Jaunākais izdevums

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Pagājušā gadsimta sākumā vairāki zemnieki Kalifornijā sastādīja avokado audzes. Kādēļ viņi ķērās tam klāt, par to vēsture klusē, bet viņi bija apņēmības pilni atrast arī noietu šim auglim. Avokado tolaik dēvēja par krokodilbumbieri, un, nez’, vai nosaukuma vai paša augļa dēļ tas nebija dižā cieņā pat Kalifornijā, kur jau tolaik visi bija apsēsti ar veselīgumu. Arī avokado audzētājiem nosaukums nepatika, kaut pēc formas tas tiešām atgādināja bumbieri, un miza bija tam tieši tik rievaina kā vietējiem Kalifornijas krokodiliem. «Tas, ka avokado, kas pieder cēlajai lauru dzimtai, tiek saukts par krokodilbumbieri, ir ārpus jebkādas saprašanas,» tolaik sašutumā rakstīja audzētāju apvienība.

Tulkot nevarēja

Tā nu viņi sāka lūkoties izcelsmes virzienā, bet tur avokado dēvēja par āhuacatl, kas tulkojumā apzīmē arī sēkliniekus, tā norādot uz avokado afrodiziaka īpašībām. Tulkot tātad arī nevarēja. Tā nu audzētāji vienkārši angliskoja avokado spānisko nosaukumu. To, starp citu, viņi pamanījās lietderīgi izmantot arī savās mārketinga kampaņās, jo nosaukums nu izklausījās eksotisks. Tieši tā avokado tika pirmo reizi reklamēts: kā aristokrātiska salātu sastāvdaļa, kā luksusa produkts, ko celt galdā tikai izredzētiem viesiem. Receptes ieteica to likt salātos kopā ar omāru un greipfrūtu. Iespējams, no šejienes «aug kājas» avokado tēlam kā kaut kam īpašam.

Tauki, ak, tauki!

Eiropā pirmie avokado parādījās aptuveni pēc Otrā pasaules kara. Lielbritānijā tās bija pagājušā gadsimta 60. gadu pašas beigas, un tolaik tiem klāt vēl bija piekabināts vārds «bumbieris». Tātad – nevis vienkārši avokado, bet avokado bumbieris, raksta BBC. Kāda pircēja tos tā arī mēģināja utilizēt – sautēt vīnā un pārliet ar vārīto krēmu. Pēc viņas sašutuma pilnās – un pamatoti – vēstules lielveikals sāka pievienot paskaidrojošu informāciju pie avokado stendiem.

Nedienas avokado piemeklēja, kad uztura zinātnieki sāka popularizēt zema tauku satura diētas. Avokado satur daudz tauku, gandrīz vienus vienīgus taukus, un vēl nemaz ne tik sen (pirms gadiem divdesmit, trīsdemsit) sieviešu žurnāli brīdināja tos, kas vēlējās tikt vaļā no liekajiem kilogramiem, neaizrauties ar avokado ēšanu. Arī sirds slimniekiem stingri ieteica izvairīties no avokado. Labāk vispār tos neēst. Lai vai kā tur būtu ar tauku saturu, avokado audzētājiem tas nozīmēja atkal jaunus tēriņus. Viņi sponsorēja pētījumus un mēģināja atbalstu rast Vidusjūras diētā.

Zaļi – glīti, brūni – neglīti

Tā līdz pat deviņdesmitajiem gadiem avokado bija pārdošanā, bet par globālu veiksmes stāstu to galīgi nevarēja nosaukt. Pat neņemot vērā maztauku trakulības, cilvēki vienkārši nezināja, ko ar šo augli iesākt. Veikalos tie turklāt vienmēr bija nopērkami akmens cieti, jo tad tie bija smuki zaļi, bet gatavi – tumši brūni, kas savukārt lielveikaliem nelikās glīti. Savukārt pircēji avokado kā eksotiku cēla galdā tikai izredzētiem viesiem, kuri tos grieza pat ar steika nažiem (tik cieti tie bija). To var darīt vienu reizi, varbūt vairākas reizes, bet tikai tad, ja par to nav jāmaksā.

Šīs divas problēmas audzētāji nolēma risināt ar PR palīdzību. Tā Amerikā radās Mr. Ripe Guy (Misters Gatavais puisis), kas ne tikai bija tērpts kā avokado, bet arī brauca avokado krāsas Mazdā un vienmēr līdzi nēsāja grozu, pilnu ar gataviem avokado. Pateicoties šai un vēl citām kampaņām, avokado patēriņš uz vienu personu ASV, salīdzinot 1989. ar 2016. gadu, bija pieaudzis sešas reizes. Vidēji šajā zemē nu viens cilvēks apēd mazliet vairāk nekā trīs kilogramus šī augļa.

Lielbritānijā avokado popularizēšanas kampaņa aizsākās 90. gadu vidū un beidzās 2013. gadā, jo tai vairs nebija jēgas. Avokado bija kļuvis populārs. Divdesmit gadu laikā tā pārdošanas apjomi Lielbritānijā pieauga gandrīz piecas reizes.

Avokado nav cool

Avokado vēl joprojām ir superpopulārs. Tik populārs, ka pirms pāris gadiem modes pasaule paziņoja, ka nu tā ir vienkārši pārāk daudz (avocado is overcado) un tas vairs nav cool. Tomēr Instagram vēl joprojām var atrast vairāk nekā astoņus miljonus bilžu ar avokado centrālajā lomā. Amsterdamā pirms pāris gadiem tika atvērts restorāns Avocado Show, kur pasniedz tikai un vienīgi ēdienu ar avokado, un tagad tam klāt nākuši vēl trīs avokado restorāni. Kaut rindas pie ieejas tur vairs nevar manīt, tomēr par ēdāju trūkumu šie restorāni nevar sūdzēties. Slaveno grauzdiņu ar avokado, kuru saulītē pirms kādiem 15 gadiem iecēla no kinozvaigznes par dzīvesstila guru pārtapusī Gvineta Paltrova, nu var dabūt pat McDonald ēstuvē. Un avokado var dabūt ne tikai kā apēdamu lietu, bet var arī dzert latti no avokado mizas, izrotāt māju ar adītiem avokado un sūtīt draugiem kartiņas ar avokado zīmējumiem. Pirms trim gadiem kāds austrāļu miljardieris uz jaunās paaudzes sūkstīšanos, ka viņiem netikt pie savas mājas, atbildēja, ka pie tās ātrāk tiktu, ja vien mazāk ēstu avokado grauzdiņus. Tā BBC tolaik aprēķināja, no cik daudz grauzdiņu ir jāatsakās, lai tiktu pie pirmās iemaksas (20%) 90 m2 dzīvoklim ārpus pilsētas centra. Visvairāk avokado grauzdiņu – 24 499 – ir nepieciešami Londonas dzīvoklim, bet vismazāk – 3123 – dzīvoklim Mehiko. Gados aprēķinot, Mehiko tie būtu deviņi gadi bez avokado grauzdiņa, bet Londonā – 67, vārdu sakot, viss mūžs.

Tikmēr avokado audzes plešas plašumā un ne tikai Meksikā (radot izciršanas draudus) vai citās tradicionālās avokado audzētājvalstīs, bet arī, piemēram, Zimbabvē. Nīderlandieši ir pamanījušies tos sākt audzēt pat siltumnīcās. Kāpēc ne? Lokāli audzēti avokado. Pieprasījums nekrītas, paredz tikai tā pieaugumu, tāpēc, ka ķīnieši arī ir sākuši ievērtēt krokodilbumbiera labumus. Tāpēc avokado ir sākuši zagt, un meksikāņu narkotiku kartelis ir ieinteresējies avokado tirdzniecībā. Taču, lai nonāktu tik tālu, globāli ir iztērēti miljoni šī krēmīgā augļa ar raupjo mizu mārketinga kampaņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesātinātajā garšvielu tirgū ilgdzīvotāju nebūt nav tik daudz, turēties virs ūdens un peldēt garu distanci veikalam Avokado palīdz augstu paceltā kvalitātes latiņa

Specializētais garšvielu veikals Avokado ir ģimenei piederoša tirgotava, kura darbojas jau 23 gadus. «No konkurentiem atšķiramies ar to, ka mūsu ģimenei garšvielu bizness ir ne tikai peļņas avots, bet arī dzīvesstils un hobijs,» teic veikala Avokado īpašnieks, SIA Avokado MS un SIA Garšvielas valdes loceklis Mārcis Strautiņš. Plašais sortiments un augsti kvalitātes standarti ļāvuši Avokado piecas reizes gūt Latvijas Tirgotāju asociācijas balvu kā gada labākajam tirgotājam specializēto veikalu kategorijā.

Savi produkti

90. gadu sākumā garšvielu veikalu izveidoja M. Strautiņa tēvs Raits Strautiņš, bet šobrīd viņš tajā saimnieko kopā ar sievu Intu Rubenkovu. Avokado Tērbatas ielā, Rīgā, atrodas astoņus gadus, iepriekš 15 gadus tas darbojās Ģertrūdes ielā. Pirms vairākiem gadiem Avokado īpašnieki izmēģināja savus spēkus garšvielu biznesā arī ārpus Rīgas – Saldū, Liepājā, Ķekavā un Daugavpilī, kā arī deviņus mēnešus Avokado bija atrodams tirdzniecības centrā Alfa, taču šobrīd garšvielu karaļvalsts bāzējas telpās Rīgas centrā. «Kad sākām, cilvēki maz ko zināja par garšvielām, pārsvarā iztika ar sāli un pipariem. Arī mums pašiem bija daudz, ko mācīties, tāpēc sākām padziļināti par tām interesēties. Pamazām sākām saprast atšķirību, kāda ir, ja zupai ir pielikti četri nederīgi piparu graudi vai viens, bet īsts,» atceras M. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Veselīgas brokastis – mājās un skolā

Sadarbības materiāls, 14.02.2024

Pareizi sabalansētas, veselīgas brokastis nodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma! Sāciet dienu garšīgi kopā ar Pepco!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» līdz gada beigām tirdzniecības parkā «Alfa» ieviesīs otro pašapkalpošanās skeneru sistēmu, pastāstīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka pašapkalpošanās skeneriem, kas patlaban atrodas tikai «Rimi» veikalā Krišjāņa Valdemāra ielā, ir «adekvāts pieprasījums». Valdemāra ielas veikalā ap 10% pirkumu tiek veikti ar pašapkalpošanās skeneriem, kas liecinot, ka cilvēki šīm pārmaiņām ir gatavi.

«Redzama vispārēja tendence, ka pieaug tā pircēju daļa, kas izvēlas norēķināties, izmantojot pašapkalpošanās risinājumus. Šobrīd vidēji 34% pircēju izvēlas pirkumus apmaksāt pašapkalpošanās kasēs, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 5%,» skaidroja Turlais.

Jautāts, kāda ir vēlamā proporcija, cik pirkumu varētu tikt veikts caur šiem skeneriem, Turlais atbildēja, ka šādi mērķi nav izvirzīti. Viņš skaidroja, ka ir veikali, kuros pieprasījums pēc pašapkalpošanās risinājumiem ir tik liels, ka mazumtirgotājam nākas palielināt pašapkalpošanās kasu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināts importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču saraksts

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien apstiprinājusi importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības preču sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru