

Marta mēnesī šovu ir redzējusi vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju 58,8% (aptuveni 1 300 700)*.

TV3 šovu Dejo ar zvaigzni skatījās vidēji 46,2 % no visiem tā brīža televīzijas skatītājiem. TV3 šovu Dejo ar zvaigzni vienu raidījumu martā vidēji redzēja 30,5% (675 100)*.

Arī deju fināla pārraides laikā TV3 šovs Dejo ar Zvaigzni pulcēja tūkstošiem dejotāju atbalstītāju. 8.aprīlī TV3 laika posmā no 21:20 līdz 23:35 (TV3 šova Dejo ar zvaigzni fināls) TV3 skatījās vairāk nekā puse (50,2 %) no visiem tā brīža televīzijas skatītājiem.* Kopumā šajā laika periodā TV3 redzēja 30% Latvijas iedzīvotāji jeb aptuveni 664 300 cilvēki*.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Aizvadītajā nedēļā starptautiskajā tūrisma izstādē MITT 2012 Jūrmala saņēma Krievijas tūrisma un ceļojumu portāla Travel.ru prestižo balvu «Zvezda Travel.ru» («Zvaigzne Travel.ru) kā labākais Baltijas jūras reģiona kūrorts.

Krievijas tūrisma portāls nominācijas dažādās tūrisma kategorijās iedibinājis 2003. gadā un, pēc portāla lietotāju balsojuma internetā, Jūrmala jau devīto gadu atzīta par labāko Baltijas jūras kūrortu.

Titulu Labākais Baltijas jūras kūrorts 2011 un balvu Zvezda Travel.ru Jūrmalas kūrortpilsēta ieguvusi sacenšoties ar 27 citiem Baltijas jūras reģiona kūrortiem Vācijā, Skandināvijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

«Piešķirtais apbalvojums ir mērķtiecīga darba un pašvaldības, pilsētas komersantu un Latvijas un Krievijas tūrisma uzņēmumu veiksmīgas sadarbības rezultāts, un ceļotāji no Krievijas ar savu balsojumu atzinīgi novērtējuši mūsu pūliņus pastāvīgā pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un jaunu piedāvājumu izstrādē,» uzskata Jūrmalas pilsētas dome.

Šī gada 24.-27.martā Jūrmala prezentēs sevi vienā no lielākajām starptautiskām tūrisma izstādēm Krievijā - „MITT 2004”, kas notiek Maskavā. Jūrmala būs prezentēta Latvijas stendā, kurā maskavieši un citu Krievijas pilsētu un reģionu iedzīvotāji varēs saņemt gan tūrisma brošūras, gan arī uzzināt visu interesējošo informāciju par jaunumiem Jūrmalā. 24.martā Latvijas vēstniecībā Maskavā notiks tūrisma kontaktbirža Latvijas un Krievijas tūrisma industrijas pārstāvjiem, kurā dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunumiem Jūrmalas kūrortā – jaunām viesnīcām un viesu mājām, kā arī „Līvu Akvaparku”. Pēc prezentācijas dalībniekiem būs iespēja uzdot interesējošos jautājumus un nodibināt jaunus kontaktus. 26.martā izstāžu zāles preses centrā Krievijas populārākais tūrisma Interneta portāls „Travel.ru” pasniegs balvas 2003.gadā rīkotā portāla apmeklētāju balsošanas konkursa «Звезда» ieguvējiem. Jūrmala tiks apbalvota kā labākais Baltijas jūras kūrorts. Krievija ir viens no svarīgākajiem tirgiem Jūrmalā, jo tūristi no Krievijas sastāda 20% no kopēja viesu skaita. Saskaņā ar statistikas datiem, Krievijas tūristu skaits 2003.gadā krasi samazinājies, ko var izskaidrot ar izmaiņām vīzas saņemšanas kārtībā, kuras tika ieviestas tūrisma sezonas sākumā. Tomēr uz šo tirgu Jūrmala skatās optimistiski, jo Krievijā kūrorts ir atpazīts un iecienīts jau ilgu laiku. Lai šo tirgu nezaudētu, ir ļoti svarīgi regulāri informēt par tūrisma jaunumiem, kuri notiek pilsētā. Avots: Jūrmalas pilsētas Dome

88 izdevēji šoreiz gada balvai bija pieteikuši vairāk nekā 200 ierakstus. Žūrija mūziķa Aivara Hermaņa vadībā atlasīja 79, kuri pretendēja uz Zelta mikrofonu 19 nominācijās.

No 19 nominācijām trīs Zelta mikrofonus ieguva dziedātājs Dons, tostarp par gada labāko dziesmu.

Uzvarētājus visās 19 nominācijās skatieties arī augstāk galerijā!

Gada labākā dziesma:

Dons - Pēdējā vēstule

Labākais metāla un rokmūzikas albums:

RŪSA - No vāka līdz vākam

Labākais pop albums:

Otra puse - Uzzīmē mani

Labākais pop-rock albums:

The Sound Poets - Tavs stāsts

Labākais kantri un šlāgermūzikas albums:

Mēs tikāmies... (Žoržs Siksna dzied Raimonda Paula dziesmas)

Labākais tautas mūzikas albums:

Auļi - Dižducis

Jūrmalas cenu līmenis jaunajiem mājokļiem varētu saglabāties stabils, savukārt to piedāvājums palielināties, tā prognozē SIA Arco Real Estate sadarbībā ar Jūrmalas domi, jauno projektu attīstītāju SIA Capitolia Group veiktā pētījuma par nekustamo īpašumu tirgus attīstību Jūrmalā autori.

Kā stāstīja Jūrmalas domes Plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs un galvenais inženieris Ģirts Brambergs, ja pagājušā gadā Jūrmalā tika izsniegtas 357 būvatļaujas, tad šogad viena mēneša - jūnija - laikā vien izsniegtas 179 atļaujas celtniecības uzsākšanai. Tas nozīmē, ka ar vien vairāk jauno māju attīstītāji Jūrmalu uzskata par ideālu vietu dzīvošanai, īstenojot kvalitatīvu dzīvojamo māju celtniecību.

2005.gadā Jūrmalā tika fiksēti 55 603 iedzīvotāju. Nākotnē realizējoties vairākiem jauno dzīvojamo māju projektiem, pilsētas dome plāno, ka Jūrmalā dzīvojošo skaits varētu pieaugt līdz 62 000 iedzīvotāju.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata: "Lai arī Jūrmala vēsturiski ir bijusi ļoti iecienīta vieta ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai, tuvākajā laikā šo pilsētu gaida lielas izmaiņas. Dažu gadu laikā Jūrmalā tiks realizēti vairāki vērienīgi nekustamo īpašumu projekti un pilsētai būs jāgatavojas uzņemt tūkstošiem jaunās ģimenes. Jūrmalas priekšrocība ir attīstītā infrastruktūra, ērtā satiksme ar Rīgu, kā arī jūras un Lielupes tuvums, kas vilina potenciālo pircēju."

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Saskaņā ar CSP datiem tūristu skaits Jūrmalā 2004.gadā ir pieaudzis par gandrīz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ir 88 312 cilvēku. Vidēji tūristi paliek Jūrmalā piecas dienas, kas ir labs rādītājs valstī. Palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm, kas atbrauc uz Jūrmalu brīvdienās ar mērķi apmeklēt Līvu Akvaparku, uzturoties vidēji vienu vai divas naktis. Visilgāk Jūrmalā paliek tūristi no Baltkrievijas un Izraēlas - vidēji 15 dienas. Šo abu valstu tūristi jau sen iecienījuši Jūrmalas klimatu un parasti izmanto kūrortārstniecības procedūras. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji atpūšas Jūrmalā vidēji sešas dienas, savukārt tūristi no Krievijas un Vācijas paliek šeit 3,3 dienas un tērē vairāk naudas. Nedaudz izmainījies tūristu ģeogrāfiskais sadalījums, kā arī katras valsts īpatsvars kopējā tūristu skaitā. Līderpozīcijās tāpat kā iepriekšējos gados ir vietējie tūristi no Latvijas, kuri veido 36 procentus no kopējā skaita. Viņiem seko tūristi no Krievijas (17%). Krasi palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm - Lietuvas (11%) un Igaunijas (7%). Tad seko tūristi no Baltkrievijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Izraēlas un Zviedrijas. Tūristu skaita pieauguma analīze pa valstīm rāda, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pērn visus apsteidza tūristi no Lietuvas - viņu skaits palielinājies par 338%. Viņiem seko Somijas tūristi (par 126%), Nīderlandes (par 193%), Igaunijas (par 92%), Krievijas (par 63%) un Vācijas (par 42%). Šāds tūristu sadalījums un pieaugums Jūrmalā izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES un kopējo tūristu pieplūdumu valstī, ar Līvu Akvaparka atvēršanu, kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, ar populāru pasākumu norisi Jūrmalā - festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar aktīvu pilsētas mārketingu ārvalstīs - dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā un citas mārketinga aktivitātes. 2004.gadā ir atvērtas vairākas jaunas un rekonstruētas vecās tūristu naktsmītnes: 1. pilnībā rekonstruēta kūrortviesnīca "Baltic Beach Hotel" (bijusī „Rīgas Jūrmala”); 2. jaunas viesu mājas - VIP apartamenti „Lagūna”, „Brigantīna”; 3. viesnīca "Eiropa"; 4. viesnīca „Konkordija”; 5. elitārais klubs „TB Palace” ar viesu māju un spa centru. 2004.gadā atvērti divi jauni spa centri (kūrorta centri): 1. „Aquae triumphus"; 2. „Amber Spa". 2005.gadā plānots atvērts šādas tūristu naktsmītnes: 1. kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” (atvērs 27.maijā); 2. kūrortviesnīca „Amber Spa hotel Jūrmala” (atvērs rudenī); 3. viesnīca „Pegasa pils” maijā atvērs jaunu viesnīcas korpusu, kurā būs arī spa centrs (kūrorta centrs). Jūrmalas pilsētas domes tūrisma mārketinga aktivitātes Šovasar uzsāks savu darbu Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs, kas atradīsies Lienes ielā 5. Jūrmalas pilsētas domes sarūpētās tūrisma brošūras: 1. Šogad ir iznākušas jaunas tūrisma informatīvās brošūras „Jūrmala 2005” astoņās valodās; 2. Maijā tiks izdota brošūra „Jūrmala Guide” trīs valodās; 3. Vasarā katru mēnesi iznāks tūrisma informatīvās brošūras „Pasākumi Jūrmalā” trīs valodās. Tajās būs plaša informācijas par Jūrmalas kultūras un sporta aktivitātēm, ko var apmeklēt gan pilsētas iedzīvotāji, gan tās viesi; 4. Maijā iznāks brošūra „Jūrmala gardēžiem”, kuru Jūrmalas pilsētas dome izdod sadarbībā ar izdevniecību „Jumava”. Katru gadu Jūrmalas pilsētas dome izgatavo un uzstāda jaunas tūrisma informatīvās zīmes Jūrmalas pilsētā. Arī šogad maijā tiks uzstādītas jaunas tūrisma informatīvās zīmes. Pirmo reizi tās parādīsies Slokā, kam šogad atzīmējam 750 gadskārtu. Jūrmalas pilsētas domes dalība tūrisma gadatirgos 2005.gadā: 1. Somijā „Matka 2005”; 2. Latvijā „Balttour 2005”; 3. Lietuvā „Vivatour 2005”; 4. Vācijā „ITB 2005”; 5. Krievijā „MITT 2005”, „MITF 2005”, „CI

Izstrādāta “Liepājas dzintars 30” koncertuzveduma programma, informē pasākuma rīkotāji. 18.augustā koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» atskaņos Liepājas dzintara visu laiku labāko mūziku, kas apvienota zem nosukuma «Puķu bērnu nakts». Tajā būs ekskluzīva Ivara Godmaņa autorprogramma, Ufo un Fredis, Māris Žigats, IGO un DJ MIRDZA 19. augustā būs festivālā TOP diena, kuras ieskaņā būs "Rietumu radio" raidījums TUNELIS ar labāko Liepājas jauno mūziķu grupu programmu un festivāla "Liepājas dzintars" video mirkļi. Pulksten 19.00 (1.daļa) – VĒROJUMI, MIRKLIS UN MŪŽĪBA, kas ietvers: Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ Liepājas jauniešu koris INTIS, diriģente Ilze VALCE Zdzislavs ROMANOVSKIS – labākais dziedātājs 1964.gadā, 1.festivālā "Liepājas dzintars" Raimonds PAULS – Ilggadējs festivāla žūrijas komisijas priekšsēdētājs Ojārs GRĪNBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1966.gadā Pauls BUTKĒVIČS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1967.gadā Harijs BAŠS – INVERSIJA, labākais pianists 1979.gadā Olga PIRAGS – INVERSIJA, labākā dziedātāja 1979.gadā Gunārs ROZENBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais instrumentālists 1967. un 1968.gadā Aivars HERMANIS – LIEPĀJAS KULTŪRAS UN ATPŪTAS PARKA GRUPA, labākais ģitārists 1974.gadā Visvaldis TILIBS – NEPTŪNS, 3.vieta 1968.gadā NEPTŪNS – 1.vieta 1976.gadā Ēriks CEļDOMS – labākās latviešu tautas dziesmas apdares autors 1971. un 1972.gadā TUMSA – 1.vieta 1998.gadā Jānis LŪSĒNS – ZODIAKS, Lielā Balva 1987. un 1989.gadā Maija LŪSĒNA – ZODIAKS, labākā dziedātāja 1989.gadā Jānis LŪSĒNS juniors Zigfrīds MUKTUPĀVELS – ZODIAKS, labākais dziedātājs 1989.gadā Arnis MEDNIS – ODIS, Lielā Balva un labākais dziedātājs 1990.gadā Mārtiņš BRAUNS – SĪPOLI, Lielā Balva 1988.gadā Niks MATVEJEVS – SĪPOLI, labākais dziedātājs 1988.gadā Ainars PŪPOLS – THE CUCUMBERS, labākās orģinālkompozīcijas autors 1994.gadā Raivis KRŪMS – CREDO, 1.vieta 1979. un 1980.gadā Juris PAVĪTOLS – LIEPĀJAS KULTŪRAS NAMA ANSAMBLIS, diplomands 1974.gadā Valērijs JARUŠINS – ARIEL Čeļabinska/Krievija, 1.vieta 1972.gadā Imants KALNIŅŠ – 2 X BBM, 1. vieta 1970.gadā LIEPĀJAS BRĀĻI ap 22.00 – MUZIKĀLI VĒSTURISKA ATKĀPE Uz Mazās skatuves MANGO DŽEMS – dziesmas no 2 X BBM repertuāra GAISMIŅA – CREDO dziesmu popūrijs HABEMUS – dziesmas no REMIX repertuāra ANDRETTY – dziesmas no LĪVI repertuāra ap 22.30 (2.daļa) – KARSTUMS UN KAISLE MENUETS – 1. vieta 1976.gadā REBEL – 1.vieta 1993.gadā BET BET – Lielā Balva 1992.gadā MELNĀ PRINCESE – 1.vieta 1997.gadā Ivo FOMINS – LIBAU, THE CUCUMBERS, labākais dziedātājs 1992. un 1994.gadā LĀDEZERS – 2. vieta 1996.gadā ap 24.00 (3. daļa) – ATRADUMS UN SAJŪSMA ARCAIM – 3.vieta 2003.gadā D.F.E. – 2.vieta 2004.gadā Olga RAJECKA – TANGO, labākā dziedātāja 1990.gadā R.A.P. – 3.vieta 2001.gadā ap 01.00 (4.daļa) – SAJŪTAS UN DZINTARA MEKLĒJUMI JUMPRAVA – 1.vieta 1986.gadā PĒRKONS – 1. vieta 1985.gadā IGO – UTT. GRUPA, LĪVI, labākais dziedātājs 1984.gadā ap 02.00 (5.daļa) – DZIĻUMS, MIRDZUMS UN VILINĀJUMS Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ LĪVI – 1.vieta 1980. un 1987.gadā IGO Aivars BRĪZE Tomass KLEINS LABĀKO ĢITĀRISTU ŠOVS Vjačeslavs MITROHINS (1972) Aivars HERMANIS (1974) Aleksandrs VASIĻENKO – 90-to gadu labākais blūza ģitārists KRIEVIJĀ Aivars GUDRAIS (1989) Ainars VIRGA (1987) Igors NOVIKOVS (1993) Zigmars LIEPIŅŠ – SANTA, labākais instrumentālists 1970.gadā Paula DUKURE FESTIVĀLA DZIESMAS PIRMATSKAŅOJUMS S A L Ū T S!!! ap 03.00 līdz 06.00 – DZINTARA NAKTS DEJAS... Biļetes gan uz 19.augusta lielo koncertu stadionā “Daugava”, gan uz festivāla ieskaņas pasākumu 18.augustā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties kompānijas “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā – www.bilesuparadize.lv.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.