Jaunākais izdevums

Tie, kam gadās braukt ar vilcienu, būs bijuši liecinieki savdabīgam fenomenam. Lai arī katrā vagonā ir pa konduktoram, kurš pārbauda biļetes, ik pēc noteikta posma vilcienā iekāpj vēl arī kontrole un visas biļetes pārbauda vēlreiz. No pasažieru viedokļa, protams, tas ir muļķīgs apgrūtinājums. Taču darbiniekus laikam jau citādāk neizkontrolēsi. Viegli gan redzams, ka problēmu tas galīgi neatrisina - ja konduktorus pārbauda kontrole, tad kādam taču ir jāuzrauga kontrolieri. Un tā neuzticības ķēdīte iestiepjas līdz pat pašam dzelzceļa priekšniekam.

Patoloģiskā neuzticības gaisotne, un tam sekojošā vēlme visu kontrolēt divos un vēlams trīs līmeņos, droši vien ir daudzu post-totalitāru valstu mantojums. Kas tad cits ir tajos pēdējās dienās atkal aktuālajos čekas maisos, ja ne kontrolieri, kam bija jāpārbauda mūžam neuzticamie Padomju impērijas pasažieri. Tiem atkal cita - nu jau augstāka ranga kontrole - un tā savstarpējais aizdomīgums kā inde pa visiem līmeņiem. Cik efektīva ir dzīve un darbs šādā gaisotnē, to daudzi paši vēl atceras un pārējie būs vismaz dzirdējuši. Maigi sakot - ne pārāk.

Neko īpaši efektīvi mums nevedas arī Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana. Komisija, kam vajadzēja kontrolēt tos, kas kontrolē izmeklēšanu, izrādījās tik nekontrolējama, ka sabruka ātrāk nekā Maximas griesti. Traģikomēdija ar Vienotības iecelto «sabiedrisko» komisiju ir pietiekami izspēlēta, tur nevienam kritiķim vairs nebūs ko piebilst. Vien derētu mazs atgādinājums - pretēji tam, ko bļaustās šīs komisijas pārstāves, Zolitūdes lieta tiek izmeklēta arī bez viņām. Ja valsts uzskata par vajadzīgu apmaksāt šādu dubulto komisiju, tad var secināt, ka tā neuzticas pati savām struktūrām - tiem vairākiem desmitiem izmeklētāju, kuri strādā pie šīs lietas. Dubulta un pat trīskārša uzraudzība šāda mēroga izmeklēšanā, protams, ir tikai pašsaprotama, tikai vajadzētu kaut kādu skaidrību: kurš te kuru beigās kontrolē?

Kontroles un pārbaudes tomēr var iestiepties mūžīgas, svarīgāk ir kādi nebūt rezultāti. Nesen, starp citu, ienākušies izmeklēšanas rezultāti par Rīgas pils ugusngrēku. Tomēr nevarētu teikt, ka skaidrība tādēļ būtu lielāka. Vēl jo mazāk - atbildība.

Apsēstība ar kontroli valda arī privātajā sfērā. Latviešu popmūzikas pārstāvji šonedēļ Saeimā aicināja ieviest jaunu regulu - ar likumu visām radiostacijām noteikt, ka vismaz 40% spēlēto dziesmu ir obligāti jābūt latviešu. Kādēļ? Lai veicinātu valstisko izaugsmi, protams, un droši vien arī demogrāfiju. Lielākam efektam to pamatoja ar dažu Āfrikas valstu un Baltkrievijas pieredzi. Tur radio spēlējot pat līdz 85% vietējās mūzikas. Un paskatieties uz Āfrikas demogrāfiju - aug griezdamies!

Tā ir interesanta iniciatīva - ar likumu regulēt gandrīz pusi no privātā biznesa piedāvājuma. Tikai kādēļ aprobežoties ar mūziku? Latvieši taču raksta arī grāmatas - attiecīgi, grāmatveikalos katras divas no trim grāmatām varētu būt vietējo rakstnieku darbi. Lielveikalos 40% visa piedāvājuma tikai pašmāju ražojums. Un galu galā, arī vīnu mēs taču raudzējam - kādēļ ne katram vīna salonam neuzlikt par pienākumu pusi no piedāvājuma aizstāt ar latviešu pagrabos sabrūvēto? Lai nu kas, bet Latvijas laukos radītais vīns ir tieši tikpat labs, un daudzējādā ziņā pat pārāks, nekā vietējā popmūzika. Bet visam pāri, protams, uzraugošo komisiju. Ar aģentu tīklu, kas kontrolē un skaita līdzi katru publiski nodziedāto dziesmu.

Tajā stāstā, kuram par godu mums priekšā garās brīvdienas, arī ir viena pārspīlētas kontroles epizode. Politiķis Hērods tik ļoti gribēja kontrolēt savu teritoriju, ka bija gatavs trīs austrumu gudros korumpēt un kaut visus zīdaiņus noslaktēt, lai tikai nepiedzimtu tas, ko nevajag. Kā mēs to šodien redzam apsveikuma kartiņās un skatlogu dekorācijās - protams, ka tik vai tā piedzima. Neviena politiskā kontrole, nekādi čekas tīkli vai sabiedriskās komisijas nevar paveikt to, ko spēj drusku uzticēšanās un nedaudz vairāk atbildības vienam pret otru un visiem kopīgo.

Patīkamus Jums svētkus!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Aizņemšanās ieguldījumiem ceļos nav risinājums

LETA, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: 0,7% budžeta konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea un DNB apvienotās bankas padomes priekšsēdētājs būs Nils Melngailis

Lelde Petrāne, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā notiekošajā diskusijā par valsts budžetu pirmdien izskanēja viedoklis par nepieciešamību ietvert Satversmē fiskālo disciplīnu.

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) rosināja ietvert Satversmē atrunu, ka laikā, kad valstī nav krīzes, ir jāveido bezdeficīta budžets.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šim viedoklim piekrita. «Ja Saeima sekotu Igaunijas piemēram un tā rīkotos, tas būtu apsveicami,» uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norādīja - ja ir vēlme ierakstīt Satversmē, ka «labajos laikos» krāj un «sliktajos laikos» tērē, tad ir vērts ņemt vērā Vācijas pieredzi, kura savā konstitūcijā runā par strukturālā ziņā sabalansētu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES fondu Latvijai nākamajā plānošanas periodā varētu sarukt par 60 miljoniem eiro gadā

LETA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.

FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.

FM pārstāvis Nils Sakss skaidroja, ka ES fondu samazinājumu pēc 2020.gada kompensēs nodokļu reforma, kas ir lielākais fiskālais instruments "ekonomiskā izrāviena" nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Straujuma: Par nākamā gada budžeta izdevumiem spriedīs augustā, šogad nevar runāt par konsolidāciju

LETA, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot prognozes par iespējamu nākamā gada budžeta konsolidāciju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka par budžeta izdevumu apjomu runās augustā, bet šogad par budžeta konsolidāciju nevar runāt, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Par izdevumu apjomu nākamā gada budžetā tiks spriests augustā, veidojot nākamā gada valsts budžetu, līdz ar to ir pāragri spriest, kāds būs izdevumu apjoms un kādās nozarē. Patlaban valsts ieņēmumi tiek iekasēti praktiski 100% apmērā, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad nevar runāt par budžeta konsolidāciju, uzsver valdības vadītāja. Straujuma arī aicina pāragri neizdarīt secinājumus.

Viņa atgādina, ka ekonomiskā situācija valstī ir stabila un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Latvijai nākamgad ir gaidāma lielāka izaugsme nekā šogad.

Jau ziņots, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem šogad būs viens no lielākajiem ES

LETA, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem šogad proporcionāli būs viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES), šodien Saeimas Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Kā pavēstīja FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze, šogad plānots, ka atbalsta pasākumi būs 6,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2020.gadā atbalsts veidoja 4,9% no IKP, informēja FM pārstāve.

Sakss norādīja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas datiem 2020.gada oktobrī Latvijas atbalsta pasākumi bija nedaudz lielāki kā vidēji ES. FM pārstāvis gan arī skaidroja, ka daļā ES valstu ir atšķirīga pieeja atbalsta aprēķināšanai, jo tas viņiem ir jāiekļauj budžetā, savukārt Latvijā varam palielināt atbalstu caur apropriācijām, neveicot budžeta grozījumus.

Vasaraudze akcentēja, ka Latvija ir sniegusi dāsnu atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas ir pozitīvi ietekmējis tautsaimniecības virzīšanos uz atgūšanos no Covid-19 krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvvaldes mājaslapā publicēts iegruvušās Maximas tehniskais projekts

Lelde Petrāne, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvaldes interneta vietnē publicēts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē iegruvušā lielveikala Maxima tehniskais projekts, taču mājaslapa jau piedzīvojusi tehniskas grūtības.

Rīgas pilsētas būvvalde 2010. gada 16. aprīlī akceptējusi tehnisko projektu Daudzstāvu dzīvojamā ēka un tirdzniecības centrs (1.kārta) Priedaines ielā 20, Rīgā, kura realizācijai 27.07.2010. reģistrēta būvatļauja Nr.BV-10-394-abv/Ze, liecina publicētā informācija.

Projekta 1. kārtā tika risināta tirdzniecības centra jaunbūve, savukārt 2. kārtā – daudzstāvu dzīvojamā ēka un «zaļais dārzs» uz tirdzniecības centra jumta. Tirdzniecības centrs ekspluatācijā tika pieņemts 2011. gada 24. oktobrī.

Kā vēstīts šā gada 21. novembrī laikā, kad tika realizēta projekta 2.kārta, tajā skaitā veikti darbi uz tirdzniecības centra jumta, iegruva tirdzniecības centra jumts, nogalinot 54 cilvēkus un daudzus ievainojot. Līdz ar to sabiedrības vērtējumam tiek nodots tirdzniecības centra tehniskais projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Satiksmes ministrijai, ne ekspertiem pašlaik nav vienota risinājuma, kā pilnībā kompensēt trūkstošo ES naudu pēc 2020. gada

Atjaunot Autoceļu fondu, ieviest maksas autoceļus, iedzīvināt publiskās privātās partnerības (PPP) projektus – tie ir daži no risinājumiem, kā palielināt finansējumu ceļu nozarei, kas izskanēja ceļu nozares konferencē Latvijas ceļi nākamajos simts gados.

Kompānijas KPMG Baltics direktors Edgars Voļskis kā vienu no risinājuma variantiem redz atsevišķu maksas ceļu ieviešanu. Kravas mašīnām jau tagad par vairāku ceļu lietošanu ir jāiegādājas vinjetes. Pērn ieņēmumi no vinjetēm bija 18 milj. eiro, bet šogad ir plānoti 27,8 milj. eiro. E. Voļskis skaidro, ka cilvēkiem nākotnē būtu izvēle, vai nu braukt bez maksas pa mazākiem ceļiem, vai arī par maksu izmantot uzbūvētas ātrgaitas šosejas. Autoceļu fonda atjaunošana un maksas ceļu ieviešana ir priekšnoteikums tam, lai vēl viens finansējuma avots ceļiem būtu aizdevumi – gan valsts budžeta, gan starptautisko finanšu institūciju, gan obligāciju izlaišana un pensiju fondu līdzekļu ieguldīšana, domā E. Voļskis. Tam, ka autoceļus varētu finansēt ar aizdevumu palīdzību, gan kategoriski iebilst N. Sakss, kā arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš teic, ka tikpat labi ceļiem varētu izmantot ātros kredītus. N. Sakss gan bilst, ka aizdevumi būtu pieļaujami PPP projektos, kas arī varētu būt viens no finansējuma avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņu fabrikā pirmizrādi vakar piedzīvoja Gardēžu teātra pirmais īstenotais izsmalcinātu vakariņu un teatrāla uzveduma iestudējums Kriminālās vakariņas Latvijā.

Pasākuma rīkotāji sola, ka vakariņu laikā ikviens apmeklētājs negaidīti kļūs par kāda neparedzēta notikuma dalībnieku.

«Pasaulē ir bijuši daudzi līdzīgi projekti Gardēžu teātrim, kur tiek apvienots ēdiens un izklaide – aklās vakariņas, kabarē utt. Arī Kriminālās vakariņas nav jauna ideja – jau kopš 80. gadiem tādas notiek daudzos Vācijas mazpilsētu krodziņos. Mūsu gadījumā pareizā atbilde ir augstāks līmenis, lai viens plus viens būtu trīs, nevis divi. Sākām sadarbību ar augstākā līmeņa teātra personām, un pirmajā gadā tas līdzinājās neiespējamai misijai. Iedomājieties – pat tad, ja cilvēkam piemīt harisma, piesaistīt projektam top līmeņa cilvēkus ir grūti,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness iepriekš pastāstīja igauņu uzņēmējs Risto Meigass. Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās cīņas par budžeta finansējumu veselības nozarei ierobežotā fiskālā telpā; Eiropas Komisija ir «pārdevusi laiku» un 34 milj. eiro šim gadam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija ir saņēmusi atkāpi no vidējā termiņa mērķa 0,1% apmērā no IKP, ja tiek veiktas strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi veselības nozarē. Šis pienesums ir būtisks, taču ne pietiekams, lai īstenotu visus pamatnostādnēs paredzētos pasākumus un nodrošinātu vajadzības. Tāpat šis finansējuma avots ir terminēts, mainīgās likmes atkāpi ir iespējams izmantot trīs gadus. Tātad, kā atzīmē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, esam nopirkuši laiku. Bet paliek jautājums – kas notiks pēc tam, 2020. gadā? Šīs divas tēmas kā karsti kartupeļi no rokas rokā mētāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Apstiprināta VAS Latvijas Loto padome

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 23. decembrī, apstiprināta VAS Latvijas Loto padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt akcionāru sapulcei, informē Finanšu ministrija.

Latvijas Loto padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz 5 gadiem.

OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrijai tika dots uzdevums līdz 2016. gada beigām izveidot kapitālsabiedrības VAS Latvijas Loto padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta - Latvija iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā nepieciešamo finansējumu aizņemsies

LETA, db.lv, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielināt pievienotās vērtības (PVN) nodokli ir visvienkāršākais veids, kā nākamā gada valsts budžetā dabūt papildus līdzekļus, taču tas nebūtu pareizi, piektdien raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš uzskata, ka valdībai būtu nopietnāk un vairāk jāskatās uz nekustamā īpašuma nodokļa pusi, bet šajā gadījumā lielākā daļa nodokļa ieņēmumu nonāktu pašvaldību, nevis valsts budžetā.

Savukārt vaicāts par iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) iespējamā samazinājuma par vienu procentpunktu atlikšanu, Bičevskis minēja, ka, visticamāk, valdība uz laiku no šī solījuma atteiksies.

Nav daudz nodokļu, kuri veido pietiekami lielu valsts budžeta ieņēmumu daļu, atzina Komercbanku asociācijas vadītājs. Tie ir tikai IIN un PVN.

Viņš pieļāva, ka papildus nauda 80 - 100 miljonu apmērā budžetā vajadzīga aizsardzības jomai, un otrs veids, kā šos līdzekļus iegūt, ir skatīties uz izdevumu samazinājuma pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce paziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir atstādināts, tomēr līdz tiesas lēmumam viņš ir Rīgas mērs, kura pienākumus pilda Oļegs Burovs.

Savu pamatojumu J. Pūce sniedza preses konferencē 5. aprīlī plkst.10 no rīta. Savukārt jau pēc divām stundām N. Ušakovs Rīgas domes rīkotā preses brīfingā paziņoja, ka ministrs ar atcelšanu vien realizē savas politiskās ambīcijas, kuras neesot varējis apmierināt pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vien 5000 balsu, kurpretī viņš – N. Ušakovs - ieguvis vairāk nekā 100 tūkstošu rīdzinieku atbalstu. Rīgas mērs uzsvēra, ka VARAM lēmumu pārsūdzēs un no sava amata neatteiksies.

«Ir konstatēti nopietni pārkāpumi, un domes priekšsēdētāja atbildes tos nav atspēkojušas. Tādēļ ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un es esmu parakstījis rīkojumu par RD priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Šis nav politisks strīds, šis ir lēmums par labu pārvaldību. Šis ir lēmums, lai aizstāvētu rīdziniekus, nodokļu maksātājus pret nesaimniecisku rīcību, iespējams, noziedzīgu izsaimniekošanu. Līdz ar šo rīkojumu ministrijas uzraudzība pār RD nebeidzas. Atklātais un publiski izskanējušais liecina, ka pārkāpumi varētu būt sistemātiski,» paziņojumā presei sacīja ministrs J. Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ušakovs uz traģēdijas izmeklēšanas laiku no amata atstādina sešus būvvaldes darbiniekus

Dienas Bizness, 25.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mērs Nils Ušakovs uz lielveikala Maxima Zolitūdē traģēdijas izmeklēšanas laiku no amata ir atstādinājis sešus darbiniekus.

«Esmu uzdevis uz izmeklēšanas laiku atstādināt 6 būvvaldes darbiniekus, kas parakstīja Zolitūdes Maximas dokumentus,» savā Twitter kontā šodien paziņojis Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs šo sešu personu sarakstā nav, jo amatā iecelts šogad.

No amata atstādināts bijušais Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis, kurš pašlaik ir būvvaldes vadītāja vietnieks, kā arī Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis un būvinspekcijas galvenā būvinspektore Aija Meļņikova, Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja Inga Šuldrika un viņas vietniece Lolita Sarma, kā arī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, informē Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesībsargs: Rīgas domes lēmums ir pieļaujams, ja nerīdzenieki nepārmaksā

LETA, 25.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pieļaujams nostādīt personas nevienlīdzīgā situācijā, nosakot ārvalstniekiem un reģionos dzīvojošām personām augstāku samaksu par pakalpojumu nekā pakalpojuma faktiskās izmaksas, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

«Rīgas domes lēmumā, ka rīdziniekiem braukšanas maksa ir mazāka nekā nerīdziniekiem, nav saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpumus, ja vien nerīdzinieku biļetes cena ir tāda pati kā brauciena reālās izmaksas. Savukārt, ja nerīdzinieku biļetes tiek sadārdzināta, proti, cena ir lielāka nekā reālās izmaksas, tad ir saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpums,» akcentē tiesībsargs.

Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa informē, ka Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar publiski pieejamo informāciju par Rīgas domes plāniem ar nākamā gada janvāri palielināt sabiedriskā transporta biļešu cenas pasažieriem, kas nav deklarējušies Rīgā, un samazināt biļešu cenu Rīgas pilsētā deklarētajiem sabiedriskā transporta lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Slēpju gatavošanu sāk ar eksperimentālu modeli

Dienas Bizness, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šī ziema vairāk var sacensties ar agru pavasari, jo sniega sega ir plāna un dažviet tās nav vispār, tas nav bijis par iemeslu piepildīt pagājušā gada apņemšanos – pilnveidot un atklāt Slēpju muzeju Tirzas pagasta Ziedukalns, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Pagājušajā sestdienā, kad pie Slēpju muzeja pulcējās neliels slēpošanas cienītāju pulks, tas arī tika izdarīts. Neizpalika arī kopīgs slēpojums, kam katrs tā dalībnieks varēja izraudzīties retro slēpes no muzeja ekspozīcijas.

«Mēs šodien diezgan šaurā entuziastu lokā atkārtoti atklāsim Slēpju muzeju, tāpēc šim pasākumam neveltījām arī plašu iepriekšēju publicitāti. Pirmā atklāšana jau bija, bet pa šo laiku muzeja ekspozīcija ir ievērojami papildinājusies ne tikai ar slēpēm. Ir ierīkoti jauni stendi, ir plaša informācija par slēpošanas vēsturi, slēpju ražošanas fabrikām, slēpju izgatavošanas meistariem un vēl daudz ko citu. Nu varam teikt, ka Slēpju muzejs ir pilnībā iekārtots,» stāsta Tirzas attīstības biedrības valdes loceklis novadnieks Nils Treijs, kurš ir arī šī muzeja, kas ierīkots līdz nepazīšanai pārbūvētā nelielā ēkā, pamatlicējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kažoka: Paliekot amatā, Ušakovs pierāda, ka viņam ir kādi apsvērumi to darīt

Dienas Bizness, 29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir vismaz četri politiķi, kam par demisiju bija jādomā vairāk nekā premjeram Valdim Dombrovskim, un viens no tiem bija Rīgas mērs Nils Ušakovs. Paliekot amatā, pēc Zolitūdes traģēdijas N. Ušakovs ir pierādījis, ka viņam ir kādi apsvērumi palikt amatā, citējot politoloģes Ivetas Kažokas pausto Latvijas Radio, ziņo lsm.lv.

«Viņš no šīs situācijas viennozīmīgi iziet kā zaudētājs [..]. Tas, ka viņš šo iespēju neizmantoja, liecina par kaut kādiem apstākļiem, kas liek turēties pie krēsla,» viedokli radio pauda I. Kažoka. «Diemžēl Nils Ušakovs testu ar varu nav izturējis,» viņa piebilda.

Politoloģe uzskata, ka amats būtu bijis jāatstāj arī N. Ušakova vietniekam Andrim Amerikam, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

I. Kažoka norādīja, ka V. Dombrovska rīcība ir vairāk raksturīga Ziemeļvalstīm, un parāda augstu atbildības latiņu arī Eiropas mērogā.

Db.lv jau ziņoja, ka ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis par atkāpšanos no amata. Kā iemesls tika minēta Zolitūdes traģēdija. Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja V. Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē. Pašlaik viņš turpina pildīt ministru prezidenta amata pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Magoņa lieta atklāj Osinovska kontaktus ar daudziem Latvijas politiķiem

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljonāra Oļega Osinovska vārda parādīšanās Latvijas dzelzceļa bijušā šefa Uģa Magoņa korupcijas lietā politiķiem pēkšņi likusi no viņa norobežoties – Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņu pazīšanās esot pavirša, savukārt pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vispār neatceras, vai ar miljonāru savulaik ticies, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ar pusmiljonu eiro atceļā no Igaunijas aizturētais va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis nav vienīgā ietekmīgā Latvijas amatpersona, kuras numurs ierakstīts Igaunijas bagātākā cilvēka, U. Magoņa lietā iesaistītā Oļega Osinovska telefonā. Viņa «kolekcijā», kā izpētīja Diena, izrādās, ir gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saskaņas līderis Nils Ušakovs, viņa padomnieks Ēriks Teilāns un Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš, gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un šīs partijas politiķis Dzintars Zaķis. Vai šie politiskie kontakti šobrīd tiek izmantoti, lai «atvieglotu» lietas izmeklēšanu, paliek atklāts jautājums, tāpat kā tas, vai no O. Osinovska saņemtie 500 000 eiro bija plānoti LDz šefam par, iespējams, sadārdzinātu daudzmiljonu iepirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Par Rīgas satiksmes pagaidu vadītāju iecelts uzņēmuma valdes loceklis Ernests Saulītis

LETA, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atjaunots- Būvvaldes vadītājs: nav izslēdzami būvdarbu veikšanas pārkāpumi

Dienas Bizness, 22.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav izslēdzams tas, ka notikuši būvdarbu veikšanas pārkāpumi, nepareizi novietojot būvmateriālus un neņemot vērā ēkas konstrukciju un pieļaujamās slodzes,» intervijā Latvijas Radio, runājot par vakar notikušo traģēdiju veikalā Maxima Rīgā, Priedaines ielā, norādīja Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Pēc objekta vizuālas apskates Vircavs konstatējis, ka iebrukušas apmēram septiņas metāla jumta kopnes un jumta pārsegums apmēram 1000 kvadrātmetru platībā, bet uz pārpalikušām jumta konstrukcijām atradušies būvmateriāli.

Pēc notikušās nelaimes objekta projekta pirmreizējā caurskatē konstatēts, ka visi nepieciešamie apliecinājumi un saskaņojumi veikti, dokumentācija atbilst normatīvajiem aktiem.

«Būvvalde pasūtīs atkārtotu projektu tehnisko ekspertīzi un izvērtēsim projekta saskaņošanas gaitu,» par tuvākajā laikā veicamiem darbiem sacījis Vircavs. Būvvalde veiks arī neplānotas pārbaudes būvobjektos, sola būvvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru