Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi 2007. gada novembra (01/11/2007 – 30/11/2007) TV kanālu auditorijas.

Šī gada novembrī pirmajā vietā ierindojies kanāls LNT, kuru TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, skatījušies 18.3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Tikai nedaudz atpaliekot no pirmās vietas, kā otrais pēc skatīšanās laika ierindojies kanāls TV3 ar 18.2 %. Trešajā vietā ierindojies kanāls PB K ar 12.0 %, bet ceturtajā vietā - kanāls LTV1 ar 11.0 %. Kanālam 3+ tika veltīti 4.5 %, savukārt kanālam LTV7 – 3.9 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam RenTV Baltija veltīti 2.0 %, kanālam TV5 Rīga – 1.7 %, savukārt kanālam TV6 0.8 % no kopējā TV skatīšanās laika. PBMK skatīts 0.4 %, bet kanāls MTV Latvija – 0.3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Video un DVD skatīšanai, TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 3.0 %, savukārt visu pārējo kanālu vērošanai – 24.0 %.

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

TV3 šovā Dejo ar zvaigzni 2 svētdienas (20. aprīlī) vakara tiešraidē triumfēja Raivis Vidzis un Viola Abrāmova, otrajā vietā atstājot Aishu un Māri Pūci.

Dejo ar zvaigzni 2 finālā skatītāji par konkursa pāriem nobalsoja 122 689 reizes. Apkopojot skatītāju balsojumu, kļuva skaidrs, ka pateicoties 69 833 balsīm, par šova Dejo ar zvaigzni otrās sezonas uzvarētājiem kļuvuši Raivis Vidzis un Viola Abrāmova. Aishu un Māris Pūce saņēma 52 856 balsis.

Ja pilnīgi visi skatītāji, kas balsoja par abiem diviem finālistiem izmantoja zvana funkciju (1 balss - 0.30 Ls), tad kopā skatītāji iztērēja 36 806 LVL, bet ja tika izmantots triecienbalsojums (4 balsis - 0.95), tad 29 138 LVL. Skaidrs, ka tika izmantots gan zvana, gan īsziņas funkcija, tādējādi skatītāji kopā ir iztērējuši virs 35 000 LVL.

Dejojot tango, cilvēks kļūst radošāks un atbrī­votāks, skaidro Aigars Stirna, kurš savu aizraušanos ir pārvērtis biznesā

Arvien biežāk Latvijā viesojas profesionāli tango dejotāji, arvien vairāk cilvēku nolemj mācīties šo deju, augustā Rīgā tango festivālā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. «Katram no mums temperaments ir atšķirīgs, bet caur tango cilvēks var paust visas cilvēciskās emocijas, ne tikai kaisli, kā bieži tiek uzskatīts. Sapņus, ilgas, nedrošību. Tango dejo visās valstīs, arī aiz polārā loka, un nacionalitātei nav nozīmes. Caur tango cilvēki atrod to, kas viņiem trūkst ikdienā,» stāsta Argentīnas tango deju studijas Tangostudio vadītājs A.Stirna

Katram savs

Dziedi ar zvaigzni šova laikā skatītāji balsojot iztērējuši vairāk nekā 165 000 LVL.

Šova noslēgumā 4. novembrī skatītāji par konkursa pāriem nobalsojuši 212 492 reizes, bet visa konkursa laikā saņemti 473 223 balsis, Db.lv norādīja TV3 Sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone.

Tas nozīmē, ka, ja pilnīgi visi skatītāji izmantoja zvana funkciju (1 balss - 0,35 Ls), kopā ir iztērēts 165 628 LVL, bet ja tika izmantots triecien balsojums (4 balsis - 0,95), tad 112 390 LVL.

Kā raksta laikraksts Diena, tad šova Dejo ar zvaigzni desmit raidījumus redzējuši gandrīz 1 400 000 Latvijas iedzīvotāju, savukārt Dziedi ar zvaigzni četrus raidījums — ap 1 200 000.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi 2007. gada decembra (01/12/2007 – 31/12/2007) TV kanālu auditorijas.

Decembrī pirmajā vietā ierindojies kanāls LNT ar 18.3 % no kopējā skatīšanās laika. Otrais visskatītākais kanāls ir bijis TV3 ar 17.1 %, tam seko kanāls PBK ar 12.0 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt kanālam LTV1 veltīti 10.8 %, bet kanālam LTV 7 4.2 % no kopējā skatīšanās laika. Kanālam 3+ TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 4.0 %, bet kanālam RenTV Baltija 2.1 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt 1.8 % veltīti kanālam TV5 Rīga, bet kanālam TV6 - 1.0 %. Mūzikas kanāliem MTV Latvija un PBMK decembrī tika veltīti attiecīgi 0.2 % un 0.4 %. Pārējo kanālu skatīšanai iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 24.9 %, bet Video un DVD 3.0 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku koncertu un dalībnieku svētku gājiena auditorijas pie mājas TV ekrāniem.

XXIV Dziesmu un XIV Deju svētki norisinājās Rīgā no 2008.gada 5.jūlija līdz 12.jūlijam. Kanālā LTV1 XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku dalībnieku gājienu mājas TV ekrānos skatījušies vidēji 7.7 %, jeb 169.6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku atklāšanas koncertu skatījušies vidēji 10.7 %, jeb 235.9 tūkstoši, savukārt noslēguma koncertu skatījušies vidēji 9.9 %, jeb 217.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku tautas sadziedāšanos mājas TV ekrānos skatījušies vidēji 3.7 %, jeb 81.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Piektdien, 29. augustā, uzsākot jauno sezonu LNT, laikā, kad norisinājās jautrības humoristiskajā sezonas atklāšanas šovā Paldies Dievam piektdiena klāt LNT ir skatījušies 508 900 skatītāju vecumā no 4 gadiem (Reach TNS Latvia), savukārt sestdienas vakarā, 30. augustā jaunā un aizraujošā šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 447 900 skatītāju (Reach TNS Latvia), bet dienu pēc tam, svētdien, kad noritēja krāšņā muzikālā šova Zvaigžņu lietus 2 pirmais raidījums kanālu LNT skatījās 621 300 skatītāju (Reach TNS Latvia).

Uzsākot jauno sezonu LNT ir palielinājis un nostiprinājis mērķauditorijas grupu vecumā no 15 – 50 gadiem, kas ir arī reklāmdevēju interesējoša mērķa grupa. Pēc TNS Latvia datiem, šova Paldies Dievam piektdiena klāt laikā, LNT ir skatījušies 246 100 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 190 500 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, bet šova Zvaigžņu lietus 2 laikā LNT skatījās 308 500 skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, Db.lv informē Ingūna Lūriņa

LNT pašreklāmas nodaļas vadītāja.

Kopumā izvērtējot nedēļas rezultātus (25.08 – 31.08), pēc TNS Latvia datiem, vidējais LNT Share rādītājs starp komerctelevīzijām, vecuma grupā no 15 – 50, sasniedza 30%, kas nozīmē, ka 30% no skatītājiem vecuma grupā no 15 – 50 gadiem, kas šajā nedēļā skatījās televizoru, izvēlējās skatīties kanālu LNT.

Pēc Dejo ar zvaigzni konkursa noslēguma tika aprēķināts, ka šova norites laikā skatītāji balsojot iztērējuši vairāk nekā 100 000 latu, izpētīja laikraksts Diena.

Šova noslēgumā 8. aprīlī skatītāji par konkursa pāriem nobalsojuši vairāk nekā 103 000 reižu, savukārt visa konkursa laikā saņemti ap 350 000 balsojumiem, kas skatītājiem kopā izmaksāja ap 100 000 latu.

Informācija par to, kā no balsojumiem iegūtā nauda sadalās starp operatoru un televīziju, neesot pieejama.

Salīdzinājumam, uz raidījuma Kas notiek Latvijā? aptauju zvana ap 16 000 skatītāju.

Šova Dejo ar zvaigzni pusfinālu noskatījās aptuveni 700 000 skatītāju, kas ir gandrīz tikpat, cik Latvijas hokeja izlases skatītākajām spēlēm Pasaules čempionātā.

Līdz šim skatītākais raidījums Latvijas televīzijas kanālos ir Eirovīzijas fināls Rīgā — to skatījās 1 124 000 skatītāju.

NRTP pēdējo nedēļu laikā saņēmusi neskaitāmas sūdzības, konkrēti par TV 3 un LNT svētdienas raidījumiem Dejo ar zvaigzni un Zvaigžņu lietus. TV 3 un LNT apņēmušās būt precīzākas.

Vakar Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) bija aicinājusi televīziju pārstāvjus, lai uzklausītu skaidrojumus par raidījumu beigu laiku, kas aizkavē nākamā raidījuma sākšanos.

NRTP pēdējo nedēļu laikā bija saņēmusi neskaitāmas sūdzības, konkrēti par TV 3 un LNT svētdienas raidījumiem Dejo ar zvaigzni un Zvaigžņu lietus. NRTP uzskata, ka par pāris minūtēm TV tiešraidēs, var rasties laika nobīde, un tas ir saprotami, taču konkurentu laika, t.s., pārvilkšana par 30-40 minūtēm 8 nedēļas pēc kārtas minētajos raidījumos nav attaisnojama.

NRTP priekšsēdētājs Ā. Kleckins norādīja, ka precīzas tiešraides, primāri, ir raidījuma vadītāju un radošās komandas profesionalitātes jautājums. TV 3 un LNT pārstāvju skaidrojumi par tiešraides specifiku un faktu, ka raidījuma programma tiek sastādīta 2 nedēļas iepriekš, neiztur kritiku. Ā. Kleckins norāda: "Faktu, ka tiešraide iekavēsies, var konstatēt raidījuma vidū. Pastāv tādi veidi kā slīdošie titri, ar kuriem skatītājiem atvainoties par sagādātajām neērtībām, sakarā ar sekojošā raidījuma sākuma nobīdi, vienlaikus paziņojot par konkrētu tā sākšanās laiku."

Motobraucējs Jānis Vinters un dziedātāja Liene Šomase svētdienas vakarā svinēja uzvaru TV3 šovā Dziedi ar zvaigzni, otrajā vietā atstājot Viasat Latvija vadītāju Raivo Rostu un dziedātāju Ellu.

Žūrija priekšroku deva Raivo Rostam un Ellai, savukārt Jānis un Liene ieguva pārliecinošu uzvaru skatītāju balsojumā. Kopumā nobalsoja 203 251 šova skatītājs. 179 864 balsis atbalstīja Jāni un Lieni, bet 23 387 skatītāji par saviem favorītiem izvēlējās Raivo un Ellu.

Ja pilnīgi visi skatītāji, kas balsoja par abiem diviem finālistiem izmantoja zvana funkciju (1 balss - 0,35 Ls), tad kopā skatītāji iztērēja 71 137 LVL, bet ja tika izmantots triecien balsojums (4 balsis - 0,95), tad 45 731. Skaidrs, ka tika izmantots gan zvana, gan īsziņas funkcija, tādējādi viennozīmīgi skatītāji kopā ir iztērējuši virs 50 000 LVL.

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Bukmeikeri sāk pieņemt likmes par šova Dziedi ar zvaigzni uzvarētāju.

Betway.com ir iespējams likt likmes gan uz Dziedi ar Zvaigzni uzvarētāji, gan uz to, kuru pāri izslēgs 21.oktobra šovā? Šobrīd kā galvenais uzvarētājs tiek minēts pāris Raivo Rosts ar Ellu.

Betway Dziedi ar Zvaigzni piedāvātās likmes:

Dziedi ar Zvaigzni uzvarētāji

R.Rosts ar Ella - 1,70 koeficients

M.Rītiņš ar E.Martinsone - 3,00 koeficients

A.Poiša ar M.Sloka 5,75 koeficients

J.Vinters ar L.Šomase - 9,50 koeficients

Kuru pāri izslēgs 21.oktobra šovā?

J.Vinters ar L.Šomase - 1,70 koeficients

A.Poiša ar M.Sloka - 2,75 koeficients

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Starptautisko populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis 2009 LNT kanālā visā konkursa norises laikā skatījušies 1.43 miljoni skatītāju, bet TV5 - 925 tūkstoši skatītāju, liecina TNS Latvia dati.

Pērn db.lv vēstīja, ka konkursu LNT kanālā skatījušies 1.4 miljoni skatītāju, bet TV5 – 813.7 tūkstoši.

Šogad LNT skatītākie Jaunā viļņa koncerti bija pirmajā un otrajā konkursa dienā. Pirmās konkursa dienas koncertu 29. jūlijā noskatījās 317.8 tūkstoši, bet otrās dienas konkursa koncertu 309.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir vecāki par 4 gadiem. Kanālā TV5 skatītākie ir otrās konkursa dienas koncerts, ko noskatījušies ir 114.3 tūkst. iedzīvotāju un trešās konkursa dienas koncerts, kuru skatījušies 115.4 tūkst. iedzīvotāju, informēja LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Aigars Stirna ir strādājis gan valsts pārvaldē, gan kā sociālais darbinieks, tomēr atgriezies pie sava sirds darba un hobija - tango.

A. Stirna ir Argentīnas tango pedagogs, TangoStudio vadītājs un dibinātājs, dejotājs, mūziķis un diplomēts sociālais pedagogs. «Man sevi ir grūti identificēt. Es esmu kā upe, kas tek uz jūru. Es visu laiku attīstos, mainos un mācos. Citi uz mani var paskatīties ļoti dažādi – izceļot izglītību, izceļot pieredzi, šā brīža nodarbošanos, labsajūtas līmeni,» savās pārdomās dalās A. Stirna.

Atceroties deju studijas TangoStudio tapšanu, A. Stirna stāsta: «Es gribēju, lai tango ir mans dzīvesveids. Man bija tik daudz ieceru, ka riskēju un aizgāju no labi apmaksāta darba. 2005. gada rudenī kopā ar Gintu Opmani nodibinājām TangoStudio, kurā kopš pirmsākumiem tiek vadītas regulāras tango apmācības Rīgā, Liepājā un citur Latvijā. 2008. gadā Latvijā bija krīze un tikai ar tango bija grūti izdzīvot, tāpēc es atgriezos darbā valsts pārvaldē, kur es kādu laiku strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Dažus gadus vēlāk sapratu, ka tomēr vēlos atkal nodoties tikai dejai. Šā gada martā būs pagājuši divi gadi, kopš es atkal esmu pilnībā «ierauts» tango pasaulē. Šoreiz gan ar citu apziņu, ar iekšējo mieru, sapratni par lietām, izanalizējis biznesa kļūdas un riskus. Man ir svarīgi cilvēkiem dot prieku, uzlabot veselību un savstarpējās attiecības. Es daru to, kas man pašam patīk vislabāk.»

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.