Kā Latvijas Universitāte izlieto Mikrotīkls ziedojumu?

2018. gada 14. maijs plkst. 10:18
Sadaļa: Tehnoloģijas
Dalies ar šo rakstu

Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

SIA Mikrotīkls finansētā iekārta ir testa platforma, ar kuras palīdzību pētnieki var pārbaudīt izstrādātos modeļus un jaunas iekārtas vadības metodes. «Iekārta ir salīdzinoši neliela – rūpnieciski audzē kristālus ar diametru 300 mm, bet LU radītajā iekārtā var audzēt kristālus, kuru diametrs nepārsniedz 20–30 mm. Taču, rūpīgi pārdomājot eksperimentu norisi, šie procesi ir pielīdzināmi un varam ļoti daudz mācīties, vēl joprojām izvairoties no ārkārtīgi dārgajiem industriālajiem eksperimentiem,» secina K. Bergfelds.

Visu rakstu Audzēs kristālus un mērīs magnētiskos laukus lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Mikrotīkls ziedojums LU nes augļus
Mikrotīkls ziedo 250 000 eiro RTU
Mikrotīkls Latvijas Universitātei ziedo vēl 250 000 eiro
Mikrotīkla peļņa pērn pārsniegusi 66 miljonus eiro
Pateicoties Mikrotīkls ziedojumam, izveidota Ortopēdijas laboratorija
Mikrotīkls ziedo miljonu eiro Latvijas Universitātei


Dalies ar šo rakstu