2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Ar mērķi sakārtot komunālo un citu ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu parādu jautājumu dzīvokļa īpašnieka maiņas gadījumā, 20.augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā.

Kā skaidro EM, lai izvairītos no tā, ka dzīvokļa īpašnieks atsavina savu īpašumu nenokārtojis maksājumu saistības par pakalpojumiem, Likumprojekts paredz turpmāk īpašniekam atsavinot īpašumu rast risinājumu iekrājušos parādu nomaksai. To īpašnieks var izdarīt no saviem līdzekļiem, vai arī vienoties, ka to veic persona, kas vēlas attiecīgo dzīvokļa īpašumu iegādāties.

Lai nerastos strīdi par parāda apmēru, nenomaksāto parādu apjoms tiek fiksēts pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses – iepriekšējais un jaunais dzīvokļa īpašnieks, mājas pārvaldnieks, pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, sniedzējs vai zemes īpašnieks, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par 1,4%, bet 2022.gada pirmajos četros mēnešos sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 8%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21 %.

Maijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 974 eiro par kvadrātmetru. Cenas bija vidēji par 40% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2021.gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos 2022.gada maijā turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Gada pirmajā ceturksnī dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 2% mēnesī, bet pēdējos divos mēnešos cenu pieauguma temps nedaudz samazinājās.

2017. gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,9%. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pagājušajā mēnesī pieauga līdz 726 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties – martā pieaugums bija līdzīgs janvārī novērotajam. Vienistabas dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena pietuvojās 800 eiro atzīmei, savukārt mikrorajonos, kuros atrodas dārgākie dzīvokļi, – Imantā un Purvciemā – atsevišķu sēriju vienistabas dzīvokļu vidējā cena jau sasniedza 1 000 EUR/m².

Šobrīd nav pamata domāt, ka cenu pieaugums tuvākajos mēnešos apstāsies, drīzāk otrādi – turpināsies mērens cenu pieaugums, norāda eksperti. Šī gada pirmajā ceturksnī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 3 %, kas bija mazliet vairāk nekā 2016. gada pirmajā ceturksnī, kamēr dzīvokļu piedāvājums joprojām bija zemā līmenī, lai gan tam novērota tendence nedaudz palielināties.

Ik mēnesi nedaudz svārstoties pieauguma vai samazinājuma virzienā, tipveida dzīvokļu cenu līmenis saglabājas nemainīgs jau vairāk nekā divus gadus, novērojis Latio.

Sērijveida dzīvokļa kvadrātmetra vidējā cena Rīgā 2012. gada decembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, bija par 1,4% lielāka, savukārt, salīdzinot pērnā gada decembra sērijveida dzīvokļa kvadrātmetra cenu ar situāciju 2010. gada decembri, vērojams pieaugums 0,7% apmērā, secina Latio.

Salīdzinot dzīvokļa cenu šā gada decembrī ar cenu novembrī, vērojams kāpums 0,5% apmērā.

«Paredzams, ka arī 2013. gadā sērijveida dzīvokļu cenu līmenis būtiski nemainīsies. Vidējā cena varētu palielināties aptuveni 5% robežās,» norāda Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

«Patlaban nav faktoru, kas šajā lielākajā dzīvokļu segmentā varētu veicināt strauju pieprasījuma pieaugumu un līdz ar to arī jūtamas cenu izmaiņas. Arvien lielāka loma piedāvājuma palielināšanā ir banku uzņēmumiem. Paredzams, ka 2013. gadā banku īpašumā nonākušo mājokļu piedāvājums varētu pieaugt, ietekmējot gan tipveida, gan jauno projektu dzīvokļu tirgu,» norāda Latio savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Šā gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai cenai sarūkot par 0,3% un noslīdot līdz 817 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājusies par 0,5%.

Sērijveida dzīvokļu cenas ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2% mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos.

Vislielākais cenu kritums jūnijā konstatēts vienos no dārgākajiem mikrorajoniem – Pļavniekos un Mežciemā. Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma, maijā un jūnijā tas atkal pieauga, tomēr tas joprojām bija zemāks nekā pērn. Dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Ievērojamākais piedāvājuma samazinājums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas jūnijā samazinājās par 7 %.

Aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 818 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" apskats.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 0,1 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas otro mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2 % mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos. Vairākās Rīgas lielākajās apkaimēs, kā arī Pierīgā cenas saglabājās nemainīgas.

2020. gada sākumā piedāvājumu skaits strauji palielinājās, bet martā un aprīlī tas noslīdēja zem pagājušā gada līmeņa. Arī dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā būtiski saruka – par 20 %. Ievērojamākais piedāvājuma kritums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas samazinājās par 27 %.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gada janvārī nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena saglabājās 807 EUR/m².

Kopumā pērn sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,5 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Lai arī 2020. gadā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, gadu mijā notika nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un līdz ar to daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pēc 2020. gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada sākumā tika novērots mērens piedāvājuma kāpums. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits janvārī nedaudz palielinājās (7 %), savukārt kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Pieaugot mājokļu īres cenām, ne viens vien dzīvokļa meklētājs uzdod jautājumu - varbūt tomēr pirkt?

Pēdējos gados īres tirgus bija viens no aktīvākajiem. Pieprasījums ir palielinājies, savukārt piedāvājums sarūk, īpaši tas attiecas uz kvalitatīviem īpašumiem labās vietās, izriet no tirgus speciālistu aptaujas.

Tas ir veicinājis īres cenu palielinājumu, kas varētu turpināties arī šogad. Līdz ar to daudzi vietējie iedzīvotāji, kas meklē sev mājvietu, sāk apsvērt mājokļa iegādi, tomēr ir daži «bet».

Pagājušajā gadā īres cenas ir palielinājušās, taču nevarētu teikt, ka kāpums ir bijis ļoti straujš, saka Kitija Studente, Ober Haus Real Estate Vecrīgas biroja vadītāja. Piemēram, pagājušajā gadā laba divistabu dzīvokļa īre Rīgas centrā izmaksājusi 400-450 eiro mēnesī, bet šobrīd par dzīvokli tiekot prasīti 500 līdz 600 eiro atkarībā no atrašanās vietas un dzīvokļa stāvokļa. Arī mikrorajonos nereti par dzīvokli, par ko pirms gada prasīti varbūt tikai 100 lati, tagad var prasīt uz pusi vai pat divreiz vairāk.

Eksprezidenta Valda Zatlera dzīvokļa iegādē iesaistītās puses nesniedz skaidru atbildi, vai īpašumā pēc tā iegādes vēl tiks veikti remontdarbi, iegādātas mēbeles vai veikti citi interjera uzlabojumi.

Dzīvokļa iegādei bijušajam prezidentam iecerēts tērēt nepilnu pusmiljonu latu, taču kopējie tēriņi var būt lielāki, ja dzīvoklī tiks veikti kādi uzlabojumi. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji atrunājas, ka pašlaik uz šiem jautājumiem nevarot atbildēt, jo neesot informācijas, vai uzlabojumi ir nepieciešami.

Iepriekšējo prezidentu pieredze rāda, ka valsts viņiem ir nodrošinājusi ne vien «pliku dzīvokli», bet arī tā iekārtojumu, šiem mērķiem atvēlot iespaidīgas summas.

Piemēram, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvoklis savulaik tika aprīkots ar finierētiem sarkankoka grāmatskapjiem, kuri izmaksāja 47 724 latus. Finierēti baltā ozola grāmatskapji izmaksāja 10 213 latus, bet šāda paša materiāla garderobes izveidošana prasīja 15 060 latus. Eksprezidentes dzīvoklī tika veikti arī vairāki citi uzlabojumi kopā par aptuveni 145 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un tādējādi daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pērn decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,1%, bet kopumā 2020.gadā sērijveida dzīvokļu cenas samazinājās par 1,5%, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Esate sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 807 EUR/m². Cenas vidēji bija par 50 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena bija sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas 2020. gada decembrī saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra cena saglabājās nemainīga - 951 EUR/m², savukārt viena kvadrātmetra viszemākā vidējā cena decembrī bija Bolderājā – 583 EUR/m².

Šā gada jūlijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,7 % un noslīdot līdz 809 EUR/m, liecina "Arco Real Estate" apkopotie dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,2 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas piekto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Cenu kritums līdz šim nebija liels – no 0,1 līdz 0,3 % mēnesī. Tomēr jūlijā konstatētais cenu samazinājums bija lielākais kopš 2011. gada. Jūlijā gandrīz visos Rīgas mikrorajonos tika novērota dzīvokļu cenu lejupslīde. Vislielākais cenu samazinājums konstatēts dārgāko sērijveida dzīvokļu mikrorajonos – Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Zolitūdē un citur.

Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma turpmākajos mēnešos tam bija tendence palielināties. Tieši jūlijā piedāvājumu skaita palielinājums bija vislielākais – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits jūlijā palielinājās par 8 %. Tomēr tas joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Arī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā palielinājās (+ 7 %).

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

Sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gadā kopumā palielinājušās par 3,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada maijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais pēdējo gadu laikā. Ievērojamā cenu pieauguma pamatā bija joprojām zemais piedāvājuma līmenis, kas vērojams visos Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas apkārtnē. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē, kur dzīvokļu skaits joprojām strauji pieaug. Rīgas apkārtnē maijā visvairāk cenas palielinājās Jūrmalā, Kauguros.

Rīgas mikrorajonos 2021. gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 1,8 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 834 EUR/m².

Pēc 2021. gada 1. ceturkšņa beigās novērotā piedāvājuma samazinājuma, otrajā ceturksnī joprojām netika novērots būtisks piedāvājuma palielinājums. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas jūlijā palielinājās par 1,2%, bet 2021.gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,7%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" veiktais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Jūlijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 861 eiro par kvadrātmetru. Cenas vidēji bija par 47% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2020.gada sākumu, jūlijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 5%.

Jūlijā cenu pieaugums vairs nebija tik izteikts kā maijā un jūnijā, tomēr Rīgas apkārtnē cenu pieauguma temps joprojām saglabājās augsts. Savukārt dzīvokļu piedāvājums joprojām bija mazs gan Rīgas mikrorajonos, gan Rīgas apkārtnē.

Kopš 2021.gada sākuma visos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas kopumā dzīvokļiem palielinājās. Lielākais cenu palielinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos tika novērots Bolderājā - par 8,9%.

2021. gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 2 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 851 eiro/m². 2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 5,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos lielākajos Rīgas mikrorajonos 2021. gada jūnijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais gan šogad, gan arī pēdējo gadu laikā. Dzīvokļu piedāvājums bija mazs visos Rīgas mikrorajonos, tādējādi cenām bija tendence palielināties. Dzīvokļu cenas palielinājās arī Rīgas apkārtnē, kur tās pieauga vēl straujāk nekā Rīgā. Rīgas apkārtnē pirmajā pusgadā dzīvokļu cenas pieauga par 9 – 13 %.

Jūnijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 851 EUR/m². Cenas vidēji bija par 47 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

2019. gada janvārī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās notika minimālas svārstības. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena janvārī saglabājās 797 EUR/m², liecina Arco Real Estate pārskats.

Kopš 2018. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 4 %.

2019. gada janvārī sērijveida dzīvokļu vidējā cena nedaudz pieauga vien dažos mikrorajonos, tomēr tas nepalielināja sērijveida dzīvokļu vidējo cenu. Iļģuciemā janvārī dzīvokļu vidējā cena pat nedaudz samazinājās.

Turpretī Pierīgā joprojām turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums – janvārī visstraujāk cenas pieauga Jūrmalā, Kauguros (+ 1 %). Arī Ogrē un Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – par 0,2 – 0,3 %.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājums 2019. gada sākumā bija par 11 % zemāks nekā 2018. gada sākumā. Līdzīgi kā citus gadus piedāvājums gada sākumā bija zems, un tad tam bija tendence palielināties.

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.