Mārupes pagasta Lavandās top jaunā Brazīlija, kas būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā.

13. decembrī jaunās ēkas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula. Vēstījuma kapsulā ievietots jaunās Brazīlijas projekts, tikko sarakstītā un pagaidām vēl nepublicētā Latvijas pludmales volejbola vēsture, kā arī vēstule nākamajām paaudzēm.

Jaunā Brazīlija piedāvās sešus pludmales laukumus, ko savā starpā dalīs volejbolisti un tenisisti. Tāpat būs pieejami arī āra laukumi. Kopējās investīcijas veido 2 miljonus eiro.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties desmit pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

Izsolei tiek piedāvāti desmit pludmales nogabali – četri nogabali atrodas Bulduros, divi Dubultos un pa vienam Majoros, Pumpuros, Mellužos un Kauguros. Šajā izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Plānots, ka izsoles notiks 2018. gada 27. un 28. martā plkst. 11.00 Jūrmalas pilsētas domē. Nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, un izsoles sākuma cena ir nomas maksa par vienu kalendāro gadu. Pilna pirmā gada nomas maksa būs jāsamaksā trīs nedēļu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas. Lai pieteiktos izsolei, ir noteikta drošības nauda 50% apmērā no sākumcenas, izsoles solis ir noteikts 30 % apmērā no sākumcenas.

Šā gada 19. septembrī Rīgā, Mūkupurva ielā 1C - bijušajās pludmales sporta centra Brazīlija telpās - tiks atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «PALMS Beach Club» («PALMS»). Tā izveidē investēti 2 miljoni eiro.

Koncepts paredz apvienot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem – koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet – treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus, no kā lielākais ieguvējs būs Latvijas sports. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbilstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «PALMS» īpašnieks un attīstītājs.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties astoņu pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei.

Nomas tiesības tiek izsolītas uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas domē.

Izsolei tiek piedāvāti astoņi pludmales nogabali - divi nogabali tiek izsolīti Lielupē, kā arī Pumpuros un Kauguros, viens nogabals Dubultos un viens Mellužos. Izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Izsoles sākumcena, atkarībā no atrašanās vietas, svārstās no 102 līdz 3435 eiro gadā (neieskaitot PVN). Izsoles solis 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

Rīgā atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «Palms Beach Club».

No citiem jaunais centrs atšķirsies ar konceptu, vienlaikus apvienojot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem - koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām. Jaunais centrs atrodas Mūkupurva ielā.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet - treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbalstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «Palms» īpašnieks un attīstītājs.

Pludmales sporta centrs Brazīlija, kā tobrīd pop-up projekts, tika atklāts 2009. gada decembrī. Pašlaik, pēc deviņiem gadiem, Brazīlija ir gatava pārcelt savu pieredzi nākamajā līmenī un 2019. gada pavasarī doties uz jaunām telpām Mārupē, kurās ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pludmales sporta centrs Brazīlija nav tikai halle. Sākotnēji tā ir volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

«Es diezgan bieži ziemā trenējos Brazīlijā, kaut arī tā vairāk paredzēta jauniešiem un amatieriem. Ir lieliski, ka Brazīlijas aizsāktais turpinās un šādas halles Latvijā attīstās un pilnveidojas – tas svarīgi ne tikai sporta veidam, bet arī jaunajai paaudzei. Jaunā Brazīlija, tās jaunie laukumi būs ļoti kvalitatīvi un tos varēs izmantot starptautisku pasākumu organizēšanā, kas pēdējos divos gados Latvijā kļuvis ļoti aktuāli. Šogad gan Pasaules kausa posms, gan Eiropas posms norisinājās iekštelpās, tā ka iespējams, ka jau ziemā varam sagaidīt arī kādu no Pasaules kausa posmiem Latvijā,» stāsta Aleksandrs Samoilovs, Olimpisko spēļu dalībnieks.

20.maijā plkst.11:00 Ventspils Zilā karoga pludmalē notiks jaunā Pludmales volejbola stadiona atklāšana, kurā piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis, Olimpiskā centra Ventspils un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji.

Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas sāksies ERGO OPEN Latvijas Pludmales volejbola čempionāta 1.posma sacensības, kurās piedalīsies šī brīža pasaules labākie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, pasaules reitinga 20. vietas sportisti Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, redzēsim arī Ventspils augstas klases atbalsta programmas sportistus Rihardu Finsteru un Edgaru Toču, kuri pasaules reitingā šobrīd ieņem 54.vietu, kā arī Ventspils pludmales volejbola kluba Bloks treneri Tomu Šmēdiņu kopā ar Aleksandru Soloveju un citus sportistus. Priekšsacīkstes sāksies 20.maijā, bet izslēgšanas turnīra un finālspēles paredzētas 21.maijā.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Doma laukumā ir izbērtas gandrīz 300 tonnas smilšu, jo no 28. augusta līdz 1. septembrim, tur noritēs Rīgas pludmales volejbola nedēļa.

Rīgas pludmales volejbola nedēļā katru dienu notiks dažādi pasākumi - tradicionālais pludmales volejbola turnīrs «King&Queen», Bērnu diena, amatieru turnīrs, kā arī Eiropas mēroga smilšu cīņas, kurā savu dalību jau ir apstiprinājuši Latvijas vadošie pludmales volejbola dueti – Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, kā arī Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs.

«Pludmales volejbols ir demokrātisks un ikvienam pieejams sporta veids, ko var spēlēt teju jebkurā vietā. Kāpēc gan neļauties kādai avantūrai? Aizdomājos, ka būtu interesanti sarīkot turnīru Doma laukumā, uz vairākām dienām bruģēto laukumu pārveidojot par pludmales volejbola valstību. Tas ir izdevies – esam gatavi vest uz Doma laukumu smilšu kravas, bumbas un volejbola tīklus, pierādot, ka nekas šajā pasaulē nav neiespējams. Parādīsim gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, ka pludmales volejbols ir viens no aizraujošākajiem sporta veidiem pasaulē,» stāsta Arnis Tunte, SIA «O-Sands» vadītājs, pasākuma idejas autors un galvenais rīkotājs.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jūrmalas dome un uzņēmēji vērš uzmanību, ka mainījusies pludmales kafejnīcu saskaņošanas procedūra, kas var novest pie tā, ka kūrortpilsētas uzņēmēji paliek bez biznesa, bet atpūtnieki – bez ierastajām kafejnīcām. Taču atbildīgās iestādes ir citās domās.

Jūrmalas dome jau vairāku gadu garumā iznomā uzņēmējiem pludmales nomas nogabalus, kuros tiek realizētas dažādas būvniecības ieceres, bet galvenokārt tās ir vasaras pludmales kafejnīcas ar dažāda veida labiekārtojuma elementiem. Tā kā visa pludmales daļa atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpās aizsargjoslas teritorijā, tad saskaņā ar LR Aizsargjoslu likuma 36. panta 2. daļu šādas vasaras kafejnīcas uzbūve jāsaskaņo ar attiecīgo Valsts vides dienesta (VVD) reģionālo vides pārvaldi, kas izvērtē šādas būves ietekmi uz vidi un izsniedz atzinumu.

"Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, visām būvniecības iecerēm VVD pieprasa saņemt tehniskos noteikumus, kā arī saskaņojumu Būvniecības informācijas sistēmā, kas apliecina Tehniskajos noteikumos izvirzīto prasību ievērošanu projekta dokumentācijā, un, ja būves tehniskie parametri mainās (samazinās vai palielinās), tad tiek piemērota sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kuras sagatavošanai no uzņēmēja tiek pieprasīts iesniegt biotopu izpētes atzinumu un ģeologa atzinumu, kā arī VVD pārbauda atbilstību Jūrmalas Teritorijas plānojumā noteiktajām prasībām, kas pēc būtības ir Būvvaldes tiešā kompetence," komentē Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības politikas jautājumos Ņikita Ņikiforovs.

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties uz jūras pludmales nogabalu nomas tiesību izsoli uz pieciem gadiem ar mērķi – atpūtas iespēju nodrošināšanai, sezonas objektu, piemēram, kafejnīcu, izvietošanai.

Pieteikšanās izsolei – līdz 13. aprīlim, ar izsoles objektiem un noteikumiem var iepazīties Jūrmalas pilsētas tīmekļa vietnē jurmala.lv sadaļā Pašvaldība – Izsoles.

Izsolei tiks piedāvāti 11 pludmales nogabali Bulduros, Majoros, Dubultos, Mellužos, Vaivaros un Kauguros, kur uzņēmēji var izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem. Pludmales nogabaliem ir noteiktas to izmantošanas iespējas atkarībā no to atrašanās vietas. Pieci nogabali Bulduros un Majoros pieejami aktīvās atpūtas zonās, kas nozīmē, ka uzņēmēji tur var veidot sporta un aktīvās atpūtas piedāvājumus un kafejnīcas. Pieejami arī divi pludmales nogabali Majoros un Vaivaros mierīgās atpūtas zonā, kur ļauts izvietot kafejnīcas un piedāvāt atpūtas pakalpojumus, četri nogabali Majoros, Dubultos, Mellužos, Kauguros atrodas neitrālajā zonā, kur arī ļauts izvietot kafejnīcas un piedāvāt atpūtas pakalpojumus.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Jūrmalas domes sēdē aptuveni 10 cilvēki ar aizlīmētām mutēm un melniem baloniem piedalās partijas Progresīvie akcijā ar mērķi aktualizēt pašvaldības lomu Slokā notikušajā ugunsgrēkā nelegālās atkritumu izgāztuves lietā.

Kā ziņots partija Progresīvie bija pieteikusi Jūrmalas domē piketu ar mērķi aktualizēt jautājumu par Slokas ugunsgrēku un prasīt Jūrmalas domi izvērtēt savu atbildību nelegālā atkritumu glabātavas lietā. Pikets netika saskaņots, tāpēc partija aicināja iedzīvotājus piketa vietā apmeklēt šodienas domes sēdi, lai klausītos, vai un ko domnieki spriedīs par šo katastrofu un Jūrmalas domes atbildību šajā lietā.

Aģentūra LETA novēroja, ka domes sēdē ieradās aptuveni 10 cilvēki, kuri bija aizlīmējuši mutes ar baltu līmlenti un kuriem rokās bija melni baloni. Uz atsevišķu pārstāvju krekliem bija redzams uzraksts Progresīvie.

Cilvēkiem rokās bija plastmasas maisi ar atkritumiem un viņi pēc sēdes izdalīja informāciju par iepriekš pieteikto piketu ar jautājumu «Kā pikets saistībā ar Slokas ugunsgrēku traucē Jūrmalas domei?»

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.