Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,25.01.2019

Jaunākais izdevums

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2000. gada attīstījās samērā pakāpeniski, bet kopš 2014. gada piedzīvoja īstu «sprādzienu», vairākas reizes palielinot ražošanas apjomus un pēdējos desmit gados augot «svarīgumā»: no 1.5% īpatsvara apstrādes rūpniecības produkcijas apjomā 2008. gadā līdz 4.4% 2018. gadā (pirmajos trīs ceturkšņos). Par šo nozares veiksmes stāstu lielā mērā jāpateicas izaugsmes un ražīguma flagmanim SIA «Mikrotīkls» (pazīstams arī kā «MikroTik»), kas ražo datortīklu aprīkojumu, galvenokārt bezvadu iekārtas un maršrutētājus.

«Mikrotīkls» ir produktivitātes izcilnieks! Uzņēmuma bruto peļņa uz vienu nodarbināto 2017. gadā sasniedza 365 tūkst. eiro («Lursoft» dati, Latvijas Bankas aprēķins), pēdējos piecos gados uzņēmuma darba ražīgums palielinājies par 105 tūkst. eiro uz vienu nodarbināto. Turklāt šāds rezultāts ir sasniegts, neraugoties uz peļņas kritumu 2017. gadā valūtas kursu svārstību dēļ. Salīdzinājumā ar konkurentiem augsta ir arī vidējā alga uzņēmumā - 2.6 tūkst. eiro mēnesī (Valsts ieņēmumu dienesta dati, Latvijas Bankas aprēķins), kas iezīmē to ceļu, kuru gribētos redzēt tautsaimniecības attīstībā – zināšanu ietilpīgas un labi atalgotas darbavietas, kuru noturību nodrošina ražīguma izaugsme. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 200 darbiniekus («Lursoft» dati), un šis skaits pēdējos piecos gados ir gandrīz dubultojies.

2017. gads uzņēmumam nav bijis tik finansiāli sekmīgs kā iepriekšējais gads, peļņa ir samazinājusies par 23 milj. eiro. Savukārt 2018. gadā uzņēmums piedzīvoja nepatīkamu ugunsgrēku vienā no noliktavām. Neraugoties uz šiem apstākļiem, uzņēmuma sniegums ir galvas tiesu pārāks par citiem konkurentiem un maz ticams, ka tuvākajos gados kāds šo līderību varētu «apdraudēt».

Arī elektrisko iekārtu ražotāji var lepoties ar lielisku sniegumu, tomēr šīs nozares attīstība nav bijusi tik pakāpeniska un straujās izaugsmes periodi pēdējos desmit gados ir sadalīti divos posmos – pirmais «uzrāviens» tika demonstrēts 2009.-2012. gadā un otrs - kopš 2016. gada vidus līdz pat pēdējam mērījumam, t.i., 2018. gada septembrim. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecībā kopumā audzis no 2.3% 2008. gadā līdz 3.5% 2018. gadā. Elektrotehnikas nozarē plaisa starp līderi un pārējiem konkurentiem nav tik izteikta, salīdzinājumam - lielākais šīs nozares uzņēmums pēc apgrozījuma 2017. gadā ir piecas reizes mazāks par elektronikas nozares līderi «Mikrotīkls», savukārt peļņa - 15 reizes zemāka. Šis elektrotehnikas nozares lielākais uzņēmums ir Francijas kompānijas «Schneider Electric» meitasuzņēmums SIA «Lexel fabrika», kas specializējas elektroinstalācijas produktu ražošanā. Uzņēmumā nodarbināto skaits gan pat pārsniedz «Mikrotīkla» darbinieku skaitu, kas norāda, ka ienākumi uz vienu nodarbināto ir zemāki. Tomēr ar to negribētos nopelt šo rezultātu, tas tāpat ir lielisks.

Gribētos atsevišķi izcelt vēl kādu uzņēmumu, kas pēc apgrozījuma ierindojas 6. vietā DB «TOP500» elektrotehnikas nozares topā, bet ir otrs lielākais nodokļu maksātājs un izceļas arī ar augstu rentabilitātes rādītāju. Tas ir SIA «Light Guide Optics International», kas ražo optiskās šķiedras kabeļus. Šis Līvānos atrodamais uzņēmums lepojas ar faktu, ka saražo pusi no visā pasaulē uroloģijā izmantotajiem instrumentiem. Uzņēmuma produkcija gan nav saistīta vien ar medicīnu, šie izstrādājumi esot atrodami gan zem zemes, gan ūdenī, gan gaisā un pat kosmosā.

Elektronikas un elektrotehnikas nozares tradicionāli tiek pieskaitītas augsto tehnoloģiju jomai, kas nozīmē sarežģītākus, augstas pievienotās vērtības produktus. Tādēļ šo nozaru labais sniegums ir ļoti laba vēsts Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Tieši augstražīgi uzņēmumi, zināšanu ietilpīgas un labi apmaksātas darba vietas ir nepieciešamais priekšnosacījums straujākai valsts labklājības izaugsmei. Turklāt uzņēmumi tieši un netieši ietekmē un palīdz kāpināt ienākumus arī citiem sektoriem, jo prece ir arī jāpārvadā, jāreklamē, jāpārdod utt., nemaz nerunājot par samaksātajiem nodokļiem, kuri vēlāk nonāk arī skolotāju, mediķu un citu sabiedriskajā sektorā nodarbināto makos.

Runājot par nozaru nākotnes izaicinājumiem, ir vērts ieskatīties, kādus darbību ierobežojošos faktorus norāda uzņēmēji un kādas ir jaudu noslodzes. Nav noslēpums, ka patlaban apstrādes rūpniecībā iezīmējas divi piedāvājuma puses nepietiekamu kapacitāti raksturojoši faktori – trūkst darbinieku un ir sasniegtas vēsturiski augstas jaudu noslodzes, kas ir sekas iepriekšējos periodos kūtri veiktām investīcijām. Kā šajā ziņā sekmējas elektronikas un elektrotehnikas nozarēm?

Datoru un elektronikas ražotājiem jaudu noslodzes 2018. gada 4. ceturksnī sasniegušas 74% (Eiropas Komisijas (EK) dati), kas ir dažus procentu punktus zem vēsturiskā maksimuma (77%). Savukārt elektrisko iekārtu ražošanā jaudas ir tikai 65% līmenī (maksimālā vēsturiskā jauda bijusi 76%). Tātad atšķirībā no daudzām citām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, kur jaudu noslodzes ir ļoti augstā līmenī (līdz pat 90%), elektronikas un elektrotehnikas ražotāji vēl varētu kāpināt ražošanu bez jaunu investīciju nepieciešamības. Savukārt darbību ierobežojošo faktoru jautājumā šo nozaru pārstāvju atbildes līdzinās kopējai situācijai apstrādes rūpniecībā – arvien vairāk ražotāju norāda, ka nesaskata nekādus ierobežojumus attīstībai, samazinās nepietiekams pieprasījums kā problēma, savukārt kopš 2017. gada vidus arvien asāk iezīmējas darbaspēka trūkums. Turklāt šī ir problēma, kas zināšanu ietilpīgā sfērā ir krietni sarežģītāk risināma, jo nepieciešamās prasmes un izglītības līmeni nevar apgūt un sasniegt dažu mēnešu pārkvalifikācijas kursos. Ir vajadzīgas daudzu gadu investīcijas cilvēkkapitālā vai jāpiesaista kvalificēts darbaspēks no ārvalstīm.

Elektronikas un elektrotehnikas nozares ir izteikti uz eksportu orientētas nozares, tādēļ izšķirīgi svarīgs produkcijas noietam ir ārējais pieprasījums – tas, kā klājas citu valstu tautsaimniecībām, cik maksātspējīgi ir to iedzīvotāji un uzņēmumi. Tāpat svarīgi, cik konkurētspējīga ir mūsu produkcija iepretim citu valstu ražojumiem.

Elektronikas un elektrotehnikas nozares produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, bet lielākie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un ASV.

Patlaban uzņēmēji arvien retāk norāda uz problēmām ar produkcijas pieprasījumu, to var labi redzēt arī DB nozares TOP30 uzņēmumu finanšu datos – apgrozījuma kritums vērojams vien retajam sarakstā redzamajam ražotājam, arī peļņas rādītāji vairākumam uzņēmumu uzlabojušies. Arī makroekonomiskie rādītāji apliecina, ka Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs galvenie ekonomiku raksturojošie rādītāji joprojām ir spēcīgi un jau kādu laiku pasaules dienaskārtībā esošā tirdzniecības karu ietekme pagaidām nav jūtama. Tomēr iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi vairākās valstīs sākuši mazināties.

Ņemot vērā ražotāju arvien lielāku iesaisti globālajās vērtības ķēdēs, lielu valstu starptautiskie ķīviņi, piemēram, starp ASV un Ķīnu, atbalsojas teju visā pasaulē un ietekmē pieprasījumu, cenas, muitas nodevas, valūtu kursus utt. Šis aspekts liek ar zināmu piesardzību raudzīties uz nākotnes izredzēm un kā mājasdarbu akcentēt augstas konkurētspējas svarīgumu asākas konkurences apstākļos, kur var nākties cīnīties arī ar dažādām valstu pašmāju ražojumu protekcijas izpausmēm. Šajā ziņā ir vērts koncentrēties uz ražīguma kāpināšanu, noieta tirgu un produkcijas diversifikāciju. Darbaspēka trūkums, protams, no vienas puses, nav labs ceļavējš šādos apstākļos, jo sadārdzina ražošanu. No otras puses, šo apstākļu mudināti ieguldījumi automatizācijas procesos uzlabo darba ražīgumu un atslogo atkarību no darbarokām. Vēl kāds ieteikums, ņemot vērā arī valūtas kursu iespējamās svārstības, – tālredzīgi varētu būt apdrošināt šos valūtu kursu riskus, jo nereti ir dzirdami bēdu stāsti par koncentrēšanos uz kādu tirgu (īpaši populāri – uz Krieviju), ignorējot gan iespējamu pieprasījuma kritumu, gan valūtas kursu ietekmi uz ieņēmumiem un ražojumu cenu konkurētspēju.

Būvmateriālu ražotāji – krietni strādāts eksporta virzienā, taču darbs jāturpinaBūvmateriālu jeb atbilstoši klasifikācijai sauktā «nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana» ir nozare, kas savulaik piedzīvoja ļoti straujas pieprasījuma korekcijas Latvijā un citviet pasaulē, «treknajos gados» augot un tad krīzes laikā dramatiski sarūkot būvniecības aktivitātei. Šie apstākļi īpaši mudināja ražotājus apjaust diversifikācijas nepieciešamību un meklēt noietu jaunos eksporta tirgos. 2008. gadā, kas bija «trekno gadu» norieta sākums, būvmateriālu realizācijā tikai 24% veidoja eksports, tātad lielākā daļa tika pārdota Latvijā. Desmit gadus vēlāk – 2018. gada pirmajos trīs ceturkšņos - eksporta īpatsvars jau pārsniedz pusi, precīzāk - 54%. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti CSP dati, ja nav norādīts cits avots.

Būvmateriālu ražošana patlaban veido aptuveni 6% no apstrādes rūpniecības izlaides. Tā nav augsto tehnoloģiju nozare, tomēr tas nenozīmē, ka būvmateriālu ražošana ir mazsvarīga tautsaimniecībai. Nozare nodrošina produkciju būvniecībai, tādējādi ietekmē visu nozaru uzņēmēju iespējas būvēt jaunas rūpnīcas, birojus, veikalus, valstij uzturēt ceļus un citus infrastruktūras objektus, skolas un slimnīcas. Ja vietējie ražotāji nevar nodrošināt nepieciešamo būvmateriālu ražošanu, tad to imports transporta izmaksu dēļ var sadārdzināt investīciju projektus. Lai arī to varētu teikt par jebkuriem izejmateriāliem un precēm, tomēr jāņem vērā, ka plaši lietoti būvmateriāli, piemēram, cements, ir salīdzinoši lēta, bet smaga produkcija, un transporta izmaksas šādai produkcijai ir nozīmīga izmaksu sadaļa. Ne velti DB veidotajā būvmateriālu ražotāju TOP30 sarakstā redzami daudzi ārvalstu kompāniju meitasuzņēmumi, kuri orientējas uz konkrētu reģionu (visbiežāk - Baltijas valstīm, Skandināviju, Baltkrieviju). Lieliski, ja līdzās mazākai transporta izmaksu komponentei būvmateriālu zemāku cenu nodrošina arī augstražīga un energoefektīva ražošana.

Kā jau minēju, būvmateriālu ražotāji ir krietni pastrādājuši, lai pārorientētos no pašmāju tirgus uz eksportu, tomēr šie procesi, ievērojot izmaksu efektivitātes principus, ir jāturpina. Ražotājam ar lielākām rentabilitātes un ražošanas apjomu ambīcijām iekšzemes tirgus vien ir nepietiekams. Turklāt tas ir pārāk pakļauts ekonomiskajam ciklam un Eiropas Savienības fondu finansējumam. Ražotāji, kuru produkcija ir sarežģītāka, dārgāka, vieglāk pārvadājama, var veidot plašākus un tālākus eksporta tirgus, tā nodrošinot arī augstāku risku diversifikāciju, nepakļaujoties atsevišķu valstu ekonomiskajiem cikliem, valūtas svārstībām utt. Otrs ceļš komercdarbības paplašināšanai ir rūpnīcu tīkla paplašināšana ārpus Latvijas, būvējot pašiem vai pārdodot franšīzes. Šādu komercdarbības modeli realizē arī SIA «Sakret», kas DB veidotajā būvmateriālu ražotāju topā 2017. gadā ierindojas 12. vietā.

Ja runā par uzņēmumiem, kas atrodas Latvijas būvmateriālu ražotāju topa galvgalī, tad šajā nozarē Latvijā ir divi izteiktāki līderi. Lielākais ražotājs ir SIA «Cemex», kas Latvijā ražo un pārdod cementu, betonu un minerālmateriālus, kā arī piedāvā valčbetona risinājumu ceļu un laukumu būvniecībai. «Cemex» vienīgais īpašnieks kopš 2018. gada maija ir Spānijas kompānija «Cemex Espana SA». Galvenie eksporta tirgi ir Somija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija, Baltkrievija.

Uzņēmuma apgrozījums 2017. gadā sasniedza 78 milj. eiro («Lursoft» dati), kas ir par aptuveni vienu trešdaļu vairāk nekā 2016. gadā. Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2017. gadā «Cemex» pārdeva 970 tūkstošus tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%. «Cemex» min, ka eksporta izaugsme uz Skandināvijas valstīm palīdzējusi kompensēt ar Krievijas sankcijām saistīto apmēru kritumu iepriekšējos gados. Patlaban dienaskārtībā ir arī būvniecības aktivitātes mazināšanās Skandināvijas valstīs. Šis ir vēl viens apliecinājums tam, cik svarīgi ir «neturēt visas olas vienā groziņā».

Runājot par citiem «Cemex» finanšu datiem, jāmin, ka uzņēmums joprojām cieš zaudējumus, ko galvenokārt veido procentu izdevumi un nolietojuma izmaksas saistībā ar lielāko investīciju projektu Latvijas vēsturē vairāk nekā 300 milj. eiro vērtībā Eiropā modernākās cementa rūpnīcas izbūvei Brocēnos. Tā tika nodota ekspluatācijā 2010. gada vasarā. Uzņēmums joprojām katru gadu investē, piemēram, 2017. gadā ieguldīts ietekmes uz vidi, drošības un efektivitātes uzlabojumu ieviešanā, loģistikas infrastruktūrā, ražošanas mobilo iekārtu uzlabošanā un laboratorijas aprīkojumā. Masu medijos izskanējis, ka 2018. gadā tika plānots ieguldīt 6.8 milj. eiro ražotņu modernizācijā. Šie ieguldījumi ļauj uzņēmumam kāpināt ražīgumu, samazināt produkcijas pašizmaksu, kļūt efektīvākam un konkurētspējīgākam.

Otrs pēc apgrozījuma lielākais būvmateriālu ražotājs Latvijā ir SIA «Knauf», kas ir viens no lielākajiem ģipša, kaļķa-cementa un citu būvmateriālu ražotājiem Baltijā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Knauf International GmbH». Kā vēsta uzņēmuma mājaslapa, kopš 1996. gada «Knauf» kādreizējā Sauriešu būvmateriālu kombināta ražotņu rekonstrukcijā un modernizācijā ieguldījis vairāk nekā 80 milj. eiro. 1997. gadā Latvijas ražotnē tika sākta metāla profilu izgatavošanu, bet 1998. gadā – ģipša sauso maisījumu ražošana. 2000. gadā ekspluatācijā tika nodota ģipškartona plākšņu rūpnīca, savukārt 2006. gadā darbu sāka arī cementa maisījumu ražotne.

«Knauf» 2017. gads bijis veiksmīgs, pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstīs un jaunapgūtajiem Norvēģijas un Zviedrijas tirgiem. Tā apgrozījums 2017. gadā sasniedza 58 milj. eiro. Nodokļos uzņēmums 2017. gadā samaksājis pat vairāk nekā nozares līderis «Cemex», proti, 4.5 milj. eiro. «Knauf» atzīmē, ka, lai gan apgrozījums pieauga par mazliet vairāk nekā 8% salīdzinājumā ar 2016. gadu, dažādas izmaksas palielinājās straujāk, tajā skaitā materiālu izmaksu kāpums 2017. gadā sasniedza 14%, bet personāla izmaksas palielinājās par 10%.

Gandrīz trešā daļa gan no «Cemex», gan no «Knauf» pārdošanas apjomiem tiek realizēta pašu mājās, kopumā nozarei iekšzemes tirgus veido gandrīz pusi no produkcijas realizācijas, tāpēc rezultātus ietekmē būvniecības aktivitāte Latvijā. Pēdējos gados Latvijas būvniecības nozare atjaunojusi spēcīgu izaugsmi. 2016. gadā būvniecībā Latvijā bija vērojama «bedre», ko lielā mērā noteica «pārrāvums» Eiropas Savienības fondu finansējumā starp diviem plānošanas periodiem. Tam sekoja straujš kāpums 2017.-2018. gadā. Šo būvniecības izaugsmi līdz ar pieprasījuma kāpumu pēc izejmateriāliem izjūt arī citi ražotāji – būvniecībā nepieciešamas arī metāla konstrukcijas, dažādi gumijas un plastmasas izstrādājumi, kokmateriāli u.c. apakšnozaru ražotā produkcija, tāpēc būvniecības aktivitāte ietekmē daudzas nozares.

Tāpēc ilgtspējīga būvniecības nozares attīstība ir ļoti nozīmīga visai apstrādes rūpniecībai.

Turpmākajos gados Latvijā plānoti daudz un dažādi lieli investīciju plāni, kas uzturēs augstu būvniecības aktivitāti. Tā noteikti ir laba ziņa būvmateriālu ražotājiem – pieprasījums būs. Tomēr – vai būvmateriālu ražotāji spēs nodrošināt piedāvājumu, kādas ir ražošanas jaudas, kādi ir darbību ierobežojošie faktori?

Kā liecina EK dati, visbiežāk ražotāji norādījuši, ka šķēršļu saimnieciskajai darbībai nav. Nepietiekams pieprasījums kā problēma pakāpeniski sarūk un caurmērā rāda atbilstošu dinamiku būvniecības aktivitātei Latvijā – aktīvajā periodā pieprasījuma problēmu nav, krīzēs vai lēnākas izaugsmes periodā pieprasījuma problēma tiek norādīta biežāk. Līdzīgi kā kopumā tautsaimniecībā ražotāji arvien biežāk norāda uz problēmām ar darbaspēku. Situācija gan nav viendabīga – ir reģioni, kur, piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu, darbiniekus var atrast, un ir reģioni, kur cīņa par darbiniekiem ir asāka – īpaši kvalificēto darbinieku un atsevišķu profesiju (piemēram, smagā transporta vadītāji) jomā Rīgā. Jāņem vērā arī aplokšņu algu problēma, kas sarežģī darbinieku piesaisti godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Aptaujas neparedz atsevišķu jautājumu par ierobežojumiem saistībā ar ražošanas izmaksām, tomēr šī ir nozare ar gana augstu energointensitāti, tādēļ kā problēmjomu noteikti norādītu augstas elektroenerģijas izmaksas un sāpīgo obligātās iepirkuma komponentes jautājumu. Protams, ir uzņēmumi, kuri ļoti mērķtiecīgi ir mazinājuši energoatkarību, tādēļ tiem ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, tomēr kopumā energoizmaksu līmenis Latvijā ir augsts un negatīvi ietekmē ražotāju konkurētspēju.

EK dati rāda, ka 2018. gada 4. ceturksnī jaudu noslodze nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā ir sasniegusi 75%, kas nav tālu no vēsturiskā maksimuma 77%. Tomēr šajā nozarē vēsturiskais maksimums varētu nebūt labs atskaites punkts, jo savulaik, «trekno gadu» pilnbriedā, daudzi vienlaicīgi investēja ražotņu paplašināšanā, tāpēc jaudu noslodzēm ir krietnas papildu rezerves virs šī vēsturiskā maksimuma. Tomēr lielo investīciju projektu realizācija tuvākajos gados jaudu noslodzi varētu palielināt un var veidoties arī situācija, kad vietējie ražotāji nespēj nodrošināt produkciju pietiekamā apjomā. Tomēr, ņemot vērā būvniecības aktivitātes kritumu nozarei svarīgajā Skandināvijas tirgū, kopējais pieprasījums varētu līdzsvaroties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka,17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB,16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA,28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankai pērn 54 miljonu eiro zaudējumi

Db.lv,24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu Reģionālajai investīciju bankai

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka jaunie akcionāri gatavi bankā iepludināt 146 miljonus eiro

Žanete Hāka,19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri,19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons,20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "Signet Bank" iegādājusies "Expobank", informē bankā.

Bankā norādīja, ka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās Bankas atļaujas saņemšanas ir pabeigts darījums, kurā līdzšinējais "Expobank" vienīgais akcionārs Igors Kims pārdeva visas viņam piederošās akcijas "Signet Bank". Darījuma nosacījumus un cenu puses vienojušās nepubliskot.

Pēc darījuma pabeigšanas plānota abu banku apvienošana, kas tiks īstenota 2022.gada laikā.

Līdz apvienošanas brīdim "Signet Bank" un "Expobank" turpinās darboties kā atsevišķas kredītiestādes, līdz ar to pašreiz nekādu izmaiņu ikdienas darbā ar klientiem un klientu apkalpošanā nebūs.

Apvienotā banka turpinās strādāt ar "Signet Bank" vārdu un īstenos līdzšinējo "Signet Bank" stratēģiju - Latvijas uzņēmēju un tiem piederošo kompāniju apkalpošanu, ar uzsvaru uz finansējuma piesaistīšanas un investīciju pārvaldīšanas risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank bijušās valdes priekšsēdētājas akcijas nodotas bankas īpašumā

LETA,22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka, viena no lielākajām finanšu tirgus dalībniecēm, pēc uzņēmējdarbības modeļa maiņas plāno aktīvi strādāt Latvijā un Eiropā, saglabājot savu nišu – uzņēmumu apkalpošanu.

Rietumu Bankas Valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss pastāstīja, kādus klientus banka uzrunās un kādas iespējas viņiem piedāvās.

Rietumu Bankas jaunais biznesa modelis paredz būtisku uzmanību veltīt darbam ar vietējiem klientiem. Tomēr Latvijā jau ir divi desmiti banku, un daļa no tām ir liela mēroga starptautiskas struktūras. Kā jūs domājat ar tām konkurēt?

Patiesi, konkurence Latvijas finanšu tirgū ir sīva. Tomēr tā izpaužas galvenokārt retail segmentā, kur bankas ar ārzemju kapitālu aptver ap 70 % tirgus. Jāatzīmē, ka tas ir tomēr zemāks rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šis tirgus praktiski ir monopolizēts.

Savukārt, Rietumu Banka tieši retail pakalpojumu jomā konkurēt neplāno. Lai kā mainītos stratēģija, mēs paliekam nišas banka, kas vispirms apkalpo uzņēmējdarbības jomu, kur mums ir daudz priekšrocības un stiprās puses. Svarīgākā no tām, manuprāt, ir tā, ka mēs izprotam biznesu un protam personiski sadarboties ar klientiem. Mēs spējam viņus uzklausīt un sadzirdēt, pieņemt nestandarta idejas, piedāvāt individuālus risinājumus. Nestrādājam pēc standartizētiem modeļiem, un tas ir mūsu spēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK piemēro 2,2 miljonu eiro sodu LPB Bank AS un izsaka brīdinājumu valdes loceklim

Db.lv,19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu «LPB Bank» AS 2 205 282 eiro apmērā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Tāpat FKTK uzdevusi bankai atsaukt par NILLTFN jomu atbildīgo valdes locekli A. Kalveršu no amata un izteikusi minētajai personai brīdinājumu. Bankai uzlikti arī citi tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī neklātienes mērķa pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 28.08.2018. FKTK ir atkārtoti konstatējusi virkni pārkāpumu, kas liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank: Latvijā ir vēl dažas bankas, ar kurām varētu runāt par apvienošanos

LETA,04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru