Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

Kopš augusta beigām iedzīvotāji mājokļos aktīvi ierīko jaunus radiatorus, un lielākais to pieprasījums ir daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem tuvākajos veikalos, informē veikalu tīkla K–Rauta pārstāve Ieva Zlaugotne.

«Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ņem vērā, ka radiatorus nepieciešams nomainīt līdz oktobra sākumam, kad sākas apkures sezona,» norāda Zlaugotne, piebilstot, ka pašreiz gan radiatoru tirdzniecībā, gan radiatoru ierīkošanas meistariem ir karstākais darba laiks.

Pieprasījums pēc radiatoriem un konkrētiem to izmēriem esot atkarīgs no veikala atrašanās vietas. Piemēram, K-Rauta veikalā Priedaines ielā, Rīgā iepērkoties tādu mikrorajonu kā Zolitūde, Imanta 119., 602., 104. sērijas, kā arī lietuviešu projekta māju iedzīvotāji.

K-Rauta veikalos aizvien pieprasīti esot Somijā un Turcijā ražoti tērauda radiatori. Vasarā negaidīti bijis ievērojams pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem. Projekta lielo izmaksu un dažādu specifisku prasību dēļ aizvien maza interese esot par grīdā iebūvējamiem radiatoriem.

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču veikalu tīklu pārvaldošais uzņēmums Kesko Senukai, īstenojot 100 miljonus vērtu attīstības plānu, uzsācis K-rauta veikalu modernizāciju Latvijā. Šonedēļ Rīgā tika slēgts K-rauta tirdzniecības centrs Lucavsalā, kas turpmākos trīs mēnešus tiks rekonstruēts.

Kesko Senukai šā gada aprīlī pārņēma K-rauta veikalu tīkla pārvaldīšanu Baltijas valstīs no sava Skandināvijas akcionāra.

Lucavsalas K-rauta tiks pilnībā renovēta. Tajā būs jauns pārdošanas aprīkojums, interjers, divreiz plašāks sortiments. Veikals tiks atklāts decembra sākumā - pirms Ziemassvētku iepirkšanās «drudža», piedāvājot arī bērnu, mājdzīvnieku un mājas tehnikas preces, kas šobrīd K-rauta veikalos nav pieejamas. Pašreizējo 60 darbinieku vietā atjaunotajā veikalā plānots nodarbināt 120 cilvēkus. Kamēr norisināsies rekonstrukcijas darbi, esošie darbinieki tiks nosūtīti uz apmācībām, kurās apgūs uzņēmuma klientu apkalpošanas standartus.

Līdz ar aizliegumu tirgotājiem Eiropas Savienībā (ES) no septembra iepirkt pārdošanai 60 vatu (W) kvēldiegu spuldzes, augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45% salīdzinājumā ar jūliju, informē mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Trešdien Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 19 līdz 89 santīmiem.

Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Līdzšinējā K-rauta zīmola veikala pārveidē par K Senukai Kārļa Ulmaņa gatvē investēs trīs miljonus eiro, informē AS Kesko Senukai Latvija.

Šis ir jau otrais K-Rauta veikals Latvijā, kurā noris rekonstrukcijas darbi. Esošajās telpās tiks veiktas vērienīgas izmaiņas, trīs mēnešu laikā ir plānots to modernizēt.

«Tīkls K-rauta ir uzkrājis pamatīgu pieredzi Latvijas tirgū, veiksmīgi darbojoties būvniecības segmentā un piedāvājot plašu klāstu gan nozares profesionāļiem, gan arī amatieriem. Mēs nenoliedzami vēlamies saglabāt līdera pozīcijas šajā segmentā, taču redzam lielu potenciālu veikala paplašināšanā arī ar citām mājsaimniecībā noderīgām precēm. Mēs uzskatām, ka jaunais tirdzniecības centra koncepts un plašais produktu klāsts piesaistīs ģimenes,» atzīmē ģenerāldirektors Arvīdas Šapola.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

“Bite Latvija” atklājusi Rēzeknes biroju ar 150 jaunām darba vietām, informē uzņēmums.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

“Kad sākām plānot reģionālā biroja izveidi un iepazinām Rēzeknes cilvēkus, sapratām, ka šeit sastopami aizrautīgi, atvērti un strādīgi cilvēki. Bitē mums ir svarīgi izturēties pret visiem vienlīdzīgi, ar atvērtu sirdi. Tāpēc, pieņemot lēmumu par jauna biroja atvēršanu, mēs nolēmām, ka nebūs dalījuma starp centrālo un reģionālo biroju – šeit Rēzeknē strādā Bites cilvēki, un mēs vēlamies, lai katrā vietā saglabātos vienas un tās pašas vērtības un sirsnība. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek Rīgā vai Rēzeknē, mūsu cilvēki ir vienlīdz svarīgi. Novēlu veiksmi 150 jaunajiem kolēģiem, kuri no sirds rūpēsies par mūsu klientiem. Tas ir jauns sākums gan viņiem, gan Bitei,” savā uzrunā sacīja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Kesko Senukai piektdien, 24.novembrī Daugavpilī atklāja jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 2,5 milj. eiro lielas investīcijas, informē kompānijā.

«Ar šī veikala atvēršanu vēlamies nākt pretī saviem klientiem, vienlaikus dodot savu pienesumu Daugavpils infrastruktūras izaugsmē un attīstībā, kas nodrošinās jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildu iespējas vietējiem piegādātājiem,» stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Ar jaunā veikala atvēršanu darbu uzsāk 52 profesionāli darbinieki.

Kā ziņots iepriekš, Kesko Senukai pārvaldītajā mazumtirdzniecības tīklā ietilpst 101 veikals Baltijas valstīs.

Kesko Senukai no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzsākot K-rauta vadību Kesko Senukai plāno pakāpeniski īstenot visa tīkla modernizāciju. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar nosaukumu - Latvijā Kesko Senukai Latvia, Igaunijā Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā Kesko Senukai Lithuania.

Kesko Senukai Latvija līdz šim ieguldījis vairāk nekā 9 miljonus eiro veikalu koncepta maiņai, informē uzņēmuma pārstāve Aīda Šmits.

Sākot ar pērnā gada decembri, ar pirmo atjaunoto K Senukai veikalu Rīgā, Lucavsalas ielā, 3, tika uzsākta Latvijas veikalu tīkla K-rauta modernizācija. Šobrīd vērienīgu rekonstrukciju piedzīvo un par K Senukai veikaliem pārtop visi seši K-rauta veikali ne tikai Rīgā, bet arī reģionos - Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Madonā, Rēzeknē, kur līdz šī gada 1.decembrim norisinājās galvenie rekonstrukcijas posmi.

Kopējās investīcijas K Senukai zīmola attīstībā Latvijā bijušas 9,1 miljons eiro.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl piecus veikalus, viens no tiem tiks iekārtots Rīgas tirdzniecības centra Atrium Azur telpās, stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Aplūkojot kopējo cenu līmeni 30 izraudzītu būvmateriālu preču grupā, konstatēts, ka zemākā vidējā būvmateriālu cena ir K-Rauta veikalos (21.69 Ls). Nākamajā vietā ierindojams Depo veikals ar vidējo cenu 23.81 Ls, tam seko Kurši – 24.62 Ls un augstākā vidējā cena izraudzīto preču grupā ir veikalā Krūza – 26.46 Ls, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS veiktais pētījums vairākos minēto preču mazumtirdzniecības uzņēmumos.

Pētījuma autori tomēr novērojuši, ka lēnām cenas izlīdzinās un atšķirība cenu līmenī vairs nav tik liela kā agrāk.

No pētījumā iekļautajām 30 precēm veikalā Kurši zemākā cena bija vienai precei, veikalos Depo un Krūza – katrā piecām precēm, savukārt veikalā K-Rauta zemākā cena bija 20 precēm, kas ir 2/3 no visām aplūkotajām. Kaut arī veikalā Kurši zemākā cena izrādījās tikai vienai precei, tomēr kopumā cenu līmenis veikalos Depo un Krūza ir nedaudz augstāks kā Kuršos.

Apdares materiālu kategorijā tika apzinātas tādas pircēju pieprasītas preces, kā, piemēram, Sakret flīžu līme un Vivacolor krāsa, celtniecības materiālu kategorijā – Knauf apmetums, Aeroc gāzbetona bloki, dārza preču kategorijā – degmaisījums, mēslojums un dārza nojume, bet instrumentu kategorijā tika salīdzinātas cenas tādiem populāriem instrumentiem kā Bosch figūrzāģis un slīpmašīna un Makita ripzāģis.

AS Rautakesko veikalu tīklā K-rauta pārtrauc dūmu detektora NEXA JB-C01 turpmāku tirdzniecību, jo tas neatbilst EN 50291-1 standarta prasībām.

Pašlaik visi NEXA JB-C01 dūmu detektori tiek izņemti no Igaunijas, Somijas un Latvijas tirgus. Tādēļ tirgotājs aicina pircējus, kuri laika periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada martam ir iegādājušies dūmu detektoru NEXA JB-C01, nekavējoties pārtraukt tā lietošanu un atdot tuvākajā K-rauta veikalā. Dūmu detektora pircēji saņems atlīdzību tā iegādes vērtībā. Pirkuma čeks nav nepieciešams.

Pārējie NEXA ražojumi esot droši lietošanai, un to kvalitāte atbilstot sertifikātiem un citām spēkā esošām kvalitātes prasībām.

Sīkāka informācija par produktu:

Nosaukums: dūmu detektors NEXA JB-C01, 13821

Latvijas iedzīvotāji pastiprināti iegādājas lauksaimniecības tehniku, secinājis būvmateriālu un dārza preču tirgotājs K-rauta.

Turklāt pircēji dodot priekšroku tirdzniecības akciju laikā iegādātām precēm, nevis pērk lētākos un zemākās kvalitātes ražojumus. «Jau tradicionāli pavasarī, iestājoties siltākam laikam, ievērojami pieaug dārza preču tirdzniecības apgrozījums. Šogad cilvēki ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus un izvēlas ieguldīt naudu augstākas kvalitātes precēs, kas sniegs iespēju lietot tās ilgtermiņā. Tāpat izteiktāka kļuvusi tendence aizvien vairāk rūpēties gan par pašu audzētiem un ekoloģiski tīriem lauksaimniecības produktiem, gan pašiem pievērsties piemājas dārzu veidošanai un kopšanai,» saka K-rauta veikalu tīkla īpašnieka a/s Rautakesko Mārketinga komunikāciju vadītāja Ieva Zlaugotne.

Lietuviešu Senukai atgriežas Latvijā ar veikaliem K Senukai, kuri nomaina K-rauta ķēdi.

«2003. gadā nolēmām izplesties kaimiņos, pētījām tirgu. Mums Rīgā bija viens veikals, dažus gadus pastrādājām, bet tā kā mūsu partnerim Kesko bija veikalu tīkls K-rauta, nolēmām visu uzmanību veltīt attīstībai Lietuvā, bet Kesko ar K-rauta turpināja attīstību Latvijā un Igaunijā, jo partneris ar partneri nekonkurē. Tagad atgriežamies ar jaunu zīmolu un līdz 2020. gadam Baltijā un Baltkrievijā vēlamies investēt simt miljonus eiro, lai pēc četriem līdz pieciem gadiem sasniegtu viena miljarda eiro apgrozījumu,» ambīcijas laikrakstam Dienas Bizness atklāj Marjus Šukausks (Marius Sukauskas), Kesko Senukai Latvija grupas izpilddirektora vietnieks.

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Tieslietu ministrijas iecere Rēzeknē veidot Administratīvās rajona tiesas struktūrvienību – tiesu namu, izraisījusi Daugavpils amatpersonu neapmierinātību.

Daugavpils domes pārstāvis Jānis Lāčplēsis Ministru kabineta komitejas sēdē minēja, ka Rēzeknē tiesu nama izvietošanai nepieciešamās telpas plānots īrēt par nesamērīgi augstu maksu – 9 Ls par kvadrātmetru. "Šādas cenas Latgalē ir neadekvātas," viņš teica, piebilstot, ka jau tagad, kad Latgales apgabaltiesa izvietota Rēzeknē, notiekot valsts līdzekļu izšķērdēšana, jo ieslodzītie regulāri tiek konvojēti no Daugavpils uz apgabaltiesu Rēzeknē. Turklāt savulaik, līdz 1940. gadam Latgales apgabaltiesa jau esot atradusies Daugavpilī.

Savukārt Rēzeknes domes pārstāvji argumentē, ka Daugavpilī administratīvās rajona tiesas izvietošanai tiek piedāvātas telpas, kam nepieciešams remonts un tas radīšot valstij papildu izdevumus. Turklāt Latgales iedzīvotājiem Rēzekne esot daudz ērtāk pieejama nekā Daugavpils.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Daļa būvnieku sabiedrisko ēku remontu vai renovāciju vēlas paveikt iespējami lētāk, un kvalitāte bieži vien paliek otrajā plānā, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko (veikalu tīkla K–Rauta) speciālisti.

Daudzās skolās renovācija un cita veida remontdarbi šoruden turpināsies paralēli skolēnu mācībām vai nākamgad, jo atsevišķi būvnieki uzņēmušies saistības, kuras nespēj pildīt.

Turklāt, lai neciestu zaudējumus, atsevišķi būvnieki pārkāpjot pērn Latvijā pieņemtos noteikumus, kas paredz, ja ēku siltina par Eiropas Savienības vai valsts, pašvaldības līdzekļiem, siltināšanas materiāliem jābūt sertificētiem atbilstoši ETAG 004 standartam. Tāpat tiek mainīti un pārskaņoti projektos iekļautie materiāli. Iepriekšminētie apstākļi nobīda objektu laicīgu nodošanu pasūtītājam, secinājis veikalu tīkla K–Rauta biznesa klientu nodaļas vadītājs Dzintars Balodis.

Pašreizējā situācija rada gan problēmas, gan iespējas, bet izšķirošā nozīme ir spējai paredzēt notikumu gaitu.

Tā vienojās laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas investīciju attīstības aģentūru (LIAA) rīkotās konferences Kā strādāt pārmaiņu laikā Latgalē dalībnieki. Šī bija noslēdzošā reģionālā konference par godu straujāk augošajiem uzņēmumiem - Gazelēm. Pašreiz ir īstais laiks uzņēmumiem izvērtēt savas iespējas un tālākos attīstības virzienus, uzsvēra LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka. LIAA ne tikai administrē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanu, bet tai ir arī tādi darbības virzieni kā eksporta un inovāciju veicināšana. «2009.gada pirmajā pusē uzņēmējiem būs pieejams riska kapitāla fonds, gan kredīti un garantijas no ES,» stāsta I.Kikjauka.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Programma Brigāde izsludinājusi radošās uzņēmējdarbības konkursu Cēsīs un Rēzeknē. Mākslā un kultūrā balstītu uzņēmējdarbības projektu labākās idejas varēs saņemt balvu līdz 2500 Ls sava biznesa attīstīšanai.

Rēzeknē par konkursu plašāk varēs uzzināt programmas Brigāde rīkotā darbnīcā 12 martā, plkst. 12 Rēzeknes pilsētas domes lielajā zālē Atbrīvošanas alejā 93.

Savukārt Cēsīs Brigādes darbnīca paredzēta 14, martā, plkst. 11 Bērnu Zinātnes centra Z(in)oo 2.stāvā, Poruka ielā 8.

Abās pilsētās Brigādes darbnīcā norisināsies radošo uzņēmētspēju veicināšanas ekspertes Vitas Brakovskas bezmaksas meistarklase «Praktiskais radošums uzņēmējdarbībā - mīti, patiesība un prakse».

Biznesa ideju autori var savas idejas iesniegt laikā no 6. līdz 22. martam. Vairāk par programmu Rēzeknē var uzzināt pilsētas domes mājas lapā rezekne.lv, savukārt par konkursu Cēsīs – portālā zinis.lv.